Ko šobrīd dara mākslinieks? Ēriks Apaļais Rīgā
Iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projekts radošo industriju pārstāvjiem
Kaut šī brīža situācijā mūsu visu prioritāte ir rūpēties par savām ģimenēm, draugiem un līdzpilsoņiem, sabiedriskā dzīve ir paralizēta, muzeji, galerijas un kultūras institūcijas ir slēgtas, darbs un arī radošā dzirksts mūsos visos neapstājas. Gluži pretēji – šis ir laiks pašrefleksijai un jaunām, nākotnē vērstām idejām. Kaut arī mājās un pašizolācijā, mēs visi turpinām strādāt, domāt un just – gan mākslinieki, gan citi radošo institūciju pārstāvji un Arterritory.com. Kā savveida iedvesmas un savstarpējas solidaritātes – attālinātas kopā būšanas žestu, esam aizsākuši projektu “Ko šobrīd dara mākslinieks” – kā liecību tam, ka dzīve un kreativitāte neapstājas arī krīzes laikā.
Uz Arterritory.com jautājumiem atbild mākslinieks Ēriks Apaļais.
Ko jūs šobrīd darāt?
Cepu pankūkas. Jo īpaši laba kombinācija ir ar zemenēm. Uzgleznoju ābeli, putnu, zemenes un sniegavīru ar ziediem. Pēc kritiskas zīmju “izjautāšanas” jūtu, ka jāatgriežas pie konkrētā, pie izsaukuma zīmes un dzīvi apliecinošā - vienotā attēlā. Lasu dažādus tekstus. Pēdējo izlasīju Bruno Latūra teksta tulkojumu angļu valodā Why Has Critique Run out of Steam? un fragmentus no grāmatas The Rhetoric of Sincerity. Dažas pasakas tiek pāršķirstītas no jauna.
Paguvu jau atklāt peldēšanās sezonu. Priecājos par savrupiem basketbola āra laukumiem un ka basketbola bumba ir apaļa. Vakar noskatījos filmu par Evu Hessi un kādu laiku pirms - Frenka Perija Mommie Dearest.
Jums ir recepte, kā izdzīvot laikā, kura raksturzīme ir sliktas ziņas?
Ietekmēt to, ko ir iespējams ietekmēt. Par pārējo mēģināt neuztraukties.
Kas mums visiem būtu jādara, lai padarītu pasauli labāku - kādreiz, kad šis viss būs beidzies? Ir skaidrs, ka nekas vairs nebūs kā kādreiz. Vienlaikus katrā jaunā sākumā ir arī sava veida maģija...
Rīkoties. Pārslēgties no bažām uz rīcību. Pielāgoties un uztvert apstākļus kā iespēju kopumu. Kritiski aplūkot sevi un kontekstu. Situācijas racionalizēšana bez rīcības ne vienmēr ir atbilstošākais veids. Rīcība bez pašrefleksijas tāpat.
Mākslas un kultūras telpa ir viena no tām jomām, kuras šī krīze skārusi ļoti skarbi. Kāda, jūsuprāt, ir mācība, ko tā mums devusi nākotnē?
Tas ir komplekss kultūrpolitikas jautājums. Būtu jāsanāk kopā ekspertiem, kas spētu saredzēt kopsakarības lokālā un starptautiskā kontekstā. Ekonomisti, politiķi, mākslas zinātnieki, kuratori, mākslinieki pie viena galda, kas spētu cienīt cits cita viedokli un izstrādāt kopā valstisku redzējumu. Mākslas ietekmi uz sabiedrību ir grūti izmērīt kādos lietderības koeficientos, bet skaidrs, ka tā nozīmīgi piedalās intelektuālā kapitāla veidošanā.
Ēriks Apaļais. Ābele. 
Ēriks Apaļais. Putns. 2020. Audekls, eļļa
Ēriks Apaļais. Sniegavīrs un ziedi. 2020. Audekls, eļļa
Ēriks Apaļais. Zemenes. 2020. Audekls, eļļa
***
Ēriks Apaļais ir gleznotājs, kas studējis ne tikai vizuālo mākslu, bet arī angļu filoloģiju, un interesi par valodniecību saglabājis arī savā glezniecības pasaulē. Vēl viņš pats sevi mēdz dēvēt arī par “sniegavīru mākslinieku”, atsaucoties uz tēlu, kas bieži sastopams viņa darbos.
2011. gadā absolvējis Hamburgas Tēlotājmākslas augstskolu (HfBK profesora Andreasa Slominska vadībā) un saņēmis Karla Dīces balvu par labāko diplomdarbu. Kopš 2008. gada viņam bijušas vairākas personālizstādes – Veras Munro galerijā Hamburgā, kim? Laikmetīgās mākslas centrā un galerijā “Alma” Rīgā. 2019. gadā Ēriks Apaļais bija viens no astoņiem māksliniekiem, kas kandidēja uz prestižāko apbalvojumu vizuālajā mākslā Latvijā – “Purvīša balvu”, par darbu sēriju “Zemes darbi”, kas bija skatāma pirmās Rīgas Starptautiskās Laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) ietvaros 2018. gadā. Šī gada 7. februārī Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Lielajā zālē tika atklāta Ērika Apaļā personālizstāde “Ģimene”, kuras kuratore ir Katerīna Grega.
