Foto

Purvīša balvas 2025 nominācijas. 2023. gada ceturtais ceturksnis

Arterritory.com

10.01.2024

Nominēti Jānis Šneiders, MAREUNROL’S un Iveta Laure

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus:

Jāni Šneideru par izstādi “Dzinējs” galerijā LOOK! / 16.09.–09.12.2023.

“Šneidera personālizstādē “Dzinējs” viņa mākslai līdz šim raksturīgo ģeometriskumu nomainījusi šķietami pilnīgi cita izteiksme, bet – saglabājot sev raksturīgo mazrunīgo, bet daudznozīmīgo atmosfēriskumu un spēju ietilpināt un atainot pretmetus. Divas nelielās gleznas ir figurālas, savukārt uzmanību vispiesaistošākā ir kinētiskā instalācija – kustību rada sveču liesmiņas, kuru siltums iegriež papīra dzirnaviņas uz kurām rotē rūpīgi izvēlēti un kontrastējoši objekti. Atsperīgā stiepļu konstrukcija ir trausla (un nestabila, gluži kā svētku svecītes, ko mājās sastiprina eglītes ļodzīgajos zaros). Un, lai arī vieglā rotaļība sākotnēji maldina, ka šī pieredze varētu ierakstīties gada nogales svētku noskaņā, darbu un to radīto ēnu spēļu efekts ir pavisam pretējs. Te ir nedrošība par pasaules trauslumu, visa nenoteiktību, jo “dzinēji” – trīcošās un arī noskatītāja kustībām atkarīgās sveču liesmiņas – darbina arī visa šī pašreizējā laika traģismu. Skatiens iestrēgst pie neizbēgamas cīņas elementa – savstarpējā divkaujā rotējošā figūru pāra ar zobeniem,” izvēli pamato Arta Vārpa.

“Izstāde rada telpu, no kuras autors skatās uz saviem darbiem vai pats uz sevi, nojaušot, ka viens no glezniecības darbiem ir pašportrets. Pieredzes un skatīšanās telpa tiek atvērta katram ienācējām, sasniedzot reti pietuvinātu intimitātes sajušanu, kas tik ļoti trūkst šodienas pasaules iznīcības priekšā. Tiek radīta vide no kuras notiek raudzīšanās – pilna ar dažādām cīņām, ticību mūžīgai ziedēšanai, bērnības sajūsma par klusināto sveces liesmas spēku, kas var kustināt pasauli. Galu galā – spēks ir dzīvībā,” papildina Antra Priede.

MAREUNROL’S par personālizstādi “Fieldwork: Invisible exercises” Rīgas mākslas telpā / 03.11.29.12.2023.

“Izstāde nojauc mītu par tūlītēju gandarījumu mākslā; tā drīzāk izceļ mākslinieku nemitīgo atdevi un negulētas naktis, strādājot pie izstādes centrālajiem eksponātiem. Tomēr radošā procesa atklāšana gan ir ļoti nostrādāta, teju līdz scenogrāfiskai perfekcijai. Šajā izstādē lieliski atklājas mākslinieku plašā un telpiskā domāšana, kur ikkatra detaļa būs nostrādāta un novietota kā uz skatuves.

Izstāde ir kā ceļojums cauri dažādiem posmiem un idejām, un tā simbolizē MAREUNROL’S pašreizējo vizuālo praksi. Tiek pētīta dinamiskā mijiedarbība starp dabu un pilsētvidi, attēlojot cilvēkus kā skulpturālus mākslas darbus kustīgu attēlu ainavā, veidojot izcilu un nepārsātinātu horeogrāfiju izstādē redzamajos video darbos. Mākslinieki aizved skatītājus vientulīgā, bet ne baisā pastaigā, ļaujot individuāli pētīt mākslas radīšanas, patiesības meklējumu, skaistuma un neizbēgamo izaicinājumu tēmas, kas rodas radošajā procesā. Izstāde liek uzdot jautājumu - kā noturēt trauslo līdzsvaru starp radošo izdegšanu un dzīšanos pēc nezināmā, bet oriģinālā? Tas ir apliecinājums kāpumiem un kritumiem, pacilātībai un nogurumam, ko mākslinieki pārvar savā mākslinieciskajā odisejā,” stāsta Katrīna Jaunupe.

