Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ārtelpas projekts “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2025 ietvaros
Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās
9.–22. jūnijs
Jao Šancjiņ, no sērijas “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas”, 2023-
No 9. līdz 22. jūnijam Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās ierasto reklāmu vietā būs izvietoti attēli no Somijā dzīvojoša Honkongas mākslinieka Jao Šancjiņ (Sheung Yiu) pētījuma “Paredzējumu e-sejas jeb kā lasīt sejas”. Projekta kuratores ir Inga Brūvere un Mariē Šēvolda (Marie Sjøvold, NO).
Viena no vietām, kur cilvēki mēdz viens otru pamanīt, ir sabiedriskais transports. Gaidot iekāpšanu, nereti paiet ilgāks laika sprīdis, un neviļus sākam vērot tipāžus, kas iegadījušies blakus. Ielūkošanās sejā ir aizraujošs komunikatīvs process, kas gan aizvien biežāk notiek ar sociālo mediju pastarpinājumu, vienlaikus automātiski ziedojot savu seju kādai digitālai mākoņpakalpojumu kolekcijai. Neviens cilvēks nezina, kādu lomu mākslīgā intelekta režijā tuvākā vai tālākā nākotnē nospēlēs viņa foto atveids. Pagaidām mūsu sejas tikai krājas gigantiskā attēlu depozītā nenoskārstai vajadzībai un tiek izmantotas šauri racionāliem mērķiem – identitātes un drošības pārbaudēm, patērētāju uzvedības analīzēm un citur, kur noder seju meklēšanas programmas. Tomēr, gaidot autobusu, trolejbusu vai tramvaju, esam īstu ļaužu ielokā un varam mēģināt saprast un nepārprast cits citu, ieskatoties sejās.
Jao Šancjiņ seju lasīšanas tradīciju līkločus pēta kopš 2023. gada. Mākslinieka pētījumu var uztvert kā sejas interpretācijas vēsturi cauri kultūrām un laikiem, kas šodien – tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ērā, kad visiem ir brīvi pieejamas digitālās seju atpazīšanas sistēmas, – ieguvusi īpašu aktualitāti. Vizuālajā pētījumā Jao Šancjiņ izmanto savu seju, kuru pakļauj dažādiem procesiem, ar jauno tehnoloģiju rīkiem pārbaudot senas Austrumu un Rietumu sabiedrībās izstrādātas tradīcijas. Turklāt pētījums ietiecas antropoloģijas un lingvistikas laukos, modinot mašīnredzes paļāvīgo izmantotāju uzmanību: tieši tāpat un vēl straujāk nekā iepriekšējos gadsimtos ar vārdu palīdzību vairojas stereotipi un sociālie aizspriedumi.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2025
Alēnas Klēras lekcija un A Shade Colder žurnāla prezentācija
Kim? festivāla “ĒDENE: Saldie sešpadsmit” programmas ietvaros
10. un 11. jūnijā
Hanzas ielā 22, Rīgā
10. un 11. jūnijā Hanzas ielā 22 norisināsies divas aktivitātes kā daļa no tikko atklātā Kim? festivāla “ĒDENE: Saldie sešpadsmit” programmas.
10.jūnijā plkst. 18:00 notiks kuratore Alainas Klēras Feldmanes lekcija “We Don’t Need No Education: kūrējot skolas ietvaros un ārpus tās” (Alēna Klēra Feldmane, ASV).
Kim? izstādes “Ēdene: Saldie sešpadsmit” (Coming of Age) ietvaros līdzkuratore Alaina Klēra Feldmane sniegs priekšlasījumu par savu kuratores un vadītājas darbu pēdējo septiņu gadu laikā Miškina galerijā Ņujorkas Pilsētas universitātē, kā arī nesenajā amatā Langsona Kalifornijas mākslas institūtā un muzejā (Langson IMCA), Kalifornijas Universitātē Irvainā. “Pilngadība” ir topošā izstāde, kurā piedalās mākslinieki no Rīgas un Ņujorkas, pētot jauniešu kultūru un pārejas posmu starp bērnību un pieaugušo vecumu.
Feldmane stāstīs par starpdisciplināru programmu veidošanu kopā ar pasniedzējiem, studentiem un māksliniekiem, pārveidojot galeriju par laboratoriju, kurā koledžas kopiena var aktivizēt saturu jaunos un eksperimentālos veidos. Atšķirībā no tradicionālajiem muzejiem, universitātēm ir auditorija, kas sastāv no tūkstošiem jaunu cilvēku, piekļuve jaunākajiem pētījumiem un iespējas sadarboties ar partneriem no visas pasaules. Feldmane arī dalīsies savā pieredzē kā profesore un kuratore, stāstot, kā šo abu lomu saplūšana veido dziļāku saikni starp jauno auditoriju un mākslu.
