Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
07/01/2018
Izstāde "Ainava te un tur" Kultūras pilī "Ziemeļblāzma"
6. janvāris−10. marts
No 6. janvāra līdz 10. martam kultūras pilī "Ziemeļblāzma" skatāma izstāde "Ainava te un tur". Zem šīs kopīgās tēmas ir pieteiktas divas savstarpēji neatkarīgas, dažādu autoru izstādes, kas piesaka katrs savu ainavas skatījumu. Blakus telpās, bet šķirti, savas izstādes piedāvā ekspresīvā māksliniece Ilze Aulmane - "Piejūras pilsēta" - un par pasteļa glezniecības vecmeistaru dēvētais, bet joprojām jaunus izteiksmes veidus mākslā atklājošais Indulis Landaus - "Personālizstāde". Abus māksliniekus raksturo spēja brīvi rotaļāties ar krāsu un gaismu un pieskāriena vieglums darba virsmai, taču tie atšķirīgi lūkojas ainavā. Indulis Landaus ir te, bet Ilze Aulmane - tur.
Lai arī pasteļgleznotāja Induļa Landaua profesionālā darbība mākslā turpinās jau sesto gadu desmitu, iecerētā izstāde ir viņa 3. personālizstāde visā radošās dzīves laikā. Indulis Landaus ir pieskaitāms pie nelielā Latvijas pasteļa glezniecības vecmeistaru skaita un ir viens no dažiem retajiem (paralēli Valdim Līcītim, Edvīnam Kalniniekam, Rolandam Grosam), kas joprojām turpina aktīvi strādāt šajā sarežģītājā, gandrīz jau aizmirstajā mākslas tehnoloģijā. Šoreiz mākslinieks piedāvā izstādi "Personālizstāde", kurā apkopoti pēdējo piecu gadu darba - jaunu izteiksmes līdzekļu un formu meklējumu pasteļglezniecībā - rezultāts. Tās ir neliela formāta gleznas, kurās, eksperimentējot un izaicinot ierastos pieņēmumus par pasteļa maigo un klusināto materialitāti, autors to lieto ekspresīvi, tieši un tīrās krāsās, dekonstruējot gleznu kompozīciju. Tematiski mākslas darbos redzama ap autoru esošā vide - urbānā ainava un mājas sadzīve, kurā šī pilsētas ainava ielaužas. Tas viss ir te un tagad, un skatītājs noteikti pamanīs fragmentus arī no sev apkārtējām ikdienas teritorijām. Indulis Landaus šajā darbu ciklā brīvi savieno pasteli ar kolāžu, frotāžu, virsmas reljefu un citām neierastām tehnoloģiskajām kombinācijām.
Ilze Aulmane par savu izstādi "Piejūras pilsēta" saka: "Jēdzienos "jūra" un "pilsēta" var satilpt vesela jūra un pilsēta ar mūsu individuālajām gara, sajūtu un prāta un miesas konstrukcijām. Šie darbi ir mana šī brīža interpretācija, vizualizācija par šiem jēdzieniem, vienlaikus paturot prātā, ka kādam jūra var būt viena krāsa, smarža, materialitāte vai gaisma. Pļava un kāpas, un liedags ir "pilsēta" simtiem dažādu dzīvo būtņu. Kamēr mūsu ķermeņi kādā brīvdienā jūrmalā dīki būvē smilšu pili, mūsu domās aug pilsētas, debesskrāpji un ņirbošas, noslogotas ielas ar vairākām joslām. Manos darbos var atrast atsauces gan uz bērnu rotaļām, klucīšiem, gan dabas nebeidzamo visu formu pielāgošanu un neaptveramo laika, un citu elementu kustību visos virzienos. Viens no manis pašas dziļi personīgajiem šo darbu radīšanas impulsiem ir mani garīgie piedzīvojumi, Dieva klātbūtnes meklējumi, tās kustība apkārt un manī". Māksliniece, savienojot dažādas glezniecības un grafikas tehnikas, radījusi nosacītas, šķietami abstrakti kartogrāfiskas ainavas, kuras izplešas pār ierastajiem gleznu rāmjiem. Skatītājs, gluži kā no drona lidojuma raugoties, var planēt caur izstādes telpai - nezināmai piejūras pilsētai bez robežām.
Izstāžu programmas vadītāja ir māksliniece-kuratore Gundega Evelone.
Ar izstādi "Ainava te un tur" Kultūras pils "Ziemeļblāzma" aizsāk jauno izstāžu programmu. Līdz šim kultūras pils "Ziemeļblāzma" bija labi zināma vieta, lai baudītu augstvērtīgus muzikālus notikumus, taču 2019. gadā šī kultūrvieta paplašinās savu piedāvājumu, atklājot iepriekš nebijušu laikmetīgās vizuālās mākslas programmu. Visa gada garumā tiks īstenoti pieci vizuālās mākslas notikumi-cikli, kas īpaši veidoti, lai sasaistītu iepriekš netikušās mākslas formas un to cienītājus. Katrs cikls būs veltīts vienai mākslas vai sociālkritiskai tēmai, kurā paralēli risināsies atšķirīgu − gan paaudžu, gan radošās prakses − autoru vai kuratoru neatkarīgi projekti, skatītājam sniedzot iespēju salīdzināt un apjaust mūsdienu laikmetīgās mākslas daudzveidīgo formu un viedokļu līdzās pastāvēšanu.
