Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
FK Balvas fināls
Tiks noskaidrots labākais jaunais Latvijas fotogrāfs
1. jūnijā
Zoom vebinārā
Foto: Adelīna Kalniņa
1. jūnijā plkst. 19:00 Zoom vebinārā un Facebook tiešraidē norisināsies FK Balvas fināls, kurā publisko prezentāciju veidā tiks noskaidrots labākais jaunais Latvijas fotogrāfs. Konkursu rīko žurnāls “Foto Kvartāls” sadarbībā ar BFS un tas notiek festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2020” ietvaros.
Konkursā varēja pieteikties Latvijas fotogrāfi, kas ir savas karjeras sākumposmā. No 33 pieteikumiem finālam tika atlasīti desmit fotogrāfi: Adelīna Kalniņa, Aleksandrs Vasiļevskis, Anna Dzērve, Antra Oša, Diāna Sutugina, Filips Šmits, Henri Laķis, Jānis Škapars, Marija Luīze Meļķe un Oskars Artūrs Upenieks.
FK Balvas pasākumā katrs finālists prezentēs savus darbus, īsumā iepazīstinās ar to ideju, kontekstu un tapšanas aizkulisēm, prezentāciju komentēs žūrijas locekļi, jautājumus Zoom platformā varēs uzdot arī skatītāji. Finālistus vērtēs starptautiska žūrija – žurnāla Bird in Flight fotoredaktore Ļoļa Goldšteina no Kijevas, neatkarīgais kurators Braņislavs Stepaneks no Bratislavas un žurnāla FK galvenais redaktors un festivāla Rīgas Fotomēnesis direktors Arnis Balčus.
Uzvarētājs iegūs dāvanu karti fotoprecēm un pakalpojumiem “Baltijas Foto Servisā” 150 EUR vērtībā, FK izdotos drukātos izdevumus, kā arī iespēju savus darbus publicēt žūrnālā FK.
“Jāatzīst, ka šoreiz apmēram puse no iesniegtajiem darbiem bija līdzīgā līmenī, tāpēc izvēlēties finālistus nebija viegli,” skaidro Arnis Balčus. “Svarīgi atzīmēt, ka viens no galvenajiem kritērijiem finālistu izvēlē bija ne vien prasme radīt kvalitatīvas, estētiskas un emocionālas fotogrāfijas, bet arī spēja demonstrēt savu skatījumu, viedokli, pozīciju, uzstādījumu visas sērijas ietvaros. Un, protams, arī autoru un pieeju dažādība.”
FK Balva tiek organizēta kopš 2015. gada, iepriekšējo reizi tā norisinājās 2018. gadā, kad uzvarētāja bija Annemarija Gulbe. Šogad finālā viņa viesosies ar savu darbu prezentāciju.
Emmas Sofias darbs “Pašizolācija no sevis - attiecības ar mākslu”
galerijā LOOK
1.‒7. jūnijs
Simboliski atzīmējot tuvojošos pirmā gada jubileju, galerijā LOOK īstenotā projekta ““111” ‒ “Viens mākslinieks. Viens mākslas darbs. Viens skatlogs.”” ietvaros šonedēļ no 1. līdz 7. jūnijam skatāms mākslinieces Emmas Sofias darbu “Pašizolācija no sevis - attiecības ar mākslu”, ar kuru tiks noslēgts izstāžu cikls “111”.
“Es atkal vēlējos aizbēgt no sevis, lai savestu kārtībā to, kas šķita izslīdam man no rokām. Tā vietā nonācu pašizolācijā”.
Šis šķietamais starpstāvoklis, kurā atrodamies, ir devis laiku ieraudzīt un pārdomāt mūsu ikdienas tīklojumus citā kontekstā. Veikt dažādas pārmaiņas, patīkamas vai ne tik ļoti. Kārtīgi parunāt ar sevi un atrast saskares punktus attiecībās ar mākslu un visu juteklisko pasauli. Jau no studiju laikiem Honkongā māksliniecei Emmai Sofijai apziņā ir iesakņojusies frāze “neērti ir labi”. Tas kā patīkami satraucošs stimuls liek iet tālāk mākslas intīmajā un noslēpumainajā pasaulē. Māksiniece cenšas uztaustīt formas, sajust izteiksmes līdzekļus, tehnikas, kurās māksla mīt viņā.
Skices un gobelēni, kuros attēloti amorfi, bezpersoniski silueti ir atgādinājums māksiniecei par viņas neparakstāmajām attiecībām ar mākslu. Tā nav viegla un to nevar saprast visi - māksliniece šo sapratni nemaz negaida. Šī personālizstāde ir vērsta uz sevi un ar lielu mīlestību tiek prezentēta pasaulei.
