Veģetēju, tātad esmu
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstādes “Augu intelekts” apskats / Izstāde Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Sporta 2 kvartālā, skatāma līdz 23. novembrim
Vai augi domā? Šūpojot līdzšinējās cilvēka attiecības ar dabu, augu intelekta ideja piedāvā apmest kūleni. Esam uzskatījuši, ka tieši prāts un spēja racionāli spriest ir īpašības, kas cilvēku atšķir no pārējām būtnēm un pat paceļ augstāk pār tām. Pieņēmums, ka arī augi spēj analizēt informāciju, pieņemt lēmumus, mācīties un risināt problēmas, ne tikai radikāli izmaina skatījumu uz augu pasauli, bet arī izaicina cilvēka definīciju. Der atcerēties, ka tradicionāli cilvēka pielīdzināšana augam ir drīzāk problemātiska, nevis glaimojoša – šo aizspriedumu atklāj apzīmējuma “dārzenis” nievājošā nozīme, kad to attiecina uz cilvēkiem, kā arī vārda “veģetēt” lietojums kā sinonīms bezmērķīgai, nelietderīgai vai trūcīgai dzīvei.[1]
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Tomēr pēdējās desmitgadēs arvien vairāk filozofu, zinātnieku un mākslinieku pievēršas augu dzīvei. Tas ir likumsakarīgs intereses vektors klimata pārmaiņu un ekoloģiskas katastrofas kontekstā, turklāt augiem, tāpat kā citiem iepriekš kultūrā marginalizētiem un pārprastiem subjektiem, ir neizmantots kritiskais un radošais potenciāls. Vērtējot lokālā kontekstā, fokuss uz augiem sasaucas arī ar Latvijas kultūrā iesakņoto saikni ar dabu, kas nostiprināta daudzu tradicionālo zināšanu turpinājumā mūsdienu sabiedrībā. Šī saikne izpaužas sēņošanas un ogošanas praksēs, ārstniecisko augu vākšanā un uzlējumu gatavošanā, audumu krāsošanā ar augu pigmentiem, pirts rituālos u.c. Minētā kultūrvēsturiskā fona dēļ var teikt, ka Latvijas sabiedrība un māksla kritiskajām augu studijām ir daudz atvērtāka nekā citām kritiskajām teorijām, pret kurām arvien izturas ar nepatiku un šaubām.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Izstāde “Augu intelekts” notiek RIXC Mākslas un zinātnes festivāla ietvaros un darbu atlasē jūtami jauno mediju valodai raksturīgie izteiksmes līdzekļi. Pārsvarā mākslas darbu pamatā ir zinātniskie novērojumi un atklājumi, kas izstādi ierindo Latvijā maz pārstāvētajā laikmetīgās mākslas virzienā, kas estētisko impulsu sintezē pētnieciskajā, piedāvājot spekulatīvus augu intelekta izpratnes modeļus. Lai arī pats jauno mediju jēdziens mūsdienās vairs nav skaidrs un tā robežas tiek pārdefinētas, izstādē dominē digitālajā vidē radīti darbi, kas skatāmi uz ekrāniem, tostarp izmantojot virtuālās realitātes iespējas.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Augu estētika
Festivāla atklāšanas simpozijā viena no aicinātajām lektorēm, filozofe Ivonna Folkarte, skaidroja augu estētikas ideju, uzsverot jēdziena aisthesis nozīmi, kas saistās ar jutīgumu, jutekliskumu un tā uztveri.[2] Šis akcents sabalsojas ar mūsdienu estētisko teoriju virzību prom no mākslas kā vienīgā likumiskā estētiskās pieredzes avotu. Skaidrs, ka augi sniedz teju neizsmeļamas iespējas pievērsties gan ar vizuālo mākslu tradicionāli saistītajiem maņu dotumiem, proti, krāsām un formām, gan mākslas pieredzes jēdzienā mazāk ietvertajam – smaržām, garšām, faktūrām un skaņām: augi burtiski sakņojas materialitātē. Augu estētikas principi, kas izceļ ķermenisko un afektīvo dimensiju, izstādē tiek saskaņoti ar zinātnes atziņām un jauno mediju tehnoloģiju risinājumiem, kuri formas ziņā drīzāk saistīti ar pastarpinājumu un atsvešinājumu, nevis tiešu un nepastarpinātu pieredzi. Šeit svarīgs vēl vienas simpozija runātājas, argentīniešu filozofes Noēlijas Billi atgādinājums, ka tehnoloģijas nav nošķirama no bioloģijas un dzīvības plašākā nozīmē. Augu dzīve balstās noteiktos algoritmos, to augšanas pamatā ir loģika, kas tādus šķietamus pretmetus kā dabiskais un mākslīgais, organiskais un tehnoloģiskais negaidītā veidā saista vienā veselumā.[3]