2019. gada vizuālās mākslas programmā ir iesaistīti gan individuālie autori: Ilze Aulmane, Indulis Landaus, Valdis Villerušs, Jānis Noviks, Andrejs Prigačevs, kas atklās personālizstādes, gan mākslinieki, kas apvienojušies pāru izstādēs −Agita un Andris Maračkovski un apvienība "GAZ" (Ukraina). Tāpat savus projektus īstenos neatkarīgie kuratori − Baiba Nurža, Jana Kukaine, tāpat viesosies jau pazīstamas laikmetīgo mākslu virzošas apvienības: mākslas platforma "Popper", "Rīgas Fotogrāfijas Biennāle", "Tēlniecības kvadriennāle", mākslas pētījumu laboratorija "MPlab". Visi iecerētie mākslas projekti ir "jaundarbi", un tie piedzīvos savu pirmo tikšanos ar skatītāju tieši kultūras pilī "Ziemeļblāzma".
Kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Izsludināta darbu iesniegšanu 2019. gada
konkursam "Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā"
7.–21. janvāris
Jānis Plivda. "Gaiļmuiža"
No 7. līdz 21. janvārim mākslinieki ir aicināti iesniegt savus darbus, lai pieteiktos dalībai konkursam "Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā".
Darbi iesniedzami Rīgas Sv. Pētera baznīcā, darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00. Tiek gaidīti glezniecības darbi eļļas, akvareļa, temperas, akrila vai pasteļa gleznojuma tehnikā. Viens autors drīkst iesniegt ne vairāk kā trīs darbus un iesniegtais gleznojums nedrīkst būt tapis senāk kā trīs gadus atpakaļ.
Nolikums par pieteikšanos konkursa izstādei interneta vietnē
Darbu iesniedzēji tiek lūgti ņemt vērā to, ka izstāde ir ceļojoša un pieņemtie darbi pavasarī tiks eksponēti Rīgas Sv. Pētera baznīcā, bet rudenī darbus varēs apskatīt Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. "Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā" galvenās balvas pretendenti tiks paziņoti izstādes atklāšanā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 2019. gada 19. martā, tās ieguvējs taps zināms rudenī, izstādes atklāšanā Preiļos.
Jāatgādina, ka 2015. gadā galveno balvu saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslinieks Roberts Muzis, 2016. gadā – māksliniece Silva Linarte, 2017. gadā – mākslinieks Aldis Kļaviņš, 2018. gadā – mākslinieks Jānis Plivda par darbu "Gaiļmuiža".
Gleznošanas simpozija "Mark Rothko" darbu izstāde
"Gleznojam savu nākotni kopā"
8.−19. janvāris
No 8. janvāra Rīgas Centrālajā bibliotēkā būs skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra organizētā gleznošanas simpozija "Mark Rothko" darbu izstāde "Gleznojam savu nākotni kopā" − 10 starptautisku mākslinieku darbi, kas tapuši Daugavpilī 14. starptautiskā glezniecības simpozija "Mark Rothko 2018" laikā, iedvesmojoties no Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko darbiem un viņa dzimtās pilsētas īpašās auras.
Šie mākslas darbi ir ārkārtīgi dažādi mākslinieku ģeogrāfijas, izvēlēto materiālu un tehnikas ziņā. Katrā mākslas darbā ir atspoguļoti mākslinieka individuālais rokraksts un viņa izpratne par pārrobežu sadarbību.
Simpozijā piedalījās mākslinieki: Endrū Kolderts (Andrew Coldert), Elizabete Bārenis (Elizabeth Barenis/ASV), Diāna Kūpervaita (Diana Cooperwhite/Īrija), Agra Ritiņa, Inga Brūvere (Latvija), Džordžs Mērtens (George Meertens/Nīderlande), Kataržina Kovaļska (Katarzyna Kowalska/Polija), Pāvels Vasovskis (Pawel Wasowski/Polija), Arpads Fargo (Arpád Fargó/Ungārija), Ēdeltraute Rāta (Edeltraut Rath/Vācija).
Izstāde Rīgas Centrālajā bibliotēkā apmeklētājiem pieejama līdz šī gada 19. janvārim un jau no 23. janvāra to varēs skatīt Baltkrievijā, Nacionālajā laikmetīgās mākslas centrā, Minskā.
Rīgas Centrālā bibliotēka
Brīvības iela 49/53, Rīga
Birutas Delles izstāde "Kurš Olīvu dārzā bij lieks..."
galerijā "Daugava"
9. janvāris–9. februāris
Biruta Delle. "Kurš olīvu dārzā bij lieks..." 1977, audekls/eļļa, 118x143 cm. Publicitātes foto
No 9. janvāra līdz 9. februārim galerijā "Daugava" būs skatāma Birutas Delles izstāde "Kurš Olīvu dārzā bij lieks..."
"Birutas Delles izstādes nosaukumu ir "Kurš Olīvu dārzā bij lieks...". Viņas glezniecības pazinēji atcerēsies, ka 1977. gadā ar šādu nosaukumu Biruta Delle radīja gleznu, darbu, kurā summējās viņas atradumi glezniecībā un viņa spējas. Delle gleznojot gandrīz vai visus 100 % paļaujoties uz savu zemapziņu, viņa spēj uztvert un uzlikt uz audekla to, ko viņai sniedz šī noslēpumainā un reizē katrā no mums esoša pasaule, tikai ne katram izdodas atrast turp ceļu. Delle vienmēr paļāvusies uz to, jo zemapziņa atklāj viņas mākslinieka būtību. Lielais vientuļnieks, mūžīgais meklētājs, nesaprastais un tik bieži nepieņemtais. Kurš ir lieks olīvu dārzā, vai Delle mainījusies savā glezniecībā, kas nācis klāt, kas zudis, šo pavedienu mums palīdzēs šķetināt 1977. gada darbs, kuram līdzās darbi no nākamajām desmitgadēm. Galu galā, janvārī Birutai Dellei dzimšanas diena – 75 un ir mākslā noiets iespaidīgs ceļš, sarežģīts un pat sāpīgs, bet arī gandarījuma veldzi sniedzošs," teikts izstādes pieteikumā.