11.jūnija plkst. 18:00 notiks A Shade Colder (Tallina) žurnāla prezentācija.
Redaktore Keiju Krikmane (Keiu Krikmann) un grafiskās dizaineres Johanna Rūkholma un Martina Gofmane (Johanna Ruukholm, Martina Gofman (Jojo & me Studio)) prezentēs Tallinā bāzēto mākslas žurnālu A Shade Colder, atzīmējot tā devītā numura Uncertain Territories iznākšanu. Papildus žurnāla A Shade Colder iepazīstināšanai sarunas laikā uzmanība tiks pievērsta mākslas žurnālu lomai un grafiskā dizaina nozīmei mākslas izdevējdarbībā.
A Shade Colder ir platforma diskusijām par un ap mākslu Igaunijā un plašākā Ziemeļaustrumeiropas reģionā, izceļot kopīgus stāstus, piedāvājot dziļāku analīzi un fiksējot arī īslaicīgākus notikumus. Žurnāls galvenokārt tiek publicēts tiešsaistē, vienu reizi gadā izdodot drukāto versiju. Pēc sarunas A Shade Colder devītais numurs būs pieejams iegādei uz vietas.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Hanzas iela 22, Rīga
Teātra festivāls “Aspazija - drāmas karaliene”
Dramaturģiska izstāde “Atriebēja”
Aspazijas mājā, Jūrmalā
10.–15. jūnijs
No 10. līdz 15. jūnijam norisināsies teātra festivāls “Aspazija – drāmas karaliene”, kas veltīts Aspazijas 160. dzimšanas dienai. Festivāla ietvaros no 10. līdz 15. jūnijam Aspazijas mājā būs skatāma dramaturģiskā izstāde “Atriebēja”, kuru iedvesmojusi Aspazijas debijas luga “Atriebēja” (1887).
Izstādes veidotāji – scenogrāfs Aigars Ozoliņš un režisore Anta Priedīte – “Atriebējā” paustās idejas ir piemērojuši telpai – dzejnieces dārzam.
“Rakstīšanai ir daudz kopīga ar dārzniecību – tu iesēj, iestādi augu un tad skaties, kas no tā iznāks. Ar idejām ir līdzīgi – kaut kas izdzīvo, aug līdzcilvēku prātos, kaut kas izteikts par agru un nonīkst. Tad vēl visa tā ravēšana, pārveidošana, kaitēkļi... Kur rodas mēslojums idejām – ļoti daudz līdzīgā,” stāsta mākslinieks Aigars Ozoliņš.
Aspazija ar savu pirmo drāmu “Atriebēja”, kas vēsta par Latvijas dzimtbūšanas laikiem, piedalījās Rīgas Latviešu biedrības nama rīkotajā lugu konkursā. Par spīti sākotnējiem iebildumiem, ka lugas finālā ir par daudz mirušo, Aspazija konkursā uzvarēja, taču uz pirmo iestudējumu bija jāgaida ilgi.Cenzors drāmas iestudējumu aizliedza, jo “gandrīz visā lugā redzams liels autores naids pret muižniekiem”. “Atriebējā” Aspazija atklāj latviešu piedzīvoto pazemojumu dzimtbūšanas laikos, alkas pēc tiesībām pašiem lemt savu likteni un liek saviem drāmas varoņiem sagraut pastāvošo kārtību drupās, lai celtos “jaunai dzīvībai”.
“Lugas centrā ir divi aktuāli konteksti. Viens – aktīvs savu zemes tiesību pieprasījums. Šī brīža pasaules kontekstā – lieki komentējama aktualitāte. Otrs – Aspazija jau savā pirmajā lugā rada ļoti plašu sieviešu kārtas varoņu izvēļu un pārdomu telpu,” norāda režisore Anta Priedīte.
Izstādes veidošanā iesaistījās arī Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi, domājot par to, kādi personiski jautājumi šodienas pusaudzim šķiet protesta vērti. Jauniešu darba rezultāts – ar katra personisko dizainu apdrukāti T-krekli – būs apskatāms izstādes ietvaros.
Aspazijas māja, Jūrmalas muzeja filiāle
Z. Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Arta Oruba solo koncerts
Zigfrīda izstādes “Kino klejotājs” ietvaros
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
10. jūnijā / plkst. 20.00
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” 10. jūnijā plkst. 20.00 Zigfrīda izstādes “Kino klejotājs” ietvaros norisināsies ir talantīgā pašmāju džeza bundzinieka Arta Oruba solo koncerts. Koncerts ir Arta Oruba improvizācija un veltījums draugam Sig. (Siegfried Debrebant, bet latviskojot - Zigfrīds).
