Rīt sākas Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022
Programmas fokusā – izolācijas izpausmes un ietekme
No 21. aprīļa līdz 10. jūlijam Rīgas izstāžu zālēs un pilsētvidē norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2022 (RFB), piedāvājot astoņas starptautiskas izstādes un plašu izglītības pasākumu programmu. Šī gada notikumu programmas galvenais fokuss ir izolācijas stāvoklis un tā dažādās izpausmes un ietekme. Mākslinieki un kuratori aicinās apmeklētājus apskatīt izolācijas būtību iespējami dažādās nozīmēs un no jauna mācīties lasīt informāciju, ko mums sniedz attēls.
“Pēdējo divu gadu laikā dzīve izolācijā jeb “nokāpšana sevī” ir kļuvusi par mūsu jauno realitāti. No citas puses, bez pandēmijas, to veicina arī straujā tehnoloģiju attīstība, jo izolācijas stāvoklis cilvēkam ļauj izrauties no klātesamības visam un visur, radot sev tīkamu draugu loku un iedomu tēlus pašu radītā vidē. Ko izolācijas stāvoklis mums nodara, vai tieši otrādi – varbūt piedāvā?” temata aktualitāti skaidro Inga Brūvere, Rīgas Fotogrāfijas biennāles vadītāja un viena no izstāžu kuratorēm. “Tikmēr, attīstoties tehnoloģijām, fotogrāfija kā mākslas medijs ir iegājusi jaunā posmā, un izpratne par fotogrāfiju kā attēlu ir mainījusies. Mums arvien no jauna ir jāmācās lasīt informācija, ko iekļauj attēls,” viņa papildina, skaidrojot biennāles fokusu uz attēla informatīvās kodēšanas attīstību.
Biennāles centrālā izstāde “Ekrāna ēra III: Klusā daba”
Līga Spunde, “Klusā daba ar datorpeli”, 2022
Biennāles centrālā izstāde “Ekrāna ēra III: Klusā daba” turpinās 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu par tehnoloģiju ietekmi uz mūsdienu cilvēka un sabiedrības attīstību. Vai mēs esam tie paši cilvēki, kas bijām bez viedtālruņiem un viedpulksteņiem, ar kuriem tik viegli var pārraudzīt pasauli? Kā ir mainījusies mūsu attieksme pret šķietami mūžīgām lietām un gadsimtiem briedinātām ētiskām vērtībām? Kas paliks lieciniekos pēc mūsu laika? Izstādes veidotāji aicina padomāt šajā virzienā, lūkojoties caur mākslas vēsturē aprobēto koordinātu sistēmu, proti, izmantojot tradicionālo žanrisko dalījumu: portrets, ainava un klusā daba. Jaunajā laikmetā – ekrāna ērā – tie pārvērtušies līdz nepazīšanai.
Krišs Salmanis, “100 klusās dabas” (detaļa), animācijas cilpa, 10:02, 2014
Grupas izstādē piedalīsies 11 mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Eiropas un Dienvidāfrikas un tā norisināsies izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” no 22. aprīļa līdz 12. jūnijam.
Izstāde “Mērītās perspektīvas”
Erina O’Kīfa “Orange Break”, 2020
“Rīgas mākslas telpas” Intro zālē no 22. aprīļa līdz 12. jūnijam būs skatāma holandiešu vizuālās mākslinieces Katjas Materas un amerikāņu fotogrāfes Erinas O’Kīfas izstāde “Mērītās perspektīvas”. Abu mākslinieču interesi jau ilgstoši saistījusi perspektīvas tēma. Viņu praksē perspektīva ir gan spēles lauks praktiskiem eksperimentiem, gan rīks, kas ļauj uzdot jautājumus par fotogrāfiskā attēla pieņemti indeksālo statusu. Vēl jo vairāk – perspektīva atklājas kā nozīmīgi pārveidojama, pielāgojama konstrukcija. Matera un O’Kīfa izmanto fotogrāfijai piemītošo optisko ambivalenci, lai uzsvērtu, ka šķietami fiksētie skatpunkti ir rūpīgi kompozicionēti, plūstoši un subjektīvi.
Izstāde “Utopijas”
Aksels Hāgensens (Aksel Haagensen, EE), “Slazdu hronikas”, instalācija un digitālā druka uz papīra, 2022
Kultūrtelpā “Smilga” no 29. aprīļa līdz 21. maijam bus skatāma izstāde “Utopijas”, kurā utopijas konceptu no dažādiem skatpunktiem aplūkos Annemarija Gulbe (LV), Hele (LV), Madara Kvēpa (LV), Zanda Puče (LV), Aksels Hāgensens (Aksel Haagensen, EE).