Galerija "Daugava"
Ausekļa iela 1, Rīga
Natālijas Maļikovas personālizstāde "Dzīvības koks" un
izstāde "Eduards. Vītols. Zināmais un nezināmais" Jūrmalas pilsētas muzejā
9. janvāris–10. februāris
Eduards Vītols. Dekorācijas skice Džakomo Pučīni operai “Madame Butterfly” 1925.
Jūrmalas pilsētas muzeja jaunajā izstāžu ciklā tiek piedāvātas trīs dažādas izstādes – jaunās gleznotājas Natālijas Maļikovas personālizstāde "Dzīvības koks", ilggadējam operas scenogrāfam un dekoratoram Eduarda Vītolam veltīta izstāde "Eduards. Vītols. Zināmais un nezināmais", izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma "Interjers un eksterjers".
Natālija Maļikova. Vasara. 2018. Audekls, eļļa. 200 x 200 cm
Jaunās gleznotājas Natālijas Maļikovas gleznu cikls "Dzīvības koks" atspoguļo mākslinieces vairāku gadu radošo pārdomu rezultātu. Veidojot gan smalkus monohromus darbus, gan spilgtus košu toņu eksperimentus, Natālija Maļikova meistarīgi spēlējas ar dažādu glezniecisko tehniku iespējām. Gleznās rūpīgi un saudzīgi pārdomāta katra sīkākā detaļa, šķietamā nejaušība ir daudzu gadu gaitā pacietīgi izstrādāts mākslinieciskais paņēmiens. Stila ziņā ārkārtīgi daudzveidīgajos darbos atbalsojot gan reālisma, romantisma, konceptuālisma, gan simbolisma tradīcija. Izstādes tēlainība rosina ikvienu intuitīvi meklēt savu dzīvības koku, harmoniju ar sevi un dabu.
Natālija Maļikova (1983) ieguvusi maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā (2013), piedalījusies vairāk nekā divdesmit grupu izstādēs, sarīkojusi vairākas personālizstādes. Studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā gleznotāja mācījusies profesora Kristapa Zariņa, Jura Jurjāna un Normunda Brasliņa meistardarbnīcās. Natālija Maļikova dzīvo un glezno Jūrmalā.
Gleznotājs, akvarelists, scenogrāfs, dekorators, mākslinieku grupas "Rūķis" biedrs, Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas absolvents un viens no Latvijas mākslas pedagoģijas pamatlicējiem Eduards Kārlis Vītols (1877–1954) ir nozīmīga Latvijas kultūras personība.
Eduards Vītols no 1918. līdz 1935. gadam bijis Latvijas Nacionālās operas dekorators un veidojis scenogrāfiju un dekorācijas neskaitāmiem operas un baleta iestudējumiem. Viņa 1925. gadā veidotā scenogrāfija un tērpi operai "Madama Butterfly" joprojām redzami uz LNO skatuves. Viņš bijis pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1929). Izstādes "Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais" kuratore Ingrīda Burāne stāsta "Ilgus gadus viņš Latvijas Nacionālajā operā īstenoja ne tikai savus redzējumus pasaules un latviešu operas, baleta izrādēm, bet arī veica dekorāciju darbnīcas vadītāja pienākumus, rūpējoties, lai amata mācekļi pilnvērtīgi pārnestu uz lielformāta audekliem Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes, Romāna Sutas un pārējo meistaru ieceres." Izstādē būs skatāmas dekorāciju skices, akvareļi no Latvijas muzejiem, Valsts arhīva un privātkolekcijām, kā arī izstādes scenogrāfa Ivara Novika veidots operas skatuves interaktīvs makets.
Savukārt, izstādē "Interjers un eksterjers" no muzeja mākslas krājuma būs skatāmas gleznas un grafikas, kurās attēloti gan sadzīves ainu iekštelpu skati – interjeri, gan mākslas darbi, kuros redzamas dažādu laiku celtnes, kuru ārējais izskats un dekoratīvā apdare – eksterjers raksturo kādu noteiktu stilu. Izstādē iekļautie darbi darināti laika posmā no 18. līdz 20.gadsimtam. Izstādes tēmu bagātinās muzeja krājuma mēbeles un sadzīves priekšmeti, kā arī portretu gleznojumi, kas ir raksturīga 19. un 20.gadsimta interjeru sastāvdaļa.
Natālijas Maļikovas gleznu cikls "Dzīvības koks", izstāde "Eduards Vītols. Zināmais un nezināmais" skatāmas no 9. janvāra līdz 10. februārim. Izstāde no Jūrmalas pilsētas muzeja mākslas krājuma "Interjers un eksterjers" skatāma no 9. janvāra līdz 17. martam.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Raida Kalniņa un Vika dubultizstāde "Atpakaļ uz konstrukcijas laiku"
koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā Civita Nova
11. janvāris–13. marts
Raids Kalniņš. "Pēdējā skeleta atgriešanās" (sastingusi animācija)
No 11. janvāra līdz 13. martam Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā Civita Nova būs skatāma mākslinieka Raida Kalniņa un rakstnieka Vika - dēla un tēva- dubultizstāde "Atpakaļ uz konstrukcijas laiku".
