Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
20/11/2018
Arta Nīmaņa personālizstāde "Saule un Mēness" Somijas Stikla muzejā
Līdz 26. decembrim
Somijas Stikla muzejā, kas ir viens no vadošajiem šīs nozares muzejiem pasaulē, līdz 26. decembrim ir skatāma vērienīga mākslinieka Arta Nīmaņa personālizstāde "Saule un Mēness".
Arta Nīmaņa darbs personālizstādei "Saule un Mēness" Somijas Stikla muzejā. 2018. Autortehnika, stikls, titāna pārklājums. Mākslinieka īpašums. Publicitātes attēls
Somijas Stikla muzejs sadarbībā ar Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju un dizaina aģentūru "Art is Art" organizē šo Arta Nīmaņa pirmo personālizstādi Somijā, godinot Latvijas simtgadi.
Izstādē "Saule un Mēness" (Sun and Moon) materializējas mākslinieka pēdējā laika eksperimenti un jaunās idejas: pateicoties oriģinālai autortehnikai, stikla virsmai tiek piešķirts spoguļa efekts, kas, laužot gaismas starus, rada iluzori optiskas spēles. Ekspozīcijas objektiem ir tikai divas lakoniskas formas – aplis un elipse, kas nosacīti simbolizē sauli un mēnesi, tomēr katrs no tiem savā formā un krāsā ir unikāls. Atstarojošo virsmu atspīdumi maina priekšmetu un cilvēku atspulgus, arī pašu telpu, savā veidā "uzsūcot" visu apkārtējo.
Skatītājam šī izstāde piedāvā meditatīvu piedzīvojumu un iepazīšanos ar šķietami zināmā materiāla neparastām transformācijām. Artis Nīmanis veic rituālu laika cilpu no pagātnes uz nākotni: iedvesmojoties no senajām leģendām un mītiem par spoguļu maģiskajām īpašībām, viņš liek paskatīties uz tiem nevis kā uz banālu ikdienas lietu, bet kā uz arhetipisku un universālu cilvēciskās esības zīmi. Spogulis izsenis tiek uzskatīts par Saules un Mēness, dvēseles, gudrības, patiesības un gaismas simbolu. Arī latviešu mitoloģijā Saulei un Mēnesim ir atvēlēta būtiska loma: ikdienu no rīta aust saule, un vakarā debesjumā lec mēness, tā apliecinot dzīves ritējuma nepārtrauktību. Saule un Mēness bezgalīgajā Visumā, tāpat kā spoguļi, senāk un mūsdienās junda cilvēku prātus ar savu metafizisko noslēpumainību, kas paver durvis uz neierobežoto iztēli.
Arta Nīmaņa mākslinieciskās izteiksmes amplitūda ir plaša. Kopš 2004. gada viņš ir zīmola "an&angel" stikla trauku galvenais dizainers. Mākslinieks veido stikla dizaina objektus un rotas, viņa darbības fokusā ir arī monumentālāki projekti – funkcionālas un dekoratīvas stikla dizaina detaļas interjeram un arhitektūras objektiem, ekskluzīvas vitrāžas, apgaismes ķermeņi un virsgaismas risinājumi.
Somijas Stikla muzejs
Tehtaankatu 23, 11910 Riihimäki, Finland
Grafiķes Haneles Zanes Putniņas personālizstāde "IBĪ TĒVS. Sūrds!"
Līdz 9. decembrim
Līdz 9. decembrim Rīgas cirka bijušajā ziloņu stallī skatāma grafiķes Haneles Zanes Putniņas personālizstāde "IBĪ TĒVS. Sūrds!".
Hanele Zane Putniņa personālizstādē "IBĪ TĒVS. Sūrds!" pievēršas franču dramaturga Alfreda Žarī lugai "Ibī-karalis". Māksliniece ir iespiedusi lugu pašizdotā sējumā savā pagrīdes tipogrāfijā "RAKETE" un dažādās grafikas tehnikās - sietspiedē, linogriezumā un kokgriezumā veido asociatīvas ilustrācijas. Tās attēlo pavisam absurdo Ibī tēva un Ibī mātes pacelšanos varas augstumos, neganto valdīšanu un pazemojošo bēgšanu. 19. gadsmita beigās pusaudžu vidū tapusī luga ieskandina 20. gadsimta nevaldāmos un izsmējīgos mākslas virzienus - dadaismu, sirreālismu un absurdu. Hanele Zane Putniņa labprāt turpina šo dauzonīgo spēlēšanos ar savām asprātīgajām, groteskajām un vienlaikus karaliskajām grafikām.
