Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
20/01/20
Daigas Grantiņas izstāde “What Eats Around itself"
Ņujorkas Jaunajā muzejā
21. janvāris–17. maijs
Daiga Grantiņa. TOLL, 2018. Skats no instalācijas: Palais de Tokyo, Paris, 2018. Foto: Toan Vu-Huu
No 21. janvāra līdz 17. maijam prestižajā Ņujorkas Jaunajā muzejā (New Museum) būs skatāma Daigas Grantiņas izstāde “What Eats Around itself”.
Daiga Grantiņa rada lielformāta skulpturālas instalācijas, kas līdzinās dabas pasaulei, bieži vien atgādinot savdabīgus terārijus un veģetāciju. Tās veidotas no daudzveidīga materiālu klāsta visplašākajā krāsu gammā, apvienojot sintētiskos materiālus, kuros ir pretrunīgas fiziskās īpašības: mīksti un cieti, caurspīdīgi un necaurspīdīgi, mobili un statiski, stipri un trausli.
Izstādes nosaukums “What Eats Around Itself” atsaucas uz ķērpju dinamiskajām īpašībām - koporganismu, kas rodas no simbiozes starp sēnēm un aļģēm.
Grantiņa savā jaunajā izstādē smēlusies iedvesmu no ķērpju adaptīvajām īpašībām, tādām kā - līdzāspastāvēšana un sevis atkārtošana. Māksliniece radījusi jaunu skulpturālu instalāciju, kurā silikons savijies ar krāsu, audumu, lateksu un filcu. Atbalstījies pret koka dēļiem, pieķeries galerijas sienām un grīdai, šis darbs imitē ķērpju stiegraino, sazaroto augšanu. Darba amorfā struktūra, šķiet, vienlaikus tiek būvēta un sadalās, tāpat kā ķērpis reproducē un patērē pats savu bioloģisko vielu.
Grantiņas skulptūras ideja balstās arī dzejnieka Rainera Marijas Rilkes lirismā un viņa interesē par rozi, kuru viņš uztvēra kā apsolījuma, iespēju un mākslas spēka simbolu, lai piešķirtu dzīvei dziļāku nozīmi. Grantiņas jaunās instalācijas centrālās formas atgādina rožu ziedlapiņas un kauslapas, atsaucoties uz Rilkes daudzveidīgajām zieda interpretācijām kā saikni starp vitalitāti un miegainumu, dzīvību un nāvi.
Izstādes kuratore ir Art Hub Copenhagen izpilddirektore, Ņujorkas Jaunā muzeja bijusī asociētā kuratore Helga Kristofersena (Helga Christoffersen).
Ņujorkas Jaunais muzejs / New Museum
235 Bowery, New York, NY 10002
Autorleļļu mini izstāde “Parfīms”
Modes muzejā
21 janvāris–29. februāris
No 21. janvāra līdz 29. februārim Modes muzejā būs skatāma autorleļļu izstāde “Parfīms”, kurā būs izstādītas vairāku valstu leļļu mākslinieku veidotās lelles, kas piedalījušās starptautiskā konkursā. Par iedvesmas avotu leļļu māksliniekiem kalpojuši slaveni aromāti.
Izstādē Modes muzejā būs apskatāmas autorlelles un lācīši (teddy), kas piedalījušies starptautiskā konkursā “Parfīms”. Konkursā piedalījās leļļu mākslinieki no 16 valstīm, par laureātiem starptautiska žūrija atzina 36 darbus.
Rīgā būs apskatāmas lelles un lācīši, ko žūrija izraudzījusies no konkursa labākajiem darbiem.
Autorleļļu konkursa “Parfīms” organizētāja Nadežda Ciganovska (Baltkrievija) ir māksliniece, pasniedzēja un kuratore, daudzu starptautisku autorleļļu konkursu žūrijas locekle. Lelles viņa darina jau 16 gadus, 13 gadus nodod savas zināšanas arī citiem, kuri vēlas iemācīties taisīt lelles.
