Ko šobrīd dara māksliniece? Žuana Vaskonseluša Lisabonā
Iedvesmas avots un savstarpējas solidaritātes projekts radošajām industrijām
Projekta “Ko šobrīd dara mākslinieki?” uzmanības centrā ir radošā personība, tās pārdomas šajā neparastajā laikā un skatījums uz nākotni un mākslu. Arterritory.com šo ciklu aizsāka kā pandēmijas laika iniciatīvu, vēloties parādīt un apliecināt, ka šīs krīzes laikā ne dzīve, ne radošā enerģija nav apstājušās. Mēs esam uzaicinājuši māksliniekus no visas pasaules sūtīt mums īsus video vai foto stāstus, kas ilustrētu to, ar ko viņi nodarbojas, ko domā un kā jūtas šajā krīzes laikā.
Lai gan mēs ar milzu prieku uzņemam ziņas par muzejiem un galerijām, kas visā pasaulē atkal sāk vērt savas durvis apmeklētājiem, mūsu visu dzīve ir būtiski mainījusies un, visticamāk, vairs nekad neatgriezīsies gluži agrākajās sliedēs. Nav šaubu, ka mākslas loma gandrīz ikviena cilvēka dzīvē ievērojami pieaugusi, jo mākslinieki ir vizionāri, kuri spēj iedvesmot apkārtējos, vienlaikus dodot savu ieguldījumu globālo problēmu risināšanā.
Portugāļu māksliniece Žuana Vaskonseluša no savas darbnīcas Lisabonā atbild uz dažiem Arterritory.com jautājumiem:
Vai jūs patlaban strādājat pie kādiem projektiem savā darbnīcā? Ja tā ir, vai jūs tos īsumā neraksturotu?
Par nožēlu pandēmija mani pirmo reizi 25 gadu laikā piespiedusi darbnīcu slēgt. Mums, tāpat kā pārējai pasaulei, nācies atrast jaunu pieeju savai ikdienas darba rutīnai, strādājot mājās un tādā veidā savu iespēju robežās turpinot darbu pie iesāktajiem projektiem. Mēs ar manu komandu nu jau krietnu laiku strādājam pie lielas arhitektoniskas skulptūras kāzu tortes formā, un šis darbs tagad apstājies. Tomēr mēs turpinām, cik nu tas iespējams, teiksim, strādājot pie tekstila elementiem darba iekšpusei. Tāpat mēs rosīgi gatavojamies jaunai sadarbībai ar kompāniju Roche Bobois. Tas bijis visnotaļ interesants vingrinājums ‒ pievērsties tiltam, kas vieno dizainu un mākslu. Man personīgi ļoti pietrūcis ceļojumu un kopīgas ikdienas dzīves ar komandu darbnīcā, taču es izmantoju iespēju daudz zīmēt un tamborēt.
Žuana Vaskonseluša savā darbnīcā. Foto: Luís Vasconcelos for Atelier Joana Vasconcelos
Kāda ir jūsu izdzīvošanas recepte šajos sarežģītajos un grūtajos laikos?
Zīmēšana un tamborēšana (smejas). Un daudz jogas un meditācijas. Mums darbnīcā ir pašiem sava labklājības nodaļa, kas par to gādā ‒ līdztekus citām terapeitiskām un mācību sesijām. Tāpēc mēs pielāgojāmies jaunajai realitātei un sākām ar to visu nodarboties ar Zoom starpniecību ‒ katru dienu. Bija ļoti svarīgi, lai radošais process turpinātos, lai mākslinieciskais darbs nepārtrūktu.
Žuanas Vaskonselušas zīmējums
Žuanas Vaskonselušas zīmējums "Jardimdas Delícias"
Kas ir tas, ko mēs visi (ikviens no mums personīgi) varētu darīt, lai pasaule pēc šīs krīzes varētu kļūt par labāku vietu? Ir skaidrs, ka pasaule vairs nekad nebūs tāda kā senāk, taču vienlaikus… Katrā jaunā pirmsākumā slēpjas zināma maģija.