Hanele Zane Putniņa ir grafiķe, kurai īpaši iemīļots ir lielformāta linogriezums. Kopš lielformāta grāmatas "Smurgulis un īscaurule" izdevuma 2012. gadā izveidojusi Rīgā pagrīdes izdevniecību "Rakete". Ilustrējusi, izdevusi vai neizdevusi grāmatas ''Venēriete no Venēras'', "Bušu ciešanas Miķeļtornī", "M-tiņš", ''Rīgas Ragana'' u.c., pārizdevusi Eduarda Liedskalniņa darbus. Nominēta kā gada aktrise par lomu Elzas Feldmanes filmā "Labrīt, dakter!". Pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas turpina mācīties renesanses taustiņinstrumentu būvi un ir elektroniskās mūzikas grupas "Monotróns" dalībnieks.
Izstāde atvērta ceturtdienās un sestdienās plkst. 16.00 - 19.00
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Izstāde "RADU-RAKSTI" mākslas galerijā MuseumLV
Līdz 21. janvārim
Foto: Didzis Grodzs
Atzīmējot Latvijas 100. gadadienu, Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV no līdz 2019. gada 21. janvārim ir skatāma izstāde "RADU-RAKSTI", kurā piedalās 25 mākslinieku dzimtas, kas jau vairākās paaudzēs, darbojoties vizuālajā mākslā, devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā.
Izstāde "Radu-Raksti” ir MuseumLV komandas cieņas pilna dāvana skatītājiem un māksliniekiem Latvijas 100 gadu jubilejā, godinot dzimtu un valsts vēsturi, domājot par gēnu pārmantojamību, ticot tautas gara spēkam.
Izstādē piedalās 25 mākslinieku dzimtu pārstāvji:
Ilze Avotiņa, Harijs Kārkliņš, Kristīne Luīze Avotiņa, Katrīna Avotiņa / Juris Baklāns, Vija Maldupe, Liene Baklāne, Anna Baklāne / Kārlis Baumanis, Biruta Baumane, Laine Kainaize / Normunds Brasliņš, Elīna Brasliņa / Jānis Brekte, Ilona Brekte, Patricija Brekte, Kristians Brekte / Rihards Delvers, Jāzeps Delvers / Lilija Dinere, Roberts Diners / Ojārs Arvīds Feldbergs, Teiksma Feldberga, Laura Feldberga / Boriss Gromakovskis, Jūlija Eresko / Aivars Gulbis, Madara Gulbis, Barbala Gulbe, Kristaps Gulbis / Juris Ģērmanis, Agnija Ģērmane, Andrejs Ģērmanis, Olita Gulbe-Ģērmane, Mārtiņš Daksis / Edgars Iltners, Ieva Iltnere, Zane Iltnere, Daila Iltnere / Kārlis Jansons, Andrejs Jansons, Maija Baltiņa, Matiass Jansons / Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Irbe-Krolle / Vineta Kurzemniece, Agnese Kurzemniece, Andra Kurzemniece, Gatis Kurzemnieks / Irēna Lūse, Dita Lūse, Edmunds Jansons / Kārlis Melbārzdis, Elizabete Melbārzde / Aleksejs Naumovs, Anita Paegle / Jāzeps Pīgoznis, Laura Pīgozne / Pēteris Postažs, Lilita Postaža, Paulis Postažs, Ingūna Postaža, Juta Policja / Leo Preiss, Ingrīda Preisa, Ilze Preisa, Henrijs Preiss / Janis Rozentāls, Miķelis Rozentāls, Alvils Rozentāls / Oto Skulme, Marta Liepiņa-Skulme, Džemma Skulme, Ojārs Ābols, Uga Skulme, Marta Skulme, Juris Dimiters, Artūrs Dimiters / Egons Spuris, Egils Spuris / Edgars Vērpe, Sandra Krastiņa.
