Purvīša balvas 2025 nominācijas. 2023. gada otrais ceturksnis
Nominēta Hanele Zane Putniņa, Krišs Salmanis, Diāna Tamane un Rūdolfs Štamers
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi četrus autorus:
Skats no Haneles Zanies Putniņas personālizstādes “Eksponāts pēc apraksta” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Foto: Līga Spunde
Haneli Zani Putniņu par personālizstādi “Eksponāts pēc apraksta” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zāle (25.05.–13.08.2023) / Kuratore Līna Birzaka-Priekule
“Haneles Zanes Putniņas linogriezumu sērija aicina skatītājus domāt par mākslas interpretācijas daudzšķautņainību, kā arī to, kā valoda un indivīda spēja artikulēt piedzīvoto ietekmē mūsu ikdienu. Māksliniece trāpīgā veidā atklāj aprakstošo tekstu lomu mūsu priekšstatu veidošanā un mijiedarbību starp mākslinieka redzējumu un skatītāja izpratni. Māksliniece uzsver katra subjektīvās spējas redzēt, dzirdēt, uztvert un liek aizdomāties par to, kā valoda savā ziņā mūs ierobežo. Izstāde aicina mūs iedziļināties sarežģītajā dinamikā starp mākslas darbu un valodu, galu galā rosinot mūs apšaubīt to, kā mēs izprotam un interpretējam mākslas pasauli. Manuprāt, šis ir lielisks piemērs kā asprātīgi un interesanti aktualizēt un strādāt ar muzeja krājumu”, stāsta Katrīna Jaunupe.
“Grūti saņemties, lai neiekristu pārspīlētā sajūsmā, jo sen nav piedzīvota tik smalka joka spēles klātesamība pavisam nopietnā izstādē. Statiskumu, protams, nosaka ekspozīcijas vieta un izmantotais pētnieciskais materiāls izstādēs tapšanai, bet bez šīs vietas arī neveidotos šī delikātā koķetērija ar varbūtībām un daudznozīmībām, ko ietver vārds un to virknējumi. Meistarīgā asprātība sagatavo pārliecinošu telpu jau nopietnāku tēmu iznākšanai priekšplānā, risinot dažādos veidus, kā iztaujāt varas pozīcijas – kā mēs raksturojam redzēto un interpretējam to vēstures saglabāšanai un cik daudz tajā tiek ietverta personīgā izvēle un vai vispār pastāv kāda objektivizācijas iespēja? Un šajos pretmetos autore veido norādes mākslinieka pozīcijas priekšrocībām, ļaujot izpausties daudzpatiesībām, absurdiem un kas būtiski – to visu darīt nepazūdot mākslīgi radītā nopietnībā,” papildina Antra Priede.
Skats no Kriša Salmaņa personālizstādes “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Rīga. Publicitātes foto
Krišu Salmani par personālizstādi “Rūgts” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā (05.05.–11.06.2023) / Kuratore Zane Onckule
“Personālizstādē Krišs Salmanis, izmantojot konceptuāli precīzu un stilistiski lakonisku izteiksmes formu, piedāvā sociāli kritisku un daudzslāņainu komentāru par padomju laika atstāto mantojumu Latvijas kultūrtelpā un sabiedrības apziņā. Mākslinieks netieši uzdod jautājumus par to, cik lielā mērā savā domāšanā un rīcībā joprojām esam ieslodzīti dažādās padomju laika kultūrzīmju kombinācijās un vai vairāk nekā 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas esam spējuši no šīm ietekmēm atbrīvoties,” izvēli pamato Māris Vītols.
“Izstādē līdz šermuļiem precīzi, lakoniskos, redīmeidam tuvos, bet ietilpīgos objektos atsegtas ilgstošās sekas, kuras Latvijas kultūrtelpā un mentalitātē atstājis padomju okupācijas režīms. Padomju mantojumu mākslinieks salīdzina ar dzīvi simbolu pasaulē, un šie simboli ir rūgti un biedējoši. Īpaši izceļama instalācija – dārga Rietumu apģērba zīmola vateņu komplekts ar garām un vēl garākām piedurknēm un cenu zīmēm “2014” un “2022”, kas uzrāda impērisko ambīciju bīstamību, kuru ēnā patlaban atrodas ne tikai Ukraina, bet visa Eiropa. Šī ir izstāde par nepārvarēto un par traģiskajām sekām, kuras šis nepārvarētais atstāj,” papildina Arta Vārpa.