Ekspozīcija skatāma jebkurā diennakts laikā.
Galerija LOOK
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
2. jūnijs–11. jūlijs
No 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore ir Jana Kukaine.
Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā austriešu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (Der Mann ohne Eigenschaften, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.
“Sieviete bez īpašībām” iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt “mūžības vārdā”. Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.
Izstādes vizuālo identitāti veidojusi Elīna Brasliņa.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Performatīva izstāde “1:1”
ISSP Galerijā
2. jūnijs–4. jūlijs
Foto: Linda Boļšakova
Festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2020” ietvaros no 2. jūnija līdz 4. jūlijam ISSP Galerijā notiks performatīva izstāde “1:1”, kurā piedalās četrus radošās darbības ziņā atšķirīgus dažādu paaudžu Latvijas māksliniekus — Jāni Deinatu, Ievu Balodi, Lindu Boļšakovu un Tomu Harjo. Katrs autors galerijā uzturēsies vienu nedēļu, sniedzot iespēju apmeklētājiem līdzdarboties viņu radošajā procesā un padarīs pašu apmeklējuma pieredzi par notikumu. Izstāde aicina atkal satuvināties un pieredzēt mākslu klātienē, iesaistoties tās procesos.
“Lai arī šie vīrusa ēnā aizvadītie mēneši mūs apžēloja ar pavasarīgi patīkamiem laika apstākļiem, dzīve izolācijā radīja dīvainu apmulsuma un trauksmes izjūtu. Bet dzīva saruna kļuva par vienu no lielākajām vērtībām. Domājot par piedāvājumu, ko šobrīd var sniegt galerija, satikšanās ar mākslinieku klātienē šķita labākais risinājums ierobežojumu mīkstināšanas apstākļos. Jo, kas zina, vai pēc vasaras mums atkal nebūs jādodas ziemas guļā,” stāsta ISSP Galerijas programmas vadītāja Iveta Gabaliņa.
No 2. līdz 6. jūnijam viens no Latvijas atpazīstamākajiem fotoportreta žanra pārstāvjiem Jānis Deinats pārveidos galeriju improvizētā fotostudijā, piedāvājot apmeklētājiem kļūt par modeļiem viņa projektam “2.06.–6.06”. Pieteikties fotosesijai varēs pēc iepriekšēja pieraksta, sūtot ziņu uz e–pasta adresi gallery@issp.lv, vai rindas kārtībā galerijas darba laikā. Fotosesiju rezultāts nedēļas garumā būs apskatāms uz galerijas sienām.
No 9. līdz 13. jūnijam galerijā būs aplūkojama audiovizuāla instalācija no kolektīva “Baltic Analog Lab” arhīva materiāliem, kuras autore ir māksliniece Ieva Balode. Skatītāji, kuri vēlas piedalīties tās veidošanā, aicināti ierasties ar diapozitīviem no ģimenes arhīviem. 12. jūnijā plkst. 18.30 programmā paredzēta audiovizuāla performance kopā ar skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu.
No 16. līdz 20. jūnijam, reflektējot par aizvadīto laiku izolācijā, kas licis apzināties klātesamības un pieskāriena nozīmīgumu un visu lietu un radību savstarpējo saikni, māksliniece Linda Boļšakova veidos performatīvu telpu. Iesaistot procesā apmeklētājus, viņa smelsies iedvesmu no dabas radošajām sadarbībām jeb apputeksnēšanās.
Performatīvo izstādi noslēgs fotogrāfs un topošais aktieris Toms Harjo, kurš galerijā pavadīs laiku no 30. jūnija līdz 4. jūlijam, nedēļas garumā aicinot klātesošos svešiniekus un nesvešiniekus uz sarunu.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde “20 pavasari”
Ojāra Vācieša muzejā
2. jūnijs–4. jūlijs
No 2. jūnija līdz 4. jūlijam Ojāra Vācieša muzejā Torņakalnā aplūkojama turpat netālu mītošās Rīgas Lutera Draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde “20 pavasari”.
Rīgas Lutera draudzes mākslinieku izstādes Ojāra Vācieša muzejā notiek jau 20 gadus.
