Daigas Grantiņas ekspozīcijai Venēcijas biennālē nosaukums “Saules Suns”
Ekspozīcijai Venēcijas biennālē nosaukums “Saules Suns”
19/02/2019
Vakar, 18. februārī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisinājās preses konference, kas bija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas ekspozīcijai Venēcijas biennālē. Preses konferencē piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kultūras ministre Dace Melbārde, Laikmetīgās mākslas centra “kim?” dibinātāja Zane Čulkstēna, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, Latvijas paviljona izstādes kuratori Inga Lāce un Valentinas Klimašauskas, kā arī pati māksliniece Daiga Grantiņa ar video tiešraidi no Parīzes.
Mākslinieces Daigas Grantiņas veidotās Latvijas laikmetīgās mākslas ekspozīcijas nosaukums šī gada Venēcijas biennnālē būs “Saules Suns”. Nosaukums atspoguļo gan vārdu saspēli latviešu un angļu valodā, gan arī dabā vērojamu parādību - “saules suņu" fenomenu, par kuru māksliniece stāstīja preses konferencē.
Svinīgā uzrunā kultūras ministre Dace Melbārde sacīja: “Ir liels prieks atklāt mirkli, kad esam pavisam tuvu Venēcijas biennāles atklāšanai un Latvijas dalībai tajā. Venēcijas biennāles 120 gadu pastāvēšanas laikā tā patiesi ir kļuvusi par ietekmīgāko un visplašāk apmeklētāko mākslas forumu pasaulē, ko ietekmes ziņā var salīdzināt ar Olimpiskajām spēlēm. Tas ir ļoti prestižs pasākums, kurā ir gods piedalīties. Ir patiess prieks, ka mums ir daudzveidīga laikmetīgā māksla, kas var Latviju pārstāvēt pasaules līmenī. Vēlētos uzsvērt Venēcijas biennāles satura lomu aktuālu problēmu aktualizēšanā, kas atstāj nospiedumus, jo tiek parādīts tas, kā radošie cilvēki un mākslinieki skatās uz problēmu loku pasaulē. Līdz šim mākslinieki Venēcijas biennālei tika izraudzīti pēc atpazīstamības nacionālā līmenī, bet šogad tika izraudzīta Daiga Grantiņa, kas ir jau starptautiski atzīta māksliniece. Pavisam nesen, 2018. gada vasarā viņai bija personālizstāde vienā no Eiropas nozīmīgākajām laikmetīgās mākslas institūcijām, Parīzes Palais de Tokyo, kas jau liecina, ka māksliniece izpelnījusies savu vietu pasaulē."
Latvijas ekspozīcijai iesniegtos pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrijas komisija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Vītoliņš, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Hirša, mākslas zinātnieks un kurators Kaspars Vanags, kā arī mākslas kolekcionārs, fonda “Mākslai vajag telpu” valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.
Māra Lāce preses konferencē atzīmē, ka ir ļoti apsveicami, ka jau vairākus gadus pēc kārtas Venēcijas biennālei tiek pieteikti vairāki spēcīgi dalībnieki, no kuriem ir jāizdara izvēle: “Nav pat vērts pieminēt, ka darbs ir grūts un atbildīgs. Protams, ir daudz dažādu priekšstatu par to, ko vajadzētu izvirzīt un kam piedalīties Venēcijas biennālē. Šoreiz tika izvirzīts divu institūciju - biedrība “Kim?” sadarbībā ar biedrību “Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs” - iesniegtais projekts - mākslinieces Daigas Grantiņas darbs ar nosaukumu “Bāka”, tagad, kā saprotu, darba nosaukums ir mainījies. Starp daudzajiem projektiem Daiga Grantiņa mūs uzrunāja ne tikai ar to, ka viņa izstādījusies Parīzes Palais de Tokyo, lai arī par to, protams, tika runāts, bet tas nebija galvenais iemesls. Žūriju uzrunāja viņas ārkārtīgi tīrā mākslinieciskā forma, šķietamā destrukcija, kas ir viņas darbos un tas, cik pārliecinoši viegli viņa ar šo formu destrukciju spēlējas. Tajā pašā laikā tā spēle ir ar savu jēgu, sakarību un nozīmi, kas uzsvērts arī ar formas dinamiku. Ceram, ka apmeklētāji uztvers, sapratīs un novērtēs darbu Venēcijas biennālē, un, protams, vēlam māksliniecei panākumus. Ir arī vienošanās ar šī projekta veidotājiem, ka Daigas Grantiņas projekts 2020. gadā būs skatāms arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.”
