Izpētes lauks, kurā satiekas māksla, tehnoloģijas un vides pētniecība
Šonedēļ tiek atklāts RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Klimata iztēle” / Festivāls norisināsies Rīgā un tiešsaistē 22. un 23. oktobrī
22. un 23. oktobrī, Rīgā un tiešsaistē norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Klimata iztēle”, kas šogad pulcē starptautiskus māksliniekus, pētniekus un kultūras profesionāļus, piedāvājot mākslinieciskus eksperimentus, līdzdalības darbnīcas, diskusijas, ievadlekciju un divas izstādes, lai kopīgi pētītu, kā māksla un zinātne var paplašināt mūsu klimata iztēli.
Festivāla centrālais notikums – izstāde “Klimata iztēle”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Izstāde “Klimata iztēle” tiks atklāta ceturtdien, 22. oktobrī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādē varēs aplūkot četrpadsmit jaunu un starptautiski atzītu ārvalstu un latviešu mākslinieku darbus, kas rosina apmeklētājus ne tikai vērot, bet arī ieklausīties un mijiedarboties – no iespējas atklāt meža ekosistēmas slēpto dzīvi un izjust okeāna viļņu ritmu līdz aicinājumam apmaldīties laikā vai pat uz mirkli pārtapt par cilvēku-mušu. Izstādes kurators ir Raits Šmits.
knowbotiq. Kadrs no videodarba “sentient: rhizomatic proprietors”, 2025
Izstādē klimata iztēle tiek pētīta kā kultūras un zinātniskās izpētes lauks, kurā satiekas māksla, tehnoloģijas un vides pētniecība. No mikroskopiskiem organismiem, augu pasaulēm un botāniskās fantastikas līdz ekoloģiskai simbiozei, mākslīgajai dzīvībai un hibrīdām sistēmām, mainīgām ainavām un vides atmiņai – mākslinieki izmanto iztēli kā kritiski nozīmīgu spēju uztvert, sajust un no jauna pārdomāt mūsu attiecības ar dabu un Zemi laikā, kad klimata pārmaiņas kļūst par izaicinājumu planētas ekosistēmai, infrastruktūrai un ikdienas dzīvei.
Šveiciešu mākslinieku duets knowbotiq sadarbībā ar kolumbiešu mākslinieku Pablo Toresu instalācijā “TUMBLE_needs – spēlēsim sinkrētisku pārpilnību” (TUMBLE_needs – let’s play syncretic abundance) pievēršas invazīviem augiem un organismiem, to nekontrolēto izplatīšanos aplūkojot nevis kā traucējumu, bet kā iespēju dažādu sugu kopā pastāvēšanai.
Japāņu mākslinieks Rjū Furusava videoinstalācijā “Plūdmaiņu vidū #3” (Mid Tide #3) ar īpaši izstrādātas programmatūras palīdzību pārvērš Klusā okeāna viļņu ierakstu trīsdimensiju struktūrā, kas, līdzīgi sērfošanas pieredzei, izaicina ierasto laika un telpas uztveri.
Ryu Furusawa. “Plūdmaiņu vidū #3” (Mid Tide #3), 2024. Skats no instalācijas Rezidenta9 Bukarestē, Rumānijā, 2025. Foto: Ryu Furusawa
Čīliešu māksliniece Patrīsija Domingesa videoinstalācijās “Augu matrica” (Matrix Vegetal) un “Intervija ar Amadoru Aniseto” (Interview to Amador Aniceto) meklē veidus, kā atjaunot saziņu starp cilvēku un citām dzīvības formām, balstoties etnobotānikā un pieredzē, kas gūta, mācoties pie dziednieka Peru.
Berlīnē dzīvojošo mākslinieču Annes Dukhi Jordanas un Polīnas Dutreliņas filma “Lielais mielasts” (Brakfesten – La Grande Bouffe) tuvplānā seko mizgraužu, sēņu un koku attiecībām gobu Holandes slimības skartos Zviedrijas mežos, atklājot bojāeju un sadalīšanos kā daļu no nepārtraukta dabas pārmaiņu cikla.