21. novembrī galerijā MuseumLV un kultūras centrā Grata JJ notiks mākslas zinātnieces Edvardas Šmites lekcija par Jaņa Rozentāla gleznu "Arkādija", kas ir Zuzānu ģimenes kolekcijas īpašums un ar laipnu viņu atļauju izlikta eksponēšanai šajā izstādē. Jaņa Rozentāla daiļradē gleznai "Arkādija"” (1910) pieder īpaša vieta. Tā ir izmēros vislielākā no viņa stājdarbiem (137 x 210 cm), un tai pieder vairāk kā 10 gadi no mākslinieka mūža. Par vienu no gleznas variantiem zināms, ka pie tā Rozentāls strādājis mūža beigās, un glezna atradusies uz molberta vēl viņa dzīves pēdējā stundā. Izstādē "Radu Raksti" ir eksponēta līdz šim nezināma un Latvijā neredzēta Rozentāla “Arkādija”, kas ir pietiekams iemesls, lai atskatītos ne tikai uz Rozentāla darbiem par Arkādijas tēmu, bet arī atskatītos uz šīs tēmas vēsturi pasaules mākslā un Rozentāla vietu šajā gadsimtiem garajā ceļā.
Ieeja izstādē ir bezmaksas.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Izstāde "Latviešu simboli dzejā un kaligrammās" Raiņa un Aspazijas mājā
20. novembris–15. decembris
No 20. novembra līdz 15. decembrim Raiņa un Aspazijas mājā noritēs čehu mākslinieces un dizaineres Diānas Kņežīnkova (Diana Knĕžínková) latviešu dzejā un simbolos balstītas kaligrāfijas izstāde.
Diāna Knežinkova (1996) ir dzimusi Prāgā, studējusi interjera dizainu Prāgas Mākslas un dizaina institūtā, veidojusi dizainu mēbelēm un apģērbam, kā arī stažējusies prestižajā Prāgas Nová galerijā.
Mākslinieci veidot izstādi iedvesmoja Erasmus pusgads, ko viņa pavadīja Rīgā. "Dodoties uz Latviju 2016. gada rudenī, es nekad neiedomājos, ka es tik ātri saukšu šo zemi par savām otrajām mājām," saka Diāna. "Kopš tā laika es tik ļoti iemīlēju Latvijas kultūru un simbolus."
Kaligrammas ir dzejoļi, kuros teksts arī veido vizuālu attēlu. Diānai šī mākslas forma ir kā krustpunkts starp literatūru un vizuālo mākslu, kuros viņa ir ietvērusi gan latviešu folklorai un dabai veltīto dzeju un tautasdziesmas, gan arī ar dievībām, piemēram, Māru un Laimu saistītās zīmes.
"Starp čehiem un latviešiem ir daudz līdzību. Mēs abas esam mazas tautas, kas ilgu laiku ir pavadījušas zem vācu jūga un diezgan agri pievērsušās protestantismam. Gan čehi, gan latvieši piedzīvoja nacionālo atmodu 19. gadsimtā, kas noveda pie neatkarības 1918. gadā, ko izbeidza ilgās komunisma dekādes. Abas valstis pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā.
Šī izstāde ir mans veltījums Latvijas valsts simtgadei, kā arī veids, kā vienlaikus svinēt tās kultūras savdabību, bet arī līdzības ar Čehiju."
Izstāde ir tapusi ciešā sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Rīgā.
Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga
Izstāde "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju"
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
22. novembris, 2018–27. janvāris, 2019
No 22. novembra līdz 27. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju".
Izstāde caur materiālās kultūras liecībām vēstīs par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni?
Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts ar konkrētā brīža tehnoloģijām un estētiskajiem priekšstatiem, tādējādi iemiesojot lietās sabiedrības vērtības un ikdienu. Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan darbnīca "Baltars", gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi ("Zelta ābele"), "Minox", "VEF. Spīdola", Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu "Mēbeles jauniem cilvēkiem".
Izstāde "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju" atskatīsies uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nebūs hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē tiks virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.