Es nedomāju, ka dzīve vēl kādreiz būs tāda pati kā senāk. Mēs dzīvojam cilvēces vēstures pagrieziena punktā, ko var pielīdzināt Francijas revolūcijai. Uz to mums norādīja arī darbnīcas pastāvīgais astrologs. Es piekrītu, ka jaunos pirmsākumos ir zināma maģija, un man liekas, ka šis ir īstais brīdis no jauna mācīties līdzcietību. Un būt līdzcietīgiem citam pret citu. Svarīgi paskatīties uz pasauli citām acīm un sākt darīt lietas citādi. Es domāju, ka šis brīdis ir svarīgs, lai pārkārtotu savu dzīvesveidu un visu savu dzīvi.
Bombom kolekcijasTutti Frutti paklājs / Žuanas Vaskonselušas dizains
Žuanas Vaskonselušas dizains Bombom kolekcijai
Mākslas pasaule un kultūras sektors cietuši visvairāk. Kas ir svarīgākais, ko mākslas pasaulei no tā visa vajadzētu mācīties? Kā jūs iztēlojaties post-pandēmijas mākslas ainu?
Domāju, ka mākslas pasaulei jāmācās atziņa, ka mums nepieciešams vairāk palīdzēt cits citam. Mums jāizrāda lielāka savstarpējā solidaritāte, jo mēs visi tiešām esam jūtami cietuši, un seku pārvarēšanā būtisku lomu spēlēs tieši solidaritāte. Runājot par post-pandēmijas mākslas ainu, domāju, ka karantīna atnesusi lielāku cieņu pret muzeju, galeriju un publiskās vides telpu, kas veltīta tieši mākslas baudīšanai. Daudzi muzeji un galerijas dažādā veidā eksperimentē tiešsaistē, lai karantīnas laikā nebūtu pilnībā jāpārtrauc darbība. Un lai gan tas var būt ļoti svarīgi, nododot skatītājam mākslas darba vēstījumu, nekas nespēj aizstāt fizisko pārdzīvojumu, ar ko mēs sastopamies, realitātē stāvot šedevra priekšā. Tajā ir emocionālais un relacionālais elements, kam nepieciešams fiziskais ķermenis un tā enerģija. Fiziskais ķermenis veido saikni ar mākslas ķermeni, un šo mijiedarbību nav iespējams aizstāt vai nodrošināt digitāli. Kad mēs stāvam gleznas vai skulptūras priekšā, norisinās zināms emocionāls pārdzīvojums, kas saistīts ar mēroga izjūtu, tekstūras apziņu, fizisko uztveri, kas iespējama tikai in loco. Un būs interesanti to atkal vērot ‒ redzēt, kā cilvēki mijiedarbojas ar mākslu un atkal novērtē šo pieredzi.
Žuana Vaskonseluša. Foto: Kenton Thatcher for Atelier Joana Vasconcelos
Žuana Vaskonseluša Bombom kolekcijas interjerā, kas tapis sadarbībā ar kompāniju Roche Bobois
***
Žuana Vaskonseluša dzimusi 1971. gadā. Viņa dzīvo un strādā Lisabonā. Māksliniece regulāri piedalās izstādēs kopš 90. gadu vidus. Starptautisku ievērību viņas darbs izpelnījās pēc 51. Venēcijas biennāles (2005), kur tika izstādīts viņas darbs “Līgava” (A Noiva). 2012. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti un pašu jaunāko no māksliniekiem, kuru izstādes notikušas Versaļas pilī. Starp Vaskonselušas karjeras jaunākajiem sasniegumiem jāmin personālizstāde Gugenheima muzejā Bilbao, projekts Trafaria Praia Portugāles paviljonam 55. Venēcijas biennālē, piedalīšanās kopējā izstādē “Pasaule pieder tev” (Il Mondo vi appartiene) Venēcijas Palazzo Grassi / François Pinault Foundation (2011) un pirmā retrospektīva Berardu kolekcijas muzejā Lisabonā (2010).
