Vientulība ar mākslu. Video Nr 2
Keta Gūtmane. Mārtiņš Grauds. Lust Lust, 2010
Laikā, kad pasaule apmetusi kūleni, un dzīve ir kļuvusi iekšupvērsta, Arterritory.com turpina ieskatu Latvijas video mākslas daudzveidīgajā krājumā. Esam pārliecināti par mākslas dziedējošo spēku un to, ka radošums un pozitīvas emocijas stiprina imunitāti.
Kā otro videodarbu sērijā “Vientulība ar mākslu” piedāvājam Ketas Gūtmanes un Mārtiņa Grauda veidoto modes īsfilmu “Lust Lust”, kas 2010. gadā ieguva galveno balvu pazīstamās franču modes kritiķes Diānas Pernē iedibinātajā modes īsfilmu festivālā ASVOFF. Laurus plūca arī filmas galvenās lomas atveidotājs Aigars Stirna, kas toreiz tika nominēts kā labākais vīriešu kārtas lomas atveidotājs.
Keta Gūtmane par filmas ideju: “”Lust Lust” iedvesmas avots ir mūsu ierastā sadzīviskā telpa, kurā lielāko dienas daļu pavadām dažādos interjeros, manipulējot ar tur esošajiem priekšmetiem.
Laikam ritot, cilvēks vairs pat nepamana, kā izveidojis ap sevi veselu priekšmetu gūzmu, daļai no tiem piešķirot īpašu statusu – piemēram, mīļākais klubkrēsls, mīļākie aizkari, mīļākās dakšiņas, mīļākais paklājs utt.
Soli pa solim šie priekšmeti sāk ietekmēt arī paša cilvēka dzīvi, veidojot savdabīgi kaislīgas attiecības starp viņu un lietām.
Strādājot pie filmas “Lust Lust” un veidojot tai tērpus, es inspirējos no šīs kaislīgās apsēstības ar katram tik individuāli īpašajiem interjera priekšmetiem, aizgūstot to raksturojošākos elementus un iepludinot tos apģērbā, un tādējādi veidojot stāstu par lietu kārtību, kuru ietekmē vairākas “pasaules” - priekšmetiskā, sadzīviskā un cilvēciskā.
Filma “Lust Lust” ir mēģinājums paraudzīties uz lietām citādi - ārpus to ierastā konteksta, akcentējot apģērba mainīgo konceptu, modes un laika mainīgo/neprognozējamo dabu.
Filmā klātesošs ir arī 20. gadsimta 70. gadu nospiedums – manas bērnības sajūtas, kurās dominēja postpadomju stilistika, daudzstāvu ķieģeļu mājas, interjeri ar latviešu tautiskajiem elementiem (tautisks gultas pārklājs un auseklītis kā katrā latviešu ģimenē klātesoši elementi), krievu Volga, ar kuru mani brīvdienās vizināja tētis, mans pirmais disko kombinezons un NIKE botas, kuras sīkpakā atsūtīja Amerikas radi.”