Līdz ar dizaina objektiem izstādē iekļauti videomateriāli, fotogrāfijas un citas liecības, kas atklās kontekstus, kuros šie priekšmeti tika radīti un lietoti. Projekts tapis, izmantojot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju krājumus.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Paulīnes Kalniņas un Krišjāņa Elvika vienas dienas gleznu izstāde
"Friends with Benefits"
22. novembris
Latvijas Mākslas akadēmijā 22. novembrī atklās Paulīnes Kalniņas un Krišjāņa Elvika vienas dienas gleznu izstādi "Friends with Benefits". Abus māksliniekus vieno ne tikai sena draudzība, bet arī kopīgas mākslinieciskās gaitas, kur visbiežākā sadarbība mākslinieku starpā ir saistīta ar scenogrāfiju, taču šoreiz abi ļaujas gleznieciskajiem eksperimentiem.
Izstādē "Friends and Benefits" būs aplūkojamas divas gleznu sērijas, kas pēta cilvēka miesiskās un garīgās vajadzības. Izstādes nosaukums aizgūts no angļu valodas izteiciena Friends with Benefits, kas apzīmē attiecību modeli, kurā divi cilvēki nododas baudai bez īpašas savstarpējas pieķeršanās vai attiecībām. Šis fenomens visbiežāk izpaužas ar bailēm no iemīlēšanās otrā cilvēkā, paredzot, ka tas izjauks šīs attiecības.
Paulīne Kalniņa līdz šim studiju procesā sevi ir pierādījusi, kā talantīga māksliniece ar izteiktu estētisko skatījumu, kas ticis novērtēts ar ASV Liberta stipendijas piešķiršanu. Paulīne veidojusi izrāžu scenogrāfijas, kostīmus un šogad pieteikusi sevi arī kā video mākslinieci divās teātra izrādēs. Paulīnes darbi izstādē Friends and Benefits pēta cilvēka miesiskās īpatnības, cilvēka ādu kā iekāres objektu, kas apaudzis ar mūsdienu laikmeta informācijas slāni.
Krišjānis Elviks ir topošais scenogrāfs, kas jau ir veidojis vairākas izrāžu scenogrāfijas. Mākslinieka darbības laukā ir ne tikai tradicionālie teātra spēles laukumi, bet arī nestandarta telpas, kā, piemēram - peldbaseins vai ugunsdzēsēju depo. Debiju izstāžu lauciņā Krišjānis piedzīvoja 2017. gadā ar pirmo personālizstādi Cuntemporary, ir piedalījies vairākās grupu izstādēs un šajā vasarā veidojis izstādi sadarbībā ar mūzikas grupu Mumiy Troll Mākslai Vajag Telpu Vasaras mājā. Krišjānis Elviks ir Ināras Teterevas stipendiāts mākslā.
Izstādē "Friends and Benefits" Krišjānis apmeklētājiem piedāvās apskatīt gleznu sēriju "Norāli. Otrā daļa", kas ir autora pašportrets par iekšējo pretrunu radīt haosu un tiekšanos pēc miera.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Ivara Grāvleja izstāde "Outlet" Mūkusalas Mākslas salonā
22. novembris, 2018–19. janvāris, 2019
Ivars Grāvlejs. Outlet. 2000. Digitālā druka. Autora īpašums
No 22. novembra Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma Ivara Grāvleja personālizstāde "Outlet".
Izstādē iekļautajās fotogrāfijās dokumentēti cilvēki, kuri par spīti dažādiem ārējiem apstākļiem – piemēram, sociāliem un ekonomiskiem, – ikdienas dzīvē ir spējuši ieviest prieku un jautrību. Ivara Grāvleja fotogrāfijas, kas tapušas deviņdesmito gadu otrajā pusē un gadsimtu mijā, darbojas kā liecība par laiku, kad Latvijas sabiedrība adaptējās izteiktām pārmaiņām pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā.
Tomēr, atšķirībā no virknes pārnopietnu un dogmatisku interpretāciju par šo laiku, Grāvlejs darbu sērijā "Outlet" neieslīgst sociāli kritiskos vērtējumos un neuzspiež skatītājam kādu ideoloģiski motivētu taisnību. Savienojot fotogrāfijas ar atpazīstamu Rietumu modes zīmolu logotipiem, kā arī ar asprātīgiem, it kā dziļdomīgiem citātiem, Grāvlejs nevis ironizē vai iesmej par cilvēkiem, kas tajās redzami, bet gan viņus romantizē.
