Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu
Plānotā RIBOCA2 izstāde tiks transformēta par pilnmetrāžas filmu, tās uzņemšanas laukumu un papildināta ar tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu
Atsaucoties uz pašreizējās situācijas izaicinošajiem apstākļiem ne tikai sadzīves, bet arī kultūras jomas kontekstā, jaunu, eksperimentālu formu meklējumi un pārdomāti risinājumi dubultojuši savu nozīmīgumu. Lai arī vēl aizvien pasauli saviļno paziņojumi par kārtējo atcelto vai pārcelto izstādi, koncertu u.c. veida pasākumu, otrās Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) “viss reizē zied”, organizatori nākuši klajā ar vēl nebijušu vizuālās mākslas izstādes formāta transformāciju. Projekts, kuram vajadzētu tikt atklātam 2020. gada 16.maijā un ilgt līdz pat rudenim, tiks pārvērsts par pilnmetrāžas mākslas filmu, bet nepabeigtā izstāde ‒ par filmas uzņemšanas laukumu. Lai iepazīstinātu ar gaidāmo, 21. maijā RIBOCA aizsāks transformētajai izstādei veltītu tiešsaistes lekciju un sarunu ciklu, pievēršoties jēdzieniem, kas bijuši īpaši svarīgi, veidojot otrās biennāles koncepciju.
Kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas (Rebecca Lamarche-Vadel) veidotā RIBOCA2 “viss reizē zied”(and suddenly it all blossoms) radusies no vēlēšanās meklēt citu veidu, kā dzīvot šajā pasaulē, rodot saskares punktus ar citām balsīm, citu uztveri un jauniem ceļiem attiecību veidošanā. Valdzinājuma atjaunotnes jēdziens ‒ alternatīva pašreizējai bezcerīgu vēstījumu lavīnai ‒ kļuva par ietvaru, kurā veidot pozitīvus tagadnes un nākotnes scenārijus, kuros tas, ka beidzas viena pasaule, nenozīmē, ka pienācis pasaules gals. Šī brīža globālā situācija dramatiski sasaucas ar projektu un aicinājumu nevilcināties un doties jaunu ceļu meklējumos. Izceļot koncepcijā ietverto, šī nebijusī pieredze aicina pārvērtēt arī mūsu tehniskās iespējas un risinājumus. Sākotnēji plānotā izstāde, kurā 85% no darbiem būtu jaunradīti tieši biennālei, nevarēs noritēt tā, kā tas bija iecerēts. Visā pasaulē ierastā dzīve šobrīd ir apstājusies; tai seko pauze arī svarīgākajās transporta un ražošanas infrastruktūrās.
Filma
Šobrīd, kad tradicionālie ceļi, kādos mēs radām, domājam un pieredzam, sastapušies ar nopietniem šķēršļiem, vēl jo steidzamāka kļuvusi nepieciešamība atrast jaunus izstāžu formātus un tās piekļuves veidus. Notikumu gaita turpmākajos mēnešos ir visai neparedzama, tāpēc biennāle, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un vienlaikus turpinot sadarbību ar pieaicinātajiem māksliniekiem, pārtaps par filmas uzņemšanas laukumu, kas, ja vien situācija to ļaus, trīs nedēļas būs atvērts apmeklētājiem. Pati filma tiks veidota kā dialogs starp radītajiem, nepabeigtajiem un nenotikušajiem darbiem.
Balansējot starp nezināmu rītdienu un atvērtu iespējamību sliekšņa, “viss reizē zied” ‒ pa pusei drupas, pa pusei būvlaukums ‒ runās par situāciju, kādā mēs šobrīd atrodamies, un mūsu kontroles robežām.
Darbība norisināsies Andreja Tarkovska filmām radniecīgas atmosfēras piesātinātajā Andrejsalā, kādreizējās Rīgas industriālās ostas vidē. Tā sekos sākotnēji iecerētās izstādes formāta paliekām ‒ mākslas darbu ielenkumā, noliktavu, tukšu zemes gabalu, brikšņu, pamestas spēkstacijas, peintbola laukuma, angāru, putnu koloniju, dzelzceļa stacijas, ceļojumu kuģu un līdzīgu objektu ekosistēmā, raisoties kā odiseja, asociāciju plūsma un meditācija. Andrejsala ar savām rūpnieciskās pagātnes pēdām un iespējamās atdzimšanas gaidām ir kā dzīva metafora Latvijas trauksmainās pagātnes glabātajiem mūsdienu utopiju, padomju ideālu un kapitālistisko cerību pārrāvumiem. Vienlaikus filma ir arī pārdomas par eksistenci aizgājušu un vēl tikai topošu pasauļu krustpunktos.
Publiskās programmas
Lekciju un sarunu cikls, kura iecere tapusi sadarbībā ar publiskās programmas asociēto kuratori Sofiju Lemosu (Sofia Lemos), aizsāksies 2020. gada 21. maijā. Tas tiks realizēts, izmantojot RIBOCA digitālās platformas (mājas lapu un sociālos tīklus), un pievērsīsies jēdzieniem, kas bijuši īpaši svarīgi, veidojot otrās biennāles koncepciju. Ievērojami teorētiķi, pētnieki, dzejnieki un rakstnieki ir aicināti apcerēt tādus vārdus kā: Beigas, Cilvēks, Mīlestība, Zemzeme, Gādība, Maģija, Balsis vai Rēgi, izmantojot tos kā prizmu, caur kuru var paraudzīties uz alternatīvām attīstības iespējām un mūsu tagadnes un nākotnes redzējumiem. Dalībnieku vidū ir CAConrad, Marisola de la Kadena (Marisol de la Cadena), Emanuele Koča (Emanuele Coccia), Boriss Groiss (Boris Groys), Džeks Halberstāms (Jack Halberstam), Tims Ingolds (Tim Ingold), Andrē Lepecki (André Lepecki), Sofija Luisa (Sophie Lewis), Maikls Marders (Michael Marder), Brigita Mencela (Birgit Menzel), Astrīda Neimanis, Tobiass Rīzs (Tobias Rees) un Marina Simakova.
Vizuālā identitāte
Arī biennāles vizuālā identitāte, izstrādāta sadarbībā ar dizaina studiju “Laboratory of Manuel Bürger”, sasaucas ar tādiem jēdzieniem kā pārvērtības un kustība, redzējumu un perspektīvu atjaunotne. Kampaņa, kuru iedvesmojušas meteoroloģiskās parādības un to pastāvīgā atrašanās tapšanas stadijā, sāksies ar mākoņa motīvu, kas laika gaitā attīstīsies. Nedēļām ritot, mākonis lēni iztvaikos un mainīs savus apveidus, pakāpeniski paverot skatienam jaunas projekta ainas.
Pilns RIBOCA2 dalībnieku saraksts pieejams šeit.
2. Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA2: viss reizē zied kuratore ir Rebeka Lamarša-Vadela (Rebecca Lamarche-Vadel).