Rīgas Lutera draudzes mākslinieki par sevi stāsta: “Esam ļoti dažādi, katrs savā mākslas veidā vai stilā unikāli, profesionāli mākslinieki. Gleznotāji, grafiķi, tēlnieki, dizaineri un keramiķi. Bet ikreiz kāda vārdā nenosaukta intuīcija palīdz atnest uz izstādi tādu darbu, ka tie visi tik lieliski “turas kopā”. Droši vien tāpēc, ka mums pašiem patīk būt kopā.” Izstādēs daudzu gadu garumā ir piedalījušies Biruta Delle, Ausma Gūtmane, Māra Vaičunas, un daudzi citi. Arī šogad dalībnieku pulks ir plašs, izstādē piedalās Liene Ratnika, Māra Kalnišķe, Irīda Lazdiņa, Līga Lazdiņa, Helmuts Āķis, Gundega Zikmane, Gunta Ploka, Laima Akmentiņa, Baiba Ūlande, Ieva Nagliņa, Ēstere Zemīte, Daiga Aže, Zinta Miezaine un Baiba Rēdere.
Ojāra Vācieša muzejs
O. Vācieša iela 19, Rīga
Jāņa Kraukļa personālizstāde “МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ” un
Sadarbības projekta izstāde “Visa dzīvība zaļo”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
4. jūnijs–23. augusts
Jānis Krauklis. Publicitātes attēls. 2020.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā no 4. jūnija līdz 23. augustam būs skatāmas divas izstādes: Jāņa Kraukļa personālizstāde “МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ” un “Visa dzīvība zaļo” – sadarbības projekts, kurā piedalās mākslinieki Una Hamiltone Helle, Eltons Kūns, Uma Breakdown un kurators Ēriks Martinsons. Izstādes pavadīs plaša publiskā programma.
МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ ir Jāņa Kraukļa pirmā personālizstāde. Izstādes kuratore ir Zane Oncjule. Izstāde apliecina mākslinieka interesi par zemi kā materiālu konceptuāliem vingrinājumiem, gan medija prakses ietvaros, gan – skulpturāli. Izstāžu telpas ierobežotībā Krauklis iztēlojas un uzstāda pārvietojumus un pārveidojumus, radot ne-attēlojošu un reizē dzīvu sasaisti ar zemi, izmantojot augsni un citus dabā sastopamus materiālus. МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ koncentrējas metodēs, kuras vieno kompresija, saspiešana un sablīvēšana, kamēr tematiski darbi izriet no stāstiem, kuras iemieso māja. Mainīgais, procesuālais izstādes formāts ļauj Krauklim mēģināt tās interpretēt no jauna.
1980. gados Ukrainas imigrantu strādnieki (dēvēti arī par gucuļiem) tika nolīgti darbam fermas celtniecībā netālu no kolhozam piederošas mājas Prizēnos, Vecpiebalgas pagastā, kurā viņi uzturējās. Virs mājas ārdurvīm viņi uzrakstīja frāzi “ЛУПАНАРИЙ. НЕ ПРОХОДИ МИМО. МЫ УЖЕ ДОМА, А ТЫ ЕЩЕ В ГОСТЯХ” (Bordelis. Nebrauc garām. Mēs jau esam mājās, bet tu vēl viesojies). 1980. gadu beigās Jāņa Kraukļa ģimene iegādājās šo māju līdz ar uzrakstu reģionā, kurā ir atrodamas viņu ģimenes saknes. Divas desmitgades vēlāk māja vairs nav labā stāvoklī un to nācās nojaukt. Šis laiks un vieta, kur reiz atradās māja, bet tagad vien drupas (vai kapakmens), ir pavēris ceļu, lai no jauna aplūkotu (vietas) kultūras atmiņu.
Vairāk informācijas par izstādi šeit.
Jānis Krauklis (1993). 2019. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Studiju gados papildinājis zināšanas Roterdamā, Vilema de Kūninga akadēmijā un Antverpenē, Karaliskajā Antverpenes akadēmijā. 2017. gadā kļuva par vienu no Ināras Teterevas stipendiātiem mākslā. Krauklis ir viens no četriem mākslinieku grupas “3/8” dibinātājiem. Kopš 2014. gada izstādījis savus darbus grupu izstādēs – “Black Market”, Kim?, “NNN” un “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, “Sistēmas” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, arī “Private/Public” Gallerie Mitte Brēmenē, Vācijā u.c. 2019.gadā Krauklis tika atzīts par Open Kim? Call 2020 laureātu, kas sniedza viņam iespēju sadarboties ar un veidot izstādi Kim?.
Visa dzīvība zaļo. Publicitātes attēls, 2020.
Savukārt “Visa dzīvība zaļo” ir Unas Hamiltones Helles, Eltona Kūna, Uma Breakdown un Ērika Martinsona sadarbības projekts – izstāde, lasīšanas grupa un mākslinieku filmu seanss.