"Netverami senā pagātnē garu savstarpējās attiecības ar dzīvo pasauli ir sarežģītas, un rodas tādas kā sadursmes. Dzīvā pasaule neļauj rīkoties gariem brīvi, jo tie ir pamanīti. Garu pasaule vairo savu spēku, saukdami palīgus. Tuvojas karš! Rēgu elites armija ir modusies, lai dotu mācību dzīvo pasaulei... Tuvojas konstrukcijas laiks…" par izstādē apcerēto garu pasauli vēsta mākslinieks Raids Kalniņš.
Līdzās Raida vizuālajiem un tēlnieciskajiem darbiem – zīmējumiem, skulptūrām, animācijām un instalācijām – izstādē lasāmi Vika literāro darbu fragmenti un sinhronizētas vēstules. Tās atspoguļo tēva un dēla tēlaino saraksti, kas sākta jau Raida bērnībā. Izstādes atklāšanas laikā klātienē būs skatāms arī abu mākslinieku kopdarbs – Vika performance, ko "ilustrēs" Raida scenogrāfija. Vēlāki izstādes apmeklētāji performanci varēs vērot video formātā.
"Mani interesē koptēls, kādu manā izpratnē uzbur daudzu literatūras, teātra un mākslas vēsturē sastopamo darbu noskaņa: "nelaime ir tuvu". Diezgan baisa, satraucoša, bet reizē iztēli ļoti rosinoša atmosfēra. Mani darbi ir kā daudzu konkrētu, vārdā nenosauktu opusu tēlainās pasaules attīstība, saplūsme, savstarpējās cīņas," stāsta Raids Kalniņš.
Dubultizstādes mērķis ir prezentēt ideju par tēliem kā savdabību "mākslīgo intelektu", kas ar cilvēka apziņu izspēlē dažādus jokus – manipulē, ietekmē, pārņem apkārtni, liek dzīvot citādi nekā iepriekš. Viks par garu ietekmi uz dzīvajiem raksta: "Mēs lieliski apzināmies, ka eksistē tā dēvētā neredzamā pasaule, taču tas nenozīmē, ka tā ir neeksistējoša. Tā ne vien eksistē, bet arī iedarbojas uz mums, tāpēc nav neloģiski par to domāt. Vēl vairāk – meklēt un, iespējams, pat rast veidus, kā likt tai strādāt mūsu labā. Vai par to nav vērts pasapņot?"
Raids Kalniņš Latvijas mākslas telpā pazīstams ar komiksu manierē veidotām šausmu ainiņām un nekrofiliem motīviem, kas atspoguļojas gan zīmējumos un gleznās, gan arī objektos un instalācijās. Mākslinieks piedalījies vairākās grupu izstādēs Rīgā un citviet Latvijā. Vairāki mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Viks (Viktors Kalniņš) ir latviešu rakstnieks, izdevis vairākus dzejas krājumus, kā arī no angļu valodas atdzejojis un tulkojis dažādu autoru darbus. Sarakstījis scenārijus satīriskiem TV raidījumiem un vairākām dokumentālajām filmām. Libreta autors Imanta Kalniņa rokoperai "Ei, jūs tur!" un dramaturgs Liepājas teātra izrādēm "Princis un ubaga zēns" un "Trīs musketieri" ar paša un Imanta Kalniņa dziesmām. Pēc 1982. gada pārsvarā raksta bērnu literatūru, stāstus un dokumentālus tēlojumus. 2009. gadā iznākusi rakstnieka poēma "Katoliete". Ar viņa tekstiem sacerētas daudzas populāras I. Kalniņa, U. Stabulnieka, Z. Lorenca, J. Līvmaņa, Ē. Ķiģeļa, V. Kaminska, J. Kulakova u.c. komponistu dziesmas.
Koncertzāle "Lielais dzintars"
Radio iela 8, Liepāja
Ilmāra Blumberga zīmējumu izstāde "Venēcijas motīvi"
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī
11. janvāris–28. februāris
No 11. janvāra līdz 28. februārim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī būs skatāma scenogrāfa un mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943-2016) zīmējumu izstāde "Venēcijas motīvi".
Zīmējumu izstādei "Venēcijas motīvi" iedvesmu Ilmārs Blumbergs guva Venēcijā, kur San Ludoviko baznīcā 2004.gadā notika mākslinieks personālizstāde "Lūgšana par redzēšanu". Tās laikā mākslinieks dzīvoja netālu no Lielā kanāla un, cik vien atļāva laiks, skicēja un fotografēja. Katrs, kurš pabijis Venēcijā, noteikti mākslinieka darbos sastapsies ar to īpašo gaisotni, kas piemīt tikai šai Itālijas pilsētai.
Izstādē eksponētie darbi tapuši radošajā periodā pēc Venēcijas apmeklējuma. Daļa iespaidu apkopota vērienīgajā izdevumā "Venēcijas grāmatas", kas nāca klajā 2006.gadā. Izstādē tornī būs apskatāmi arī darbi, kas grāmatā netika iekļauti.
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zāle
Akadēmijas iela 1, Jelgava
Izstāde "Boriss Lurje un NO!art" mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
12. janvāris–10. marts
Boriss Lurje. NĒ! Plakāti. 1963. Audekls, ofseta druka uz makulatūras. © Boris Lurie Art Foundation
No 12. janvāra Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA pirmo reizi Baltijas reģionā būs skatāma izstāde "Boriss Lurje un NO!art", kas notiks pateicoties Borisa Lurje Mākslas fondam (Boris Lurie Art Foundation) Ņujorkā.