Autorleļļu kustība sāka strauji attīstīties 20. gadsimta vidū kā pretstats masveida produkcijai. No parastām, rūpnieciski ražotām lellēm autorlelles atšķiras ar to, ka ikviena lelle ir unikāla, vienā eksemplārā – ne velti angļu valodā tās pieņemts apzīmēt ar abreviatūru OOAK (One-of-a-kind). Tā līdz pat vissīkākajām niansēm darināta ar rokām; ikvienam māksliniekam ir savs neatkārtojams rokraksts un metodika – labāko meistaru lelles, ja reiz redzētas, ir viegli atpazīstamas. Tāpat autorlellēm piemīt savs raksturs, sava personība, noskaņojums, kas izpaužas sejā, mīmikā, kas parasti tiek ārkārtīgi smalki izstrādāta. Autorlelles apbrīno, kolekcionē un aplūko kā mākslas darbus.
Mākslinieki, veidojot lelles, izmanto visdažādākos materiālus un tehnikas, tālab leļļu izstāde, kurā apskatāmi vairāku autoru darbi, piedāvā lielu dažādību. Autorlelles iedala gan pēc žanra (portretlelles, fantāzijas lelles, reālistiskās lelles), gan pēc izmantotās tehnikas (tekstila, koka, plastikas lelles). Īpašs autorleļļu atzars ir lācīši jeb tediji – arī šie simpātiskie leļļu meistaru darbi kļuvuši par «lāčiem ar raksturu».
Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina
uz zinātniskās fantastikas dzejas performanci
izstādē “Nenorunātās tikšanās”
23. janvāris
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina interesentus 23. janvārī izstādes “Nenorunātās tikšanās” ietvaros plkst. 18.00 uz ekskursiju izstādē ar kuratori Andru Silapēteri un plkst. 19.00 – uz zinātniskās fantastikas dzejas un mūzikas performanci Jeļenas Glazovas, Ievas Vieses-Vigulas un Elīnas Bākules-Veiras izpildījumā. Šie pasākumi notiks izstādes norises vietā – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” un būs pieejami, nopērkot ieejas biļeti.
Zinātniskās fantastikas dzejas performancē Jeļena Glazova, Ieva Viese-Vigula un Elīna Bākule-Veira uzstāsies ar eksperimentālās elektroniskās mūzikas un video projekciju programmu, kas mīsies ar zinātniskās fantastikas tēmām veltītiem poētiskiem tekstiem. Jeļena Glazova ir multimediju māksliniece, kura savos projektos apvieno attēlu, eksperimentālo skaņu, instalāciju un poētisko tekstu. Elīna Bākule-Veira dzejo jau teju 20 gadus un šobrīd pievērsusies dzejas paplašinājumu meklējumiem multisensorā telpā. Ieva Viese-Vigula ir autore un kritiķe, kas raksta arī dzeju un darbojas animācijas jomā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Torņu iela 1, Rīga
Madaras Kvēpas izstāde “Tulkojums”
galerijā LOOK!
23. janvāris–15. februāris
No 23. janvāra līdz 15. februārim galerijā LOOK! būs skatāma mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde “Tulkojums”, ko māksliniece piesaka ar vārdiem: “'Šajā skaļajā pasaulē es meklēju mieru.”
Veroties dabā, ir iespējams savienoties ar tās frekvenci, kas plūst kā rāma un tīra apziņas upe. Šo iemeslu dēļ māksliniece glezno to, kas, par spīti laika ritējumam, paliek stabils un nemainīgs - jūru, debesis, zemi. Iemūžinot šos elementus audekla baltajā telpā, ir iespēja pievērst uzmanību uz to, kas ikdienas skrējienā, cilvēkam “ikdienišķajam” paslīd garām nepamanīts.
Māksliniece aicina katru no šiem elementiem lasīt divās valodās - rietumu un austrumu domāšanā - apcerot bezgalīgās iespējas un stāvokļus, ko sevī ietver krāsa. Šajā gadījumā ar rietumu domāšanu saprotot cauri mākslas vēsturei dominējošo mimētisko (realitāti atainojošo) attēlu, savukārt ar austrumu - mākslas izteiksmi kā simbolu, kā zīmi.
“Madara Kvēpa ir viena no perspektīvākajām jaunajām latviešu gleznotājām, kuras pētnieciskā attieksme pret glezniecību un rūpīgā motīvu izvēle ikreiz īstenojas estētiski un saturiski piepildītā rezultātā. Madaras glezniecības vēriens ir sajūtams smalkumā un niansētībā, ar kuru viņa faktiskajai realitātei atrauto abstrakciju plūstoši tuvina noteiktai laikmetīgās mākslas izteiksmes formai,” stāsta Auguste Petre.
