Šodien tiks atklāts 16. Cēsu Mākslas festivāls
Norisināsies līdz 14. augustam
Šodien Cēsīs tiks atklāts 16. Cēsu Mākslas festivāls, atklāšanas dienā piedāvājot apmeklēt trīs vizuālās mākslas izstādes: kaspara Groševa un Evitas Vasiļjevas izstāde “Zilā līča māja”, “Bruno Vasiļevskis P.S.”, kā arī Daiņa Pundura izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”. Festivāla atklāšana šogad iezīmējas arī ar unikālu notikumu – Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertizpildījumu, kas pilnā atskaņojumā Latvijā būs dzirdams pēc 100 gadu pārtraukuma. Festivāls norisinās līdz 14. augustam.
Bruno Vasiļevskis. "Granātābols un kastīte cigaretēm". Audekls, eļļa. 1988. Zuzānu kolekcija. Foto: Jānis Pipars
Cēsu Izstāžu namā līdz pat 28. augustam būs skatāma izstāde “Bruno Vasiļevskis. P.S.”, kuras centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Izstāde ir strukturēta trijās daļās: “Bruno”, kas atspoguļos mākslinieka personību un viņa pirmsākumus mākslas pasaulē, Vasiļevskis, kurā ir apskatāmas klusās dabas un ainavas, kā arī “P.S.”, kas papildina ekspozīciju ar citu autoru darbiem, kuri savā mākslinieciskajā izpildījumā ir radnieciski Vasiļevskim. Šie autori ir Imants Lancmanis, Juris Pudāns, Maija Tabaka, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Jānis Krievs, Līvija Endzelīna, Dace Lapiņa, kā arī Jānis Blanka, Zane Tuča un Jānis Šneiders.
Bruno Vasiļevskis (1939‒1990) bija ievērojamākais latviešu gleznotājs klusās dabas žanrā 20. gadsimta 70.‒80. gados. Bruno Vasiļevskis konsekventi strādāja tikai noteiktos žanros: klusā daba, ainava, portrets. Līdz ar Vasiļevski latviešu mākslā aizsākās vesels stilistisks apakšnovirziens, kuru raksturo uzticība dabas vērojumam, niansēta gaismas izpēte un ļoti izlīdzināts krāsas klājuma veids. Mākslinieks gleznoja tikai vidēji divas gleznas gadā, taču katru – atbilstoši paša izvirzītām prasībām. Tādējādi tapa liels skaits skiču un zīmējumu. Bruno Vasiļevska klātbūtne mākslas telpā bija neuzbāzīga, bet viņa autoritāte – milzīga. Vasiļevska laiks latviešu mākslā radīja lūzumu, kurā pēc ilgstošā modernisma perioda radās stilu un pieeju daudzveidība. Izstādes vajadzībām darbi ir saņemti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Zuzānu kolekcijas un atsevišķām privātām kolekcijām. Izstādes kurators ir Vilnis Vējš.
Savukārt koncertzāles “Cēsis” galerijā līdz 14. augustam būs skatāma Daiņa Pudura izstāde “Lielo dzīvnieku gaidot”. Izstādes ekspozīcija veidota kā inscenējums pagātnē notikušiem notikumiem. Ar izstādes ekspozīciju mākslinieks ir atvēris keramikas izstrādājumu noslēgto apjomu, aicinot izstādes apmeklētājus atgriezties pie estētiskās izjūtas saknēm un arhaiska keramikas trauka formas apgūšanas. Mistiskā tēma, kas caurvij ekspozīciju, ir lielais zvērs un gaidīšanas sajūta saistībā ar personisku pieredzi pagātnē, tādēļ arī izstādē trauki ir eksponēti grīdas līmenī kā dzīvniekam servēts mielasts.
