Māksla un ekonomika
Diskusija
Latvijas kultūra ir instruments, kas sekmē valsts tēla veidošanu un ekonomisko attīstību. Latvijas kultūras attīstība nav tikai prestiža jautājums, bet arī stratēģiski nozīmīgs faktors, valts kopējā attīstībā. Tā veicina iedzīvotāju mentālo un fizisko labbūtību, ilgtermiņa sadarbību dažādos sektoros, kā arī palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas. Realitātē lielāko daļu no tā, ko valsts kultūras institūcijas saņem dotācijās, tās atdod valstij atpakaļ, vienlaikus nodarbinot cilvēkus, maksājot algas un nodrošinot kultūras nepārtrauktību; veicinot empātiju pret savu valsti. Taču, neraugoties uz visu iepriekš minēto, Latvijas kultūras finansēšanas jautājums pēdējos gados ir kļuvis par karstu diskusiju tēmu, īpaši pēc tam, kad vairākkārt esam dzirdējuši apgalvojumu par pārmēru liela finansiālā atbalsta sniegšanu nozarei.
Kādas ir kultūras un ekonomikas attiecības? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, aicinājām dažādu jomu specialistus piedalīties diskusijā “Māksla un ekonomika”. Diskusija norisinājās Rīgā, 2024. gada 6. decembrī, topošās “Radošās rūpnīcas Veldze” telpās Mazās Mākslas meses ietvaros. Tajā piedalījās: Ieva Zemīte (Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūta asociētā profesore un vadošā pētniece), Santa Remere (LJTI mākslinieciskā vadītāja), Fredis Bikovs (Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors), Māra Lāce (LNMM direktore) un Toms Upners (Valmieras kultūras pārvaldes vadītājs). Diskusiju vadīja Sergejs Timofejevs.
Sergejs Timofejevs, Arterritory.com redaktors
38:08 Manuprāt, tiešām pietrūkst instrumentu, lai pārliecinātu cilvēkus pieņemt, akceptēt un ieinteresēt par kultūru.
39:09 Šķiet, būtu svarīgi tiem, kuri atbalsta kultūru, kuri strādā Kultūrkapitālā vai Kultūras ministrijā, apzināties, ka intensīvi jādomā par iekļaušanas mehānismiem; ka tas ir ļoti svarīgi, jo tikai tā mēs kā nozare spēsim izdzīvot.
45:18 Runājot par kultūras tūrismu, es domāju, ir svarīgi domāt par mākslu arī kā par eksporta produktu. Cilvēkam, kas atbrauc uz Rīgu un paliek pusotru, divas dienas, vienkārši nav priekšstata, kas šeit notiek. Un varbūt tieši tas mākslas eksports varētu radīt kaut kādu priekšnojautu, kas šeit būs, kāpēc jābrauc uz Rīgu vai uz Valmieru. Manuprāt, šai jomā darīts visai maz.
46:17 Galerijas var piedalīties mākslas mesēs kaut kur ārzemēs, bet pārsvarā tās to dara par saviem līdzekļiem, riskējot un nezinot, kāds būs rezultāts. Jo valsts atbalsts var tikt saņemts tikai tad, ja galerija ir SIA, bet daudzas no tām ir biedrības. Vienkārši modelis jau atkal nav izstrādāts līdz galam vai nepastāv.
1:12:50 Problēmas ir, bet, manuprāt, ir arī iespējamie modeļi, kaut kādi varianti, versijas, kā mēs varam iet uz priekšu un kaut ko darīt, lai māksla un kultūra tiešām būtu veiksmīga ekonomikas daļa, veiksmīgs ekonomikas dalībnieks.
Ieva Zemīte, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūta asociētā profesore un vadošā pētniece
2:32 Mēs ļoti labprāt neistrumentalizētu kultūras un mākslas nozares, bet, meklējot argumentus, mums nākas to darīt, un viena no šīm iespējām ir skatīties nozaru griezumā.
3:09 Pozicionējam, ka kultūra un māksla sniedz pienesumu tautsaimniecībai. Un tā ir, tas ir pierādīts, ekonomiski mēs to varam pierādīt.
16:27 Cik ļoti liela daļa no tiešām jēdzīgiem projektiem, vērtīgiem projektiem vispār neizies šo te loku, ja mēs fokusēsimies tikai uz tūrismu – jo tas ienes naudu nesalīdzināmi daudz vairāk, ātrāk un ar izmērāmu rezultātu.
