Klusēšanas spazmas
13. starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit Rīgā līdz 16. oktobrim
Ikgadējais starptautiskais festivāls Survival Kit (izdzīvošanas komplekts) reaģē uz asām laikmeta problēmām un krīzēm. Tā pastāvīgais organizators ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Līdz oktobra vidum norisošā festivāla vadmotīvs ir cīņa pret autoritārismu un radikāli labējo politiku. Kuratore no Grieķijas iLiana Fokianaki programmai par nosaukumu izvēlējusies Ojāra Vācieša dzejas rindu “Putniņu vajag noķert”.
Festivāls noris impozantā, aizpagājušajā gadsimtā celtā ēkā pie Rīgas Doma baznīcas, kādreizējā bankā. Proti – ekspozīcija, diskusijas, meistardarbnīcas, kuru uzmanības centrā ir brīvība, notiek kādreizējā impērijas finanšu kapitālisma citadelē. Šāda lokācija paredz skatījumu uz problēmām caur daudzslāņainu filtru optiku. Sarežģītos filtrus virtuozi uzstādījuši ekspozīcijas organizatori.
Survival Kit 13 norises vieta - agrākā Rīgas Biržas bankas, vēlāk UNIBANKAs ēka Doma laukumā
Kā šodien runāt par karu un nekļūt par to pašu putniņu, ko noķers gūstā lozungi, propaganda, radikāla atšķiršana, dalījums draugos un ienaidniekos? Jo sprādzienu dūmi nav izklīduši, bet asinis plūst…
Tomēr šai tēmai nav iespējams paiet garām… Kuratore iLiana Fokianaki sāka gatavot ekspozīciju pirms gada. Un izrādījās, ka daudzi pirms 2022. gada kara radītie projekti visvērīgāk reaģē uz šodienas dienaskārtību. Tie ir brīvi no mirkļa konjunktūras, un tādēļ daudzreiz nozīmīgāki. Esamības galējības rokrokā ar kliedzieniem bloķē spēju domāt sarežģīti. Klusēšanas spazmas ir daiļrunīgākā traģēdijas liecība.
Bijušās bankas kantoros, kāpnēs un zālēs izkaisītā ekspozīcija patiesība skan ļoti interesanti. Skaņu māksla tajā ir viens no vadošajiem medijiem. Tomēr šīs skaņas it kā ierāmē klusumu un mēmumu. Tās galvenokārt ir garas, minimālistiskas, ar cikliskiem atkārtojumiem. Skaņu māksla strādā rokrokā ar video mākslas (otrs festivāla vadošais medijs) kamerformātu. Tāpēc ekspozīcija iegūst ļoti vērtīgu, uzticību raisošu, līdzjūtīgu, pat intīmu intonāciju. Ārkārtīgi saudzīga pieskaršanās ievainojošajiem šodienas notikumiem.
Krišs Salmanis. Pamodini mani, kad viss beidzies. Krāsotāju plēve, motors, elektronika, 2022. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Jebkurš autoritārisms ir impēriskas domāšanas mantinieks. Impērijai ir nepieciešamas stingras strukturālas saiknes, simboli, formas. Viedie festivāla organizatori, iespējams, sekojot Gvatari un Delēza mācībām, sistēmai likuši pretī rizomas principu, stumbriem un zariem – klejotājkrūmu dzīvi. Kriša Salmaņa instalācija, kas pirmā sagaida skatītāju, attēlo šodienas mediju lauku dzīvi kā polietilēna mākoni, kas nemitīgi maina savu konfigurāciju, no tekoša līdz kristāliskam, no blīva līdz caurspīdīgam.
Sarunā par attiecību katastrofu uzticība rodas tad, kad kapitulē “lielo” tēmu attēlojuma kanoniskums un dogmatisms. Visa izstāde atstāj spurdzošu sižetu iespaidu: putniņi, kas nav noķerti dominējošo “diskursu” cilpās. Reizē ar to kopējā aina ir vienota un sarežģīta.