“MAREUNROL’S fotogrāfijās, video un objektos viegli atpazīt šūšanas piegriežņu tēlus un audumu, pirms tas kļūst par apģērbu. Talantīgais duo – Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops – ir modes dizaineri, kas jau kādu laiku darbojas starpdisciplināri un kuru mērķis ir modes dizaina robežu pārkāpšana. Par to arī ir šī izstāde – par mēģinājumiem nokļūt kaut kur aiz apģērba, par mēģinājumiem, kas aizgājuši par tālu, vai arī nekur nav aizveduši. Par vēlmi aizbēgt no ķermeņa, kas diktē modes funkcijas. Vai arī modes, kas diktē ķermeņu formas. Šie jautājumi izstādē nav atbildēti, bet virmo gaisā starp mūzikas partitūrām, zīda lakatiem un to trenci, ko no sabrukšanas aiztur divi mazi putniņi,” papildina Inga Lāce.

Ivetu Lauri par personālizstādi “Viena vasaras diena jeb Laižu vaļā sprandu!” Žaņa Lipkes memoriālā / 24.11.2023.31.03.2024.

“Izstāde ar kritiskas pašrefleksijas kvalitāti – bez pašheroizācijas un bez ievākšanās varas koridoros. Smalkjūtīgs attieksmes maiņas ierosinājums un meistarīga intertekstualitāte. Kas tie par cilvēkiem mūsu pasaulē – gan dzīvie, gan mirušie, kuru kauli, dzīvības kustināti vai nāves irdināti atrodas mums blakus? Ko mēs par viņiem zinām? Riskanti bija ņemt formā un saturā tik labu un plašu atrasto materiālu – cita autora fotogrāfijas un iekļaut darbā. Bet Ivetas Laures izstādes formu tas nesaplosa. Autore-es burtiski ieskatās acīs es-bērnam no sešdesmito beigām, saglabājot skatiena tiešumu. Fotoperformance un tās interpretētā dokumentācija notur stāstu 2023. gadā ar precīzu autores jautājumu: ko nosaukt vārdā, kādus tēlus vēstīt, kad ieraugi klusumu un neredzamo, kas atrodas tepat blakus, ar ko esi ilgi dzīvojis vienā telpā. Nāvīgās Dāvida zvaigžņu segas nepanesamais vieglums. Labākais darbs par genocīdu mūsu laikmetīgajā mākslā,” pamato Inga Šteimane.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 8 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

 

Eksperti 2023.–2024. gadā

Laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Purvīša balvas 2025 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja Arta Vārpa, kuratore, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektore studiju darbā Antra Priede, Centrālās un Austrumeiropas eksperte Modernās mākslas muzejā Ņujorkā, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Inga Lāce, fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe. No 2023. gada 1. jūlija ekspertu komandai pievienojās mākslas stacijas “Dubulti” vadītāja, kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas kolekcionāru, kuratoru, biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktoru Māri Vītolu.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Purvīša balva

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”, sesto Purvīša balvu 2019. gada aprīlī saņēma Ieva Epnere par darbu “Dzīvo atmiņu jūra”. Septīto Purvīša balvu 2021. gada jūnijā saņēma Amanda Ziemele par izstādi “Kvantu matu implanti”. Astotā Purvīša balva tika pasniegta 2023. gada 26. maijā un to saņēma Ance Eikena par personālizstādi “Dievs Tēvs Debesīs”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, kultūras projektu aģentūra “INDIE”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.

Saistītie raksti