Kliforda D. Saimaka romānā “Visa dzīvība zaļo” (All Flesh Is Grass, 1965) kāda neliela pilsēta kļūst neizskaidrojamā kārtā izolēta no pārējās pasaules ar neredzamu un necaurejamu barjeru. Galvenais varonis Breds Kārters, teju bankrotējuša uzņēmuma īpašnieks, kļūst par starpsugu saziņas kanālu ar būtnēm, kuras ir atbildīgas par vairogu, kas apņēmis pilsētu. Būtnes ir ārpuszemes izcelsmes un ieņem purpursārtu ziedu formu. Kārters uzņemas sava veida vēstnieka lomu, lai vēstītu ziedu vēstījumu par mierīgu līdzāspastāvēšanu visiem Visumā. Frāze “All Flesh is (as) Grass” parasti tiek izmantota kā epitāfija daudziem, kuri ir aizgājuši un pievienojušies zemei, apliecinot dzīvības ciklu un visa savstarpējo sasaisti.
Izstāde “Visa dzīvība zaļo” Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā tiks veidota, ņemot vērā jautājumus par augu apziņu/darbību un starpsugu komunikāciju/empātiju. Izprotot šos konceptus kā “mistērijas”, projekts izmantos spēli kā izziņas veidu. Filma The Plants are Watching un tās 1970. gadu (pseido)zinātnes konteksts, būs izejas punkts, apvienojumā ar kritiku un iztaujāšanu. Metode ir sadarbības rezultātā izstrādāta trīsdimensionāla spēle, kas Kim? telpas iztēlojas kā spēles laukumu un vietu eksperimentiem. Atsauces punktos ietilpst tehnikas/pieejas no: LARP (Live Action Role Playing) , LAOG (Live Action Online Games), TTRPG (Table Top Role Playing Games), MMO (Massively Multiplayer Online Games) un televīzijas piedzīvojumu spēles. Izstāde apkopo: stilizētu pētniecības laboratoriju ar datiem, kas savākti projekta attīstītas fāzē; modulāra sintezatora ģenerētu skaņu; vienpersoniski vadītu meditāciju; trauku ar zemi; un Ficus Iyrata augu, novietotu uz zaļā ekrāna fona. Projektam un tā ietvaros ģenerētajai spēlei attīstoties, izstādes telpā piepulcēsies papildus elementi. Iegūtā spēle ņems vērā gan fiziskās, gan tiešsaistes spēles scenārijus un tiks publiski testēta, izstādei noslēdzoties. Iedomātie starpsugu komunikācijas ierobežojumi tiks uztverti par spekulatīva potenciāla pamatiem, un visai iesaistei ar dzīvām būtnēm, gan fiktīvām, gan citādām, tiks pieiets ar cieņu.
Vairāk informāciju par izstādi un publisko programmu skatīt šeit.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Tēlnieka Toma Valmiera personālizstāde “Koka Kriptogrāfija”
Rietumu Bankas Izstāžu zālē
5.‒30. jūnijs
No 5. līdz 30. jūnijam Rietumu Bankas Izstāžu zālē varēs apskatīt tēlnieka Toma Valmiera pirmo personālizstādi “Koka Kriktogrāfija”. Darbu radīšanā mākslinieks uzsvaru ir licis uz koku kā materiālu un ideju šifru.
“Izstādes caurstrāvojošais kopsavilcējs ir materiāls, no kā darbi ir radīti. Māksliniekam attiecības ar koku ir kā ar savu seno senci, kurš nebeidz rādīt dzīves dažādās formas. Rezultātā tas darbu tematisko fonu padara par viegli eksistenciālu,” tā par izstādi stāsta tēlnieks Toms Valmiers.
Izstādē apskatāmie darbi ir tapuši Toma Valmiera studiju gados, tomēr četri būs jaundarbi, kas radīti valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā. “Koka Kriptogrāfija” izstādē varēs aplūkot apaļskulptūras, ciļņus, medaļu komplektu, kā arī performances dokumentāciju.
Toms Valmiers 2019. gadā ir pabeidzis Latvija Mākslas akadēmiju un ieguvis Maģistra grādu tēlniecības apakšnozarē. 2018. gadā Jēkabpilī, Mežaparka teritorijā, atklāja viņa skulptūru “Priedes rīts”, jaunais tēlnieks arī bijis viens no autoriem mākslas stacijas “Dubulti” izstādē “Studentu dienasgrāmatas. Tēlnieki”.
Rietumu Bankas Izstāžu zāle
Vesetas iela 7, Rīga
Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde “Gaisma. Skatiens. Aspazija”
Raiņa un Aspazijas mājā
5. jūnijs–29. augusts
No 5. jūnija līdz 29. augustam Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā būs aplūkojama mākslinieku Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde “Gaisma. Skatiens. Aspazija”, kas tapusi kā veltījums Aspazijai 155. dzimšanas dienā. Netradicionālās mākslas tehnikās un formās veidotie mākslas darbi aicinās sastapt Aspaziju mūsdienu laikā un telpā.