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Izstāde ved skatītāju Amazones mežos, Berlīnes ielās, kalnu nogāzēs un pļavās. Mākslinieku interešu lokā ir gan augi kā daļa no plašākas ekosistēmas, gan atsevišķu sugu specifiskie dzīves apstākļi un īpašības. Piemēram, Karīnes Bonnevālas instalācija Vertimus, kas tapusi sadarbībā ar Emīliju Puzetēnu un Ēriku Badēlu, pēta auga ķermeņa spējas pārvarēt gravitāciju, kad tas maina augšanas virzienu atkarībā no gaismas avota novietojuma. Māksliniece veido veģetālu horeogrāfiju un izaicina skatītāja izturību un līdzsvara izjūtu, piedāvājot sekot augu kustību trajektorijai. Izstādē parādās arī skatījums uz augiem kā tiltu uz garu pasauli. Tā, piemēram, Felipes Kastelblanko filma “Nakts aizsegā”, kas uzņemta ar multispektrālām kamerām, parāda Peru Amazones džungļus kā domu-jūtu arhīvu, kas pastāv viņpus ierastajiem redzēšanas un zināšanas režīmiem. “Ja tu gribi kaut ko no auga, arī tas kaut ko gribēs no tevis”, augu un cilvēku mijattiecības raksturo dziednieks.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Nezāles
Vairākos izstādes darbos parādās augu motīvi, kurus klasificējam kā nezāles vai uzskatām par invazīviem. Jādomā, tieši šo būtņu dzīvīgums, spēja piemēroties apstākļiem un izturēt skarbus dzīves apstākļus ir iezīmes, kas ne tikai uzrunā māksliniekus, bet arī gūst atbalsis plašākā sabiedrībā, rezonējot ar augošo pieprasījumu pēc izdzīvošanas un izturēšanas stratēģijām mūsdienu konfliktu un krīžu plosītajā pasaulē. Tāds ir “Nezāļu karalis”, viens no izstādes ievaddarbiem. Lielformāta fotogrāfija ir daļa no autoru dueta Kahn&Selesnick projekta “Trupa Fledermauss un karnevāls pasaules galā”, kas dokumentē izdomātu kabarē trupas ceļojumu pa pamestām ainavām, inscenējot absurdus priekšnesumus. Iedomātais tēls, kura galvu kroņa vietā vainago divi ragi, apvieno nezāļu “nevajadzīgumu” un aristokrātisko “izredzētību”. Tas reprezentē radošos zemes spēkus, kas turpina plaukt, neraugoties uz mēģinājumiem tos apturēt vai ierobežot.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Līdzās skatāma mākslinieces Hūlijas Menšas zīmējumu sērija, kurā viņa dokumentē amaranta augšanas stadijas. Tas ir viens no retajiem Dienvidamerikas augiem, kas izkopis prasmi pretoties pesticīdu ietekmei, kuri tiek plaši lietoti ģenētiski modificēto sojas pupiņu plantācijās, kļūstot par monokultūras kritikas simbolu. Zīmējumu pamatā ir māksla noturēt uzmanību un pamanīt lēno laika ritējumu, regulāri fiksējot izmaiņas auga ķermenī, kurš pakāpeniski izaugt ārpus darbu rāmjiem. Pretēji vienveidīgajai plantāciju loģikai, Menša atklāj augu dzīves daudzveidību, ko skaņu valodā iztulkojusi arī dziesminiece Sofija Viola, uzsverot amaranta cienījamo vietu Dienvidamerikas pirmtautu kultūrās.