Vienlaikus koncertzāles “Cēsis” telpās ir skatāma multimediāla izstāde, kas ir pielāgota cilvēkiem ar funkcionāliem redzes traucējumiem – “Neredzamās dzīves”. Izstāde ir festivāla programmas satelītpasākums, kurā piedalās fotogrāfi: Boriss Abramovičs, Elīne Buka, Irēna Čučkoviča, Aleksandra Drečuna, Paulis Jakušonoks, Sāra Kecmana, Stefans Kosanovičs, Monta Krūze, Duško Miljaničs, Ana Mitroviča, Darko Sretiks, Eva Strazdiņa, Nada Vojinoviča, Nikola Lī Zvaigzne, Milošs Zvicers.
Izstādes "Zilā līča māja" vizuālā identitāte. Autori: Kaspars Groševs, Evita Vasiļjeva
Līdz 14. augustam Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Zilā līča māja”, kuru ir veidojuši Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs. Izstādē tiek savienotas divas šķietami atšķirīgas, bet tajā pašā laikā radniecīgas mākslinieciskās prakses, kurās būtiskas ir mākslas darbu attiecības ar telpu un tās elementiem. Ekspozīcijā būs iespējams aplūkot mākslinieku veidotās skulptūras, lielformāta arhitektoniskas struktūras, video un gleznas, kas pilnībā caurvīs Cēsu Laikmetīgās mākslas centru. Projekts sasaucas ar NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas) bagātīgo un pieblīvēto darbību un idejām par “aptuveno mākslu”, pārceļot Hardija Lediņa utopisko Pārdaugavas ainavas zīmējumu “Zilā līča māja” (1984) uz Cēsīm, apņemot visu izstāžu ēku ar iegremdējošu, daudzslāņainu instalāciju.
Izstādes ietvaros atkārtoti tiks atvērts kiosks “Lagūna”, kura pirmo posmu, sadarbojoties deviņiem māksliniekiem (0.0.01.0.0., Maija Kurševa, Anna Malicka, Dzelde Mierkalne, Luīze Nežberte, Līva Rutmane, $hady Ladies, Klāvs Upaciers) un atklāšanā līdzdarbojoties arī dažādiem radošiem personāžiem, varēja skatīt Rīgā, Vagonu ielā, 2021. gada vasaras izskaņā. Izstādi Cēsīs papildinās skaņas performances, piedaloties vietējiem pagrīdes mūzikas karognesējiem. Uz izstāžu zāles jumta būs franču mākslinieka Kamila Buzubā-Grivela radītie gaisa svārstību tvērēji. Izstādes kuratores ir Daiga Rudzāte un Žanete Skarule.
Šogad izstādes vizuālās identitātes noformējumā līdzdarbosies arī festivāla ģenerālsponsors – uzņēmums LMT. Mākslai savijoties ar LMT piedāvātajām mūsdienu tehnoloģijām, izstādes “Zilā līča māja” apmeklētāji Cēsu Laikmetīgās mākslas centra ārtelpās varēs skatīt vizuālu darbu, kas ir veidots, bezpilota lidaparātam jeb dronam sekojot mākslinieka Kaspara Groševa norādēm.
Skats no "Tristans un Izolde" operas koncertatskaņojuma mēģinājuma koncertzālē "Cēsis" 
Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9. jūlijā, plkst. 16.00 koncertzālē “Cēsis” skanēs Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojums. Šis ir unikāls notikums, jo pilns operas atskaņojums, kura kopējais garums nedaudz pārsniedz četras stundas, Latvijā nav izskanējis kopš 1921. gada. Koncertatskaņojumā varēs dzirdēt Eiropas operteātru zvaigznes un Latvijas operdzietātājus.
Festivāla laikā būs skatāmi arī vairāki koncerti, tostarp brīvdabas notikums Cēsu pils parka estrādē ar Raimonda Paula, Daumanta Kalniņa un Latvijas Radio bigbenda dalību. Tāpat festivāls piedāvās teātra un kino programmu, kā arī satelītprogrammas notikums “Klusums Krīt”, kuru ir veidojuši mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo.
Titulbilde: Dainis Pundurs. “Lielo dzīvnieku gaidot”