Grāvlejs šajās fotogrāfijās sasniedz divus mērķus. Pirmkārt, viņš rada ilūziju par laiktelpas neesamību. Skatoties uz šiem darbiem, rodas asociācijas ar kaut ko labi pazīstamu. Ar dokumentālu reālismu, kas raksturīgs Austrumeiropas laikmetīgajai fotogrāfijai. Tajā pašā laikā veids, kā autors šīs fotogrāfijas ir sakomplektējis un rotaļājies ar to pavadošajiem tekstiem, rada iespēju no realitātes attālināties, uzlūkojot tās kā inscenējumus, kurus mākslinieks pats izveidojis.
Izstādes kurators ir Tomass Pārups. Izstādi papildina eksponēto darbu katalogs, kura grafiskā dizaina autors ir Aksels Bruks.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Zuzānu kolekcijas izstāde "Nacionālais paviljons"
Mūkusalas Mākslas salonā
22. novembris, 2018–19. janvāris, 2019
Izstādes "Nacionālais paviljons" vizuālā identitāte. Grafikas dizains Madara Krieviņa.
No 22. novembra Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē apskatāma Zuzānu kolekcijas izstāde "Nacionālais paviljons", kas "valkā sezonālus Latvijas alternatīvos faktus".
"Dodoties uz "Nacionālais paviljonu", par atskaites punktu var ņemt 60 metrus garajā mastā plīvojošo, 10 x 20 metrus lielo Latvijas karogu, kurš jau gadu no AB dambja vidus duras pilsētas panorāmā. Ejot pa Daugavas kreiso krastu pretī straumei, atrodama Ojāra Pētersona oranžās vāzes ceturtdaļa, Latvijas Nacionālā bibliotēka un Aigara Bikšes "Divi Raiņi", kā arī prātā paturama Ginta Gabrāna turpat apkārt plandošā virtuālā tēlniecība. Nonākot Mūkusalas Mākslas salonā, starp izstādes darbiem ir Ivara Poikāna pavisam nelielā 1987. gada grafikas lapa "Karogs dibenā", kuru mūsdienās it naski var sasaistīt ar Donaldam Trampam piedēvēto "shithole countries" repliku. Šajā elementu un mērogu virknē ar iztēles palīdzību var iekļaut gan dažādu institūciju, interešu un režīmu sankcionētos nacionālos paviljonus "mākslas olimpiskajās spēlēs" – Venēcijas biennālē, gan nesenās Latvijas un Eiropas mēroga simtgades, gan arī dažādu eks-PSRS republiku vadoņu sasniegumus arheoloģijā, publicistikā, sportā un dzīvnieku pieradināšanā.
Var teikt, ka politika ir līdzeklis, ar kura palīdzību iztēloties dažādas nepatiesības, kuras censties pārvērst realitātē. Starp tām varētu būt gan daudzpartiju demokrātija, kur vēlēšanu sarakstu numuriņi nozīmē ne vien fonta un krāsas, bet arī vērtību un politikas atšķirības (un izvēli), gan arī pirtiņu un senu piļu nacionālismā balstīta zelta republika. Kādam laba vīzija būtu sabiedrība, kurā vairākums zviln pludmalē, komfortabla dzīves telpa vai mežonīga daba. Tomēr vienlaikus ir iespējams noteikt atšķirību starp šokējošo perfektas “sešpakas” noslēpumu, kas atklājas, noklikšķinot uz kaitinoša attēla nopietna ziņu portāla pamalē, un to, ko līdz šim dēvēja par patiesību.
"Nacionālais paviljons" piedāvā izklaidēties ar attēliem un nozīmēm telpā, kura joprojām uzskatāma par brīvību. Tā ir telpa, kur ceļš starp lielo karogu un mazo karogu joprojām ir gan katra privāts, gan visu kolektīvs lēmums," teikts izstādes pieteikumā, kuras kurators ir Valts Miķelsons.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Iveta Vaivode un Alnis Stakle Telavivā
22. novembris–2. decembris
Pirmo reizi Izraēlas iedzīvotāji un viesi tiks iepazīstināti ar Latvijas daudzveidīgo fotomākslu - Izraēlas Starptautiskajā foto festivālā "PHOTO IS:RAEL 2018" ar izstādēm piedalās Latvijas fotomākslinieki Iveta Vaivode un Alnis Stakle.
