Foto

Tas ir neprāts!

Arterritory.com

04.03.2022

Krievijas mākslinieki un aktīvisti pret karu

Krievijas mākslinieki un aktīvisti iestājas pret karu, ko Krievijas Federācija uzsākusi pret Ukrainu. Esam apkopojuši informāciju par vairākām akcijām.

Mākslinieks Pāvels Otdeļņikovs (Arterritory.com nesen publicēja plašu interviju ar viņu) trešdien Maskavā izgāja viena cilvēka piketā ar plakātu “Tas ir neprātZ” (Это беZумие!). Kā zināms, burts Z nezināmu iemeslu dēļ redzams uz Krievijas kara tehnikas, kas ielauzusies Ukrainā. Šo burtu interpretē dažādi. Piemēram, šodien Kuzbasas gubernators (un vienlaikus Putina māsīcas vīrs) nāca klajā ar paziņojumu, ka šī Krievijas reģiona nosaukums tagad oficiāli tiks rakstīts ar burtu Z (KuZbasa), izrādot atbalstu “īpašajai militārajai operācijai”.

Pāvels Otdeļņikovs Maskavā

Pāvels Otdeļņikovs savā Facebook profilā raksta: “Man tas bija vienīgais veids, kā šodien atgriezt īstenības sajūtu un pārvarēt bailes. Nav obligāti jābrauc uz centru, kur ir policijas pūļi un aizturēšanas auto un kur diez vai var nostāvēt ilgāk par 10 minūtēm. Cilvēki nāk klāt, uzdod jautājumus. Ar kādu sāk raisīties saruna. Daudzi izsaka pateicību un saka, ka paši gribētu iznākt vai kā citādi izteikties. Daudzi ar mani strīdējās: Aizsargājam LDNR, jo viņi mums taču to prasīja!” Kāds ieminējās: “bet ko tad astoņus gadus...” Kamēr šie jaunie cilvēki nāca klajā ar citiem zināmiem argumentiem, pienāca vidēja vecuma vīrietis. Viņš atcerējās 1968. gadu un tankus Prāgā, kad Sarkanajā laukumā iznāca vairāki cilvēki: “Viņi bija tikai astoņi, bet tie bija labākie cilvēki!” Kāds jauns azerbaidžānis, dzimis un visu savu dzīvi pavadījis Maskavā, nosprieda, ka šis iebrukums nav taisnīgs pret kaimiņu valsti un mūs gaidot katastrofa, ilgs un smags attiecību pārrāvums ar visu pasauli. Pamanīju vēl vienu piketētāju ar lozungu “nē karam” uz viena pleca un kaķi uz otra. Paspiest viens otram roku nevarējām (tas jau būtu “mītiņš”). Vairākums gan turpina dzīvot savu dzīvi “ārpus politikas”. Bariņš astoņpadsmitgadnieku pajautāja par burtu Z. Izrādījās, viņi vispār neko nebija dzirdējuši par “speciālo operāciju”.”

Mākslas grupas “Ņevojna” (“Nekarš”) akcija pie Volgas

Dažas dienas iepriekš anonīmā mākslas grupa no Samaras “Ņevojna” (“Nekarš”) organizēja mākslas akciju pie Volgas. Viņi publicēja video, ko pavadīja teksts: “Cilvēku līķi melnos maisos baltā sniegā apzīmē nāvi, milzīgu daudzumu upuru, ko nes karš. Tās ir cilvēku dzīves, tie ir kultūras sakari, tā ir mūsu visu nākotne. Kamēr protesta kustību Krievijā apspiež, māksla kļūst par vienu no formām, kas ātri reaģē uz situāciju. Ja pret karu neļauj izteikties dzīvajiem, lai to dara mirušie.” Žurnāliste Olga Služajeva par to saka: “Pacifisma akcijas pašlaik tiek interpretētas kā valsts interešu “nodevība” un rada draudus to autoriem. Darba aktori izšķīst anonīmajā militāro konfliktu atbalstošo televīzijas skatītāju masā, runā no Krievijas iedzīvotāju anonīmā vairākuma, no noklusēto kritušo karavīru mutes par to, ka karš = nāve.”

“Mirušo partijas” uzstāšanās Tomskā

Tas sabalsojas ar tā saucamās “Mirušo partijas” uzstāšanos Tomskā. “Partiju” izdomājis mākslinieks Maksims Jevstropovs. Pirmoreiz “Mirušo partija” sevi pieteica Sanktpēterburgā 2017. gadā, jau toreiz nākdama klajā ar lozungu “Mirušie nekaro”. Šis lozungs parādījās no jauna akcijā divas dienas pirms kara darbības sākuma. Akcijas dalībnieki turēja rokās pretkara lozungus “Mirušie nekaro”, “Mirušajiem nav dzimtenes”, “Mirušo partija – par mieru”. Akcijā piedalījās seši cilvēki maskās. Grupas Facebook profilā fotoatskaiti par akciju pavada teksts: “Mirušie ir pret karu, pret dzīvo agresiju, kuri izliekas, ka aizstāv mieru, kā saka, mirušajiem tas nav vajadzīgs, tas ir vajadzīgs dzīvajiem – putinam un viņa draugiem, čekistiem, vienotās krievijas partijas biedriem un citiem, kam tīk žvadzināt ieročus ap gāzes vadu. ukrainas un krievijas dzīvo populācija praktiski ir kļuvusi par ķīlniekiem vampīru bariņa rokās, kuri domā, ka viņi nekad nemirs. šie nojūgušies večuki asinsūcēji ir jāaptur, šos septiņdesmitgadīgos gopņikus, kas iesēdušies un sazagušies tik daudz, ka, šķiet, ir zaudējuši jebkādu saikni ar īstenību, ir jāaptur. šis melīgais valsts monstrs ir jāaptur” (saglabāta orģināla ortogrāfija)