Laikmetīgās mākslas centra “kim?” dibinātāja Zane Čulkstēna preses konferencē izteica pateicību Kultūras ministrijai un žūrijas komisijai par drosmīgo soli, izvēloties Daigas Grantiņas darbu, īsi ieskicējot arī “kim?” sadarbības vēsturi ar mākslinieci: “Kim? sadarbība ar Daigu Grantiņu bijusi nozīmīga trīs piegājienos - 2016. gadā kim? tika atklāta pirmā Daigas Grantiņas personālizstāde, nākamais solis bija mākslinieces dalība Baltijas triennālē, kur viņas darbus varēja apskatīt Igaunijā un Lietuvā, un, protams, tagad Venēcijas biennāle. Manuprāt, svarīgs aspekts ir Baltijas valstu sadarbība. Ja citus gadus Baltijas valstu paviljonu kuratori nevēlējās sadarboties, tad šogad mēs domājam par kāda kopīga pasākuma veidošanu Venēcijas biennālē.”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese papildina, ka šis ir unikāls sadarbības moments: “Neslēpsim, ka esam divas konkurējošas institūcijas, tāpēc ir pārsteidzoši un pacilājoši redzēt, ka spēcīgākās laikmetīgās mākslas institūcijas Latvijā apvienojas un savienojas vienā komandā. Unikāli ir arī tas, ka ir divi kuratori - Inga Lāce un Valentinas Klimašauskas, kas veido lielisku komandu. Mums diezgan labi izdodas strādāt katram savā trajektorijā. Man šī ir ļoti aizraujoša saarbība. Mēs ar Daigu Grantiņu esam sadarbojušies jau no 2010. gada, kad viņa kopā ar jaunajām māksliniecēm no Vācijas piedalījās Survival kit, veidojot vienotu, provokatīvu un feministisku darbu. Man ir prieks, ka Baltiju šogad pārstāv trīs jaunas mākslinieces, kas ir diezgan nebijis gadījums, spēcīgi ieliek treknu punktu Baltijas ainā, parādot, ka mums ir daudz spēcīgu mākslinieču. Rezultāts ir intriģējošs un spēcīgs, tur jābūt kaut kam ļoti labam.”
Video zvanā no Parīzes māksliniece Daiga Grantiņa skaidroja, kāpēc nav varējusi ierasties uz preses konferenci, kā arī pastāstīja vairāk par saviem darbiem un to vēstījumu: “Vispirms vēlējos pateikt par zvaigžņu stāvokli un notikumu vienlaicīgumu. Dienā, kad uzzināju par mana projekta dalību Latvijas ekspozīcijas veidošanā Venēcijas biennālē, pēc pus stundas uzzināju arī, ka gaidu mazuli. Šobrīd esmu astotajā grūtniecības mēnesī, tāpēc arī nevaru būt pie jums. Tā nu ir sanācis, ka Venēcijas biennāles atklāšana un dzemdības sakrīt teju vienlaicīgi. Līdz ar to - runājot par šiem sinhronizētiem brīžiem, gribētu arī par tiem turpināt, runājot par savu darbu. Mani interesē sinhronitāte no vairākiem aspektiem - starp iekšējo un ārējo pasauli. Man šķiet interesanti, ka zinātnē vienlaicīgi tika arī veikti pētījumi gan kosmosā, gan iekšējā pasaulē, līdz ar to šī vienlaicība starp iekšējo un ārējo pasauli notiek ne tikai personīgā ziņā, bet arī plašākā mērogā. To pašu sinhronitāti vēlētos arī pieminēt darba tapšanas brīdī - kad veidne saskaras ar atlējumu, šis konkrētais brīdis ir mana darba galvenā refleksija. Brīdis, kur atlējums un veidne saplūst - pozitīvais ar negatīvo, radot ko pavisam jaunu. Tur arī sajaucas tas iekšējais ar ārējo. Mans darbs nebeidzas ar skulptūru, man skulptūra, instalācija un telpa veido vienu veselumu.”