Utopijas ideja un tās variācijas ir mākslā un kultūrā bieži apspriests un atveidots temats, kā arī platforma, kas izmantota jaunu potenciālu pasaules struktūru veidošanai. Vieta, kas neeksistē, labklājības vieta, tiekšanās uz labāku nākotni, vieta, kurā pastāv ideāls sabiedrības un sadzīves modelis. Tēma aizvien ir neizsmelta un pateicīga dažādiem kontekstiem, iespējams, tāpēc, ka utopiju pēc būtības ir neiespējami konkretizēt vai pakļaut ilgtermiņa plānojumam. Pēdējā gada laikā pieredzētās straujās izmaiņas sociālajās struktūrās, ko ietekmējusi gan lokāla un pasaules mēroga politiskā pārvalde, jauns sociālā aktīvisma vilnis un trauslā epidemioloģiskā situācija, ir likušas pārdomāt izpratni par laiku un to, kā cilvēka vēlmju (iedomu) skala atsaucas uz realitāti.
Izstāde ‘‘Fotoalbums – subjektīvs naratīvs”
Roberts Johansons. Fotoalbums (21 kartona iekšlapas un 63 ielīmētas fotogrāfijas), 20. gs. vidus. Kartons, audums, misiņa detaļas, pauspapīrs, sudraba želatīna kopijas, 17,7 x 28,5 x 2,6 cm. Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājums
No 13. maija līdz 11. septembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma izstāde ‘‘Fotoalbums – subjektīvs naratīvs”, kas pievērsīsies latviešu 20. gs. pirmās puses fotogrāfu pašdarinātajiem fotoalbumiem. Katrs izstādei atlasītais albums sniedz ieskatu par plašākai publikai neapzinātu konkrētā fotogrāfa radošo darbību un fotogrāfijas medija izmantojumu. Būdami profesionāli fotogrāfi, Vilis Rīdzenieks (1884–1962), Alfrēds Polis (1894–1975) un Roberts Johansons (1877–1959) paralēli komerciālu pasūtījumu izpildei un mākslinieciskai darbībai ir aizrautīgi izmantojuši fotoalbumu, lai apkopotu, sistematizētu un lolotu kādu savu aizraušanos, hobiju vai kaislību. Piemēram, Rīdzenieks savu patiku pret suņiem ir materializējis albumā, Polis savu mīlestību pret sievu Helēnu, ceļojumiem un modernu dzīvesveidu atspoguļo 1920. un 1930. gadu privātā vizuālā stāstā, Johansons vairākos albumos ir apkopojis Latvijas un pasaules atlētu un spēkavīru portretus. Šie albumi ir kā izolētas salas, kas pastāvējuši atrauti un, iespējams, sava hibrīdā statusa dēļ nav padziļināti aplūkoti mākslas vēsturē. Izstādes mērķis ir albumus kontekstualizēt un parādīt to neatraujamo saikni ar fotogrāfu radošo un profesionālo darbību, kā arī privāto dzīvi.
Reiņa Lismaņa personālizstāde “Arragements”
Reinis Lismanis, 5710 x T5434_T6054 x 2020-09-13-SQUEEGEE-8162, Chroma Key krāsa, pigmenta tinte un digitālas izdrukas uz alumīnija, 80 x 100 cm, 2020
No 14. maija līdz 4. jūnijam galerijā “LOOK” būs Reiņa Lismaņa personālizstāde “Arragements”. Lismaņa izstāde ir savāktu materiālu un konceptuālu elementu kopums, kas, izstrādāts (kā arī noraidīts) iepriekšējos projektos un pandēmijas laikā pārskatīts un pārstrādāts, tiks eksponēts līdzās jaunradītiem darbiem.
Lismanis izmanto gan paša uzņemtu, gan atrastu fotogrāfiju un fotogrāfisko attēlu ražošanas procesa pārpalikumus, tās savienojot kolāžās un, atsaucoties uz urbānajā vidē dominējošo estētiku, nopūš darbus ar fotogrāfiskajā drukā izmantotajām tintēm. Izstādē redzamais materiāls ir attīstījies, konstanti izmantojot dažādus fotogrāfijas un mākslinieciskās ražošanas piederumus. Noteicošā loma Lismaņa praksē ir interese par materiāliem, ražošanas apstākļiem, studijas un izstāžu telpām, kas rezultējas atvērtā sarunā starp subjektīvo ikdienu un darbu formālajām kvalitātēm. Viņa fragmentārā un dažkārt iracionālā pieeja veido jaunas formas, nozīmes un kopumus un pievērš uzmanību lietu uzbūvei kā tādai.
Pauļa Petraiša personālizstāde “Virsmas”
Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, LT), “Peldētājs”, 2021
No 20. maija līdz 3. jūlijam ISSP Galerijā būs skatāma lietuviešu mākslinieka-pētnieka Pauļa Petraiša pirmā personālizstāde Latvijā –“Virsmas”.