Artis stāsta: “Vienmēr, kad Sig man zvanīja no kāda no saviem daudzajiem tālruņu numuriem, es vispirms atvēru savu kalendāru un tikai tad pacēlu telefonu. Dažreiz zvans bija tikai pieteikšanās vai draugu tērzēšana, taču vairumā gadījumu tas bija vien ļoti īss jautājums – kad varētu rīkot koncertu? Bieži tas notika pēdējā brīdī…”
Sig (Zigfrīdu) rūpēja: “Kā iet Artim – viņš ir aizņemts bundzinieks! Pabarojama liela ģimene!” Un Artis vienmēr atrada laiku spēlēšanai ar Sig.
Artis Orubs mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, studējis Utrehas un Amsterdamas konservatorijās, bet vēlāk atgriezies Latvijā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā. Oruba talants sniedzas ārpus klasiskā džeza rāmjiem – mākslinieks pievērsies arī kompozīcijai un producēšanai. Artis spēlējis kopā ar iespaidīgu skaitu latviešu un starptautiski zināmu mūziķu, paralēli ieņemot vadošā bundzinieka amatu Latvijas Radio bigbendā un pasniedzot Jāzepa Vītolas Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļā.
Izstāde ir ieskats Franču izcelsmes komponista, mūziķa, kino režisora un pasaules apceļotāja Sig (Siegfried Debrebant, bet latviskojot - Zigfrīds) daiļradē. Lai arī Zigfrīda pēkšņā nāve pagājušā gada rudenī ir radikāli mainījusi šīs izstādes veidošanas procesu, un, visticamāk, to, kā mēs uzlūkojam viņa daiļradi, kura nu atklājas savā pabeigtības totalitātē, tā ir viņa ideju un klātbūtnes caurvīta manifestācija. Ekspozīciju veido filma Kinogamma, kas ir ekstātiskā pasaules tvēruma šedevrs, un viņa klejojumos uzņemtās fotogrāfijas, kuras ir skatāmas gan kā papildinājums Zigfrīda sinemātiskajam pasaules redzējumam, gan kā māksliniecisks pētījums par cilvēku pasaules un eksistences mistērijām.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Miķeļa Mūrnieka izstāde “Spēle”
Čehova teātra galerijā
No 12. jūnija
No 12. jūnija Čehova teātra galerijā būs skatāma Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Spēle”, kurā mākslinieks pievēršas teātra 142. sezonas vadmotīvam – mīlestībai, aplūkojot to atkarības un spēles aspektā. Izstāde ir stāsts par spēli, kas ierauj un nelaiž vaļā, vilina ar laimestu, apreibina ar riska garšu un draud ar postu.
Miķeļa Mūrnieka kinētiskā instalācija iemieso spēles divējādo dabu – skatuvisko un azartisko. Atsaucoties uz Šekspīra slaveno izteicienu “Visa pasaule ir skatuve”, mākslinieks provokatīvi jautā: “Kāpēc gan ne spēles galds?”
Izstādē tiek akcentēta arī mūsdienu manipulāciju realitāte, kurā uzpirksteņu spēlei līdzīgas psiholoģiskas taktikas kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu. Kā norādījis Žans Bodrijārs: “Ja spēles mērķis ir uzvarēt, krāpnieks ir vienīgais īstais spēlētājs.”
Čehova teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Jaunas mākslas telpas atklāšana
“Rīgas Mākslas pietura @Čehova teātris”
sadarbībā ar “Zuzeum”
12. jūnijā
12. jūnijā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra ēkā notiks jaunas mākslas telpas “Rīgas Mākslas pietura @Čehova teātris” prezentācija. Jaunā telpa “Rīgas Mākslas pietura @Čehova teātris” ir unikāls kopprojekts starp Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un mākslas centru “Zuzeum”, kas piedāvā skatītājiem radošu skatuves un vizuālās mākslas sinerģiju pašā Rīgas sirdī.
Šī mākslas pietura ir veltīta Mihailam Čehovam – izcilam 20. gadsimta aktierim, režisoram, pedagogam – un viņa izcilajai metodei, ko viņš attīstīja un ar kuru strādājuši un joprojām strādā tūkstošiem teātra un kino mākslinieku visā pasaulē.
“Rīgas Mākslas pietura @Čehova teātris” atklāšanas izstādes ideja izriet no Čehova iedomātā ķermeņa koncepcijas, demonstrējot četrus Martas Liepiņas-Skulmes – pirmās profesionālās latviešu tēlnieces – darbus. Tāpat kā Mihails Čehovs, arī Liepiņa-Skulme bija patiesi kosmopolītiska gara personība, savā mākslā apvienojot tik dažādas ietekmes kā kubismu un Āfrikas skulptūru. Izstādei atlasītie mākslinieces agrīnie darbi attēlo ķermeni kā izteiksmīgu, iedomātu kopumu – tādu, kādu Čehovs uzskatīja par veiksmīgas aktiermākslas atslēgu.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Kaļķu iela 16, Rīga
Ivetas Vecenānes tekstilijas un Latvijas novadu amata meistaru segas
izstādē “Pļava”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
12. jūnijs–24. augusts
No 12. jūnija līdz 24. augustam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Pļava”, kurā līdzās talantīgās mākslinieces Ivetas Vecenānes tekstildarbiem eksponētas tradicionālajās aušanas tehnikās darinātas segas no visiem Latvijas novadiem. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.