Māksliniece turpina stāstīt par iedvesmas avotiem, rādot Edvarda Munka gleznu, kurā attēlots saules sižets, stāstot, ka figūra nav ķermenis: “Edvards Munks bija aizrāvies ar saules sižetu, to gleznoja vairākus gadus. Es izvēlējos parādīt šo darbu, jo tajā redzams, kā stari saplūst ar pašu ainavu. Tā ir pirmā galvenā reference, kur, ja domā par gleznu un atlējumu un veidni, tad vieta, kur stari saplūst ar ainavu, nav vairs skaidra. Tieši tas brīdis un robeža mani interesē. Otrs aspekts, kuru gribētu pieminēt, ir dabas parādība “saules suņi”, kas arī ir nosaukums manai ekspozīcijai. Tas ir fenomens dabā, kad ir redzamas vairākas saules. Par to ir interesanti domāt, ka ir vairākas saules."
Kuratore Inga Lāce preses konferencē sacīja: “Gribēju pieminēt, ka Daigas Grantiņas mākslinieciskā valoda, kas ir īpaša un fundamentāli abstrakta valoda, ir aiz vārdiem, tas ir kaut kas tāds, kur nav konkrēts naratīvs, kur nav konkrētas lietas. Ja viņa runā par spirāļu liekšanu vai par atlējumu veidnēm, tas nenozīmē, ka darbs ir par to, tā ir šī brīnisķīgā lieta, par ko ir šis darbs un ar ko viņš ir unikāls. Tas liek domāt, ka māksla veido jaunas pasaules vai jaunas alternatīvas komunikācijas formām. Domājot par pašu Daigas Grantiņas darbu, ka nav tikai viena saule, rodas arī pārdomas par to, ka nav tikai viena patiesība, nav tikai viena perspektīva, un to mēs sajutīsim šajā instalācijā, jo varēs izvēlēties, kā skatīties, kā iet cauri. Šī instalācija ir par atvērtību un vairāku centru iespējamību, ka ir vairākas iespējas un dažādi veidi, kā skatīties uz pasauli.”
Kurators Valentinas Klimašauskas preses konferencē runāja par Daigas Grantiņas darbiem no gaismas aspekta, izceļot to, no cik dažādiem rakursiem var skatīties uz mākslinieces instalāciju, kurā izmantoti visdažādākie materiāli, aplūkotas metastāzes tēmas, dabas varenība, transformācijas, simboli, paralēlās pasaules, un tas viss ir vienotā telpā, kura pārsteigs un radīs varenības iespaidu.
Jautājot kuratoriem, kas ir lielākais izaicinājums, strādājot pie ekspozīcijas veidošanas, Inga Lāce atbild: “Viens izaicinājums ir komunikācija, jo mūsu sarunas ir vai nu facebook video zvanos vai e-pastos, bet, šķiet, ka lielākais izaicinājums ir jautājums par interpretācijām, par ko tieši mēs runāsim, jo darbs ir atvērts un abstrakts un Daiga Grantiņa nevēlas savam darbam novilkt kādas interpretācijas robežas, lai neietekmētu skatītāju.” Valentinas Klimašauskas smejoties piezīmē, ka viņa lielākais izaicinājums ir izlavierēt starp latviešu un angļu valodu, lai netīšām nepalaistu garām kādu nozīmīgu darba spektu.