Ko šobrīd dara māksliniece Sandra Strēle?
Iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projekts radošo industriju pārstāvjiem
Martina Vaivode
Projekta “Ko šobrīd dara mākslinieks?” uzmanības fokusā ir radošs cilvēks, viņa domas par šo laiku, nākotnes vīzijas un mākslas izpausmes. Šo sēriju Arterritory.com aizsāka laikā, kad ierasto kārtību pilnībā izjauca pandēmija, kas kardināli mainījusi itin visu, liekot saprast, ka pasaule nekad vairs nebūs tāda kā kādreiz. Mākslai cilvēku dzīvēs, iespējams, šobrīd ir divtik liela loma, jo mākslinieki ir vizionāri, kas spēj iedvesmot apkārtējos un vienlaikus dot savu ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.
Uz jautājumiem atbild Sandra Strēle, kuras izstāde “Nenotikušās izstādes” līdz 28. novembrim skatāma galerijā LOOK!
Pastāstiet par saviem šībrīža projektiem.
Šobrīd manā radošajā darbībā ir diezgan aktīvs posms, kas turpinās jau divus gadus, un mani tas noteikti iepriecina un motivē. Vasaras un rudens periodā tapa četras personālizstādes, kurās bija apskatāmi katrai no tām īpaši radīti gleznojumi sērijā, kuru aizsāku pagājušā gada nogalē – “Nenotikušās izstādes”. Jūlijā notika mana skate Meno Parkas galerijā Kauņā, bet oktobra beigās un novembra sākumā teju vienlaicīgi tika atklātas trīs manas personālizstādes – galerijā Pamenkalnio Viļņā, Šauļu Mākslas galerijā Šauļos un LOOK! galerijā Rīgā. Šobrīd turpinu darbu pie jaunu gleznojumu izveides un strādāju ar tekstiem, kas veltīti “Nenotikušajām izstādēm”.
"Nenotikušās izstādes" LOOK galerijā. Foto: Kārlis Didrihsons
Kas ir tā ziņa, kuru vēlaties ar tiem nodot sabiedrībai?
Tieši jaunākās gleznu sērijas “Nenotikušās izstādes” ietvaros vēlos aktualizēt mākslinieka profesijas problemātiku, caur dažādu izstāžu ideju vizualizēšanu glezniecības medijā tiecoties atklāt, cik mikroskopiska daļiņa no visām šīm idejām kādreiz tiek realizēta dzīvē un arī rast atbildi uz jautājumu, vai tas vispār būtu nepieciešams. Tāpat sērija “Nenotikušās izstādes” ietver sevī gan pārdomas par to, ko nozīmē būt veiksmīgam māksliniekam, gan to, ko nozīmē būt sievietei – māksliniecei - statistikas dati liecina, ka būt vīrietim – māksliniekam nenoliedzami ir vienkāršāk un drošāk. Tā, piemēram, datu apkopojumā tīmekļa vietnē www.nmwa.org vēstīts, ka pētījumā, kurā iekļauti 820 tūkstoši 2018. gadā notikušo publiskā un komerciālā sektora izstāžu, atklājas, ka tikai trešdaļa no izstāžu autorēm bijušas sievietes. Arī Nacionālās Izglītības asociācija secinājusi, ka sievietes-mākslinieces novecojot nopelna attiecīgi mazāk nekā viņu līdzgaitnieki vīrieši – mākslinieki. Sievietes–mākslinieces vecumā no 55 līdz 64 gadiem nopelna par 34 procentiem mazāk nekā vīrieši. Piemēram, Lielbritānijā 64 procenti studentu un 65 procenti absolventu mākslas un dizaina jomās ir sievietes. Taču 68 procenti mākslinieku, kas pārstāvēti Londonas top komerciālajās galerijās, ir vīrieši. Un tā ir tikai statistika. Cik gadījumu vēl paliek ārpus tās?
"Nenotikušās izstādes" LOOK galerijā. Foto: Kārlis Didrihsons
Kāda ir jūsu recepte, lai izdzīvotu šai sarežģītājā un izaicinājumu pilnajā laikā?