Izstādes “Pļava” iecere ir radīt daudzdimensionālu vidi stāstam par cilvēka, dabas un mākslas attiecībām mūsdienās. Tā sniedz iespēju ne vien runāt par profesionālo un tautas mākslu tekstilmākslas līmenī, bet arī paplašināt asociācijas – iepazīstinot ar būtiskajiem aspektiem dažādu kultūras nozaru pieredzē un savstarpējā sinerģijā, veicinot izpratni par kultūras mantojuma, tekstilmākslas un dizaina kopsakarībām. Tāpat izstāde rosina domāt par tautas lietišķās mākslas nozares attīstību, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
“Pļavas” ekspozīciju veido 20 tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēni un 200 tautas lietišķās mākslas amatu meistaru austas segas, piedāvājot apmeklētājiem novērtēt izmantoto materiālu, tehniku un krāsu saspēles bagātīgās variācijas.
Iveta Vecenāne (dz. 1962) ir tekstilmāksliniece, kura savā daiļradē pārsvarā pievērsusies klasiskajai gobelēna aušanas tehnikai. 1988. gadā viņa absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā, bet 2004. gadā ieguvusi maģistra grādu. Izstādēs piedalās kopš 1985. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs. Māksliniece aktīvi pārstāvējusi Latvijas kultūru publiskās diplomātijas ietvaros, veidojot izstādes ASV, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Itālijā, Ķīnā, Lietuvā, Somijā u. c.
Savā radošajā praksē Iveta Vecenāne meistarīgi apvieno gadu gaitā apgūtās aušanas prasmes, glezniecisko atraisītību un krāsu prieku. Pavadītais laiks pie stellēm, aužot vērienīgas kompozīcijas gobelēna tehnikā, ir darbietilpīgs un reizē meditatīvs. Ekspozīcijā iekļautie autores tekstildarbi tapuši deviņu gadu laikā – tas ir stāsts par mākslinieces mūžīgo iedvesmas avotu: pļavu, kas katrā gadalaikā un dienas stundā pārsteidz ar krāsaino bagātību.
Savukārt Latvijas novadu amatu meistaru segu atlasi izstādei veica Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji sadarbībā ar izstādes scenogrāfi Daci Džeriņu. Mūsdienās radītās segas atspoguļo katra amatnieka individuālo gaumi, vienlaikus saglabājot tradicionālās aušanas tehnikas, kompozīcijas principus un Latvijas novadiem raksturīgo krāsu gammu. Kopā ar Ivetas Vecenānes gobelēniem šie tekstildarbi veido krāšņu vasaras pļavas ainu, atklājot radošumu un pastāvīgo atjaunotni gadsimtu gaitā koptās prasmēs.
Kopējo ekspozīcijas noskaņu – tradicionālu un mūsdienīgu, domīgu un apbrīnas pilnu – papildina Ilgas Reiznieces muzikālais skaņu raksts.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Vizuālās mākslas konkursa Grata Balva 2025 izstāde “Zelta laikmets”
Kultūras centrā Grata JJ, mākslas galerijā MuseumLV
12. jūnijs–31. augusts
No 12. jūnija līdz 31. augustam kultūras centrā “Grata JJ”, mākslas galerijā “MuseumLV” skatāma ikgadējā starptautiskā vizuālās mākslas konkursa “Grata Balva 2025” izstāde “Zelta laikmets”.
2018. gadā izveidotā “Grata Balva” ir ikgadējs starptautisks konkursa projekts. Katru gadu projekta komanda aicina profesionālus māksliniekus no dažādām valstīm dalīties ar savu radošo pieredzi un jaunām idejām MuseumLV galerijas telpās.
Šogad iesniegtie vairāk nekā 100 darbi sniedz daudzpusīgu ieskatu mūsdienu mākslas procesos – glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, keramikā, tekstilmākslā un digitālajā mākslā.
Projekta mērķis ir veicināt komunikāciju, pieredzes apmaiņu profesionālo mākslinieku vidū un popularizēt viņu radošo darbību.
Izstādes kurators ir Deniss Hanovs.
GrataJJ MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ginta Grinberga izstāde “Pārdzimšana”
Ojāra Vācieša muzejā
12. jūnijs–23. augusts
No 12. jūnija līdz 23. augustam Ojāra Vācieša muzejā būs skatāma diasporas tēlnieka Ginta Grinberga personālizstāde “Pārdzimšana”. Tajā, kā stāsta pats mākslinieks, jaunās formās sakausēti “nolietoti metāla atradeņi, tā iedvešot tiem jaunu dzīvi”.