Mākslas zinātnieces, kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē būs aplūkojami Borisa Lurjē (Boris Lurie), viņa domubiedru Sema Gudmena (Sam Goodman), Stenlija Fišera (Stanley Fisher) un daudzu citu mākslinieku darbi. Kopīgo NO!art aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964. gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (Allan Kaprow, 1927–2006), Jajoi Kusama (Yayoi Kusama, 1929), Žans Žaks Lebels (Jean Jacques Lebel, 1936), Mišela Stjuarte (Michelle Stuart, 1938), Erro (1932), Volfs Fostels (Wolf Vostell, 1932–1998) un citi.
"NĒ! NĒ! NĒ! visam pieņemtajam, visam ļaunumam un izmisumam, kas pie mums valda, NĒ konformismam un materiālismam!" Šis teikums tika publicēts Borisa Lurjes izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā (Gallery: Gertrude Stein) Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kura veltīta NO!art kustībai, kas formējās 20. gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.
"Izstāde "Boriss Lurje un NO!art" turpina vienu no Mākslas muzejam RĪGAS BIRŽA tik svarīgajiem virzieniem – iepazīstināt skatītājus ar 20. gadsimta mākslas vēsturi, šajā gadījumā – ar tik spilgtu un neparastu kontrkultūras parādību kā NO!art kustība. Sociāli un politiski aktīvie sava ceļa gājēji, kā Boriss Lurje, Sems Gudmens, Stenlijs Fišers, Ņujorkas kultūras dzīvē tiek atpazīti kā nepiekāpīgie opozicionāri, kuriem NO!art gars un 1960. gadu sākuma izstādes ir kļuvušas par impulsiem radošiem meklējumiem mūža garumā," stāsta Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece.
"Šajā izstādē akcentēts laika posms no 1959. līdz 1964. gadam, jo tas ir laiks, kad NO!art aktivitātes aizsākās, notika grupas pamatsastāvā un bija visjaudīgākās. Vēlāk NO!art ideja aizvien vēl bija dzīva, tomēr daži tās atbalstītāji bija vai nu uzsākuši individuālu karjeru, apsīkuši vai miruši. Tieši Boriss Lurje kā arī ir konsekventi popularizējis NO!art pasaulē un tiek saistīts ar to. Šīs izstādes tēma ir gan Ņujorkas 60. gadu mākslas dzīve, andergraunds un NO!art, gan tādas lielās vēsturiskās traģēdijas kā ebreji un holokausts," atzīmē izstādes kuratore Ivonna Veiherte.
Izstādes "Boriss Lurje un NO!art" norise Rīgā ir svarīga, jo Lurje ir īpaši ar to saistīts. No 1925. gada līdz II pasaules karam Lurjes ģimene dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu In Riga, kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.
Boriss Lurje kopā ar Semu Gudmenu un Stenliju Fišeru alternatīvajā March galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes, kuru nosaukumi līdzinās manifestiem, kas "kliedz, lai visi dzird" un pieprasa iesaistīties: Vulgārā izstāde (Vulgar Show), Līdzdalības izstāde (Involvement Show), Nolemtība (Doom Show). 1963. gadā Boriss Lurje kopā ar Ģertrūdi Stainu izveido jaunu izstāžu vietu – Gallery: Gertrude Stein, kur turpinās sadarbība ar NO!art māksliniekiem. Notiek NĒ! izstāde (NO! Show) un NĒ! Skulptūras jeb Mēslu izstāde (NO!Sculpture (Shit) Show). Rīgā būs iespēja daļu no minēto ekspozīciju darbiem redzēt klātienē.
Jautājums, ko B. Lurje ir uzdevis 1961. gada izstādes "Līdzdalība" saistībā: "Jaunas robežas..., vecas robežas. Vai tiesa, ka pasauli var pamodināt viens vienīgs cilvēks?" ir arī šīs 2019. gada izstādes pamatjautājums.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras studendu
retrospektīva darbu skate "Vide"
12.–25. janvāris
Līva Arnava. Pusdienas ar Baronu.
No 12. līdz 25.janvārim izbijuša autoservisa telpās Rīgā, Satekles ielā 1, būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde, kas retrospektīvi attaino Vides mākslas katedras pēdējo piecu gadu tendences caur 13 jauno mākslinieku darbu prizmām.
Kaut arī Vides māksla pēc būtības nav 'baltā kuba' jeb izstāžu māksla, šoreiz tomēr veidota samērā klasiska formāta mākslas darbu izstāde ar tikpat lakoniskas formas nosaukumu – "VIDE".
Izstādē piedalās: Inga Insberga, Lāsma Bringina, Līva Nāckalne, Ēvalds Vanags, Ligita Breģe, Viesturs Reinis Guntēns, Nadežda Sijanova, Aiga Beinaroviča, Elīna Joniņa, Kate Vilsone, Alise Klimkāne, Līva Arnava un EAZTWO.
Vienojošā tendence darbos, papildus vides jēdziena paplašināšanai, ir skatīt tēmas divējādi jeb – no divām pusēm. Skaidrs, ka interpretācijas gadījumā ‘divējāds’ automātiski noved pie ‘daudzējāds’. Tās ir divas puses, kas, savstarpēji konfrontējot, paver lauku daudz plašākiem jautājumiem un atbildēm. Taču svarīgi, ka darbi neiemieso vēlmi runāt par ‘vienu vienīgo patiesību’, iestāstot skatītājam kādas tēmas vai problēmas potenciālo atrisinājumu. Lielākoties izstādes darbi netiecas skart tālas un plaši globālas tēmas, vismaz ne tiešā veidā. Patiesībā tie ir pat patīkami piezemēti un cilvēciski, atklājot lokāli samilzušus jautājumus, kurus tāpat allaž iespējams skatīt daudz plašākā mērogā, attiecīgi globālāk.