17:03 Mēs, pētot pilsētas un pilsētu iedzīvotājus, sapratām, ka vēlme dzīvot kvalitatīvā dzīves vidē ir viens no tiem iemesliem, kāpēc cilvēki pieņem lēmumus dzīvot tur vai kaut kur citur. Jo darba iespējas šobrīd ir jau citā līmenī, un arī iespēja izvēlēties ir citā līmenī. Un, mūsuprāt, tas ir tas kopīgais vienotais skatījums uz visiem jautājumiem un arī uz to, kā mēs risinām projektus, kas neierakstās kaut kādos rāmjos.
17:57 Šeit tā kopīgā jautājumu risināšana, manuprāt, ir viena no tēmām, kas ļoti spilgti iezīmējas mākslinieku un radošo personu atbalsta sistēmu veidošanā Eiropas Komisijā, kur mums bija diskusija ar dažādu valstu pārstāvjiem, ko tad viņi dara.
18:04 Ja nesāks sadarboties starpinstitūcijas, nekad nekas nemainīsies. Tas ir tikai un vienīgi tajā aspektā, kur mēs paņemam vienu problēmjautājumu. Mums ir šādas mākslas iniciatīvas, kas ir ļoti nozīmīgas, kas ir ļoti vērtīgas, kas veido pilsētai pienesumu – tūrismā, izklaidē, dzīves kvalitātē. Un, ja mākslinieki izvēlas tur dzīvot, kā mēs tās varam risināt, ko mēs varam darīt – kopā ar pašvaldību, valsts sektoru, būvinspektoriem atrodot risinājumus.
25:27 Kultūra ir galvenais mūsu eksports. Un tad ekonomika palīdz mums to visu kustināt, un tūrisms ir daļa no tā, kas ir ļoti nozīmīgs valsts ienākumu avots.
41:04 Dalīšos ar pavisam personisku stāstu. Es pēc kādas izstādes apmeklējuma rādīju savām kolēģēm - mākslas zinātniecēm un kuratorēm tekstu par laikmetīgās mākslas izstādi, kurā es tiešām nesapratu vārdus. Patiešām nesapratu, kaut man likās, ka es nedrīkstu nesaprast ar savu izglītību. Ka man ir jāsaprot.
41:43 Atceros sarunu ar Amandu Ziemeli, ka māksliniekam ir ārkārtīgi svarīgas dziļās diskusijas, kur kāds viņu tiešām saprot un kur tā saruna var iet tajā dziļajā līmenī. Bet, ja es apskatos izstādi un no apraksta es nesaprotu stāstu, tad, manuprāt, mēs paši sev nodarām pāri.
1:02:03 Kultūras tūristi Rīgā ir – kā rāda dati.
Santa Remere, Latvijas Jaunā teātra institūta mākslinieciskā vadītāja
12:16 Burtiski atspoguļojas, ka nav ilgtermiņa vīzija.
12:25 Inovatīvi projekti ir uz kāda muguras iznesti. Pa lēto, riskanti, gandrīz neiespējami un vismaz 95% šādu ieceru ir kaut kur pazudušas.
22:36 Ir tāda lieta kā pilsētai un valstij piemītoša harisma. Un māksla ir tā, kas nodrošina to vārdos nenosaucamo, kāpēc mēs kaut kur braucam, dodamies.
24:10 Pārvērtēt, kuras lietas mēs uzturam tikai kā tradīciju un kuras lietas šobrīd patiešām pienes arī mums nepieciešamās vērtības.
24:36 Tas ir arī par izvēlēm, un, ja politiski mēs esam izvēlējušies tomēr stāties Eiropas Savienībā, tad ir tas ilgtermiņa vektors, par ko mēs domājam, kādas organizācijas ir jāatbalsta.
34:34 Privāto uzņēmēju neieinteresētība atbalstīt kultūru ir saistīta ne tikai ar to, ka viņiem nav lielas peļņas, bet arī ar to, ka viņu klientus neinteresē kultūras produkts vai vispār kultūra un māksla kā tāda.
35:07 Ja sabiedrībā nav intereses par kultūru, mākslu un kaut kādu attīstību, tad, protams, labāk atbalstīt kaut kādu tingle tangle, kaut ko labi redzamu un īsu, ātru. Tā tas fokuss arī paliek ļoti “īss”.
40:48 Kaut kāda komunikācija starp skatītāju un mākslas veidotāju, man liekas ir sistemātiski jāveido ar dažādiem rīkiem.
43:09 Mēs ar Satori.lv redaktoru Henriku arī kopā esam lasījuši tekstus, mēģinot saprast, kas tur ir rakstīts un, liekas, mums ir gan izglītība mākslā, gan arī it kā tekstus saprotam, strādājam ar tiem. Bet joprojām dažkārt nevaram izburties cauri kāda kuratora veidotajam aprakstam. Mēs esam rīkojuši arī darbnīcas, rakstīšanas darbnīcas māksliniekiem, mēģinot saprast, kā nodot šo pašu vēstījumu, lai saprot arī citi, ne tikai otrs speciālists, kas strādā precīzi tajā pašā nišā.