“Tā ir pārdzimšana – caur paaudzēm, karu, trimdu, dzīvi svešumā, tomēr savā tautā. Mēs saglabājamies, mēs pārdzimstam, noturam savas saknes Latvijas zemē. Tas ir milzīgs brīnums tik mazai tautai ar tādu vēsturi.
Pārdzimšana kā garīgs akts – mākslu savienojot ar savu izcelsmi un tās definīciju jau mākslas valodā, ieliekot to tēlā, simbolā,” – tā, izstādi veidojot un par tās vizuālo simbolu izvēloties Ginta skulptūru “Veļu laiva”, saka izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
Ginta Grinberga māksla ir pārradīšana – dzelzs atradeņiem pārdzimstot skulptūrās. No metāllūžņiem Gints izceļ zobratus, naglas, lāpstas, stieņus un citus cilvēkam nokalpojušus dzelžus, tos pārkaļ, radot globusus, zvaigznes, saktas. Atdzīvina, sakausē un iedveš tiem jaunu dzīvi – jau mākslas pasaulē.
“Varbūt ir tā – kad Gints atrod un paceļ nokritušu zirga pakavu un, ieliekot to skulptūrā, pārvērš par milzu ziedlapu, viņš savieno dzimtas likteni un savu mākslinieka izjūtu par pasaules kārtību.
Ginta tēvam Kārlim bija neizdzēšamas atmiņas par sava zirga acu skatienu, kas pavadīja saimniekus 1944. gadā bēgļu gaitās, atstājot mājas Vidzemē.
Viņa dēls, mākslinieks Gints Grinbergs, savā dzīvē, atrodot pamesto, paceļ un iedod tam jaunu veidu – šādi balansējot un harmonizējot pasauli.”
Gints Grinbergs dzimis Bostonā 1962. gadā, absolvējis Rodailendas Dizaina skolu Providensā, Arhitektūras nodaļu (BJUA, BA, 1985) un Bostonas muzeja Mākslas skolu (1987). Strādājis par tēlnieku “Boston Art” (1993–1995) un vieslektoru Stonibrūkas Mākslas skolā (2008).
Izstādes kuratore ir Dace Micāne-Zālīte
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu”
Kultūras centrā “Iļģuciems”
12. jūnijs–31. augusts
No 12. jūnija līdz 31. augustam Kultūras centrā “Iļģuciems” būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Caur manu | tavu logu”. Izstāde ir veltījums Iļģuciema apkaimei, tās daudzveidīgajai ainavai, vēsturei un ikdienai.
Iļģuciema kultūras centra pagalmā un iekštelpās tiks atklāta apkaimes ikdiena – tās iemītnieki un ainava – caur četru mākslinieku darbiem, kas aicina paraudzīties uz Iļģuciemu ar jaunu skatienu.
Oto Holgera Ozoliņa plastmasas cauruļu skulptūras “Ganības” iemieso mūsdienu “zvērus” – dārza tehniku, kas ikdienā sastopama Iļģuciema pagalmos. Ieva Putniņa pievērsusies kaķiem kā vietējai kopienai, radot dzīvīgas skulptūras. Agnese Čemme savā darbā “Klejojošās kāpas” atklāj apkaimes dabisko ainavu un personīgās atmiņas par vietu, iemiesojot tās formās, kas rezonē kā mūzika. Savukārt Raitis Hrolovičs, ar no celtniecības materiāliem veidotu instalāciju un grafisku noveli, aicina skatītāju spoguļoties, sajust gaismu un atklāt jaunas nozīmes šķietami pazīstamajās lietās.
Vēsturiski Iļģuciems bijusi mazapdzīvota teritorija ar vairākām muižām, kas 19. gadsimtā pārtapa par nozīmīgu industriālo zonu. Mūsdienās šīs pārmaiņas joprojām ir jūtamas, un kultūras centrs “Iļģuciems” – kādreizējās rūpniecības teritorijas centrā – kļūs par mājvietu izstādei, kura pēta un atspoguļo šo vietu caur mākslinieku skatījumiem.
Izstādes nosaukums “Caur manu | tavu logu” atsaucas uz skatpunktiem – fiziskiem un emocionāliem. Kā skaidro izstādes kuratores: “Cilvēka saikne ar apkārtni bieži rodas brīdī, kad viņš sāk vērot ārpus sava mitekļa notiekošo. Pat, ja tas ir vienkārši ziņkārīgs skatiens caur logu. No šī vienkāršā, bet būtiskā žesta arī radās izstādes nosaukums, kas sasaistās ar izstādes telpu, kuru ieskauj lieli, stikloti logi.”