Aspazijas personības pievilcība, ambiciozitāte, drosme un elegance joprojām uzrunā arī mūsdienu cilvēku. Latviešu dzejas karalienes fenomens atstājis negaistošu smaržu literatūrā, ļaužu prātos un kolektīvajā apziņā.
Ieva Baumgarte ir māksliniece, grafiķe, gleznotāja. Figurālā glezniecība un zīmējums ir mākslinieces komunikācijas forma ar skatītāju. Darbu pamatā – smalkums un enerģija. Autore pētījusi Aspazijas portretus dažādos dzīves posmos. Ķermeņa valoda un sejas izteiksmes ļauj pietuvināties dzejnieces personībai un aizgājušam laikmetam.
Juris Kļava ir inovatīvais mākslinieks-inženieris. Autora interešu lokā ir formu meklējumi, izvedot to ārpus rāmjiem. Formai nav ierobežojumu, ierobežojumi ir iztēlei.
Izstādē izmantotās dažādas tehnikas: foto modulācijas 3D drukātās litofānijās jeb gaismas attēlos, vektorgrafikas telpiskās variācijas, klasiskā glezniecība.
Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Rupert izsludina pieteikšanos
Rupert rezidences programmai 2020. gada jūlijā!
Pieteikšanās līdz 14. jūnijam
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar Rupert wwww.rupert.lt izsludina pieteikšanos Rupert rezidences programmai 2020. gadā, kas norisināsies no 1 līdz 31. jūlijam.
Šogad Rupert strādā ar savstarpējas atkarības un aprūpes tēmu, tāpēc pretendenta darbi var būt saistīti (taču ne obligāti) ar šīm tēmām.
Lai pieteiktos, lūdzam sūtīt savu CV, portfolio un motivācijas vēstuli 1 lpp garumā (angļu valodā) uz kim@kim.lv. Pieteikšanās termiņa beigu datums – 14.jūnijs).
Rupert sniedz iespēju piedalīties vienam Latvijā strādājošam māksliniekam vai kuratoram. Kim? un Rupert vēlētos izmantot pašreizējo situāciju, ko izraisījusi COVID-19 pandēmija, lai veicinātu sadarbību starp Baltijas mākslas scēnām un stiprinātu kontaktus reģiona iekšienē.
Rupert atrodas gleznainajā Valakampiai rajonā Viļņā vien nelielā attālumā no pilsētas plaukstošā kultūras centra pie upes Nere un nelielas tās pludmales, kuru ieskauj mierpilni lauki un mežs. Trīs rezidences studijas atrodas nesen būvētajā ēkā Pakrantė, kuru projektējis godalgotais lietuviešu arhitekts Audrius Ambrass. Pakrantė tika izveidots kā mākslas inkubators, un tajā darbojas vairākas radošās industrijas. Katram rezidentam tiek nodrošināta studijas telpa un mezanīns (aptuveni 52m 2 ), ko rezidences laikā izmantot kā projektu izstrādes un pētniecības telpu. Studija ir pilnībā mēbelēta un aprīkota ar WiFi. Ēkā atrodas arī lasīšanas telpa, konferenču telpa un virtuve, kuras ir atvēlētas rezidentu rīcībā.
Rupert atbalsta rezidentus ar:
- studijas / dzīvošanas telpu
- komunālajiem izdevumiem
- kuratoriālu atbalstu
- nodrošina administratīvu atbalstu un piekļuvi nepieciešamajiem kontaktiem, rīkiem, materiāliem un pētniecības un izstrādes informācijai
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
40 darbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas izstādē
Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā
līdz 14. jūnijam
Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā Tallinā skatāma izstāde “Ornaments un Baltijas modernisma dizains, 1955–1985”, kurā Latviju pārstāv 40 darbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma.
Agrā pavasarī, 13. martā, Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā tika atklāta izstāde “Ornaments un Baltijas modernisma dizains, 1955–1985” (“Ornament ja Balti modernistlik disain, 1955–1985”), taču ārkārtas situācijas dēļ apmeklētājiem tā nebija pieejama. Tagad muzejs atsācis savu publisko darbību, aicinot izjust Baltijas valstu dizaina enerģētiku kopīgā ekspozīcijā, kura būs aplūkojama līdz 14. jūnijam.
