Gribi tici, gribi netici / Trausluma arhīvs / Mazcenas Rīga
Fotoieskats trīs Open Call 2023 laureātu izstādēs / Izstādes Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāmas līdz 25. februārim
Līdz 25. februārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā ir skatāmas trīs Open Call 2023 laureātu izstādes. Konkursu Kim? Open Call izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”, Karlīnas Mežeckas “Trausluma arhīvs”, kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”.
Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”
Annemarijas Gulbes izstādē “Gribi tici, gribi netici” (kuratore: Evita Goze) redzama jauktu mediju instalācija, kas ir veidota ap video, apvienojot kolektīvo un personīgo atmiņu fragmentus, 1971. gadā it kā pēc zibens spēriena nodegušās Vārmes baznīcas barokālā interjera arhīva fotodokumentāciju un TV Skrunda sižetus, kuros Annemarija redzama dziedot korī un ansamblī atjaunotajā Vārmes baznīcā, kā arī tekstu no grāmatas “Esmu ateists. 25 atbildes uz jautājumu: “Kāpēc Jūs esat ateists” (Avots, Rīga, 1982.g.). Izstāde - pētījums uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības: kā uzlūkot kolektīvo ticību vai neticību reliģijai? Kā aplūkot to, kā vizuālie, telpiskie un skaņu vai klusuma elementi var izraisīt svētlaimīgu sajūsmu, tieksmi apbrīnot iespaidīgo telpu vai altāri? Vai elpa aizraujas no estētiska pārdzīvojuma vai tādēļ, ka sastapts dievišķais?
“Gribi tici, gribi netici” uzmanīgi pārjautā reliģijas un estētikas attiecības, vienlaikus analizējot autores neitrālo (neizlēmīgo —ne jā, ne nē) nostāju pret kādas reliģijas praktizēšanu.
Foto: Ansis Starks
Karlīnas Mežeckas izstāde “Trausluma arhīvs”
Karlīna Mežecka izstādē “Trausluma arhīvs” (kuratore: Žanete Liekīte) reflektē par trausluma kategorijām, pievēršoties reģionālas telpas poētikai un cilvēka emocionālajai pieredzei tajā. Kompromitētās mākslas darbu formas atgādina par ķermeņa fizisko un emocionālo trauslumu, un tā delikātums atspoguļots “viegli plīstošos” materiālos. Keramika kopš senajām civilizācijām ir simboliski saistīta ar ķermeņa reprezentāciju, un Mežeckas darbos tā attēlo pieredzes nospiedumus cilvēkā. Tajos ir novērojama duāla dzīves filozofija, kas ir gan estētisku, gan sadzīvisku un izdzīvošanai svarīgu apsvērumu vadīta. No vienas puses, nepilnībās tiek rasts skaistums, no otras – salauzto ir nepieciešamība salabot. Rodot risinājumu kaut kur starp japāņu kintsugi tehniku un bijušā Austruma bloka reģionam raksturīgo taupību un ielāpu likšanu, mākslas darbos radušās plaisas tiek aizpildītas ar kausētas alvas straumītēm.
Lūkojoties caur metaforisko izstādes logu, paveras brūnīga, zaļpelēka, viegli miglaina ainava. Šajā ainavā esenciāla nozīme ir gaismai – no tā, kā tā apspīd virsmas faktūru, ir atkarīga šī reģiona telpas noskaņa. Lielākoties laiks ir miglains un apmācies. Līdz ar miglas klātesamību arī sarunu izteiksme kļūst nekonkrētāka. Apkārtējie runā mīklās un atturas no skaidru viedokļu paušanas. Karlīnas Mežeckas objektu virsmas pieņem šīs ainavas mīmiskās kvalitātes.
Foto: Ansis Starks
Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”
Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga” apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas Ryanair pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru. “Mazcenas Rīga” apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā. Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu. Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām.
Foto: Ansis Starks