Izstāde ir kā pastaiga cauri Iļģuciemam – redzamam, dzirdamam un iztēlē pārdzīvojamam.
Izstādes kuratore ir Roberta Atraste.
Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga
Industriālā mantojuma dienas 2025
Alus darītavā - restorānā “Brūzis Manufaktūra”
Atklāšana – 12. jūnijā
Jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijas Arhitektu savienība un radošais kvartāls “Provodņiks” aicina apmeklēt Industriālā mantojuma dienas. Šosezon tās 12. jūnijā atklās mākslas vēsturnieces Ingas Karlštrēmas lekcija par Spīķeru kvartāla formāciju 19. gadsimtā.
Vasaras sezonas garumā, reizi divās nedēļās, alus darītavā - restorānā “Brūzis Manufaktūra” ikvienam interesentam būs iespēja dzirdēt arhitektu, vēsturnieku un pētnieku lekcijas par dažādām ar industriālo mantojumu saistītām tēmām – industriālo arhitektūru, mantojumu arhitektūrā, transformāciju un revitalizāciju.
“Brūzis Manufaktūra”
Brīvības gatve 401c, Rīga
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Produktu dizaina kvalifikācijas darbu izstāde
“Idejas, kas kustina pasauli”
Riga Makerspace
13. jūnijs–5. jūlijs
No 13. jūnija līdz 5. jūlijam Riga Makerspace būs skatāma Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas izglītības programmas “Produktu dizains” pirmo absolventu kvalifikācijas darbu izstāde.
Izstādē redzamais ataino to, kādas zināšanas un prasmes jaunietis iegūst, mācoties izglītības programmā “Produktu dizains”. Izstādē būs skatāmi jauno dizaineru izstrādātie produkti lietošanai gan ārtelpās, gan interjerā, kā arī modes aksesuāri un rotas. Kvalifikācijas darbu idejas ir risinājumi dažādiem globāliem un lokāliem notikumiem – situācijām atšķirīgās un daudzpusīgās jomās. Piemēram, dizaina produkts var dot iespēju darba vidē sajust dabas klātbūtni, justies tā, it kā atrodoties mežā, kas veicina darba produktivitāti. Ar dizaina produktu var samazināt drošības riskus atpūšoties pie ūdens tilpnēm. Ar produktu var veicināt labbūtību cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī, izmantojot brīvi pieejamu atjaunojamu dabas resursu, radīt jaunu ilgtspējīgu materiālu.
Riga Makerspace
Aristida Briāna iela 13, Rīga
Pasaulslavenā austriešu mākslinieka Ervīna Vurma izstāde “Kā tas ir”
Mākslas centrā Zuzeum
13. jūnijs–14. septembris
One Minute Sculpture.
© Erwin Wurm, Bildrecht Wien, 2025
No 13. jūnija līdz 14. septembrim mākslas centrā Zuzeum būs skatāma austriešu tēlnieka Ervīna Vurma (Erwin Wurm, 1954) personālizstāde “Kā tas ir”. Ervīns Vurms atzīts kā viens no pēdējo gadu desmitu ietekmīgākajiem tēlniekiem Eiropā. Izstāde apkopo dažādos daiļrades periodos tapušus darbus, sniedzot unikālu ieskatu mākslinieka savdabīgajā stilā, kurā vienkopus savijas figurālisms, filozofija un absurds. Bruņojies ar moto “viss ir saistīts ar visu”, Ervīns Vurms uzlūko cilvēka ķermeni kā plastisku un nepabeigtu vienojošo posmu starp organisko un cilvēka radīto pasauli, starp patērētājkultūras privilēģijām un prestiža diktētu izšķērdību.
Izstādes nosaukums aizgūts no Semjuela Beketa romāna How It is (“Kā tas ir”, 1962). 2024. gadā tapusī skulptūra ar tādu pašu nosaukumu, viens no mākslinieka visu laiku sarežģītākajiem darbiem, iekļaujas ciklā “Vienas minūtes skulptūras” (One Minute Sculptures), ko Vurms aizsāka 90. gadu beigās. Cikla darbi, aplūkojami Mazajā zālē, aicina skatītājus pašiem pārvērsties par dzīvām skulptūrām, izpildot mākslinieka dotos norādījumus; šim nolūkam jāizmanto piedāvātie ikdienas priekšmeti un nekustīgi jāsastingst uz nosaukumā minēto vienu minūti. Daļu no “Vienas minūtes skulptūrām” papildina virkne fotogrāfiju, kurās skulptūras skatāmas to apdzīvotajā formā, mijiedarbībā ar cilvēku.
