Ko šobrīd dara mākslinieks? Fotogrāfs Reinis Hofmanis Rīgā
Iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projekts radošo industriju pārstāvjiem
Kaut šī brīža situācijā mūsu visu prioritāte ir rūpēties par savām ģimenēm, draugiem un līdzpilsoņiem, sabiedriskā dzīve ir paralizēta, muzeji, galerijas un kultūras institūcijas ir slēgtas, darbs un arī radošā dzirksts mūsos visos neapstājas. Gluži pretēji – šis ir laiks pašrefleksijai un jaunām, nākotnē vērstām idejām. Kaut arī mājās un pašizolācijā, mēs visi turpinām strādāt, domāt un just – gan mākslinieki, gan citi radošo institūciju pārstāvji un Arterritory.com. Kā savveida iedvesmas un savstarpējas solidaritātes – attālinātas kopā būšanas žestu, esam aizsākuši projektu “Ko šobrīd dara mākslinieks” – kā liecību tam, ka dzīve un kreativitāte neapstājas arī krīzes laikā.
Fotogrāfs Reinis Hofmanis raksta Arterritory.com, izklāstot savas šībrīža domas:
Šajā laikā fiksēju apkārtējās vides izmaiņas. Mēdzu doties nelielos klejojumos bez noteikta galamērķa, sekojot kādiem pieturpunktiem, kas mani piesaistījuši. Šobrīd iespējams novērot kā, minimāli, bet tomēr, transformējas vide ap mums un mainās tas, kā apdzīvojam telpu un pārvietojamies tajā šajos neparastajos apstākļos. Ievērojot distancēšanās noteikumus, esmu vairāk sācis fotografēt ar dronu – gan ainavas, gan portretus, kas paver jaunu rakursus. No 11. maija sadarbībā ar ISSP vadīšu meistarklasi “Pārmaiņu ainava”, kuras dalībnieki būs aicināti veidot savus fotostāstus par šobrīd notiekošo.
Foto: Reinis Hofmanis
Paralēli strādāju pie projekta par Lucavsalu un mazdārziņu kultūru. Tas būs daļa no plašākas ieceres, ko uzsācis fonds “Mākslai vajag telpu” sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu. Šajā mākslas projektā seši latviešu fotogrāfi, tostarp es, izvēlas strādāt ar konkrētām sociālām grupām un veido sociālu mākslas pētījumu par šo pieredzi un sastaptajiem cilvēkiem.
Ņemot vērā jaunos apstākļus, arvien vairāk cilvēku sāk iekopt savus dārziņus. Arī es neesmu izņēmums. Daudz laika pavadu ar ģimeni, un dārza darbi ir viena no šībrīža kopīgajām aktivitātēm. Stādīšana, sēšana, laistīšana, sekojot līdzi, kā kaut kas izaug, ir gana aizraujošs, radošs process.
Manās rokās nonācis neparasts foto arhīvs, kas ietver vairākas desmitgades no padomju laika, kā arī atmodas un barikāžu notikumu fotogrāfijas. Šī atraduma mudināts sāku apzinātāk iedziļināties laika posmā, kuru pats esmu piedzīvojis kā bērns. Gan atmodas, gan šodienas situācijā saskatu zināmas paralēles. Arī mēs šobrīd atrodamies būtisku pārmaiņu laikā, kuru iznākumu līdz galam nezinām. Kopainu šobrīd vēl neredzam, tā droši vien atklāsies pēc gadiem. Fotogrāfija ir laiku fiksējošs medijs, darbs ar atrasto arhīvu apliecina to, ka šobrīd fotografētais, iespējams, pēc laika iegūs jaunu nozīmi.
Pārsteidzoši, cik pēkšņi iespējamas fundamentālas izmaiņas tajā, kā funkcionē sabiedrība. Un cik patiesībā globālā mērogā visi esam saistīti. Informācija par aktuālo tēmu ir apjomīga, līdz ar to mēdz būt arī gana pretrunīga. Patērētājs izvēlas izsijāt sev pieņemamo, daļu uzreiz atmetot kā sev neinteresantu. To vēl pastiprina elektronisko mediju algoritmi, kas piedāvā mūsu interesēm atbilstošu informāciju. Reizēm apzināti mēģinu iedziļināties un uzreiz “neatmest” informāciju, kas neatbilst maniem līdzšinējiem priekšstatiem. Tādējādi ziņas uzlūkojot kā pētījumu lauku, neiedalot pareizās, nepareizās, labās, sliktās. Piemēram, aizraujošs izpētes lauks var būt sazvērestības teorijas. Man šķiet saistoši tas, kā kādas vispārpieņemtas patiesības tiek izjautātas un apšaubītas. Cilvēka prāts kļūst par tādu kā izmeklētāju, kas šķetina meliem vai puspatiesībām klāto, citiem nezināmo īstenību.
***
Reinis Hofmanis ir mākslinieks un praktizējošs fotogrāfs, kura darbus raksturo sociālantropoloģisks skatījums un interese par dažādām sabiedrības grupām un to radīto vai ietekmēto vidi. Reinis apguvis fotogrāfiju Lietišķo zinātņu un mākslas universitātē Hanoverē un ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Izstādēs piedalās kopš 2003. gada, veidojis vairākas personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. 2012. gadā ieguvis Archifoto galveno balvu, 2013. gadā ieņēmis 2. vietu Sony World Photography Awards arhitektūras kategorijā, 2018. gadā veidojis fotogrāfiju sēriju Latvijas paviljonam Venēcijas Arhitektūras biennālē. Reiņa darbi ir publicēti New York Times, Financial Times, Spiegel, Esquire, Bloomberg, Le Monde, The British Journal of Photography un citviet.
