8. maijā Venēcijas biennālē tiks atklāts Latvijas paviljons
8. maijā Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē tiks atklāts Latvijas paviljons Nepieradinātā asambleja: utopijas aizkulises. Ekspozīcijā būs skatāms starpdisciplinārā mākslinieku dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) jaundarbs, kas tapis dialogā ar alternatīvās modes dizaineri Bruno Birmani un viņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām (NMA) – eksperimentālās modes, mākslas un performances notikumu ciklu, kas norisinājās Rīgā deviņdesmitajos gados.
Latvijas paviljona pasūtītājs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrija, to organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību. Izstādes komisāre – Solvita Krese, kuratori – Inga Lāce un Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius). Izstādes arhitektūru veido Līva Kreislere.
MAREUNROL'S darba skice
NMA norisinājās nozīmīgu politisko un sociālo pārmaiņu pilnā desmitgadē (1990–1999). Tās bija improvizētas, sadarbībā balstītas un bieži haotiskas vides, kur skatuvi dalīja studenti un starptautiska mēroga slavenības. Notikumam parādoties tādos medijos kā Vogue, The Guardian, BBC, MTV Rīga tika iezīmēta kā pārsteidzošs avangarda centrs – eksperimentāla, karnevāliska, bezbailīga. Latvijas paviljons atgriežas pie NMA, lai vaicātu – kā mēs šodien iztēlojamies brīvību, risku un nākotnes iespējas, un ko no šo festivālu utopiskajām vīzijām iespējams atgūt šobrīd.
MAREUNROL’S veidotā instalācija aplūko NMA mantojumu no mūsdienu skatpunkta, domājot par to kā aizkulisēm – starptelpu, kur valda gatavošanās, notiek neredzams darbs, prieks, improvizācija un cilvēciskas sastapšanās.
MAREUNROL'S darba skice
Iedvesmojoties no asambleju vēstures un performanču vizuālajiem elementiem, viens no ikdienišķākajiem aizkulišu elementiem – drēbju pakaramais – ekspozīcijā kļūst par paviljona stāstu nesēju un arhitektūras daļu. Citi motīvi, kas caurstrāvo MAREUNROL’S darbību, piemēram, putni, ienes telpā atsauces uz lidojumu, risku un trauslumu. Instalācijā vienlaikus ievijas arī MAREUNROL’S refleksija par personīgo pieredzi modes industrijā, vēsturiskajiem artefaktiem un tekstila skulptūrām kļūstot par telpisku metaforu spiedienam, kas ietekmē jauna dizainera radošo ceļu un utopijas meklējumus.
Ekspozīciju papildinās drukāts izdevums – katalogs modes žurnāla iedvesmotā formātā, apvienojot nesen digitalizētos NMA arhīva materiālus, intervijas ar izstādes māksliniekiem, asamblejas dalībnieku atmiņu stāstus, esejas, kā arī MAREUNROL’S un projekta radošās komandas darba piezīmes un skices no arhīva izpētes un organizēšanas procesa.
Latvijas paviljona izziņošanas preses konference. Foto: Kaspars Teilāns
Kultūras ministre Agnese Lāce, atklājot Latvijas paviljona ekspozīcijas ieceri, komentēja: “Šogad Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē ļoti spilgti savieno mākslu ar politiku – māksliniekiem gandrīz intuitīvi izdevies trāpīt pašā šodienas aktualitāšu centrā. Deviņdesmitajos gados Nepieradinātās modes asambleja bija cieši saistīta ar brīvības sajūtu, kas valdīja tikai dažus mēnešus pēc atbrīvošanās no Krievijas okupācijas. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk redzam, ka šīs tēmas joprojām ir aktuālas, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Šajā laikā esam daudz mācījušies un auguši, lai savu balsi paustu skaļi un pārliecinoši. Māksla to spēj.”
Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis norāda: “Latvijas prezentācija Venēcijas biennālē pēc šī notikuma būs apskatāma Rīgā un to varēs piedzīvot ikviens rīdzinieks un Rīgas viesis, kas ir papildus ieguvums mums kā pilsētai.”
Nepieradinātā Modes asambleja. 1991. Foto: Aivars Liepiņš. © Bruno Birmaņa arhīvs, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Vienlaikus ar Latvijas paviljona koncepcijas izziņošanu Venēcijas biennāles organizatori negaidīti paziņojuši, ka 2026. gada maijā pēc vairāku gadu pārtraukuma tiks atklāts arī Krievijas nacionālais paviljons. Šāds pavērsiens izpelnījies neizpratni un nosodījumu gan starptautiski, gan no Latvijas paviljona organizatoriem un komandas.
“Paziņojums par Krievijas atgriešanos Venēcijas biennālē bija šokējošs, Rīgas dome savu attieksmi pret to pauda nekavējoties, prasot atcelt lēmumu par Krievijas dalību. Rīga ar savu finansējumu atbalsta māksliniekus, nevis funkcionārus, kuri pieņem amorālus lēmumus. Ja Latvija nepiedalītos, vienīgais ieguvējs būtu Krievija. Dalība biennālē ir mūsu iespēja skaidri un gaiši demonstrēt savu attieksmi. Visiem ir jāstrādā uz to, lai Venēcijas biennāles rīkotāji saprastu savu kļūdu, bet, ja nesapratīs, tad jābrauc turp un Krievija šajā mākslas notikumā jāizsvilpj,” komentē Vilnis Ķirsis.
“Latvijas paviljona atspēriena punkts ir Bruno Birmaņa arhīvs – apjomīga Nepieradinātās modes asambleju dokumentācija, kas atklāj eksplozīvu radošās drosmes potenciālu, ar kuru Rīga 90. gadu sākumā pieteica sevi Eiropas kultūras kartē. Tas bija radikālu pārmaiņu laiks, kad Latvija atbrīvojās no Padomju impērijas un tās mantojuma. Šis brīdis sasaucas ar šodienu, kad atkal pieredzam Krievijas imperiālās domāšanas, liekulības un cinisma demonstrāciju, piesakot atgriešanos Venēcijas biennālē. Mūsu uzdevums ir izmantot mākslas līdzekļus, lai skaidri un spēcīgi reaģētu uz notiekošo,” izceļ Latvijas paviljona komisāre Solvita Krese.
Titulbilde: MAREUNROL'S(Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) un Bruno Birmanis. 2025.
Foto: Ralfs Cimmermanis. © Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