Hardijs Lediņš, Juris Boiko. Doktora Enesera Binokulāro deju kursi. Video, 1986–1987. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Viens no ekspozīcijas vadmotīviem ir mirušo impēriju arhīvs. Šajā virknē visizteiksmīgākais ir Hardija Lediņa, Jura Boiko un Māras Ķimeles 1991. gada video “Atvadas no impērijas”. Latviešu mākslinieki ceļoja pa PSRS tūrisma “zelta loku”, pārģērbās par ordeņiem apkārtiem ģenerāļiem, parodēja rituālus un kanonus. Pēc pašu vārdiem, viņi rīkoja ko līdzīgu liliputu teātrim. Brūkošā PSRS kļuva par kabarē leļļu teātri. Tā bija gana aktuāla tēma 20. gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā – no filmas “Assa” ar liliputu teātri līdz jauno konceptuālistu sarkasma pilnajām akcijām…
Indre Šerpītīte. Tā mēs uzvaram karus. Video, 2018. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Cits vadmotīvs, kas sagrauj traģēdijas prezentācijas monolītu, ir sistēmas cilvēku antirituālās uzvedības formas. Šajā sadaļā par īstu šedevru var nosaukt lietuviešu mākslinieces Indres Šerpītītes daudzkanālu video “Kā mēs uzvaram karus” (2018). Uz sienas ir daudz ekrānu ar YouTube video kolekciju, kuros dažādu armiju karavīri redzami dejojam. Kad salūzt rituālās uzvedības formas, ko piekopj cilvēki uzplečos, atklājas traģikomisks vilkacis, triksteris. Armija atņem indivīdam visas personiskās ķermeniskās žestikulācijas izpausmes. Video klipos redzamā personiskā pantonīma, unikāla ķermeniska klātbūtne travestē armijas attiecību nospiedošo reglamentu. Turklāt skan Stīva Reiha minimālisma mūzika un zib diskotēku gaismas. Dzīva līdzi jušana rodas, pateicoties atklāta jutekliskuma radikālajam kārdinājumam, kas ir rada kempa estētikai un kvīru kultūrai.
Sūzana Filipsa. Divas māsas. Skaņas instalācija, 2009. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Kristīne Madjare / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Intīma rūpes un empātiju pieprasošā Cita klātbūtne ir vēl viens svarīgs festivāla programmas vadmotīvs. Izteiksmīgi šis Cits liek par sevi manīt skaņās. Unikāli skaisto lodžijas telpu, no kuras paveras skats uz Doma baznīcu, apdzīvo Sūzanas Filipsas skaņu ainava “Divas māsas”. Piecu kanālu skaņas instalācija ar balsi un instrumentālo partiju ietērpj skaņās skotu balādi par māsas noslīcinātu meiteni, kuras mirstīgās atliekas pārvērtušās par vijoli. Un vijole stiepti dzied par vēju un lietu…
Andrjus Arutjunjans . Arizonas klubs. Instalācija, 2022. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Andrjus Arutjunjana un Kapvani Kivangas skaņu mākslā mūzikas instrumenti, personificēdami dažādus varoņus, ārkārtīgi izteiksmīgi, taustāmi demonstrē Cita nepiekāpīgo raksturu – vai tas būtu mūziķis, filozofs, dzejnieks vai pretošanās kustības dalībnieks.
Arī Kristaps Epners savā instalācijā radījis Citu tēlu. Viņš piebēris ar graudiem nelielu kantorīti. Bet citā rāda burvīga meditatīva plastiskuma pilno filmu par Latvijas vecticībniekiem, kas dzied lūgšanu baznīcas slāvu valodā un dzīvo, kopdami zemi. Caururbjošs un ārkārtīgi aktuāls pacifisma izteikums.