Māksliniece izsaka īpašu paldies savai mammai, sinoloģei un ķīniešu valodas speciālistei, kura, pati to neapzinoties, ar savu profesijas izvēli viņas daiļradē un domāšanā ir atstājusi būtisku nospiedumu.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes ila 62, Rīga
Fonds “Mākslai vajag telpu” aicina skolas pieteikties izbraukuma nodarbībām
par 20. gs. otrās puses un mūsdienu mākslu
Autore: Rebeka Lukošus
2018. gadā fonds “Mākslai vajag telpu” aizsāka mākslas izglītības programmu “Izbraukuma nodarbības par 20.gs. otrās puses un mūsdienu mākslu”, piedāvājot Latvijas skolām pieteikties izbraukuma nodarbībām, kuru laikā jauniešus (7.-12.klase skolēnus) iepazīstina ar latviešu mākslas vēsturi un mūsdienu mākslas procesiem, aicinot viņus arī izteikties un artikulēt savu viedokli par mākslu. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstu “Latvijas skolas somas” satura radīšana fonds uzlabojis nodarbību saturu un pieaicinājis nodarbību norisē piedalīties jaunos māksliniekus Madaru Kvēpu, Enviju un Jāni Šneideru, kas šobrīd ir aktīvi savā radošajā darbībā un sevi jau paspējuši pierādīt vietējā mākslas vidē.
Fonda vadītāja Katrīna Jaunupe par šī projekta nepieciešamību saka šādi: “Fonda “Mākslai vajag telpu” prioritāte jau kopš dibināšanas brīža ir bijusi 20.gs otrās puses un mūsdienu mākslas muzeja izveide Rīgā, bet tikpat svarīgs fonda izvirzītais mērķis ir reģionālās kultūrvides aktivizēšana un jauniešu iesaiste kultūras procesu apzināšanā. Mēs šādi vēlamies nodrošināt iespēju Latvijas jauniešiem iepazīties ar profesionālās mākslas un kultūras klasiskajām vērtībām, kā arī laikmetīgajām izpausmēm. Šī būs paaudze, kas veido mūsu nākotni, piepildīs muzejus un būs tie, kas attīstīs Latvijas kultūrvidi. Tādēļ ir svarīgi ir veicināt viņos šo interesi un veidot sarunu ar viņiem!”
Nodarbībās mākslas izstāžu kuratore Auguste Petre izklāsta īsu ievadkursu latviešu mākslas vēsturē, īpaši pievēršoties 20.gs. otrās puses un mūsdienu mākslai. Par pieredzi līdz šim A. Petre saka: “Neskatoties uz to, ka izglītības sistēma Latvijā arvien tiek attīstīta, joprojām gana maz uzmanības tiek pievērsts mākslas un kultūras vēstures nozīmei tajā. Vizuālā māksla ir ļoti būtiska mūsu kultūras sastāvdaļa, tāpēc šķiet tikai loģiski, ja katrs no mums iegūst kādu zināšanu bāzi šajā jomā. Jau pagājušajā gada pieredze lika secināt, ka jaunās paaudzes zināšanas par vizuālo kultūru ir krietni mazākas nekā interese par to. Mūsu nodarbību mērķis ir iedrošināt šo patieso interesi un veicināt izpratni par mākslu.”
Jaunie mākslinieki nodarbību otrajā daļā iepazīstina jauniešus ar savu daiļradi, sniedzot izpratni par to, ka mākslinieka profesija, tāpat kā jebkura cita profesija, sevī ietver noteiktus pienākumus, plānveidi un atbildību. Nodarbības beigās noris diskusija, kuras tematu jauniešiem kopā ar savu skolotāju jāizvēlas īsi pirms nodarbības skolā. Diskusijā jaunieši tiek aicināti izteikt viedokli par dažādiem mākslas darbiem, kas tiek apskatīti prezentācijas veidā.
Pieteikties nodarbībai iespējams sazinoties ar fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāju Lāsmu Gobu rakstot uz lasma.goba@gmail.com vai zvanot +371 26305862.
