Evelīnas Deičmanes un Leonarda Laganovska izstādes
Fotoieskats Kim? Laikmetīgās mākslas centra aktuālajās izstādēs
Līdz 2023. gada 31. janvārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā ir skatāma Evelīnas Deičmanes izstāde “Dejorgāns / Tanzorgan”, bet līdz 29. janvārim – Leonarda Laganovska izstāde “Galeristes portfolio, 1995/2022”.
Evelīnas Deičmanes izstādes pamatā ir autores dziļi personiska-jutīga un reizē procesu sabiedrībā motivēta interese pievērsties mākslai (iz)dzīvot. Deičmanes “Dejorgāns” ir veidota kā teritorija, kur meklēt un rast personiskās brīvības robežu-vietu, kura nevienam nevar nodarīt kaitējumu. Apzinoties, ka ignorējot savu ķermeni, nav iespējams nonākt pie miera stāvokļa un atklāsmes, izstādes tematika koncentrējas ap cilvēka iekšējām norisēm un vēstures traumatisko notikumu atstātajiem nospiedumiem tajā.
Saglabājot interesi strādāt ar “materiālu”, kas ir dziļi personisks, tomēr vienlaicīgi var būt apslēpts un grūti tverams, Deičmane izceļ reģionam piemītošo mentālo karti. Atsvešinātību no sava ķermeņa piedzīvo vairākums Latvijas iedzīvotāju, īpaši paaudze, kas dzimusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Trūkst tagadnes, jo viss tiek skatīts un vērtēts caur pagātnes pieredzējumu, rezultātā kropļojot skatījumu un dzīves pieredzējumu šodienā.
Deičmane (re)konstruē iztrūkstošos/pagaisušos atmiņu/pieredzes momentus, lai ar mākslinieciskās iztēles un somatiskās/terapeitiskās analīzes elementu palīdzību veidotu Kim? telpas visaptverošu instalāciju. Izstādē iekļauti jaunradīti darbi gaismas un skaņas objektu, zīmējumu un tekstila un metāla instalācijas tehnikās, kas vizuāli poētiskā/pastarpinātā veidā apsver idejas par starppaaudžu traumu pārdzīvošanu, cilvēka ķermeni un cerības tehnoloģijām.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Foto: Ģirts Raģelis
Leonarda Laganovska izstāde “Galeristes portfolio, 1995/2022” tapusi, Kim? galerijas sieviešu komandai atlasot fotogrāfijas no Laganovska oriģinālsērijas, balstoties uz to estētiskajām un konceptuālajām kvalitātēm, kā arī subjektīvu un emocionālu saistību ar ikdienas realitāti, strādājot mākslas institūcijā.
1995. gadā, uzturoties Berlīnē, Leonards Laganovskis (1955) Barbara Weiss galerijas telpās inscenē fotogrāfiju sēriju, kurā tiek izspēlēts “mūsdienu vācu galeristes” tēls. Ieinteresēts tolaik sev jaunatklātā tipāžā-profesijā, kurā mākslas un naudas savstarpējās attiecību/atkarības dinamika līdzpastāv noteiktai izpratnei par paštēla, jaunības, garīgās un fiziskās veselības uzturēšanai nepieciešamo režīmu/aktivitātēm, Laganovskis, šķiet, šo sēriju varētu būt uzņēmis arī tagad.
Sekojot iepriekš sagatavotam scenārijam un pieaicinot profesionālu modeli, Laganovskis vienas dienas laikā veic fotosesiju, kurā atspoguļo ar industrijas darbību saistītas epizodes-mizanscēnas. Modele pārvietojas no telpas uz telpu un pozē galerijā, ofisā, noliktavā, virtuvē, uz balkona. Sērija uzskatāma par pabeigtu darbu, autoram attēliem pievienojot naratīva daļu – brīvi angliskotu un vietumis (pa)mainītu tekstu, aizgūtu no tolaik Vācijā populāriem sieviešu un biznesa žurnāliem, piemēram Cosmopolitan, L’Officiel, Harper’s Bazaar, Vogue u.c.
Pilna darbu sērija pirmo reizi tika eksponēta 1996. gadā tieši tajā mākslas galerijā Berlīnē, kuru šī sērija komentē.
Evita Goze, Leonards Laganovskis, Elīna Drāke, Zane Onckule un Evelīna Deičmane izstāžu atklāšanā. Foto: Ģirts Raģelis
