Bezgalība vai bezdibenis: mākslīgais intelekts
Mākslas un tehnoloģiju attiecības
Mākslīgā intelekta neskaidrais statuss, nākotne un problemātika ir Pandoras lāde ar grūtiem jautājumiem, kuri ierasti ir bioētiķu un apziņas filozofu pārdomu temats, taču mākslai raksturīgi atklāt unikālas perspektīvas, kas filozofiem nemēdz un nevar ienākt prātā – nemaz nerunājot par daudz efektīvāku (salīdzinot ar filozofiem un zinātniekiem) šīs problemātikas komunikāciju plašākai sabiedrībai.
Projekta “Bezgalība vai bezdibenis: mākslīgais intelekts” uzmanības fokusā ir jautājumi par to, kas ir māksla un kas vispār ir cilvēks/ kur ir tās robežas, kad “kaut kas” kļūst par mākslas darbu. Kāda ir mākslas loma nākotnes sabiedrības veidošanā, un arī ar šīm tehnoloģijām saistītās problemātikas disputa veicināšanā. Kāds ir mākslas darba statuss un kuras no mūsu kognitīvajām spējām ir iesaistītas to radīšanā? Vai mākslas darba novērtēšana, nezinot tā izcelsmi, varētu kļūt par jauna veida “Tjūringa testu”? Vai tad, ja cilvēka radīts robots rada mākslas darbu, tas uzskatāms par šī robota radošo veikumu, vai arī robots šajā situācijā drīzāk ir analogs otai, kaltam vai citam darbarīkam, un radītājs joprojām ir cilvēks? Un ja mēs pieņemam otro variantu, vai arī cilvēks nav tikai darbarīks kādu vēl neapjaustu spēku rokās? Kas definē cilvēku, un vai mašīna jelkad var vai nevar iemiesot šo definīciju?
Vai prāts ir virtuālās realitātes sistēma?
Šie rīki varētu mainīt mākslinieka definīciju
Dialogs starp zinātni un garīgumu
Ar 7000 kokiem šodien ir par maz
Mākslas darbam piemīt vara - tajā ir noslēpums, tajā ir mīkla
Publiskā saruna-diskusija: MI māksla: kas notiek, kad mašīna glezno?
