Ārvalstu prese par Latvijas paviljonu Venēcijas biennālē
Pagājušajā nedēļā atklātās 59. Venēcijas biennāles balvu – “Zelta lauvu” – saņēma Lielbritānijas paviljons un māksliniece Sonija Boisa (Sonia Boyce), kura tajā izstādīja savu skaņas instalāciju “Viņa iet taustīdamās” (Feeling Her Way). Šo projektu par Lielbritānijas melnādaino sieviešu ieguldījumu pasaules mūzikas industrijā veido četrkanālu video ar eksperimentu a cappella izpildījumā. Ieraksts tiek atskaņots ar trīsdimensionālām ģeometriskām zelta figūrām piepildītā telpā uz sienas fona, ko klāj mozaīkas prints. Otru “Zelta lauvu” kā labākā māksliniece saņēma amerikāniete Simona Lī. Abas kļuva par pirmajām melnādainajām māksliniecēm, savu valstu pārstāvēm Venēcijas biennālē.
Mēs priecājamies par laureātēm, taču lepojamies arī ar mākslas dueta Skuja Braden pārstāvētā Latvijas paviljona panākumiem, kas gūst iespaidīgu atzinības un ieteikumu buķeti kā viens no starptautiskās izstādes labākajiem paviljoniem. Ieskatam citāti no šiem materiāliem:
Sāra Kaskone, “9 labākie paviljoni 2022. gada Venēcijas biennālē”, news.artnet.com
Keramika parasti nav tas spilgtākais medijs, tomēr mākslinieču duets Skuja Braden ir radījis satriecošu instalāciju Latvijas paviljonā Venēcijas Arsenālā Vairāk nekā 300 porcelāna darbu atsver savu pieticīgo apjomu ar iespaidīgo skaitu, ko veido rūpīgi apgleznoti trauki, kas bagātīgi sakrauti uz galdiem, piekārti pie sienām un pat izkaisīti pāri grīdai.
Partneres Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena ir kopā jau 22 gadus, taču viņām nav ļauts legāli salaulāties Latvijā, kur homofobija ir plaši izplatīta…
Iestāšanās par LGBTQ kopienu ir redzama viņu darbos ar mīlnieču attēlojumu erotiskās ainās un sienā, ko klāj pudeles lielu, nebēdnīgu krūšu formā. Taču te ir arī galvaskausi, gliemeži, augļi, ūdenspuķes un daudzi citi objekti, atveidoti darbos, kas ietver gan pilnīgi dekoratīvus, gan funkcionālus šķīvjus, un tas izstādei piešķir iederīgu dizaina elementu.
Šis paviljons atalgo skatītāja vērību, slēpdams milzum daudz sīku detaļu, kas tā vien prasa tikt atklātas.
Foto: Aleksejs Beļeckis
Foto: Arterritory.com
Fi Čērčmane, “Venēcijas biennāle 2022: Trīs paviljoni, ko vērts apskatīt Arsenālā”, artreview.com
Jūs taču pazīstat tās ērmīgās, bezcerīgās un trauksmainās domas, ko par visām varītēm cenšaties aizgrūst sava prāta tālākajos nostūros, lai neraisītu citos ne mazākās aizdomas par to, cik nelīdzsvaroti patiesībā esat? Jūs zināt, par ko runāju. Nu ko, tās visas, kā rādās, būs devušas sev vaļu ekspozīcijā Selling Water by the River, materializējušās sirreālās apgleznota porcelāna skulptūrās, kas izpletušās pa visu Latvijas paviljonu, juku jukām uzrausušās uz gariem, baltiem galdiem, sasēdušās uz grīdas un uzkāpušas uz sienām. Formas, ko pieņem keramika, ļauj neskaidri atpazīt dažādas dzīves telpas – ir sava veida “virtuves” nodalījums, kur šķīvji attēlo ķermeņa daļas, siena ar traukiem brangu krūšu formā, kas izrotātas ar dārglietām vai “aptetovētas” ar dzīvnieku attēliem un tādiem vārdiem kā “Tīģera piens” un “par 12% vairāk tauku”, porcelāns ēdiena formās, pār kuru rāpo milzīgi odi ar izvalbītām acīm, un salātbļodas, ko balsta neatpazīstami radījumi no keramikas, kuri rij viens otru, atgādinādami savdabīgu uroborosu; ir “ēdamistaba”, kur izvietotas traukiem līdzīgas skulptūras ar rēgainām, glūnošām, groteskām sejām; un “guļamistaba” ar dekoratīviem Budisma simbolikas ornamentiem un keramikas gultas pārklāju, uzstādītu vertikāli pie sienas, no kura sūcas dīķis ar ūdenspuķēm un ūdens dzīvniekiem, kas izpletušies itin visur. Starp to visu ir daudz, daudz porcelāna acu, kas lūkojas no traukiem, vāzēm, krūkām un, kā liekas, pat šķiļas no zemes kā organiskas acābolu masas pikas; ir daudz ģenitāliju – vagīnas ar spurainiem matiņiem un anemonēm līdzīgas peņu skulptūriņas…
Mans ieteikums? Vienkārši izbaudiet šo dezorientējošo neprātu.