Kopš 2021. gada darbā “Virsmas” Pauļus Petraitis pastiprināti pievēršas fotogrāfijas ārējām veidolam. Uzsverot ekrāna un drukas materialitāti, attēli tiek parādīti kā divkārt sagrozīti. Izmantojot par pamatu atsevišķus kadrus un elementus no filmām, Petraitis tos pārfotografē, papildinot ar vairākiem analogas un digitālas iejaukšanās slāņiem. Jebkas – rokas žests, automašīnas lampas vai gumijas zābaki – tiek izņemts no sākotnējās vides nepārtrauktības un pārvērsts tēlā ar jaunām interpretācijas iespējām. Neraugoties uz redzamajiem pārveidojumiem, visi attēli kopā savijas iedomātā naratīvā, kas veido iespaidu par kosmisku stāstu.
Ārtelpas projekts “Atbalss”
Kristīne Krauze-Slucka, no sērijas “Atbalss”, 2019
No 6. līdz 19. jūnijam Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas tiks eksponēti digitalizēti attēli no Kristīnes Krauzes-Sluckas projekta “Atbalss”. Projekts sastāv no hlorofila attēliem, kuri veidoti uz organiskām augu lapām un iegūti ar dabiskā saules apgaismojuma palīdzību. Eksponētie attēli papildināti ar audiogidu, kas apmeklētājam ļaus reflektēt par tehnoloģiju pārsātināto ikdienas dzīvi un mūsu attiecībām ar dabu.
Izstāde “ЛАВ = LOVE”
No Andreja Strokina kolekcijas: “ЛАВ 74-24”
Noslēdzot Rīgas Fotogrāfijas biennāli 2022, izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” no 17. jūnija līdz 10. jūlijam būs skatāma izstāde “ЛАВ = LOVE”, kas sniegs ieskatu trīs – Andreja Strokina, Irēnas Bužinskas un Bolderājas grupas – privātkolekcijās.
Kolekcionēt var teju visu: sīpolus un tauriņus, tankus un lidmašīnas, kokles un cītaras, monētas un nozīmītes, pastmarkas, košļeņu papīrīšus un alvas zaldātiņus, gleznas, grafikas un skulptūras. Daudzi krāšanas veidi ir izpelnījušies cieņu un pat akadēmiskus nosaukumus (filatēlija, numismātika, bonistika, filumēnija, faleristika u.c.), lielā mērā pateicoties iesaistei tirgus attiecībās, bet vairums hobija līmenī turpina piepildīt jebkuram vecumam, tautībai, ekonomiskajam slānim un sabiedriskajam statusam piederīgo ļaužu dzīves. Izstādē “ЛАВ = LOVE” redzamais lielā mērā attiecināms uz filokartiju – atklātņu kolekcionēšanu – , tomēr terminoloģija vēl nav devusi vārdu tai atmiņu kolekcionēšanai, kas šobrīd ir visizplatītākā un masveidīgākā, proti, personiskās dzīves brīžu fotofiksēšanai.
No Irēnas Bužinskas kolekcijas: Izdevniecība Neue Photographische Gesellschaft, Vācija. Sudraba bromīda druka, fotomontāža, kolorējums, zeltījums, 20. gs. sākums
Izstādē “ЛАВ = LOVE” tās ir fotogrāfijas, atklātnes, diapozitīvi, kas ietver neskaitāmus reiz, kaut kur un ar kādu patiešām notikušas dzīves mirkļus, atmiņā saglabājamas norises un pozitīvas emocijas. No šodienas skatpunkta attēlos fiksētais uztverams kā daudzslāņains, interpretācijām atvērts materiāls jaunām kultūras atmiņas konstrukcijām.
Izglītības programma
Sigrīda Vīre, Kloē Jancis (Sigrid Viir, Cloe Jancis, EE), “Spoguļa priekšā, dienā pilnā ar aizrautību,tu uzliec masku pārāk cieši, tā knieš tev ādu”, 2021
Izstādes papildinošā izglītības programma tieksies analizēt izolācijas būtību un meklēt veidus, kā to pārvarēt, lai radītu iekļaujošāku sabiedrību. Gaidāmas izvērstas diskusijas un sarunas par apskatītajām tēmām, un tikšanās ar biennāles izstāžu māksliniekiem. Māksliniece Līga Spunde un kuratore Agnese Zviedre rīkos īpašas meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem, kurās, veidojot savu individuālo ekrānu pasauli, viņi radīs sava laikmeta kluso dabu. Sadarbībā ar Latvijas Autisma apvienību darbnīcas ir pielāgotas un būs pieejamas arī bērniem ar autiska spektra traucējumiem.
Savukārt fotomākslas vides pārstāvju auditorijai 30. aprīlī “Rīgas mākslas telpā” notiks Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 starptautiskā konference. Izvēršot biennāles programmas galveno tēmu – izolāciju, Eiropas fotomākslas eksperti aplūkos fotogrāmatu fenomenu 21. gadsimtā un tēmas izpētes stāvokli Austrumeiropā.
Visas Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 garumā izstāžu un pasākumu norises vietās būs iespējams iegādāties īpašu programmas izdevumu – starptautisku autoru rakstu krājumu.