Tā, piemēram, Nadeždai Sijanovai un Līvai Arnavai izdevies ar svaigu un laikmetīgu skatienu pievērsties, šķiet, jau visai atrunātajai latviešu kapu kultūras tēmai. Nadežda izveidojusi rīkus, ar kuriem iekopt sev novēlēto zemes gabalu 7.5m apmērā, ģimenes kapu kopu. Viņa skar tādas tēmas kā paaudžu komunikāciju un kopīgo vērtību apzināšanos, spītējot tam, cik atšķīrīgas tās realitātē ir. Savukārt Līva nu jau populāro notikumu, 4.maija Baltā galdauta svētkus, nolēmusi atzīmēt kopā ar Krišjāni Baronu. Burtiski. Šis ikdienišķais un tajā pat laikā svinīgais akts-performance Rīgas Lielajos kapos iemūžināts video.
Izstādes noslēguma darbs ir Ēvalda Vanaga instalācija, kurā cilvēks saņem akmeni un nonāk neskaidrā vides situācijā, respektīvi, pilnīgi tumšā telpā, kurā šis akmens ir jāmet, ir interesanti vērot to, cik ļoti cilvēki ir bāzēti savās iedomātajās ekspektācijās un cik dažādas emocijas var izraisīt nezināmais.
Satekles iela 1, Rīga
Ilzes Aulmanes izstāde "The Shēma" Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 15. janvārim
Ojāra Vācieša muzejā līdz 15. janvārim skatāma mākslinieces Ilzes Aulmanes izstāde "The Shēma". Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, šogad turpina studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā izstāžu zāles kuratore, gan kā pedagoģe.
Par izstādi māksliniece saka: "Strādājot mākslas skolā, kaut kur zuda dzēšgumijas, citas tika caurdurtas, apzīmētas, vēlāk dažas atradu visādos kaktos. Darbi ir par pierakstiem telefonsarunu laikā, klažu stūros stundu laikā utt. Kad neapzināti izkrāsojam rūtiņas, veidojam neizprotamas shēmas, rakstus. Tātad izstāde ir arī par režģiem un shēmām mūsu sadzīves, dzīves un arī dzīvības pamatā. O. Vācietim ir šādi zīmējumi."
Viens no darbiem ir balstīts radošajā darbā, ko māksliniecei uzdeva veidot vidusskolas literatūras skolotāja par O. Vācieša dzejoļa "Klavierkoncerts" tēmu. "Iedomājos kā ofisa darbinieki, lai "mazinātu stresu" vai citu tikpat dabisku impulsu vadīti, griež šķēlītēs dzēšgumijas un taisa svētku rotājumus no dokumentu kabatiņām. Kancelejas priekšmetu neapzinātais strāvojums." saka Ilze Aulmane.
Ojāra Vācieša muzejs
facebook.com
O. Vācieša iela 19, Rīga
Ilzes Smildziņas gleznu izstāde "Tāle"
Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāžu zālē
Līdz 18. janvārim
Līdz 18. janvārim Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva izstāžu zālē skatāma mākslinieces Ilzes Smildziņas gleznu izstādi "Tāle". Savos darbos Ilze atspoguļo pasauli mums visapkārt, vienmēr iekļaujot simbolisma elementus. Vai tās būtu sapņainas debesis, vai ikdienišķas pilsētas ainas, objektu vieglās formas un krāsas ar maigiem gaismas pieskārieniem rada šķietamas ilūzijas efektu, ļaujot vaļu fantāzijas lidojumam. Ilzes Smildziņas mākslas darbu radītā noskaņa atgādina par to, cik dzīve ir mainīga un par nepieciešamību novērtēt ik mirkli.
Ilze Smildziņa Latvijas Mākslas akadēmijā ir ieguvusi divus maģistra grādus – vienu no tiem glezniecībā un otru grafikā. Mākslinieces profesionalitāti un pieredzi apliecina aktīva dalība dažādos internacionālos konkursos un projektos, tostarp “ArtParis” mākslas izstādē, pārstāvot Saatchionline mākslas galeriju (2011), 6. Pekinas Starptautiskajā Mākslas biennālē (2015), „Paint One Another Know One Another” konkursa izstādē Pekinā (2016), Art Gemini konkursa finālistu izstādē Londonā (2017, 2018), kā arī mākslas simpozijos Francijā, Baltkrievijā, Somijā, Indijā un Kiprā. Savas karjeras laikā māksliniece ir rīkojusi arī vairākās personālizstādes. Ilzes mākslas darbi atrodami privātkolekcijās Kanādā, Beļģijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, ASV, Baltkrievijā un Latvijā, Ķīnas Nacionālās mākslinieku asociācijas kolekcijā un Luciano Benetton kolekcijā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas izstāžu zāle
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Kristīnes Krastiņas-Indānes izstāde – pētījums "Zemes sega"
Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS
Līdz 19. janvārim
Darbs no izstādes "Zemes sega". Publicitātes foto
Līdz 19. janvārim Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS skatāma Kristīnes Krastiņas-Indānes izstāde - pētījums "Zemes sega".
Tekstilmākslas izstāde - pētījums "Zemes sega" ir veltījums augu augšanas spēkam, augu intelektam un cikliskumam dabas norisēs. Izstāde dokumentē mākslinieces īpaši izvēlētu augu, to pazemes un virszemes daļu vizuālus pētījumus. Šie augi savstarpējā mijiedarbībā un cikliskumā piedalās dzīvās un vienmēr mainīgās zemes segas radīšanā.
Izstādē apskatāms gan ļoti sens augs, tāds kā augu vectētiņš - grīslis, gan tā mazmeitas - salīdzinoši nesen radušās graudzāles un to augšanas procesā radītā zemes sega - velēna. Segu, kas ietin zemi, daudzveidīgāku padara putni un dzīvnieki - tie pārnēsā sēklas un izrotā segu pavisam negaidītiem akcentiem.