Projekta fokusā – triju padomju okupācijas laikā kultūrvēsturiski cieši saistīto Baltijas valstu reģionālā modernisma vēsture ar mērķi parādīt gan apbrīnojamas līdzības, gan atšķirības mākslinieku radošajā pieejā ornamentam, kas izvēlēts par centrālo pētījuma tēmu. Skatītājs tiek iepazīstināts ar lokālā modernisma izpausmēm, kur daudzi prezentētie objekti nesakrīt ar vispārpieņemtajām tradicionālā modernisma paradigmām un tādējādi savulaik iegūla alternatīvās vēstures “lauciņā”.
“Kaut arī pirmajā mirklī šķiet, ka modernismam raksturīgas tīras krāsas un līnijas, iedziļinoties dizaina vēsturē, atklājas daudzveidīgāka un niansētāka aina,” stāsta izstādes kuratore Dr. art. Trīna Jerlei (Triin Jerlei). Atrodamas tādas modernisma variācijas, kas var būtiski atšķirties vai pat ir pretrunā ar vispārzināmo un pazīstamo. Skatītājiem tiek pasniegts apjomīgs dizaina priekšmetu klāsts – sākot no rotām līdz keramikai.
Jau pērngad šai izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tika atlasīti 40 izcili izvēlēto periodu raksturojošie keramikas kolekcijas eksponāti, to skaitā arī 20. gadsimta 50. gadu autordarbi, kurus plašākai auditorijai pēdējā laikā nav bijusi iespēja parādīt.
Ekspozīcijā skatāmi objekti no Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzeja, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Lietuvas Mākslas muzeja kolekcijām.
Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejs
Lai 17, Tallina
Aicina pieteikties Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolai
“Sarunas par dzimti Baltijā un Austrumeiropā”
līdz 15. jūnijam
Ieva Iltnere. Supersieviete. 2019 Audekls, akrils. 120 x 160 cm
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs vasaras skolai “Sarunas par dzimti Baltijā un Austrumeiropā” līdz 15. jūnijam aicina pieteikties humanitāro zinātņu maģistrantūras un doktorantūras studentus, jaunos māksliniekus, mākslas zinātniekus, kuratorus un kultūras pētniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Vasaras skola norisināsies Kuldīgā no 31. jūlija līdz 5. augustam.
Patriarhālie, heteronormatīvie un uz dzimumu balstītie ieradumi, kas kultivēti gadsimtiem ilgi, nav izgaisuši arī šodien. To konfrontēšanā nenovērtējama loma ir feminisma kustībai un dzimtes studijām, kas aizsāka skaļi runāt par ilgstoši ignorētām dzimumu līdztiesības problēmām un uzstājušas uz izmaiņām dažādos politiskās, sociālās, ekonomiskās un kultūras dzīves aspektos, lai veidotu heterogēnu sabiedrību. Vasaras skolas programma pievērsīsies gan mākslas vēsturē marginalizētajiem stāstījumiem, gan ikdienas solidaritātes un emancipācijas jautājumiem mūsdienās. Kādi sociālie un vēsturiskie iemesli veidojuši dominanci pār sievietēm mūsu reģionā? Kā māksla var kļūt par politisku praksi un mainīt iesīkstējušās politiskās un sociālās struktūras dzimtes kontekstā? Kā, pārskatot pagātni un pārinterpretējot arhīvus, mēs varam veidot alternatīvu nākotni?
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola notiek jau septīto gadu, un arī šogad tā rīkota sadarbībā ar Kuldīgas mākslinieku rezidenci un Latvijas Mākslas akadēmiju, lai sniegtu iespēju jaunajiem profesionāļiem brīvā un starpdisciplinārā formā lekcijās un radošās darbnīcās izzināt aktuālākos laikmetīgās kultūras kontekstus, attīstīt kritisko domāšanu un veidot kolektīvas mākslinieciskās pētniecības un radošās prakses. Šogad vasaras skolas uzmanības centrā būs feminisma un dzimtes studiju jautājumi vēsturiskā atskatā un šodien Baltijā un Austrumeiropā.
Vasaras skolas lektori un darbnīcu vadītāji būs pētnieki Redi Koobaka (Bergenas Universitāte), Bārts Pušavs (Kopenhāgenas Universitāte), kritiķe un kuratore Jana Kukaine (Latvijas Mākslas akadēmija), kuratore, māksliniece un dzejniece Laima Kreivīte (Viļņa), mākslinieki Jāna Kokko (Helsinku Mākslas akadēmija) un Vala T. Foltins | Valentine Tanz (Krakova / Kopenhāgena). Programmas kuratores ir Ieva Astahovska un Andra Silapētere.
Vasaras skolas programma notiks angļu valodā. Dalība tajā ir bez maksas, taču dalībniekiem daļēji jāsedz uzturēšanās izmaksas 80 eiro apmērā.