Viens no pirmajiem #тихийпикет (#klusaispikets) plakātiem, ar kuru piketēja Darja Serenko Maskavā

Jaunu aktivitātes vilni piedzīvo arī #klusaispikets (#тихийпикет) – mākslas un akciju projekts, kas startējis 2016. gadā un kļuvis par īstu kustību, apvienodams daudzus dalībniekus ne tikai 50 Krievijas pilsētās, bet arī 30 valstīs visā pasaulē. To izveidoja dzejniece un aktīviste Darja Serenko, kas sāka veidot paštaisītus plakātus un braukt ar tiem metro, iesaistīdamās diskusijā par to saturu ar ikvienu interesentu. Rezultātā par šo projektu tapa grāmata, “stāsts par to, kā nepazīstami cilvēki ar dažādiem (un nereti pilnīgi pretējiem) viedokļiem spēj sarunāties cits ar citu pilsētas ielās, kā kopīgi veidojas mūsdienu politiskā telpa, kā noris strīdi un atklātas diskusijas par sociālajām problēmām un stereotipiem. #klusaispikets ir divus gadus ilgs mēģinājums ik dienu veidot dialogu, tie ir 3500 plakāti par visdažādākajām tēmām – no ksenofobijas (kā arī seksisma, homofobijas, rasisma utt.) līdz laikmetīgajai mākslai, tie ir vairāki tūkstoši aktīvistu veidotu “atskaišu” par šīm svarīgajām un asajām sarunām.” Kā stāsta Darja, “klusā piketa devīze ir – “kad nolaižas rokas, rokas nenolaižas”, tā ir devīze, kas dzimusi no politiskā izmisuma, tomēr tā ikreiz apliecina nepieciešamību runāt.”

#klusāpiketa dalībnieces pirms dažām dienām

Akcija ir ieguvusi jaunu aktualitāti līdz ar Krievijas iebruku Ukrainā. Jau 24. februārī Darja ierakstīja savā Facebook profilā: „Šodien desmitiem cilvēku staigā pa pilsētu savās darīšanās, nesdami pie savām mugursomām mazus plakātus pret karu. Tas ir pieejamāks un drošāks formāts, drošāks par viena cilvēka piketu. Un tā var arī braukt metro. Es atgādinu, ka klusā piketa būtība ir ne tik daudz nozīmītes demonstrēšana, cik komunikācija un informēšana. Uzraksts provocē sarunu un jautājumus. Sarunājieties ar cilvēkiem, stāstiet patiesību par uzbrukumu Ukrainai. Plakātiem neaizmirstiet pielikt mirkļbirku #klusaispikets, šādi cilvēki no malas varēs uzzināt par akciju internetā un tai pievienoties. Un pēc tam pastāstiem mums, pievienodami šo pašu mirkļbirku, par savām sarunām. Atstāstiet cilvēku reakcijas. Izturieties ar cieņu, esiet atklāti un pieklājīgi. Tāda bija un ir akcija jēga – tiltu veidošana, nevis ienaidnieku radīšana. Ienaidniekus rada mūsu prezidents, nebūsim tādi kā viņš.” 1. martā Darja paziņoja jau par 2500 klusajiem piketētājiem.

Antika Danova akcija “Man Ukrainā” Krimā

Antika Danova akcija “Man Ukrainā” Krimā

Šādas protesta akcija notiek pat Krimā, kur politiskā cenzūra ir divtik spēcīga. “Man Ukrainā ir mamma. Aleksejs, 19 gadi”, “Man Ukrainā ir mīlestība. Oksana, 23 gadi”, “Man Ukrainā ir māsa. Romans, 10 gadi”: plakāti ar šādiem paziņojumiem parādījās kādas Krimas pilsētas ielās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Plakāti, kas zīmēti ar roku ar notecējušu krāsu, kas atgādina asaras – it kā paši pussalas iedzīvotāji runātu par savām sajūtām –, autobusu pieturās nostāvēja tikai dažas stundas, pirms tos norāva. Tomēr akcijas fotogrāfijas izplatījās sociālajos tīklos. Autors, mākslinieks no Krimas, kurš strādā ar pseidonīmu Antiks Danovs, saka, ka veidot plakātus viņu mudināja “protests pret šodienas karu”. “Šī akcija ir svarīga man un visai manai videi, būtībā tā ir par ģimenes saitēm,” viņš raksta Euronews vietnē.

Fotoattēls, ko Aleksandrs Gronskis uzņēmis no aizturēšanas auto loga 27. februārī

Daudzi mākslinieki, kritiķi un kuratori paraksta pretkara vēstules, par vienu mēs jau stāstījām (to parakstījuši jau 18 000 cilvēki). Viņu vidū ir tādi, kas savas pozīcijas dēļ jau ir zaudējuši darbu valsts institūcijās. Šodien Radošo industriju centrs “Fabrika” izsludināja pieteikšanos pasākumiem māksliniekiem un kuratoriem, kas zaudējuši darbu kultūras institūcijās. Tās var būt lekcijas, atklāti lasījumi, diskusijas, kinoseansi utt. – “Fabrikas” telpās no 2022. gada marta līdz jūlijam (termiņš var tikt pagarināts). “Aicinām iesūtīt projektus kuratorus, māksliniekus un mākslas menedžerus, kas atlaisti vai aizgājuši no darba kultūras institūcijās saistībā ar savu pozīciju pret notikumiem Ukrainā. Pieteikumus var iesūtīt līdz 19. martam uz adresi: air@fabrikacci.com”, – pavēstīja Radošo industriju centrs.

Saistītie raksti