45:07 Arī muzejs, apziņa, ka mums ir savs muzejs, izplatās viļņos. Pat ja neesi tiešais apmeklētājs.
50:58 Ir cilvēki, kas zina Rīgu tāpēc, ka tur ir Homo Novus festivāls.
51:26 Interese ir, bet mums nav nedz iespēju uzaicināt ārzemju delegāciju, nedz mēs vispār zinām, vai nākamgad mums šāds festivāls būs. Kāpēc mēs nepaturam tās vērtības, kas ir radītas arī pēdējos trīsdesmit gados? Kāpēc mēs nenovērtējam to, ko esam sasnieguši?
1:12:25 Interese šurp braukt, skatīties ir, bet izrādās, ka nav nemaz tik daudz ko piedāvāt un parādīt, mēs neesam orientējušies uz to, ka pie mums brauks un skatīsies.
Toms Upners, Valmieras novada Kultūras pārvaldes vadītājs
8:42 Latvijas pašvaldības diezgan skaidri saprot un pozicionē, ka kultūra ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa. Tie, kas strādā nozarē, būtībā veido gan pašvaldības tēlu, gan arī ieņēmumu bāzi, ko mēs pēc tam ieguldām savu funkciju īstenošanā.
10:14 Tas, ko mēs tiecamies sniegt saviem cilvēkiem, ir laba dzīves kvalitāte, un tur kultūrai ir absolūti izšķiroša loma.
30:26 Tu ej pa durvīm iekšā un tevi met ārā, tad tu kāp pa logu. Ja pa logu tevi izmet ārā, tu kāp pa skursteni – tāda neatlaidīga savas idejas vai attiecīgi mākslas procesa pārdošana, mārketēšana un personīga saruna ar konkrēto uzņēmēju. Tas ir vienīgais veids, kā piekļūt uzņēmējam un viņa atbalstam. Sagaidīt, ka uzņēmējs pats labprātīgi nāks un ziedos… nu jā, mēs vai nu neesam tik tālu izauguši vai arī… Protams, arī tie peļņas rādītāji uzņēmējiem ir tādi, kādi nu ir.
31:16 Nodokļu politikas ziņā noteikti būtu vērts pārskatīt iespēju, ka uzņēmējam būtu kaut kāds labums no ieguldījumiem kultūrā.
32:45 Neesot nodokļa atvieglojumam, ziedojumi apstājas.
57:12 Es saprotu arī, ka vismaz mākslinieku vidē Latvijā un arī līdz Kultūras ministrijai ir aiznests stāsts par kultūras atašejiem, ka tas ir viens instrumentārijs, par kuru ir vērts diskutēt un domāt.
1:04:40 Tāda iekšējā migrācija – tas ir viens no galvenajiem tūrisma uzstādījumiem, ko pašvaldības finansē un uztur.
Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un attīstības aģentūras direktors
15:12 Manuprāt, ir jāsāk skatīties vairāk uz to, kāds tas tūrists ir, un cik viņš atved naudas ekonomikai. Tūrists, kas ceļo ar kultūras mērķi, ir maksātspējīgs tūrists. Otra problēma – vidēji tūrists pavada Rīgā pavada 1,7 naktis. Tas ir ļoti maz, ļoti daudzi ceļo cauri visai Baltijai. Mums ir jāatbalsta gan kultūra, gan arī citas nozares, lai radītu saturu, kas to cilvēku patur šeit.
36:12 Mans priekšstats par mākslas nozari ir bijis, ka tā ir ārkārtīgi aroganta un, ja tu neesi pietiekoši gudrs un eksperts tajā jomā, tad tu neesi welcome šajā nozarē.
36:34 Tas, ko es gribu pateikt, ka primāri tas ir pašas nozares darbs – kā nozare var iesaistīt cilvēkus, kas šobrīd nav iesaistīti mākslā.
36:53 Ja būs lielāks pūlis ar cilvēkiem, kas patērē mākslu, tad arī lielās korporācijas sāks par to aizdomāties.
52:11 Viena laba lieta ir tā, ka mēs jau pirms kādiem diviem gadiem ieviesām tūrisma nodevu. Tai pateicoties, vismaz manai organizācijai (nezinu, kā bija pirms pieciem, desmit gadiem) šobrīd ir lielākais mārketinga budžets, kāds jebkad ir bijis Rīgas reklamēšanai.
59:21 Mūsu piedāvājums, droši vien, ir diezgan konkurētspējīgs Baltijas līmenī, vismaz pēc tūristu datiem to pilnīgi noteikti var redzēt.
Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore
20:23 Ne vienmēr katra lieta ir jāinstitucionalizē un ne vienmēr katrai šai te lietai jāsaņem valsts finansējums. Kultūra ir ekonomikas daļa, tas ir pavisam nepārprotami.
22:04 Tomēr gribētu teikt, ka mums ir jāsaprot, ka kultūras ainā mums pastāv šīs nu, teiksim, institucionalizētās lietas, kurām ir savi uzdevumi un savi mērķi, kāpēc tās radītas. (Nav jau tā, ka tie cilvēki, kas tur strādā, tās radījuši. Tās savulaik radītas nopietnu apsvērumu rezultātā.) Un tad ir šī neinstitucionalizētā vide, kas ir ļoti radoša un no kurienes ir jānāk jaunajām idejām.
29:19 Man ir viedoklis, ka mūsu uzņēmējiem, diemžēl, laikam ir par maz naudas. Un arī laika nav bijis pietiekami, lai šāda izpratne veidotos. Bet atbalsta sistēmas nodokļu politikā, protams, nav.
30:00 Tas, ka darbojas šīs nodokļu atlaides, tas, protams, ir ļoti motivējošs faktors.
33:21 Nonākam pie tā, ka mums ir tikai Valsts Kultūrkapitāla fonds kā vienīgais nopietnais finansējuma sniedzējs, kur konkursa kārtībā var saņemt atbalstu. Un redzam, ka praktiski visi tur vēršas, un pieprasījuma apmēri tikai pieaug, vajadzības pieaug, vēlmes pieaug un objektīvās vajadzības pieaug. Mēs jau redzam, kā to visu ietekmē inflācija un visi sabiedrībā un ekonomikā notiekošie procesi. Jā, nenoliedzami veidojās spriedzes situācija. Domāju, tā ir ļoti nopietna, jo kā jau mēs šeit visi kopā secinājām, kultūra ir tas mūsu eksports, ar kuru mēs varētu tiešām piesaistīt arī ārvalstu uzmanību.
42:26 Katrā gadījumā akcents uz programmām, skaidrojošām nodarbībām, šobrīd ir ļoti liels - visur, kur nodarbojas ar mākslas izstādīšanu un komunikāciju par mākslu. Tā kā institūciju iesaiste šajā procesā ir intensīva.
44:09 Es tomēr gribētu teikt, ka nav nemākslas cilvēku. Jo mākslai var atrast piesaistes punktus jebkurš.
44: 26 Izstādē, piemēram, ir eksponēti 100 darbi. Dievs sarg’, jums nav jāpatīk visiem simts darbiem. Ja jūs šai izstādē atradīsiet vienu vai divus, kas jums sagādās prieku, tas jau ir daudz.
47:16 Ņemsim, to pašu Venēcijas biennāli. Tas ir ļoti prestižs pasākums. Dalība Venēcijas biennālē - tas ir praktiski neapspriežams jautājums.
47:43 Principā visu var izrēķināt naudas izteiksmē, ekonomiskajā izteiksmē. Bet mums kā mazai valstij ir ļoti jādomā par to, kā mēs sevi reprezentējam uz ārpusi. Un – ar ko. Un, protams, es varu teikt, ka mums – kā mākslas muzejam situācija ir atšķirīga. Šobrīd ļoti daudz deponējam mākslas darbus uz ārzemēm dažādām izstādēm. Tiešām, ir pieprasījums. Darbs norit. Sliktāk ir noteikti ar institūciju dalību lielajās starptautiskajās mesēs, mākslas gadatirgos un tā tālāk. Te būtu vajadzīgs valsts atbalsts un valsts izstrādāta atbalsta programma. Jo savādāk mēs šobrīd visi brīnāmies, kā tas ir iespējams, ka Lietuvai bija šīs Lietuvas sezonas Francijā.
54:27 Man šķiet, ka atslēgas vārds ir spēja sarunāties. Manuprāt, Rīgas pilsētai (es uzdrīkstos tomēr teikt) ir milzīgas problēmas ar nākotnes vīziju un programmas izveidi. Ko mēs vēlamies pateikt tam tūristam par sevi, par savu pilsētu. Lai ievilinātu viņu te gulēt vismaz divas naktis.
55:16 Ārvalstu tūrists apmeklē visas muzeja institūcijas pilsētas centrā, to mēs zinām.
55:40 Bet ir jāsāk dzīvot pilsētai – tur jau ir tā lieta. Pilsētai ir jādzīvo, lai cilvēkam gribētos te uzturēties un veidotos aktīvā dzīve. Jo citādāk – pilsētas gluži vienkārši nav.
***
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Mākslas platforma”. #SIF_MAF2024
