
Atmiņaines plūdmaņas / Pūra lāde (((pure lady)))
Fotoieskats Annas Ceipes personālizstādē “Atmiņaines plūdmaņas” un Annas Malickas personālizstādē “Pūra lāde (((pure lady)))” / Izstādes Kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāmas līdz 23. martam
Annas Ceipes personālizstāde “Atmiņaines plūdmaņas” pievēršas atmiņas ainavu (memoryscapes) nojēgumam jeb tādai atmiņainei, kas ir daļa kā no reālās, sociālās, politiskās, tā arī no kultūras un individuālās atmiņas fiksējumā iztēlotas (mentālas) telpvietas.
Atmiņas naratīva apskate cieši caurvijas Ceipes līdzšinējā mākslinieciskajā praksē, kurā apvienojas dabas un neorganisko materiālu mijiedarbē kārtotas piezīmes, to formveides kopām svārstoties starp telpiskām instalācijām un objektiem, līdz mainīgo maņu – smaržu, tausti – atmiņā aktivizējošiem, gaistošiem skultpurāliem momentiem.
“Atmiņaines plūdmaņas” pieskaras apgaismības perioda ideālās ainavas (picturesque) meklējumiem, apstrīdot tādu estētiku, kurā dabasskats ir augsne piktoriāli glezniecisku ainavu veidošanai. Vairs nebūdamas dabas cildenā slavinājums, šīs ainas ir sentimenta virzīts pieraksts, kas fiksēts, burtiski veroties ārā pa logu. Šajos nekritiskajos gleznainā surogātskaistuma meklējumos logs savulaik kalpojis par rāmi un robežšķirtni skatam, lai ar redzes palīdzību ārpusē tverto ievietotu iekšpusē.
Šī kustība iespaido izstādes centrālo darbu kopu – kausēta stikla ciļņus, kuri atgādina neregulāru aprišu logus un uz kuru trauslajām virsmām iegrebtajās formās slēpjas vizuālus nospiedumus atstājušas Ceipes pašas atmiņainas drupatas – no vietām, pieredzētā, sajustā. Fragmentēta, selektīva, nosacīta un abstrakta, ainava šeit ir dokuments iztēlē sasalušo atmiņu fragmentu lasījumam. Dziļi intīmi, nostalģiski un personiski, Ceipes atmiņainas “logi” ir reizē no realitātes neitralizēti, piesātinātas krāsas atbrīvoti un tik tikko kā saturiski nolasāmi; tie sniedz mājienus, ir (ie)rosinoši, bet ne didaktiski vai emocionāli daiļrunīgi.
Kā svešķermeņi, uzmācīgas un pārejošas, atmiņas ir te blīvi intensīvas un klātesošas, te – atsvešinātas, spocīgas un neatpazīstamas.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule.
Annas Malickas personālizstādes “Pūra lāde (((pure lady)))” centrālais elements ir jaunradīta tekstila darbu sērija "Pūra lāde", kas kopā ar video darbu veido telpisku instalāciju.
Izvēršot ideju par pūra lādi kā simbolisku tvertni, Malickas izstāde veidota kā atmiņu telpas materializācija, kur subjektīvā pieredze savijas ar materiālo mantojumu. Pūra lāde kā priekšmets vistiešāk saistīta sievietes dzīvi, figurējot pārejā no meitas kārtas sievas kārtā. Šajā ziņā pūra lāde ir telpa starp pagātni un nākotni.
Pūru, kas Latvijas materiālās kultūras kontekstā saistīts galvenokārt ar koka lādēm vai tīnēm un tekstila izstrādājumiem, Annas Malickas interpretācijā raksturo tradicionālo tehniku netradicionāls lietojums. Pūra lādē atrodamie tekstila darbi iemieso atmiņu un identitāti; tie saistīti ar mājām un māju veidošanu. Tekstils ir ķermenim tuvs materiāls. Tas paslēpj, izceļ, apklāj, iespīlē, rotā, pasargā, sasilda, nosusina, un daudzos citos veidos darbojas simbiozē ar ķermeni. Tekstila elementi, kas tradicionāli lietoti iekštelpu rotāšanai, izstādes “Pūra lāde (((pure lady)))” ietvaros šo funkcionalitāti saglabā, rotājot telpisku instalāciju, kas veidota kā iedomu vai atmiņu telpas atveidojums.
Ar šo izstādi māksliniece turpina uNrEaL EsTaTe Aģentūras tematiku savas prakses ietvaros, pozicionējot instalāciju telpā kā infrastruktūru, kas savieno reālo ar nereālo.
Izstādes kuratore ir Anna Laganovska.