Skats no Diānas Tamanes personālizstādes “Half-Love” Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2023 programmas ietvaros. Foto: Ingus Bajārs
Diānu Tamani par izstādi “Half-love” Latvijas Fotogrāfijas muzejā Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas “NEXT” ietvaros (19.05.–23.07.2023) / Kuratore Evita Goze
“Personīga un ļoti smalkjūtīga izstāde, kuras nosaukums “Half-love” nedaudz skarbi izvaicā – vai pusradniecība ir pusmīlestība? Ģimene ir tuvinieki, kurus, atšķirībā no draugiem, mēs nevaram izvēlēties. Diāna Tamane ļauj skatītājam būt klātesošam delikātā attiecību veidošanas procesā 14 gadu ilgā periodā – no pusmāsas agrīnas bērnības līdz pusaudzībai. Īpaši pārliecinoša un emocionāla ir māsas tuvplānu fotogrāfiju sērija, kurā jaušama savstarpēja uzticēšanās, turklāt siltumnīcas vide rada savdabīgu idilliskumu bez idealizācijas. To, kas autorei saistās ar atmiņām, pieredz viņas pusmāsa – sērijā Tamane ir sapludinājusi abu pieredzes stāstus. “Half-love” apliecina emocionālu un māksliniecisku briedumu,” izvēli pamato Arta Vārpa.
“Diāna caur fotogrāfiju māk izstāstīt tik daudzslāņainu stāstu, kas ir par viņas ģimeni, bet tajā pašā laikā ir daudz plašāks, ir par jebkuru ģimeni, par pieaugšanu, mīlestību un attiecībām,” uzsver Inga Lāce.
Skats no Rūdolfa Štamera izstādes “Balsis manās galvās” TUR telpā. Publicitātes foto
Rūdolfu Štameru par izstādi “Balsis manās galvās” TUR telpā Tallinas ielas kvartālā (01.06.–01.07.2023)
“Personālizstādē Rūdolfs Štamers radījis pieklusinātu odu sava paša liminālajai telpai, kur satiekas it viss, kas urda, traucē, iedvesmo, kaitina un spēcina vienlaicīgi. Ja vēstījums un tā toņkārta ir pieklusināta, tad scenogrāfiskais vēriens liek tai ieskanēties ar vien skaļāk un pārņemt skatītāju pilnīgi savā kontrolē un virzīt izpētīt katru noslēpto atsauci uz daudzbalsību mākslinieka radošajā garā. Un tieši starptelpas jēdziens ir būtisks, jo tajā satiekas ne tikai autora daudzšķautņainā radošā darbība, bet viņš ir pietiekoši atvērts tajā ieaicināt un ar patiesu apbrīnu aplūkot savu laikabiedru darbus, kas ir pavisam reta parādība Latvijas mākslas dzīvē. Jo šī nav grupas izstāde, šī nav klasiska personālizstāde, šis ir orķestris, kas atskaņo šodienas trauksmainību, radošu piepildījumu un patiesu cieņu saviem tuvākajiem, kas izprot un piedzīvo mākslinieka izaicinājumus,” izvēli skaidro Antra Priede.
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā bija:
- Andas Lāces septiņu gleznu cikls “K, kas tas bija?” izstādē “Kā es jūtos pēdējā laikā?” Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (26.05.–31.08.2023).
Bet kā ievērības cienīgus notikumus eksperti vēlējās izcelt vēl trīs mākslas notikumus:
- Harija Branta personālizstādi “Moon landing”, kas norisinājās tikai dažas dienas (21.–25.06.2023) Savvaļā;
- Murchello – kaķa gleznotāja – pirmo personālizstādi Latvijā, Madonas dzelzceļa stacijā festivāla MABOCA ietvaros (20.05.–15.07.2023) / Mākslinieka, kurš otas vietā izmanto ķepiņas, elegantā “muzealizēšana” pelna ievērību kā svaigs un paškritisks komentārs par Latvijas (un ne tikai) mākslas dzīvei nereti raksturīgo elitārismu un mākslinieku-ģēniju kultu;
- Kuratora Arņa Balčus rīkoto Rīgas Fotomēnesi “Mākslīgā intelekta Latvija” (01.–31.05.2023) – veidots kā “one man show”, bet kurā izceļama tēmas aktualitāte, ieguldītais darbs, interesantais formāts un programma, t.sk. lekciju cikls ar mākslinieku/kuratoru/zinātnieku dalību.
EKSPERTI 2023.–2024. GADĀ
No 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandā sākusi strādāt arī kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”, sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”. Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi “Kvantu matu implanti”. Astotā Purvīša balva tika pasniegta 2023. gada 26. maijā un to saņēma Ance Eikena par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra “INDIE”.
Projektu atbalsta SIA “Alfor”.
