Ko šobrīd dara māksliniece? Frančeska Kirke Rīgā
Iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projekts radošo industriju pārstāvjiem
Projekta “Ko šobrīd dara mākslinieks?” uzmanības fokusā ir radošs cilvēks, viņa domas par šo laiku, nākotnes vīzijas un mākslas izpausmes. Šo sēriju Arterritory.com aizsāka kā pandēmijas laika iniciatīvu. Lai arī ir liels prieks par to, ka muzeji un galerijas atkal vēruši durvis apmeklētājiem, mūsu visu dzīve ir kardināli mainījusies, un, visticamāk, nekad vairs nebūs tāda kā kādreiz. Taču šodien mākslai cilvēku dzīvēs, iespējams, ir divtik liela loma, jo mākslinieki ir vizionāri, kas spēj iedvesmot apkārtējos un vienlaikus dot savu ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.
Māksliniece Frančeska Kirke raksta Arterritory.com, atklājot savas šībrīža domas:
Ir sajūta, ka mans projekts Rīgas Biržā “Trauslums / Fragile” 2019. gada decembrī savā veidā paredzēja dramatisku notikumu attīstību, trauksmi un melanholiju, kas pavisam drīz pārņēma pasauli, neilgi pēc izstādes slēgšanas šī gada februārī.
Ilustrācija manai noskaņai. Skats no izstādes Rīgas Biržā “Trauslums / Fragile”
Decembrī intervijā Arterritory.com minēju, ka muzejiem jāmainās, un tas pavisam drīz piepildījās drastiskā veidā, muzeji uz trīs mēnešiem kļuva virtuāli...
Piepildījās aktīvistes Grētas sapņi. Planēta uzelpoja bez mums, gaiss un ūdeņi attīrījās, zvēri ienāca pilsētā, laiks sabiezēja un apstājās.
Ingmara Bergmana sirreālas vīzijas, šķiet, “Zemeņu laukā” ar pulksteni bez rādītājiem, Trīra “Melanholija”, Viskonti “Nāve Venēcijā” pēc Tomasa Manna romāna, Albēra Kamī “Mēris”, Gustava Mālera 5. simfonija (Adagietto)...
Gundars Āboliņš sāka lasīt “Dekameronu”, video kadri rādīja pasaules skaistāko pilsētu tukšās ielas un muzicējošus cilvēkus balkonos... Daudzu metropoļu iedzīvotāji ieraudzīja savu pilsētu bez smoga. Debesu zilums vēl nekad neesot bijis tik košs.
Man šis laiks ļāva domāt, vērot, baudīt.
Pat vienkāršu pastaigu dabā ar suni, jo gadalaiku dīvainības šogad arī izraisīja sirreālas sajūtas.
Kārtoju darbnīcas arhīvus, lēni un bez steigas gleznoju, krāju materiālus diviem projektiem, kas atbīdījušies laikā, bet nav atcelti, priecājos, ka mans “trauslums / fragile” tika nominēts balvai “Kilograms kultūras” kā “Gada pārsteigums”, kā arī ieguva AKKA/LAA Autora balvu.
Darbnīcas kārtošanas darbi
Klausījos un arī tagad klausos mūziku, kas piestāv šim laikam - Max Richter Voyager, jo mūzika man daudz nozīme, kad esmu darbnīcā.
Māksliniekam šis laiks daudz nemainīja ikdienu, mākslinieks vienmēr ir viens ar savu ideju un realizāciju.
Pandēmijas laika portrets 
Bez šaubām, notiekošais pasaulē, tik daudz drāmu, situācija, kāda nav bijusi četru paaudžu laikā un pielīdzināma karam - tas nevar neiespaidot. Bet es negribu vismelnākos brīžus tūlīt izlikt uz audekla, tāpat, kā nevēlos aktuālus šībrīža simbolus ielikt bildē, un vēl jo mazāk vēlos gleznot ko “jauku” un pozitīvu. Es strādāju lēni, savā tempā, bez steigas, un darbi no tā iegūst papildus vērtību...
Daudz kas no šodienas pieredzes skatpunkta man vairs mākslā nešķiet svarīgs. Piemēram, neskaitāmās mākslas meses... Lēnāk , pamatīgāk un jēgpilnāk vajadzētu izpausties radoši.
Visa ir par daudz.
Nekādas pļāpības un daudzvārdības.
Koncentrēts minimums.
Nenotiekošie festivāli, pārliktais Art Basel un daudz kas cits - tas varbūt ir laiks, kad pārkārtoties, kļūt labākiem?
Satriecoša pieredze, cilvēkiem distancētā stāvoklī atrodot iespējas vienoties dažādās virtuālās platformās, savā ziņā bija īsts humānisma laiks...
Iesaku visiem lasīt Desiderata poem - par to, kā var mēģināt dzīvot...
***
Frančeska Kirke ir māksliniece, kuras glezniecības būtisks atskaites punkts ir spēle ar mākslas vēstures citātiem. Viņas darbi rada ilūziju, ka tie radīti senā, akadēmiskā tehnikā. Daudzi gleznas slāņi, saplaisājusi laka it kā liecina par darbu vecumu, bet, tuvāk ieskatoties, tas izrādās acu apmāns. Vecmeistaru cienīgās kompozīcijās iekļauti kā gadsimtiem pazīstami, tā mūsdienu popkultūrai raksturīgi tēli. Klasisko tēlu un motīvu saistību ar mūsdienām nereti Frančeskas Kirkes darbos ietekmē ironijas un pat groteskas klātbūtne.
Frančeska Kirke ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1978) un Latvijas Mākslas akadēmijas prof. Eduarda Kalniņa meistardarbnīcu (1987). Izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Saņēmusi Latvijas mākslinieku savienības apbalvojumus – 2001. gadā “Zelta medaļu” par personālizstādi “Muzejs” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī 2002. gada balvu par nozīmīgu kuratores darbu izstādē “Metropole. Rīga”. Ievērojamākais pēdējā laika sniegums ir personālizstāde “Trauslums / Fragile” Rīgas Biržā (2019).
Frančeskas Kirkes darbi iekļauti publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālā mākslas muzejā un Mākslinieku savienības muzejā (Rīga, Latvija), Ludviga muzejā (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejā, Rutgers Universitāte (Ņūbrunsvika, Ņūdžersija, ASV).