Vasaras skolai interesenti aicināti pieteikties, angļu valodā aizpildot pieteikuma anketu.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola
Uģa Mežavilka gleznu izstāde
Bauskas muzejā
līdz 24. jūnijam
Uģis Mežavilks. Tirgussievas. 60-tie gadi. Bauskas muzeja kolekcija
Bauskas muzejā līdz 24. jūnijam skatāma mākslinieka Uģa Mežavilka gleznu izstāde.
Muzejs, aizsākot izstāžu ciklu “Jaunākie jaunieguvumi”, apmeklētājiem piedāvā ekspozīciju, kas veltīta gleznotāja Uģa Mežavilka (1929-1998) daiļradei. Lai gan plašākai publikai mākslinieks pazīstams kā karikatūrists, Bauskas muzejs aicina iepazīt Uģi Mežavilku kā gleznotāju, jo mākslinieka mūža lielā mīlestība ir bijusi glezniecība.
U.Mežavilks dzimis Bauskas apriņķa Svitenes pagasta Mežavilkos. Ģimenes leģenda vēsta, ka Uģis esot rakstījis vēstuli Vilim Lācim, Latvijas padomju valdības vadītājam, lai lūgtu iespēju mācīties mākslas skolā. Vilis Lācis šo lūgumu uzklausījis un tā pirmo mākslas izglītību Uģis Mežavilks guvis V. I. Surikova Maskavas mākslas vidusskolā (1943.-1950. g.). Šajā skolā līdztekus parastajiem skolas mācību priekšmetiem padziļināti tika mācīta zīmēšana, gleznošana un kompozīcija. Pēc tam seko studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1950.—1956. g.).
Lai gan Uģim Mežavilkam bijusi iespēja palikt Mākslas akadēmijā kā zīmēšanas pasniedzējam, jaunais, talantīgais mākslinieks pēc akadēmijas beigšanas sāk strādāt humora un satīras žurnālā Dadzis, kur ilgstoši bijis žurnāla galvenā mākslinieka Egona Rusmaņa vietnieks. Ar Dadzi Uģis Mežavilks sadarbojas līdz pat šā izdevuma likvidācijai 1995. gadā.
Uģis Mežavilks ir ilustrējis arī grāmatas, īpaši laba sadarbība viņam veidojusies ar humoristu Andreju Skaili. Viņš daudz gleznojis plenērā, jo īpaši Vidzemes jūrmalā un Piebalgas pusē. Izstādēs piedalījies no 1957.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no1959.gada.
2020. gada sākumā muzejs saņēma unikālu dāvinājumu – U. Mežavilka mākslas darbu kolekciju. Pateicamies mākslinieka meitai Rūtai Mežavilkai un ģimenei par kolekcijas nodošanu mūsu muzejam un sabiedrībai.
Bauskas muzejs
Kalna iela 6, Bauska
Izstāžu cikls “Āzijas mākslas stāsti”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
līdz 13. septembrim
Izstāžu cikla “Āzijas mākslas stāsti” vizuālā identitāte. Dizaina autors: Kristīne Jansone. Publicitātes foto
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA tiek aizsākts jauns izstāžu cikls “Āzijas mākslas stāsti”, kas ar viena darba vai tēmas izklāstu iepazīstinās Austrumu galerijas apmeklētājus ar Āzijas mākslas dažādību.
Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko skatījumu. Aplūkojot Āzijas mākslas priekšmetus, var rasties vairāk jautājumu nekā atbilžu, un cikls “Āzijas mākslas stāsti” rosinātu atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, kā arī to filosofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. LNMM Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, bet Austrumu galerijā eksponēta tikai daļa no tiem.
Pirmais cikla ietvaros eksponētais darbs ir Indijas Tandžoras skolas meistara gleznojums uz stikla “Maharadža”. Tas izceļas ne tikai ar savdabīgu izpildījuma tehniku un sižetu, bet arī ar apjomīgu restaurāciju.
Gleznas kompozīcijas centrā attēlots iespējams Marathu valsts (1674–1820) maharadža, kas sēž zirga pajūgā. Darbā parādās viena no populārākajām tēmām Indijas mākslā – procesija. Indijā reliģiskie rituāli ir katra valdnieka dzīves neatņemama daļa, kuru laikā viņš lūdz dieviem par dinastijas, tautas un valsts labklājību. Saskaņā ar tradīciju tieši svinīgu publisku ceremoniju laikā valdnieks uzskatāmi apliecina tautai savu varenību.
