LNMM dāvinājumā saņēmis Raimonda Staprāna gleznu
27. oktobrī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kļuvis par vienu izcilu gleznu bagātāks – Ilona Staprāne muzejam dāvinājusi sava vīra Raimonda Staprāna darbu “Putns un kukainis” (1974).
Dāvinājums tika pasniegts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas 4. stāva zālēs, kur šobrīd ir aplūkojama ievērojamā latviešu trimdas mākslinieka, dramaturga un gleznotāja Raimonda Staprāna (1926–2026) simtgadei veltītā izstāde “Klusuma arhitektūra”. Muzejam dāvinātā glezna “Putns un kukainis” ir viens no pieciem darbiem tā dēvētajā dusmīgo putnu grupā, kas iekļaujas Staprāna 20. gadsimta 70. gadu ekspresīvajā periodā. Uz dažām dienām – līdz 1. novembrim – glezna papildinās izstādes mākslas darbu izlasi.
Foto: Zane Bitere / LETA
Komentējot ģimenes lēmumu, Ilona Staprāne uzsver: “Kā latvietim Raimondam Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nozīmēja ļoti daudz. Tāpēc Staprānu ģimene dāvina šo gleznu par godu Raimonda 100. dzimšanas dienai.”
LNMM kolekcijā ir tikai sešas Raimonda Staprāna gleznas, un šis dāvinājums ir īpaši vērtīgs krājuma papildinājums, kas vienlaikus apliecina mākslinieka ģimenes ciešo saikni ar Latviju un tās kultūras mantojumu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Iveta Derkusova norāda: “Lai arī mākslas pasaulē viņš sevi pieteica kā “čali no Sanfrancisko”, un viņa glezniecībā uzmirdz Kalifornijas krāsas un spožā gaisma, visintensīvāko nospiedumu Raimonds Staprāns ir atstājis tieši Latvijas kultūrā. Sirsnīgi pateicos Ilonai Staprānei par nesavtīgo dāvinājumu, kas muzeja skaitliski nelielo Raimonda Staprāna darbu kolekciju bagātina ar nozīmīgu liecību par spilgtu meistara radošā mūža lappusi.”
Iveta Derkusova un Ilona Staprāne. Raimonda Staprāna gleznas “Putns un kukainis” (1974) dāvinājuma pasniegšana Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 27.10.2026. Foto: Zane Bitere / LETA
Raimonda Staprāna māksla uzplauka abstraktā ekspresionisma ziedu laikos. Lai cik abstrakti Staprāns necentās gleznot, viņu arvien vilka pie figuratīviem ainaviskiem vai kluso dabu motīviem, un pie tiem arī mākslinieks palika, ierindojoties Kalifornijas līča piekrastes glezniecības lokā. No abstraktā ekspresionisma Staprāns iemācījās glezniecības arhitektūru. “Gleznai jāspēj stāvēt kā ēkai,” sacīja mākslinieks.
Izstāde “Raimonds Staprāns. Klusuma arhitektūra” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2026.
Foto: Jānis Deinats
Atzīmējot Raimonda Staprāna 100. jubileju, šogad meistara radošo mantojumu ir iespējams iepazīt trīs formātos – izstādē, filmā un grāmatā. Mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones kūrētā retrospekcija LNMM koncentrēti apkopo mākslinieka spilgtākos darbus no agrīnā perioda 20. gadsimta 50. gados līdz pēdējām gleznām, kas tapušas 21. gadsimtā, atklājot, kā septiņdesmit gadu ilgajā radošajā mūžā attīstījusies un mainījusies Staprāna vizuālā valoda. Ekspozīcija mudina apmeklētājus nododoties dziļās vērošanas praksei, lai sajustu autora darbu slāņus, spriegojumus, krāsu un formu attiecības.
Kinoteātros nonākusi režisora Pētera Krilova veidotā dokumentālā spēlfilma “Sarkanais šķūnis” (2026), kas ļauj ielūkoties ne tikai Raimonda Staprāna glezniecības aizkulisēs, bet arī viņa kā dramaturga izpausmēs. Savukārt mākslinieka memuāri “46 epizodes ar un bez ironijas” (2026, apgāds “Aminori”) sniedz dziļāku ieskatu Staprāna dzīvē un radošajās gaitās.
Izstāde skatāma līdz 2027. gada 17. janvārim.
