Purvīša balvas 2023 nominācijas. 2022. gada ceturtais ceturksnis
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada pavasarī, ir izvirzījusi divus nominantus:
Foto: Ģirts Raģelis
Evelīnu Deičmani par izstādi “Dejorgāns / Tanzorgan” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (04.11.2022–31.01.2023)
Nominācijas pamatojums: “Evelīnas Deičmanes izstādē kopā savijusies viņas personīgā pieredze, uzaugot mazā lauku ciematiņā 90.gados, kā arī ilgu gadu pētījums par “izdzīvošanas mākslu”. Deičmane stāsta par skarbiem notikumiem caur savu ķermenisko pieredzi, bet pāri visam prieks par iespēju dzīvot un būt kustībā. Izstāde vienotā stāstījumā organiski ved skatītāju cauri Kim? sarežģītajām telpām. Tajā apvienojas gleznieciski, performatīvi, skaņu un objektu mākslas izteiksmes mediji, kas rada imersīvu pieredzi skatītājam, telpas burtiski iesūc un nelaiž vaļā. Ikkatrs no izteiksmes līdzekļiem rūpīgi izvēlēts un attēlo konkrētā objekta ideju.
Uzskatu, ka nomināciju pamato Deičmanes spēja radīt vienlaikus intīmu un ievelkošu, kā arī eksistenciālu pieredzes telpu, varētu teikt, ka izstādei piemīt arī kas terapeitisks,” stāsta Līna Birzaka-Priekule.
Skats no izstādes ISSP galerijā
Reinis Hofmanis. Telpa Nr. 13
Reini Hofmani par izstādi “Telpa Nr.13 / Room No.13” ISSP galerijā (17.11.2022–12.01.2023)
Nominācijas pamatojums: “Izstāde - studijas no/pa/apbružātu (ne)telpu interjeros, kuru šķietami necilā un pieklusinātā estētika atsedz autora vairāk par dekādi koptā rokraksta nianses. Kalkulēts, tomēr ne “stīvs” kadrējums, izkopts toņu paletes kārtojums un konceptuālā - tematiskā savietojamība kā ar Hofmaņa individuālajiem mākslinieciskajiem meklējumiem, tā arī ar šodienas – teritoriālajām un ar komunikāciju/as metaforām saistītajām aktualitātēm un problēmzonām. Kopā ņemot, tā vien šķiet, ka Hofmaņa izstāde – apzināti vai ne – tās nosaukumā ietverto nepāra un negāciju iekrāsoto 13-to skaitli pamanās padarīt vairāk cerīgu – ja ne “pieradina”, tad vismaz “noapaļo” dzīvi apliecinošā virzienā,” pamato Zane Onckule.
“Savā ziņā fotogrāfijās redzamās telpas ir neredzamas, uz tām nevar nokļūt pa centrālajām kāpnēm vai liftu, taču tās eksistē un ļoti personiski, jo nekritiskā cilvēka roka tās veidojusi, ļaujoties mirkļa vajadzībai. Tas rezultējas pārliecinošos attēlu labirintos, kas kā Nārnijas durvju atslēgas paver skatu uz apslēpto, bet ne mazāk patieso un aizraujošo. Reiņa Hofmaņa patiesā un cieņpilnā antropoloģiskā griba attiecībā uz dokumentēto realitāti neaizskar nevienu telpu, bet skrupulozi to apbrīno – no krokas tapešu atlokā, līdz ļoti nozīmīgam 1 cm diametra caurumam sienā, kas rada caurvēju,” papildina Antra Priede.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 3 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū arī latviešu mākslinieka un arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces un arhitektes Jūlijas Obleitneres izstādi “Laikapstākļu modifikācijas institūts” galerijā “Mākslas XO” (29.09.–29.10.2022).
***
EKSPERTI 2021.–2022. GADĀ
Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādāja: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.
EKSPERTI 2023.–2024. GADĀ
Darbu no 2023. gada janvāra ir sākusi jauna ekspertu darba grupa. Tās sastāvā strādā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorka, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe un mākslas kolekcionārs, kurators, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”, sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”. Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi “Kvantu matu implanti”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
