Ko šobrīd dara mākslinieks? Atis Jākobsons Rīgā
Iedvesmas un savstarpējas solidaritātes projekts radošo industriju pārstāvjiem
Projekta “Ko šobrīd dara mākslinieks?” uzmanības fokusā ir radošs cilvēks, viņa domas par šo laiku, nākotnes vīzijas un mākslas izpausmes. Šo sēriju Arterritory.com aizsāka kā pandēmijas laika iniciatīvu. Lai arī ir liels prieks par to, ka muzeji un galerijas atkal vēruši durvis apmeklētājiem, mūsu visu dzīve ir kardināli mainījusies, un, visticamāk, nekad vairs nebūs tāda kā kādreiz. Taču šodien mākslai cilvēku dzīvēs, iespējams, ir divtik liela loma, jo mākslinieki ir vizionāri, kas spēj iedvesmot apkārtējos un vienlaikus dot savu ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.
Mākslinieks Atis Jākobsons raksta Arterritory.com, izklāstot savas šībrīža domas:
Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti vērtīgs šis laiks ir bijis. Neziņa par nākotni, patiesi, dod iespēju pārvērtēt ļoti daudzus izveidojušos uzskatus, idejas, pārliecības. Ir iespēja apstāties un paskatīties uz savu dzīvi, pievērst uzmanību tam, kā es patiesībā jūtos, kā es tieku galā ar klusumu, tukšumu, vientulību, vienpatību. Pasaulē, kur šis tukšums tiek regulāri aizpildīts ar ārējiem kairinājumiem, mērķiem, vēlmēm, idejām, pēkšņi tiek iedots laiks apstāties un novērot, un nevis nedēļu vai divas, bet mēnesi un tad otru mēnesi…
Šo laiku esmu centies izmantot, lai paraudzītos uz savu dzīvi no malas, cik nu tas ir iespējams. Ņemot vērā, ka nākotne ir tik neskaidra un ka neviens īsti nezina, kas būs, tas sniedz iespēju ielūkoties sevī un uzdot pāris fundamentālus jajutājumus. Runājot par manu ikdienu, nekas daudz nav mainījies. Tikai tas, ko agrāk es varēju sasniegt klusēšanas retrītos vai dodoties tālu prom kalnos, pēkšņi ir pieejams tepat. Ņemot vērā izmaiņas laika uztverē un izmantojumā, daudz vairāk vietas tiek atstāts domāšanai un vērošanai, līdz ar ko arī sapņu pasaule aktivizējas. Ir iespēja gulēt ilgāk, kā arī no rītiem atcerēties nosapņoto, to pierakstīt, vēlreiz izdzīvot un integrēt gūto pieredzi. Saslēgšanās ar dabīgāku dzīves ritmu, bez steigas, bez stresa, un ar tik daudz “brīvo” laiku, dod iespēju pievērst dziļāku vērību iekšējās pasaules procesiem. Tā vien šķiet, ka visa pasaule ir sākusi kontemplēt par nāvi, manuprāt, tas ir brīnišķīgs sākums izaugsmei. Izpratne par to, ka nekas nav pašsaprotams un ka pasaule un lietu kārtība var jebkurā brīdī mainīties un, visticamāk, arī mainīsies, dod iespēju daudz skaudrāk un asāk novērtēt šo dzīvi. Kādā no sapņiem, ejot pretī neziņai un tukšumam, es nonācu pie jautājuma par bailēm un kaunu. Brīnišķīga pieredze - uzdot sev svarīgus jautājumus un attiecināt tos plašākā kontekstā.
Foto: Dāvis Dāvids Sakne
***
Ata Jākobsona izteiksmes veidi ir glezniecība, ogles zīmējums, video un instalācija. 2010. gadā viņš ieguva maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada. Viņa darbi tikuši iekļauti tādos starptautiskos projektos kā “Mūžīgā kustība” muzejā Erarta (Sanktpēterburga, 2018), Orient laikmetīgās mākslas galerijā Bunkier Sztuki (Krakova, 2018), Somewhere in Between mākslas centrā Bozar (Brisele, 2018) u.c. Sarīkojis vairākas personālizstādes. Starp tām ir arī Dark Matter Mūkusalas Mākslas salonā 2015. gadā, par kuru mākslinieks saņēma “Dienas gada balvu kultūrā”, kā arī kļuva par vienu no astoņiem “Purvīša balva 2017” kandidātiem. Šī gada ziemā Kim? Laikmetīgās mākslas centrā bija skatāma Ata Jākobsona personālizstāde Grid.