Šajā laikā pēc iespējas vairāk cenšos gleznot - jāatzīst, ka tam ir arī vairāk laika. Tāpat iekārtoju arī dzīvokli, uz kuru drīz ar draugu pārvāksimies. Tas aizņem ļoti daudz laika un sniedz arī gandarījumu, kad salīdzini, kā viss izskatījās pirms un kā pēc remonta. Domāju, ka šobrīd, kad izpaliek kultūras pasākumu apmeklēšana, spēja atrast nodarbes, kas sniedz gandarījuma sajūtu, ir vislabākā ilgtermiņa recepte. Īstermiņā, protams, lieliski der arī pastaigas svaigā gaisā un kāds labs, sen nenoskatīts seriāls. Šoruden pēc iespējas ilgāk mēģinu peldēties jūrā – tās ir tādas sacensības pašai ar sevi – cik ilgi izdosies.
"Nenotikušās izstādes" Pamenkalnio galerijā. Foto: Vytas Nomadas
Kā pandēmija ir ietekmējusi Jūsu radošo darbību un jūsu mākslas tematiku?
Jāatzīst, ka, neskatoties uz sarežģīto un neskaidro situāciju, projektu un izstāžu šogad nav trūcis. Protams, daži projekti ir mainījušies, atcēlušies, pārcēlušies un visādi citādi piedzīvojuši dažādas transformācijas – nebija iespējams doties radošajos braucienos, tāpat arī abas personālizstādes Lietuvā tika iekārtotas un atklātas bez manas klātbūtnes. Tāpat nevarēju doties uz rezidenci SomoS Art House Berlīnē, kurā citādi strādātu tieši šobrīd. Taču ir piedzīvots arī daudz kas jauns un citādāks. Piemēram, pavasarī piedalījos projektā Mycelia, kas tapa sadarbībā starp latviešu un vācu māksliniecēm. Sākotnēji bija plānots, ka tiksimies Minhenē, taču lidojumi tika atcelti. Klātienē izstādi drīkstēja apmeklēt tikai ar iepriekšēju pierakstu, turklāt ļoti limitēts cilvēku skaits. Neskatoties uz to mēs projektu neatcēlām, bet realizējām to digitālajā vidē. Tā bija pilnīgi jauna izstāžu veidošanas pieredze.
Gleznu sērijas “Nenotikušās izstādes” tematika (neraugoties uz to, ka tās veidošanu aizsāku 2019. gada nogalē, kad nekas vēl neliecināja par izaicinājumiem un pārmaiņām, kas sekoja) lieliski sakrita ar pandēmijas laiku, kad patiesi milzīgs daudzums izstāžu nenotika vai tikai pārceltas, atceltas.
"Nenotikušās izstādes" Šauļu Mākslas galerijā. Foto: Ernesta Simkiene
Vai ir kas tāds, ko katrs no mums varētu izdarīt, lai pēc-pandēmijas pasaule būtu labāka?
Noteikti. Kaut vai, piemēram, katru dienu kā pienākumu uztvert to, ka jāpaveic kaut kas labs - sev un apkārtējiem.
Nenotikušās izstādes. Sandra Strēle. Audekls, jaukta tehnika, 85x105 cm. 2020. Foto: Dārta Putniņa
Kāda ir mākslinieka loma šodienas pasaulē?
Manuprāt, mākslinieka loma ir mudināt domāt un piedāvāt dažādus domāšanas veidus. Es domāju, ka mākslinieks mūsdienu pasaulē ir kā starpnieks starp dažādām dzīves jomām, jo mākslas radīšanas procesā ir spējīgs apvienot jebko ar jebko. Vēsturiski tas tā nebija. Mākslas teorētiķis Arturs Danto teiktu, kas tas iespējams tikai ērā pēc mākslas beigām, kurā dzīvojam šobrīd. Ja itin viss var kļūt par mākslas darbu, tātad arī paša mākslinieka loma, iespējams, ir ļoti plurālistiska.
Nenotikušās izstādes. Sandra Strēle. Audekls, jaukta tehnika, 200x300 cm. 2020. Foto: Vytas Nomadas
Vai valstij ir jāiesaistās, lai palīdzētu māksliniekiem izdzīvot krīzē?
Ja valsts krīzes situācijā palīdz izdzīvot dažādu jomu speciālistiem, tad būtu jāpalīdz arī māksliniekiem. Mākslinieks ir profesija. Tāpat kā ārsts, skolotājs vai jebkuras citas profesijas pārstāvis, kas strādā valsts kopējā labuma vārdā.
***
Sandra Strēle 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru. 2014. gadā semestri pavadīja apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012. gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014. gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016. gadā. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs, starptautiskās rezidencēs un meistarklasēs Latvijā, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Vācijā, Dānijā, Norvēģijā un citviet.