Žuanas Vaskonselušas personālizstādes un projektus uzņēmušas tādas institūcijas kā Jorkšīras Skulptūru parks (Vestbretona, Lielbritānija, 2020), MAAM (Bostona, ASV, 2020), Roterdamas Kunsthal (2019), Portu Museu de Serralves (Portugāle, 2019), Strasbūras Modernās un laikmetīgās mākslas muzejs (Francija, 2018), Orhūsas Mākslas muzejs ARoS (Dānija, 2016), Venēcijas biennāles 56. Starptautiskā mākslas izstāde (2015), Vadsdonas muižā (Rotšildu fonds, Bakingemšīra, Lielbritānija, 2015), Mančestras Mākslas galerija (Lielbritānija, 2014), Telavivas Mākslas muzejs (Izraēla, 2013), Ažudas Nacionālajā pilī (Lisabona, Portugāle, 2013), Parīzes CENTQUATRE (2012), Odenses Kunsthallen Brandts (Dānija, 2011), Palmas Es Baluard (Maljorka, Spānija, 2009), Sanpaulu Pinacoteca do Estado (Brazīlija 2008), Venēcijas Palazzo Nani Bernardo Lucheschi (2007), Volsollas Jaunā mākslas galerija (Lielbritānija, 2007), Barselonas CaixaForum (2006), Parīzes Passage du Désir/BETC EURO RSCG (2005), Andalūzijas Laikmetīgās mākslas centrs (Sevilja, Spānija, 2003), Lisabonas Elektrības muzejs (2001) un Portu Laikmetīgās mākslas muzejs Casa de Serralves (2000).
Māksliniece piedalījusies daudzās grupas izstādēs, tajā skaitā Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā (2018), Parīzes La Monnaie (2017), Romas muzejā Palazzo Braschi (2016), Madrides Nacionālajā Tisena-Bornemisas muzejā (2015), Stokholmas Kultūras centrā un Pilsētas teātrī (2014), Dižonas FRAC Bourgogne (Francija, 2013), Vitorijas ARTIUM (Spānija, 2012), Vašingtonas Nacionālajā Sieviešu mākslas muzejā (2011), Lisabonas Fundação Calouste Gulbenkian (2010), Maskavas Laikmetīgās kultūras centrā Garaž (2009), Parīzes FRAC Île-de-France/Le Plateau (2008), Luksemburgas MUDAM (2007); Stambulas Istanbul Modern (2006), Leonas MUSAC (Spānija, 2005), Oslo Stenersenmuseet (2004), Vigo MARCO (Spānija, 2003), Budapeštas Műcsarnok (2002) un XXVI Pontevedras Mākslas biennālē (Spānija, 2000).
Vaskonselušas māksla pārstāvēta daudzās privātās un publiskās kolekcijās, tajā skaitā Seulas Amorepacific Mākslas muzejā, Orhūsas mākslas muzejā ARoS (Dānija), bankas Caixa Geral de Depósitos kolekcijā Lisabonā, Helgas de Alvearas Vizuālās mākslas centra kolekcijā Kaseresā (Spānija), Lisabonas un Parīzes pilsētu kolekcijās, Reimsas Pommery un Parīzes Fondation Louis Vuitton kolekcijās (Francija), Dižonas FRAC Bourgogne, Lisabonas Fundação EDP un Erevānas Džerarda Levona Gafesčjana kolekcijās, Elvašas Laikmetīgās mākslas muzeja Antonio Kašolas kolekcijā (Portugāle), Leonas MUSAC un Lisabonas Berardu kolekcijās, Vašingtonas Nacionālā sieviešu mākslas muzeja un Parīzes un Venēcijas Fransuā Pino fonda kolekcijās, kā arī Rotšilda kolekcijā Lielbritānijā.
Žuanas Vaskonšelusas radošā procesa pamatā ir jau eksistējošu objektu un ikdienas realitātes apropriācija, dekontekstualizācija un to nozīmes sagrozīšana. Apvienojot skulptūras un instalācijas, kas atklāj precīzu mēroga un krāsu izjūtu, kā arī performanci un video vai foto datus, darbi materializē konceptus, kas met izaicinājumu jau iepriekš zināmām ikdienas rutīnām. Par izejas punktu izvēloties izraušanu no konteksta, atgriešanos pie ready-made objektiem un jaunā reālisma un popārta gramatikas, māksliniece piedāvā skatītāju iesaistošu redzējumu, kas vienlaikus arī kritizē mūsdienu sabiedrību un iezīmes, kas kalpo kā kolektīvās identitātes apliecinājumi, īpaši saistībā ar sievietes statusu sabiedrībā, šķitu atšķirībām un nacionālo identitāti. No šī procesa tālāk atvasināts vēstījums, kas jūtīgi reaģē uz laikmetīgām idiosinkrāzijām un kurā rokdarba/industriālā ražojuma, privātā/publiskā, tradicionālā/modernā un popkultūras/erudītu kultūras dihotomijas cauraustas ar lojalitātēm, kam piemīt nosliece atjaunot mūsdienām raksturīgās pierastās nozīmes plūsmas.