Vācu mākslinieku duets kennedy+swan papildinātās realitātes akvareļu sērijā “Jauktie signāli” (Mixed Signals) savieno taustāmo ar digitālo, vaicājot, kā mākslīgais intelekts – tehnoloģija, ko bieži saista ar cilvēka attālināšanos no dabas, – var palīdzēt ieklausīties citās dzīvības formās.
Šveiciešu skaņu mākslinieka Markusa Mēdera instalācijā “Krasta līnija. Klausīšanās postenis” (Imeall an chosta. A coastal listening post) apmeklētāji ar tīmekļa radio palīdzību var ieklausīties Īrijas piekrastes skaņu ainavās no dažādām vietām un laika periodiem, iepazīstot klimata pārmaiņu skartās piekrastes ekosistēmas.
Vācu mākslinieka Benedikta Tervīla video un skaņas instalācijā “Zeme pirms pēdējās” (Land before Last), kuras skaņu celiņš tapis sadarbībā ar dziedātāju un mākslinieci ANOHNI, skatītāja priekšā paveras Nīderlandes digitālais reljefa modelis, no kura izdzēsta visa apbūve, veģetācija un dzīvība. Šī ainava, kurā saglabājušies vien cilvēka atstātie nospiedumi, atgādina plašu arheoloģisko izrakumu vietu, un tieši tās tukšums mudina aizdomāties par mūsu tagadni.
Jurģis Peters, Laura Beloff. “Muša” (The Black Fly), 2025. Skats no instalācijas Imatrā, Somijā, 2025
Latviešu mākslinieka Jurģa Petera un somu mākslinieces Lauras Belofas interaktīvā instalācija “Muša” (The Black Fly) uz īsu brīdi pārvērš skatītāja atspulgu cilvēka un mušas hibrīdā, atgādinot par neizbēgamo līdzāspastāvēšanu ar dzīvības formām, kuras mēdzam uzskatīt par nevēlamām. Māksliniece Maija Demitere instalācijā “Simbiotiskais mikrobioms” (Symbiotic Microbiome) atklāj, kā augs un tā sakņu mikroorganismi, sadarbojoties, spēj attīrīt gaisu, piedāvājot modeli ilgtspējīgākai pilsētvidei, savukārt Mārtiņa Ratnika videodarbā “Nedzīvot saules mūžu” (Not to outlive the Sun) vecvectēva mājas laukakmeņi kļūst par atskaites punktu pārdomām par cilvēka mūža un kosmiskā laika nesamērojamību.
Rasa Šmite, Raitis Šmits. “Pamudinātā evolūcija” (Prompted Evolution), 2025–2026
Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Pamudinātā evolūcija”
RIXC galerijā
Savukārt piektdien, 23. oktobrī, plkst. 18.00 RIXC galerijā tiks atklāta Rasas Šmites un Raita Šmita jaunākā izstāde “Pamudinātā evolūcija”, kurā mākslinieki pamudinājuši mākslīgo intelektu iztēloties augus, kādi, iespējams, vēl neeksistē, aicinot apmeklētājus kļūt par to evolūcijas līdzdalībniekiem.
Abi mākslinieki ar mākslīgā intelekta palīdzību iztēlojas, kā augi varētu attīstīties strauju klimata pārmaiņu apstākļos. Izstādes pamatā ir savvaļas Andu lupīnas, kas aug ekstremālos kalnu apstākļos un ir viens no salīdzinoši jaunākajiem straujas augu sugu daudzveidošanās piemēriem. Sadarbībā ar Cīrihes Universitātes augu evolūcijas zinātnieku Kolinu Edvardu Hjūzu (Colin Edward Hughes) mākslinieki digitalizēja 100 herbārija paraugus un trenēja ģeneratīvā mākslīgā intelekta modeli, kas tos pārveido spekulatīvās formās. Trīsdimensiju digitālajā vidē augi atgūst ķermeņus, ko reiz zaudēja kā herbārija eksponāti, un kļūst par interaktīviem virtuāliem organismiem, kas reaģē uz apmeklētāju roku kustībām un vides datiem – gaismu, temperatūru un mitrumu. Darba nosaukums spēlējas ar vārda “prompt” (pamudinājums) dubulto nozīmi: mainīgie vides apstākļi pamudina bioloģisko adaptāciju, savukārt mākslinieki pamudina ģeneratīvo mākslīgo intelektu iztēloties augu formas, kas, iespējams, vēl neeksistē.
