Noķert patiesību
Saruna par ētiku mākslā un žurnālistikā un ukraiņu dokumentālā kino klasikas “Cilvēks ar kinokameru” seanss
Šodien, 30. septembrī plkst. 19.00 “Hearing Voices Café” pop-up kafejnīcā (Pils ielā 23) festivāla “Survival Kit 13” ietvaros notiks saruna-diskusija, kas būs veltīta Atmodas mantojumam komunikācijas pricipu jomā, laikmetīgās mākslas lomai sociāli politisko jautājumu atspoguļošanā un mūsdienu problēmām žurnālistikas ētikas praksē. Sarunā piedalīsies komunikācijas pētniece Ilva Skulte, žurnāliste Rita Ruduša, māksliniece Sabīne Šnē, horeogrāfe Darja Kalašņikova un mākslinieču apvienība “Stitchit” – Rufina Bazlova un Sofija Točara.
Brīvība nav tikai neatkarība. Brīvība ir griba, spēja un atbildība lietot savu balsi, lai izteiktos un rīkotos kopīgā labuma vārdā. Runas brīvības un informācijas pieejamības principi ir demokrātiskas sabiedrības pamatā, tādēļ tie nereti veido redzamāko konfliktu un sadursmju lauku ne tikai šodienas Krievijā vai Baltkrievijā, vai 80. gadu Baltijā, bet arī ikdienā, mēģinot vienoties par komunikācijas principiem starp draugiem vai tuviniekiem. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, nākuši klāt jauni izaicinājumi - informācijas pārbagātība, izsekošana, atcelšanas kultūra, (dziļ)viltojumi, “burbuļi”, tomēr, ja vēl deviņdesmito gadu vidū komunikācijas jomā brīvību augstu vērtēja vairāk nekā piektdaļa līdzpilsoņu, mūsu gadsimta pētījumi rāda, ka šo principu par svarīgu atzīst mazāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Žurnālistikā brīvību vairāk vai mazāk precīzi regulē profesionālās ētikas kodi, kas liek pieturēties pie objektivitātes, cienīt otru, tai skaitā atklājot informācijas veidošanās ceļus un avotus, tomēr arvien vairāk ir situāciju, kurā pārliecība, sirdsapziņa vai pat jaunieviesti noteikumi nonāk ar šo principu konfliktā. Kā rīkoties? Kā nomērīt kopīgo labumu? Un vai atbildīga mākslinieka emocionālais vēstījums post-patiesības krīzes apstākļos nav uzticamāks nekā populista izrādi atspoguļot spiestā žurnālista sniegums?
Pēc diskusijas tiks izrādīta arī ebreju izcelsmes ukraiņu dokumentālā kino mākslinieka Dzigas Vertova paradigmātiskā filma “Cilvēks ar kinokameru” – dokumentālā avangarda paraugs, apzināts eksperiments, kas estētisku iemeslu dēļ nav balstīts nekādā scenārijā, portretējot Ukrainas lielpilsētu – Odesas, Harkivas un Kijivas – ikdienu mehanizētā poēmā.
Pats Vertovs par filmas ieceri saka: “Šī eksperimentālā filma ir veidota, lai radītu patiesu, starptautisku, visaptverošu kino valodu, pilnīgi nošķirot to no teātra un literatūras valodas.”
Filmas seanss tiek rīkots sadarbībā ar Oleksandra Dovženko Nacionālo kino centru Ukrainā.
* “Hearing Voices Café”, Pils iela 23 / Pasākums notiks angļu valodā