Izstādes centrā ir ikoniskā skulptūra Fat Convertible (“Resns kabriolets”, 2005) – pārspīlēti deformēts sporta auto, kura uzburbusī forma šķiet paradoksāla un nedaudz biedējoša. Darbs atspoguļo mākslinieka pārdomas par tādiem jautājumiem kā statusa simboli, patērētājkultūra un ķermeņa paštēls, vienlaikus atturoties no tiešas kritikas. Izstādē iekļautas arī “Plakanās skulptūras” (Flat Sculptures, 2023) – gleznas, kurās mākslinieks rīkojas ar vārdiem kā tēlnieciskiem objektiem. Viņu interesē ne tik daudz ar burtu palīdzību izteiktais vēstījums, cik tā forma, ķermeniskums un vizuālā klātbūtne attēla ietvaros. Jaunākajā no izstādē pārstāvētajiem cikliem “Aizstājēji” (Substitutes, 2024) Vurms turpina savu sen aizsākušos interesi par apģērbu, ar kuru tiek pētīts telpiskuma koncepts.
Cikla Attacks (“Uzbrukumi”, 2021–2022) skulptūras veidotas kā ievērojamu filozofu, tai skaitā Martina Heidegera (Martin Heidegger, 1889–1976) un Ludviga Vitgenšteina (Ludwig Wittgenstein, 1889–1951), mājokļu modeļi, kas deformēti zem ikdienas priekšmetu sloga. Citi izstādē iekļautie darbi spilgti parāda Ervīna Vurma plašo formas leksikas spektru. Filozofiski centieni meklēt atbildes uz fundamentāliem jautājumiem par cilvēka stāvokli tajos apvienoti ar māksliniekam raksturīgo aizraušanos ar uzjautrinošiem un absurdiem salīdzinājumiem.
Ervīns Vurms dzīvo un strādā Vīnē un Limburgā (Austrija). Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem laikmetīgajiem māksliniekiem un ir izstādījis savus darbus daudzās pasaules valstīs. Vurms divreiz piedalījies Venēcijas biennālē. Viņa darbi bijuši skatāmi mākslinieka personālizstādēs dažādās pasaules malās, tai skaitā Bādišles Ķeizara villas parka Marmora kotedžā (2025), Tovadas Mākslas centrā Japānā (2025), Albertīnas Modernās mākslas muzejā Vīnē (2024–2025), Jorkšīras Skulptūru parkā Veikfīldā (2023–2024), Savanas Mākslas un dizaina koledžas (SCAD) Mākslas muzejā ASV Džordžijas štatā (2023–2024), Telavivas Mākslas muzejā (2023), Suvonas Mākslas muzejā Dienvidkorejā (2022), Taipejas Tēlotājmākslas muzejā Taivānā (2020) un Vankūveras Mākslas galerijā Kanādā (2019), kā arī Zuzeum.com.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
LMA Dizaina diplomandu izstāde “Es esmu dizains”
Latvijas Mākslas akadēmijā
14. jūnijs–29. jūnijs
Latvijas Mākslas akadēmijā no 14. jūnija līdz 29. jūnijam būs skatāma ikgadējā Dizaina dienu izstāde “Es esmu dizains”, kurā vienuviet būs apskatāmi Dizaina nodaļas bakalaura un maģistra programmu diplomdarbi, kā arī citu kursu projekti. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt plašu dizaina risinājumu spektru no interjera, grafikas, produktu, funkcionālā, metāla un modes dizaina disciplīnām.
19. jūnijā, izstādes “Es esmu dizains” ietvaros, notiks Dizaina sasniegumu vakars ar Dizaina dienām veltītā izdevuma atvēršanu, “PechaKucha” stāstiem un balvu izziņošanu. Šī gada izdevumā apkopoti 72 jauno dizaineru darbi no dažādām dizaina jomām – no modes līdz laikmetīgajām rotām, no interjera līdz dizaina aktīvismam, no produkta līdz pakalpojumu, komunikācijas un grafikas dizainam. Izdevums atklāj arī projektus, vasaras skolas un starpinstitucionālās sadarbības, izgaismojot dizaina daudzveidību un tā nozīmi mūsu ikdienā un nākotnē. Īso un dinamisko “PechaKucha” stāstu seansā apmeklētāji varēs iepazīt jauno dizaineru idejas un radošos procesus. Vakara gaitā tiks pasniegtas vairākas nozīmīgas balvas: “AJ Power Recycling” dizaina ilgtspējas balva, LMA Irbītes vārdā nosauktā stipendija, kā arī “Tikkurila” balva, ko piešķir Diplomandu dienu atbalstītājs.
Dizaina dienu ietvaros paredzēta arī LMA Modes skates filmas pirmizrāde.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
LMA absolventu diplomdarbu izstāde “Esmu māksla”
Latvijas Mākslas akadēmijā
14. jūnijs–29. jūnijs
No 14. jūnija līdz 29. jūnijam norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu diplomdarbu izstāde “Esmu māksla”. Izstāde būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās, galerijā PILOT un LMA Jāņa Kugas mājā Ikšķilē, kā arī Rīgas kultūrvidē.