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Mākslinieku Rasas un Raita Šmitu uzmanības lokā ir lupīnas, kuru uzvedības un ziedēšanas pētījumi iedvesmojuši vairākus izstādē skatāmus darbus. Video “Gaismas sensorais eksperiments” pievēršas augu attiecībām ar gaismu. Izmantoto estētisko paņēmienu ziņā tas atsauc atmiņā mākslinieku iepriekšējo darbu “Atmosfēriskais mežs”, kas līdzīgi uzbūra vizuāli dinamisku un blīvu vidi. Raugoties sekojošajās darba daļās – katra veltīta dažādiem augu evolūcijas posmiem, no kuriem pati mīklainākā ir ziedēšana – ik acumirkli skatītāju acu priekšā kāda forma vai struktūra sairst vai izplēn, lai atkal apvienotos jaunās konstelācijās, radot nepārtrauktas, zibošas plūsmas iespaidu. Tas ir līdzīgi kā skatīties gājputnu migrāciju, sniegpārslu deju vai smilšu graudiņu kustību vējā – šo parādību iekšējā sinhronitāte un mērķtiecīgums ir ilustrācija augu domāšanai. Bez vienota centra, caur attiecībām un iesaistot visu ķermeni šķietama haosa apstākļos tie rīkojas precīzi un efektīvi.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Karaliskā ģimene
Izstādē redzam vēl divu Latvijas mākslinieku darbus. Uģa Albiņa instalācija “Spīdguntiņa” sastāv no nelieliem objektiem, tādiem kā ziepju traukiem, kas izgatavoti no pārstrādātiem augu taukiem. Ja objektu formas atkārtošanās liecina par postkonceptuālu ievirzi, tad materiāla izvēle veido saikni ar pārtikas industriju. Tomēr darba idejiskais un praktiskais risinājums šķiet visai pieticīgs, augu un cilvēku attiecību ēnas puses ir potenciāli klātesošas, taču nav nolasāmas.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Aizrautīga dedzība staro no Ginta Gabrāna un Arņa Rītupa mušmiru akcijas “Sējējs”. Lai arī sēnes nav augi, šoreiz tas nav izšķiroši svarīgi. Darbs pievēršas Latvijā izplatītajai un ļoti mīļajai sēņu lasīšanas tradīcijai, kas atzīta par Latvijas nemateriālās kultūras mantojuma daļu. Mušmires gan nav domātas sēņu mērcei – to lietojums ziemeļu tautu tradīcijās Sibīrijas un sāmu apgabalos, kā arī, iespējams, Latvijas teritorijā, saistīts ar psihotropo un dziedinošo iedarbību. Latviešu tradīcijā mušmires lietotas arī pret reimatiskām sāpēm,[4] un mūsdienās uz šīm sēnēm tāpat kā citām narkotiskajām vielām attiecas lietošanas un izplatīšanas aizliegumi.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Darbā, kas īsi dokumentē mušmiru sporu iegūšanas, pildīšanas un izsēšanas norisi, var saskatīt atsauci gan uz kristīgo līdzību par sējēju, gan patriarhālo reprodukcijas metaforu. Šoreiz ar pasīvo sievietes ķermeni – zemi – sējējiem nepietiek: mērķis ir apaugļot arī stratosfēru. Šīs fantāzijas ticamību nostiprina nesenie notikumi, kas atgādinājuši, ka gaisa telpa ir politiskas un ekonomiskas ietekmes zona, savukārt baloni – šīs ietekmes instrumenti.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
Taisnības labas jāatzīst, ka autoru duets savu “globālo misiju” uztver drīzāk kā kalpošanu mušmirei, kura dēvēta arī par sēņu karalieni. Līdzīgi kā Kahn&Selesnick inscenētajā fotogrāfijā, arī šeit aristokrātiskās ģimenes raduraksti tiek paplašināti, atzīstot starpsugu radniecību. Reizē šī pieeja spoguļo cilvēku sabiedrības uzbūvi, būtiski atšķirīgās citbūtnes kārtojot karaļvalstīs un sociālajās hierarhijās. Bet kā gan var sakārtot būtnes, kuras spēj kustēties bez muskuļiem, runāt bez balss un domāt bez smadzenēm?
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2025 izstāde "Augu intelekts". Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, 2025. Foto: Kristīne Madjare
-
[1] Sk. Tēzaura piedāvāto vārda skaidrojumu.
[2] Arterritory sarunu ar Ivonnu Folkarti var lasīt te.
[3] Sk. Noelia Billi, “Open-Air Laboratory. An Approach from the Perspective of Plant Aesthetics.” In: INSERT. Artistic Practices as Cultural Inquiries, Issue 7, Plant Intelligence – Towards a Vegetal Aesthetics, 2025.
[4] Ančevska, Ieva. Latviešu dziedināšanas tradīcija: Teorētiskie un praktiskie aspekti. Latvijas Universitāte. 2018.