Izstādē apskatāmi trīs savstarpēji saistīti darbi: video “No herbārija līdz MI ģenerētai evolūcijai”, digitālo izdruku sērija “Četri veidi, kā būt lupīnai” un interaktīva sienas projekcija “No pamudinātās evolūcijas līdz hibrīdai aģencei”.
Rasa Smite un Raitis Šmits darbojas mākslas, zinātnes un imersīvo mediju krustpunktā. Šoruden viņu darbi skatāmi arī Manheimas izstāžu zālē (Kunsthalle Mannheim), MO muzejā Viļņā un Stokholmas metro stacijā Skanstull.
Abas izstādes būs skatāmas līdz 12. decembrim un izstāžu konceptuālo un teorētisko ietvaru veidos festivāla simpozijs, kas 22. un 23. oktobrī norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Dalība visos festivāla pasākumos ir bez maksas, simpozijam interesenti aicināti iepriekš reģistrēties Eventbrite platformā.
Patricia Domínguez. “Augu matrica” (Matrix Vegetal), 2021–2022. Kadrs no video
Simpozijs
Visas trīs simpozija sesijas veidotas kā līdzdalības darbnīcas, kurās līdzās uzaicināto mākslinieku un pētnieku prezentācijām ar savu praksi iepazīstinās arī atklātā konkursa dalībnieki, savukārt visi dalībnieki aicināti iesaistīties kopīgās diskusijās.
Ceturtdien, 22. oktobrī, plkst. 13.00 simpoziju ievadīs sesija “Par māksliniecisko eksperimentēšanu” ar sociologa un pētnieka Filipa Sormani (Philippe Sormani) vadītu darbnīcu, bet plkst. 16.00 Sormani lasīs festivāla ievadlekciju “Laboratorijas atgriešana savvaļā” (Rewilding the Lab), pievēršoties alternatīvām eksperimentēšanas estētikām un sociotehniskām attiecībām. Lekcijas respondents būs filozofs Ainārs Kamoliņš. Kopīgajā diskusijā abi pētnieki aplūkos zinātnisko eksperimentēšanu kā ekoloģiski iesakņotu, ar ietekmi uz vidi saistītu un konkrētās situācijās veidotu praksi, uzdodot jautājumus par ekspertīzes lomu daudzu vienlaicīgu krīžu laikā.
Piektdien, 23. oktobrī, plkst. 12.00 māksliniece Maija Demitere vadīs Eiropas Mediju mākslas platformas (EMAP) sesiju “Par ilgtspējīgu digitālās mākslas radīšanu”, bet plkst. 14.30 Rasa Šmite un kanādiešu māksliniece Džeina Tinglija (Jane Tingley) vadīs SensUs sesiju “Par paplašinātajām klimata realitātēm” ar XR darbu demonstrējumiem. Piektdienas sesijām varēs pievienoties arī tiešsaistē, iepriekš reģistrējoties Eventbrite platformā.
Mākslas darbu prezentāciju festivāla izstādēs un simpozijā nodrošina tehnoloģiju partneris LG Electronics.
Festivālu producē Jauno mediju kultūras centrs RIXC. Festivāla kuratori: Rasa Šmite un Raitis Šmits.
Titulbilde: Anne Duk Hee Jordan, Pauline Doutreluingne. “Lielais mielasts” (Brakfesten – La Grande Bouffe), 2022. Kadrs no filmas