Foto: Ēriks Božis
Foto: Ēriks Božis
Alekss Grīnbergers, “10 labākie nacionālie paviljoni 2022. gada Venēcijas biennālē, tops”, artnews.com
Biennāles lielais pārsteigums bija Latvijas paviljons ar pievilcīgu klāstu keramikas objektu pārāk lielā skaitā, lai saskaitītu, ko radījis duets Skuja Braden. Neviena no skulptūrām nevar dižoties ar dramatisko mērogu, kāds parasti vērojams biennāles paviljonos, taču ikviena no tām atstāj iespaidu, pateicoties savai ērmībai. Dažas izskatās pēc deformētiem šķīvjiem, kas nokārušies pāri galdu malām, bet citas varētu kalpot par vāzēm; kāds objekts pat pieņēmis funkcionālas strūklakas, bet cits flīzētas sienas formu. Visur parādās zivis, gliemeži, čūskas, dalmācieši un raženas sievietes, tāpat Budas attēlojumi kā atsauce uz mākslinieču dzenbudisma praktizēšanu. Šis maksimālisms “tik slikti, ka kļūst labi” garā gaužām viegli varētu izgāzties, tomēr tas atmaksājas ar uzviju, piedāvādams tīru un neiegrožotu vizuālo baudījumu.
Foto: Ēriks Božis
Foto: Ēriks Božis
Aiana Dozjē, “10 labākie nacionālie paviljoni 2022. gada Venēcijas biennālē”, www.artsy.net
Mākslinieču duets Ingūna Skuja un Melisa Breidena, kas darbojas ar vārdu Skuja Braden, rada atrakciju namu no keramikas, kas atveido mākslinieču māju. Veidodama atskaņas ar Džūdijas Čikāgas un Miriamas Šapiro performanci “Sievietes māja” (”Womanhouse, 1972), improvizētā māja Latvijas paviljonā ietver gultu, tualetes galdiņu, virtuvi un daudz ko citu. Instalācija satur plašus “autobiogrāfiskus un ģeogrāfiskus elementus, kas izmanto māju politiku, lai stātos pretī tādām lielākām tēmām kā apspiešana Austrumeiropā, aplūkota caur feminisma prizmu,” – tā Artsy to raksturoja kuratore Solvita Krese.
Kā pirmais apliecinājums tam ir vāze ar Vladimira Putina seju. Seja, kā tai pieklājas, ir novietota uz grīdas, uz sāniem, atstatus no citiem prasmīgi veidotajiem keramikas darbiem uz galda, kurus iedvesmojušas tradicionālās latviešu tautas mākslas formas. Darbs tapis pirms 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un atsaucas uz Krievijas impērisko vēsturi attiecībā uz mazākām Austrumeiropas valstīm Padomju Savienības laikā un pēc tās sadalīšanās.
Kresei reprezentēt Latviju biennālē no feminisma un kvīru perspektīvas ir zīmīgs solis. Krese sacīja, ka latvieši, pārvarēdami savu padomju pagātni, cenšas samierināties ar konservatīvo kultūras vidi, kas iezīmē viņu tagadni un kurā feminisma un kvīru idejas tiek paustas piesardzīgi. Risinot mājas sfēras tēmu, Skuja Braden burtiski pārvērš politisko par personisko.
Foto: Ēriks Božis