Muzeja Āzijas mākslas kolekcijā esošajam mākslas darbam bija nepieciešama sarežģīta restaurācija. Gleznas stikla pamatne bija saplēsta piecpadsmit gabalos, virspusi klāja putekļu un netīrumu kārta, kā arī viens stikla fragments pie augšējās malas bija zudis. Būtiski atzīmēt, ka restaurācija tamlīdzīga veida glezniecībai Latvijā līdz šim vēl nebija veikta, tāpēc pirms darbu uzsākšanas, konsultējoties ar nozares speciālistiem, tika izstrādāta atbilstoša metodoloģija. Gleznu restaurēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja gleznu restauratore-vecmeistare Nataļja Kurganova un Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla nodaļas docente un māksliniece Inita Ēmane.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Pastāvīgā ekspozīcija / Austrumu galerija, 3. stāvs
Doma laukums 6, Rīga
Multimediāla izstāde “Simbolisms”
Cēsu Pilsmuižas klētī
līdz 20. septembrim
Līdz 20 septembrim Cēsu Pilsmuižas klētī skatāma izstāde “Multimediju performance Simbolisms”, kas ir veltījums simbolismam Latvijas mākslā un kurā jaunās krāsās, skaņās un kustībā uzmirdz vairāk nekā 40 spilgtākās tā laika gleznas.
Virtuālā mākslinieku veidotā animācijas performancē redzami tādu latviešu vecmeistaru kā Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles u.c. autoru darbi, kas Latvijas valsts simtgades programmā tika eksponēti Parīzē, Orsē muzejā. Mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem veidotā izstāde tiek pieteikta kā labs veids, kā ar mākslu iepazīstināt bērnus.
Šis ir jau otrais Digitālā izstāžu nama “Lumiere” multimediālais projekts, ko var šobrīd aplūkot Cēsīs – Cēsu pils tornī ir izveidota unikāla izstāde – performance par Cēsu pils stāstu, kas ielūkoties nozīmīgākajos pils vēstures notikumos un sajust to atmosfēru.
Īpaši šai izstādei izcilais pianists Andrejs Osokins ieskaņojis melodijas katram mākslas darbam un visam priekšnesumam kopumā, interpretējot triju izcilo latviešu simbolisma laika skaņražu – Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa darbus. Unikālo skaņu celiņu papildina Edvarta Virzas, Fallija, Zemgaliešu Birutas dzeja, ko ierunājuši aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis. Jaunās multimediālās izstādes tēmas ir “Mīts-Cilvēks-Daba”.
“Multimediālā simbolisma mākslas izstāde ir digitāli izglītojošs mākslas-mūzikas-literatūras projekts, kas īpašā mākslas performancē iepazīstina ar izcilu Latvijas kultūras personību daiļradi 20. gadsimta sākumā. Pateicoties labākajiem multimediālās jomas māksliniekiem, izstāde ir izveidota mūsdienīgā tehnikā, lai tā ar savu sniegumu vienlīdz aizrautu gan mākslas pazinējus, gan arī tādus, kas līdz šim ar to ir bijuši sveši, tostarp arī bērnus. Izstādes pamatā ir Latvijas vecmeistaru gleznas, daļu no tām pirms diviem gadiem Baltijas simbolisma mākslas izstādē “Nepieradinātās dvēseles” Parīzē, Orsē muzejā aplūkoja vairāk kā 300 000 apmeklētāju. Īpaši radītas kustīgas animācijas, atrasta to laiku un sajūtu raksturojoša mūzika un dzeja atdzīvina telpu neparastā piedzīvojumā un ļauj gūt priekšstatu par to, cik mūsu mākslinieki ir bijuši spēcīgi simbolisma mākslā,” atzīst Digitālā izstāžu nama “Lumiere” vadītājs Renārs Sproģis.
Pēc eksponēšanas Cēsīs šī unikālā digitālā mākslas izstāde būs apskatāma daudzos Latvijas reģionos un lielākajās pilsētās. Līdz 20. septembrim tā atradīsies Cēsu Pilsmuižas klētī.
Ceļojošo multimediālo simbolisma izstādi veido Latvijā un pasaulē atpazīstami videomākslinieki Māra Kalves vadībā, skaņu dizainu veidojis Ernests Ansons, to producē Leonarda Ķestere. Katra glezna tiek parādīta, izmantojot plašu mūsdienu tehnoloģiju klāstu – piemēram, klasiska “stop-motion” animācija, slāņu video apstrāde, telpiskas gaismas 3D modelēšana virtuālā telpā.
Projekta partneris ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Multimediju darbā izmantoti mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas un privātkolekcijām, kā arī no LNMM plašā krājuma.
Cēsu Pilsmuižas klēts
Pils laukums 9, Cēsis