Principiāls vadmotīvs – klusa pretošanās kara un diktatūras postam. Fotogrāfijās no izstādes atklāšanas 1976. gadā horvātu māksliniece Saņa Ivekoviča redzama stāvam ar aizsietu muti. Viņa sagaidīja katru apmeklētāju. Stetoskops ļāva dzirdēt viņas sirdspukstus. Bet mute bija mēma. Tā bija reakcija uz represijām un tirāniju Dienvidslāvijā.
Rufina Bazlova. Sadiedz. Izšuvumi, 2021. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Jaunās baltkrievu mākslinieces – Rufina Bazova un mākslas grupa Stitchit – izšuj trafaretus ar Lukašenko režīma ieslodzītajiem. Pretī izšūtajiem lakatiņiem aplūkojami ar roku rakstīti komentāri par apsūdzētajiem, kuru lietas baltiem diegiem šuvuši netaisnīgi tiesneši.
Nelielā ailā ar vītņu kāpnēm pil ūdens. Rīdzinieks Krišs Salmanis vizualizējis mokošu gaidu un pacietības psihomotoriku kā bieži vien vienīgo iespējamo reakciju uz karu.
Almagula Menlibajeva.
MI reālisms. Digitālā druka un video animācija, 2022. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Visbeidzot, programmas skaļākais vadmotīvs – liecības. Mazu stāstu tīklojums kļūst par cilvēces lielās traģēdijas pierādījumiem. Kazahstānas māksliniece Almagula Menlibajeva, balstoties foto un kino hronikās, radījusi videoanimāciju sirreāla sapņa, šausmu filmas stilā. Tā veltīta janvāra traģēdijai Kazahstānā, valsts apvērsuma mēģinājumam ar lielu skaitu upuru.
Forensic Architecture. Krievijas raķešu uzbrukums Kijivas televīzijas tornim.
Filma, 2022. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Britu apvienība Forensic Architecture komentē triecienus pa Kijivas arhitektūras objektiem, kas simboliski reprezentē cīņā pret fašismu atkaroto brīvību. To iznīcināšana ir Krievijas un Ukrainas vēstures piemiņas, kopīgu bēdu un cīņas pret fašismu atmiņas izdzēšana.
Mikola Ridnijs. NĒ! NĒ! NĒ!
Video, 2017. 13. starptautiskā laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit izstāde “Putniņu vajag noķert” / kuratore iLiana Fokianaki, Rīga, 2022. Foto: Ēriks Božis / Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Filmu NĒ! NE! NE!, kas precīzi trāpa laikmeta nervā, ukraiņu mākslinieks Mikola Ridnijs pabeidza vēl 2017. gadā. Tajā koncentrētas visas svarīgās festivāla tēmas – Cita tēls, klusa pretošanās un mikrosituāciju modelēšana, lai pārvarētu autoritāra impērisma kompleksus. Galēji labējo piekauta dzejniece un kvīru aktīviste, modele, kuras seja redzama uz banera masu manifestācijas laikā, ielu mākslinieki un datorspēļu izstrādātājs dzīvo Harkivā, kara sašķeltā pasaulē. Īstenība brūk un sprāgst pa īstam. Datorspēļu izstrādātājs uzzīmē šīs ikdienas elles shēmu ar mirstošiem cilvēkiem, dūmojošiem namiem, oligarhiem un militāristiem. Spēles varone ir vecmāmiņa, kas ceļo pa šiem Dantes jaunajiem virtuālajiem elles lokiem. Viņai jānokļūst poliklīnikā vai jāaiziet uz bērnudārzu pēc mazbērniem. Bet mums, kā redzams, viņai jāpalīdz. Filmā izstāstīti baisi stāsti par to, kā kara dēļ notiek apziņas/psihes mutācijas. Vērotāja uzticība un vērīgums, gudra montāža palīdz atteikties no idejas meklēt taisnos un vainīgos starp mierīgajiem iedzīvotājiem, bet liek saprast notiekošo kā kopīgu nelaimi, vienotu humānisma katastrofu, cilvēcības katastrofu.