Tatjanas Krivenkovas un Leonarda Laganovska darbi
no galerijas “Māksla XO” izstāžu kolekcijas
galerijā “Māksla XO”
Līdz 10. februārim
Līdz 10. februārim galerijā “Mākslas XO” skatāmi Tatjanas Krivenkovas un Leonarda Laganovska darbi no galerijas izstāžu kolekcijas.
Tatjana Krivenkova Latvijas laikmetīgajā glezniecībā ir labi pazīstama gleznotāja ar izkoptu un smalku kolorīta izjūtu, savu izstrādātu glezniecības valodu. Viņa glezno dažādus gaismas atspīdumus – gaismas rotaļu uz atšķirīgas faktūras virsmām, gaismas atdalīšanos no tumsas un gaismas piesārņojumu. Tatjanu Krivenkovu interesē zemes ģeoloģiskā uzbūve un kristāli, melnie caurumi un gravitācija, zvaigznes un ziemeļblāzmas, magnētisms un enerģija, gaisma un tumsa.
Gleznotājas lielizmēra lazētie un matētie audekli ir gandrīz monohromi, toņu nianses izsaka vien nelieli, viegli otas triepieni. Mentālā līmenī Tatjana Krivenkova runā par prāta un gara attiecībām, kur ņirbošais triepiens būtu matērija, bet gaisma – garīgais līmenis.
Leonards Laganovskis ir viens no redzamākajiem konceptuālistiem Latvijā. Viņa darbi ir mīklas prātam, kas ir balstītas zinātnē, literatūrā, atmiņās, asociācijās. Leonarda Laganovska māksla ir nesaudzīgi aktuāla. Tajā līdzās pastāv ironija un tēlainība, un to tandēms veido vairākus uztveres slāņus. Katrs darbs ir intelektuāla vērojuma rezultāts.
Leonardu Laganovski saista viss jaunais, vēstures un šodienas procesi. Pēdējos gados vairākās darbu sērijās Leonards Laganovskis "pētījis" zvaigžņu stāvokļa ietekmi uz zīmīgiem pasaules notikumiem.
Galerija "Māksla XO"
Elizabetes iela 14, Rīga, LV 1010
Jūlijas Šilovas personālizstāde “Pirmsākums”
Lūznavas muižā
Līdz 15. februārim
Līdz 15. februārim Lūznavas muižā ir skatāma jaunās mākslinieces Jūlijas Šilovas personālizstāde “Pirmsākums”, kurā eksponēti Latvijas Mākslas akadēmijā trīs studiju gados radītie darbi. Galvenie objekti, ar ko māksliniece strādā, ir cilvēks un vide. Mākslinieci aizrauj dabas formu pētīšana un analīze. Pētot apkārt esošo vidi, Jūlija cenšas caur savu redzējumu parādīt objektus, aktualizējot to unikalitāti. Par galveno vides objektu uzskata cilvēku, portretos akcentē katra individualitāti, parādot to ar tehniku, kolorītu, raksturīgākajām emocijām, tādā veidā apkopojot sajūtas un iespaidus par konkrētu personību.
Jūlija Šilova dzimusi 1996. gadā. Kopš 2017. gada turpina studijas Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) Latgales filiālē, Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares bakalaura programmā. Māksliniece aktīvi piedalās grupu izstādēs, plenēros Latgalē, realizē dažādus radošus projektus.
Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava
Aijas Princes gleznu izstāde
Šlokenbekas muižas kultūras centrā
Līdz 17. februārim
Līdz 17. februārim Šlokenbekas muižas kultūras centrā apskatāma Aijas Princes gleznu izstāde.
Aija Prince ir gleznotāja, mākslas pedagoģe un ainavu arhitekte Viņas interese par glezniecību radusies jau bērnībā – vērojot dabu vienatnē un skiču burtnīcā veidojot pirmās gleznas. Pēc vidusskolas beigšanas mācības tiek turpinātas Bulduru dārzkopības tehnikumā ainavu arhitektes specialitātē (1978). Pēc studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātē dārzkopības specialitātē (1983) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē Aija Prince ieguvusi mākslas pedagoģijas bakalaura un izglītības zinātnes maģistra grādu (1999, 2001).