Starptautiskais foto festivāls "PHOTO IS:RAEL" tiek organizēts kopš 2009. gada un šogad tas notiks jau septīto reizi. Festivāla devīze šogad ir "Relations", kas aplūko ne tikai attiecības starp cilvēkiem un tautām, bet arī attiecības starp valstīm un to kultūrām.
Iveta Vaivode Izraēlā izrāda izstādi "Sword Lilies/Zobens Lilijas" - fotogrāfiju sēriju, kas vizuāli pēta Latgales kultūrtelpas mantojumu.
Savukārt Alnis Stakle piedāvā izstādi "Not Even Something/ Pat ne kaut kas", kur nakts tumsā un aukstumā meklē poētisko un neizsakāmo praktiski neapdzīvotās vietās.
Pēc izstādīšanas foto festivālā "PHOTO IS:RAEL" abu mākslinieku darbus 2019. gada janvārī plānots demonstrēt Izraēlas pilsētas Ul El Fakhem galerijā un, iespējams, arī citur.
Sarmītes Māliņas darbu izstāde "Asaras" galerijā "Alma"
23. novembris, 2018–23. janvāris, 2019
No 23. novembra līdz 23. janvārīm galerijā "Alma" būs skatāma Sarmītes Māliņas darbu izstāde "Asaras".
"Asaras ir maigas, caurspīdīgas. Robeža starp smago, melno marmoru un trauslo stiklu veido saspēli, kas norāda uz patiesību. Lietas ir trauslas. Liekas, stikls, kas novietots marmorā, varētu turēties nekustīgs simtiem gadu, taču vienā elpas vilcienā tas var sašķīst gabalos. Tas viss var sabrukt vienā brīdī, un pāri paliktu stikla šķembas un gabaliņi.
Divas ovālas formas, kas veidotas no sārta stikla, melnos granīta podestos, kuros iegravēti teksti "ES" un "PUĶES". Rozā asaras ir simbols tam, ka laikmetīgajā mākslā drīkst uzvesties tā, kā uzvedās mūziķi, sacerot dziesmas par mīlestību – salkani, naivi un nebaidoties no melanholiska, romantiska apcerīguma. Šīs jūtas uzpeld arī, skatoties uz mākslu, un par tām gribas runāt nebaidoties. Atpazīt un noticēt tām ir grūti. Tie ir centieni pārvarēt savus aizspriedumus un ļauties šim pārdzīvojumam," izstādes pieteikumā vēstī tās kurators Tomass Pārups.
Galerija "Alma"
Tērbatas iela 64, Rīga
Iznākusi grāmata "Sarunas ar Juri Jurjānu"
Izdevniecība "Aminori" laidusi klajā grāmatu "Sarunas ar Juri Jurjānu", kas aicina paskatīties uz pazīstamā gleznotāja daiļradi jaunā gaismā. Grāmatas autore Marika Rozenberga tajā apkopojusi Jurjāna atziņas par dzīvi un mākslu.
"Es esmu bārdains un krunkains vīrs ar kaitīgiem ieradumiem" – tā par sevi izsakās pats grāmatas "Sarunas ar Juri Jurjānu" galvenais varonis, gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prof. emeritus Juris Jurjāns. Savukārt viņa līdzgaitnieki – Imants Vecozols, Džemma Skulme, Ingrīda Burāne un citi, kuru domas citētas grāmatā, uzskata Jurjānu par nozīmīgu personu Latvijas mākslā.
Mākslinieks, kurš nākamā gada februārī atzīmēs savu 75. dzimšanas dienu, bijis aktīvs arī sabiedriskajā dzīvē. Viņš vairākus gadus vadījis Latvijas Mākslinieku savienības Gleznotāju sekciju, kā arī diplomdarbus LMA Glezniecības nodaļas meistardarbnīcā. Juris Jurjāns gan kā mākslinieks, gan kā personība, daudz devis tiem Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, kuri bijuši viņa audzēkņi. Jura Jurjāna darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova galerijas un Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā, kā arī vairākās pasaules privātkolekcijās.
Krāšņo albumu ilustrē ap 100 Jura Jurjāna gleznu reprodukciju, tā māksliniecisko veidolu radījusi māksliniece Anna Aizsilniece.
Par godu grāmatas iznākšanai izdevniecības telpās šobrīd ir aplūkojama arī Jura Jurjāna gleznu izstāde.
Izdevniecība "Aminori"
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