Māksliniece Kristīne Krastiņa-Indāne savas zemes segas elementus - dīgstošus graudus, saknes un stiebrus - pētījusi botānikas grāmatās, Dabas muzejā, mikroskopā un dabā - laukos Vidzemes augstienē. Kolekciju papildina dālijas gumu, murķeļa un citu izmeklētu augu izteiksmīgās formas. Darbi veidoti vilnas vēluma tehnikā, papildus pievienojot linu, kaņepju un nātru šķiedras.
Kristīne Krastiņa-Indāne absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nozares maģistra programmu. Radošajā darbā viņu saista starpdisciplinārs skatupunkts un dažādu materiālu sintēze.
Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS
Miera iela 15/1, pagalma ēka, Rīga
Trīs jauno horeogrāfu īsformātu izrāžu vakars "Ārējais klimats / iekšējais laiks"
13., 14. janvāris
13. un 14. janvārī Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar teātri Dirty Deal Teatro piedāvā iepazīties ar jaunākās paaudzes latviešu horeogrāfiem projektā "Ārējais klimats / iekšējais laiks". "Ārējais klimats / iekšējais laiks" ir sērija ar jauno horeogrāfu īsformāta darbiem, kuru piedāvās mākslinieki, kas 2018. gadā absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju, un paši sevi labprāt sauc par laikmetīgās dejas piekto paaudzi. Šo jauno cilvēku ienākšana dejā notiek laikā, kuru grūti nosaukt par stabilu, un viņi šķiet vienlīdz jūtīgi pret to, kas personīgi svarīgs un kā viņu dzīves ietekmē apkārtējais fons. Kāds ir šīs paaudzes redzējums par savu vietu pasaulē? Projekts "Ārējais klimats / iekšējais laiks" uzaicināja vairākus jaunos autorus domāt par to, kas viņus satrauc, kā pietrūkst vai ir par daudz viņu dzīvēs, un realizēt savas radošās idejas kompaktā 20 minūšu formātā. Pirmajā reizē iepazīstinām ar trīs jaunām horeogrāfēm un trīs jauniem solo darbiem. Radošā procesa laikā ar horeogrāfēm strādāja režisore un dramaturģe Anni Kleina (Helsinki).
Līgas Ūbeles darbs "Absurda varone" raksturojams īsi - "Mēs mēdzam bezjēdzīgi sarežģīt situācijas un pēc tam noņemties ar to atrisināšanu, jo - kur pūles, tur jēga."
Lauras Kušķes darbs "Ārpus koncerta" ir par valodu kā labāko saziņas veidu, taču uzdodot jautājumu, "vai tā palīdz iekļauties sabiedrībā tam, kurš jūtas neiederīgs, vai ir tikai vienošanās starp tiem, kas jau tāpat viens otru saprot?"
Alises Madaras Bokalderes darbs "Es varu tikai stāvēt" pēta pārslodzes stāvokļus un cilvēcisko trauslumu, ko tie rada.
Biļetes - "Biļešu paradīzes" kasēs, www.bilesuparadize.lv un teātrī pirms izrādēm.
Dirty Deal Teatro
Talsu iela 1, Rīga
Vladimira Avramenko izstāde "Manas studijas – nepacietīga mākslinieka atzīšanās"
Kalnciema kvartāla galerijā
Līdz 31. janvārim
No 4. līdz 31. janvārim Kalnciema kvartāla galerijā ir skatāma Vladimira Avramenko izstāde "Manas studijas – nepacietīga mākslinieka atzīšanās", kurā ir apvienoti mākslinieka mazformāta darbi no māksliniecisko meklējumu un mācību laikiem. Šeit aplūkojamās gleznas ir gan brīvas vecmeistaru darbu kopijas, gan oriģinālgleznojumi, kuros joprojām jūtama stipra klasiķu ietekme. Izstādes laikā 16. un 23. janvārī notiks arī divas mākslinieka meistarklases, kas veltītas glezniecības procesa praksei. Apmācību procesa laikā, pakāpeniski tiks atklāti vecmeistaru glezniecības noslēpumi. Meistarklases sola sniegt unikālu iespēju īsā laika sprīdī pašiem radīt gleznu labāko vecmeistaru glezniecības tradīcijās! Dalības maksa meistarklasē ir 20 eiro. Materiāli tiks nodrošināti, pašiem vēlams sagādāt vienīgi otas. Vietu skaits ir ierobežots. Lūgums iepriekš pieteikties, rakstot uz kultura@kalnciemakvartals.lv.
Vladimirs Avramenko ir profesionāls mākslinieks un gleznošanas tehnikas pasniedzējs. Studējis gleznošanu ASV Kasperas koledžā, kā arī absolvējis Latvijas Mākslas Akadēmiju, iegūstot Maģistra grādu glezniecībā 2008. gadā. Savas profesionālās darbības laikā nopietni pievērsies vecmeistaru tehnikas izpētei. Zviedru Rotari kluba balvas laureāts. Piedalās izstādēs un pasniedz mākslu Latvijā un ārpus tās robežām. Darbi privātkolekcijās – Latvijā, Zviedrijā, ASV, Krievijā, Indijā un Anglijā.
Kalnciema kvartāls
Kalnciema iela 35, Rīga
Režisores Ances Kukules izrāde "Klitamnestra" Rīgas cirkā
7., 28. janvāris
Foto: Līga Zepa
7. un 28 janvārī Rīgas cirkā būs skatāma režisores Ances Kukules izrāde "Klitaimnestra".