Studējusi glezniecības meistarību mākslas studijās pie pedagogiem: Ilzes Neilandes, Helgas Jaksones, Ausmas Auziņas un Harija Blunava. Pirmā izstāde tika sarīkota Dobelē 1989. gadā. Kopš 1990. gada māksliniecei bijušas personālizstādes Rīgā, Jūrmalā, Tukumā, Saldū, Valmierā, Jelgavā, Cēsīs, Rūjienā, kā arī Lietuvā, Norvēģijā un ASV. Aijas Princes darbi atrodas Dobeles Novadpētniecības muzeja fondu kolekcijā, privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Šveicē, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Portugālē, ASV, Kanādā, Austrālijā, Francijā un citās valstīs.
Šlokenbekas muiža
Milzkalne, Smārdes pagasts, Engures novads
Gleznotājas Kristīnes Guršpones izstāde “Priedēs”
Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 8. martam
Līdz 8. martam Ventspils teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē apskatāma gleznotājas Kristīnes Guršpones izstāde “Priedēs”.
Izstādē ir aplūkojami mazi autores piedzīvoti momentuzņēmumi, kas sakrājušies laika gaitā un kurus ir gribējies ielikt kabatā un paņemt līdzi. Tie ir mirkļa iespaidi, kas bieži paskrien mums garām un aizmirstas. Mazi iespaidi, tik pierasti dabasskati, kuru dēļ nereti pat acis netiek paceltas, − tie veido autores pasauli.
Mazie formāti sākotnēji māksliniecei ir bijis izaicinājums, jo daudz pierastāk būtu izteikties lielformāta gleznās, tomēr nelielais darba virsmas laukums sniedz iespēju strādāt ātrāk, ļaujot atainot mirklīgās, tikai brīdim piederošās un ātri pārejošās emocijas un notvert ainavas mainīgo skaistumu. Pēc mākslinieces domām, visspilgtāk dabas krāšņums atklājas gaismēnu spēlēs, kas daudz parādās gleznās.
Agrāk gleznotāju lielākoties interesēja cilvēks, šoreiz vairāk iedvesmas ir sniegusi daba. Ir gan arī gleznas, kur tiek atspoguļotas abas šīs vērtības, taču izstādē redzamajos darbos “mazais” cilvēka stāvs drīzāk izceļ dabas spēku, varenību un plašumu.
Izstāde “Priedēs” ir apliecinājums mākslinieces mīlestībai pret dabas varenību un tās mirkļu burvību.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Izstāde “Ieskats muzeja krājuma gleznu kolekcijā”
Dobeles Novadpētniecības muzejā
Līdz 25. aprīlim
Nezināma autora glezna “Dobeles pilsdrupas”. 1900.gads
Līdz 25. aprīlim Dobeles Novadpētniecības muzejā skatāma izstāde “Ieskats muzeja krājuma gleznu kolekcijā”. Izstādē redzamas gleznas, kurās galvenais motīvs ir Dobeles pilsēta un tuvākā apkārtne dažādu autoru darbos, kā arī gleznas, kuru reprodukcijas publicētas muzeja izdotajā kalendārā 2020. gadam. Tāpat apmeklētāji varēs novērtēt 12 gleznas, kuras 2016. un 2017. gadā tika restaurētas, lai tās kļūtu eksponējamas. Daudzas gleznas apskatei tiek izliktas pirmo reizi.
Dobeles Novadpētniecības muzeja tēlojošo avotu kolekcijā glabājas vairāk kā divsimt dažādu autoru darbi: gleznas, zīmējumi, skices, keramikas darbi utt. Lai gan tēlojošo avotu kolekcija skaita ziņā ir pati mazākā, tā ir viena no vērtīgākajam un nozīmīgākajam. Kolekcijas lielākā daļa ir mākslinieces Hildas Vīkas darbi.
Izstādē redzami Aijas Princes, Aivas Bulmeres, Andra Valda, E. Vecvagara, Eduarda Metuzala, Egona Cēsnieka, Gunāra Melberga, Hildas Vīkas, Ineses Nātriņas, Jāņa Ramaņa, K. Munkā, Laines Kainaizes, Līvijas Zariņas, Pelaša, Ulda Rogas, Ulda Zutera, V. Šteinerta, V. Kijasova, Vidvuda Eglīša un nezināmu autoru darbi.
Gleznas restaurētas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dobeles novada pašvaldības atbalstu.
Dobeles Novadpētniecības muzejs
Brīvības iela 7, Dobele