Ideja par izrādi "Klitaimnestra" režisorei Ancei Kukulei radās esot meistarklasē Polijā, kas veltīta režisoram un Rietumu teātra reformatoram Ježijam Grotovskim. Režisore stāsta: "Kādā no treniņiem, kurā strādājām ar rituālo un meditatīvo spēku, dzima ideja, ka, iedvesmojoties no meistarklasē piedzīvotā, vēlos veidot izrādi, kurā svarīgākais būtu process, kas ļautu aktieriem iedziļināties Latvijas teātros maz izmantotā aktiermeistarības tehnikā. Uzreiz sapratu, kā J.Grotovska metodiku var realizēt caur antīko traģēdiju. Tā prasa emocionāli piepildītu, bet aktīvu, lielas amplitūdas aktiera instrumenta izmantojumu un precīzi koncentrētu spēku."
Divas traģēdijas/ deviņi aktiermeistarības treniņi – šāds žanra apraksts izvēlēts, jo izrāde "Klitaimnestra" tapusi aktrises Ances Kukules režijas maģistra darba pētniecības procesa ietvaros un guvusi izcilu vērtējumu maģistrantūru beidzot. Izrāde ir pieturas punkts Latvijas teātrim neierastu aktiermeisterības instrumentu izmantošanā, kuros sevi pārbauda vieni no spilgtākajiem jaunās paaudzes aktieriem. Komandā apvienojušies Nacionālā teātra aktieri: Agnese Cīrule, Madara Bore, Raimonds Celms, Kārlis Reijers un Ance Kukule. Izrādes vizuālo noformējumu, scenogrāfiju un kostīmus radījusi Austra Hauks. Gaismu mākslinieks - Niks Cipruss. Iestudējuma pamatā ir lugas Sofokla “Elektra” un Eiripīda “Ifigēnija Aulīdā”, kuru dzejas vārsmas dramaturģe Laila Burāne pārvērtusi par dinamiskiem dialogiem.
Valdnieces Klitaimnestras dzimta nespēj izbēgt no mūžīgi lejupejošas spirāles, kurā kopā vijas atriebība, gods, mīlestība un varaskāre. Sengrieķu dievi ir tikpat asinskāri kā šodienas Naudas, Varas, Slavas un Baiļu dievi. No Senās Grieķijas laikiem daudz kas nav mainījies un antīkajos tekstos atklājas modernu attiecību dinamika, ko izrādes komanda risina, interpretējot un eksperimentējot ar režisora Ježija Grotovska veidotajiem aktiermeistarības treniņiem.
Teātra trupa "Kvadrifrons"
Merķeļa iela 4, Rīga
Līvijas Endzelīnas izstāde "Noslēpumainā"
un Jāņa Roņa un Piebalgas porcelāna fabrikas izstāde Cēsu Izstāžu namā
Līdz 27. janvārim
Cēsu Izstāžu namā līdz 27. janvārim ir skatāmas divas izstādes: Līvijas Endzelīnas izstāde "Noslēpumainā", kā arī Jāņa Roņa un Piebalgas porcelāna fabrikas izstāde.
Līvija Endzelīna ir viena no zināmākajām un tajā pašā laikā noslēpumainākajām personībām 20.gs. Latvijas mākslā. Jau kopš 60. gadu sākuma, kad autores darbi – portreti un klusās dabas – tikko sāka parādīties izstādēs, tie iemantoja nedalītas skatītāju simpātijas, kā arī augstu novērtējumu profesionāļu vidū. Taču aiz strauji augošās atzinības slēpās savrupa māksliniece, kas izvairījās komentēt savas daiļrades attīstību un radošos principus.
Līvijas Endzelīnas glezniecība veido daudzšķautnainu un reizē viengabalainu mākslas tēlu. Periodiski viņa pievērsās portreta žanram, taču pamatā ir klusās dabas uzstādījums ar rūpīgi pārdomātu priekšmetu izvēli. Noslēpumainību rada priekšmetu izvēle un to kārtojums negaidītā, tēlaini asociatīvā sakarībā. Četrus gadu desmitus bez viņas klusajām dabām nenotika neviena nopietna latviešu glezniecības kopizstāde.
"Šo gleznu autore palika un, iespējams, mūžīgi paliks neuzminēta. Ap viņu vijas valodas, minējumi, taču viņa paglābjas aizkadrā, aizdurvē, noslēpumainā plīvurā ietinusies. No viņas uzdvesmo kāda smarža, pašai aizslīdot kā ēnai, kādēļ atkal un atkal uzvirmo jautājums - vai viņa maz bija?" vaicā mākslinieks Māris Brancis.
Izstādē eksponēti Līvijas Endzelīnas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Tukuma muzeja un Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.
Savukārt mākslinieks Jānis Ronis norāda: "No visām keramikas masām porcelāns ir pats kaprīzākais, pats darbietilpīgākais, pats sarežģītākais, tas ir lielāks izaicinājums." Tas ir tūkstošgadu Ķīnas noslēpums un Eiropas alķīmiķu baltais zelts. Mākslinieka Jāņa Roņa izveidotā Porcelāna fabrika Piebalgā ir vienīgā porcelāna ražotne Latvijā.
Jānis Ronis ir ne tikai mākslinieks – arī visas porcelāna krāsnis ir paša darinātas, kas prasa no viņa tehnologa zināšanas. Jānis Ronis pieder retajiem māksliniekiem, kam piemīt ne tikai radoša dzirksts, bet arī organizatora dotumi un neizsīkstoša enerģija. Izstāde Cēsu Izstāžu namā ir ieskats Jāņa Roņa un viņa radītās fabrikas radošajā darbībā.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