Izstāde iepazīstinātu ar šī gada bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem visās specialitātēs. Ekspozīcijas fokuss tiek vērsts uz katra mākslinieka individuālo apzināšanos un sadarbību ar dažādajām pasaulēm, kurās tiek realizēts radošais process manifestējošās materialitātēs. Šī gada ekspozīciju papildina performanču programma un iespēja klātienē satikt ekspozīciju autorus.
Par izstādes vadmotīvu izvēlēts mākslinieka radošais rokraksts kā sevis un apkārtējās pasaules izziņas un sapratnes veids. Informācijas pārbagātības un asu viedokļu sadursmju laikmetā māksliniekam ir būtiski saglabāt izteiksmes skaidrību, stimulējot jaunrades kā kritiskās domāšanas formas potenciālu. Šī gada izstādē īpaši izceļami lielformāta darbi, eksperimenti ar materialitāti un dažādu maņu iesaisti uztveres pieredzē, interaktīvi risinājumi un plašs tēmu loks – no mitoloģijas, ģimenes un identitātes pētniecības līdz ekoloģijas, jauno tehnoloģiju un sociāliem izaicinājumiem. Ar saukli “Esmu māksla” jaunos māksliniekus vieno savas vietas, piederības un balss meklējumi radošajā ekosistēmā un ārpus tās.
Izstādi Latvijas Mākslas akadēmijas ēkās un pilsētvidē papildinās publiskā programma: performances, objektu teātra izrāde, radošās darbnīcas un diskusija par radošiem “samezglojumiem” kā jaunā mākslinieka izaugsmes punktiem.
Izstādi veido jaunās kuratores – Avelīna Armanda Krastiņa, Elizabete Anna Jākobsone, Inese Drone, Līga Kotāne un Līva Vernere – katedras vadītājas Antras Priedes un kuratores Augustes Petres vadībā.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Kronvalda bulvāris 4, Rīga
Galerija PILOT
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
LMA Jāņa Kugas mājā Ikšķilē
Vijas Celmiņas personālizstāde
Fondation Beyeler muzejā Bāzelē
15. jūnijs–21. septembris
No 15. jūnija līdz pat 21. septembrim Šveices pilsētā Bāzelē prestižā Fondation Beyeler muzeja telpās būs skatāma latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstāde.
Tā būs plašākā mākslinieces darbu prezentācija Eiropā pēdējo divdesmit gadu laikā. Izstāde aptvers vairāk nekā sešus gadu desmitus ilgu radošo darbību – no agrīnajiem darbiem 1960. gados līdz viņas jaunākajiem darbiem, kas radīti pēdējos gados. Izstādē būs aplūkojamas gleznas, zīmējumi un tēlniecības darbi – okeāna viļņi, zirnekļu tīkli, zvaigžņota debess, tuksneša ainavas, objekti un sirreālas skulptūras. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt mākslinieces unikālo rokrakstu, kurā apvienojas fotoreālisms, minimālisms un konceptuālisms. Attēlojot dabas elementus un ikdienas lietas, māksliniece fokusē uzmanību uz materiālu virsmas apstrādi, piepilda to precīzi un blīvi, radot fascinējošus mākslas darbus.
Vija Celmiņa dzimusi Rīgā 1938. gadā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, un 1948. gadā ieceļoja ASV. Viņa studēja mākslu Indiānas Universitātes Herona Mākslas un dizaina skolā un Kalifornijas universitātē Losandželosā. Līdz 1980. gadam māksliniece dzīvoja un strādāja Losandželosā, pēc tam pārcēlās uz Ņujorku. Dzīves laikā Vija Celmiņa izveidojusi ievērojamu karjeru, kļūstot par vienu no pasaulē ievērojamākajām sievietēm māksliniecēm.
Fondation Beyeler
Baselstrasse 101, CH-4125 Riehen/Basel, Šveice
Keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”
Siguldā
15. jūnijs–2. augusts
No 15. jūnija līdz 2. augustam Siguldā norisināsies plaši un pasākumiem piepildīti keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”, ko organizē Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot organizācijas 10 gadu darbības jubileju. Projekta laikā norisināsies piecas izstādes un virkne pavadošo radošo pasākumu, kur piedalīsies vairāk nekā 60 Latvijas mākslinieki un dizaineri.
Izstādes aicina skatīt un atklāt keramikas mākslu kā radošu pašizpausmes līdzekli, kā instrumentu mūsdienu inovācijās, kas apliecina tās nozīmību un iederību laikmetīgās kultūras ainavā.
No 15. jūnija piecās Siguldas kultūrtelpās un pilsētvidē skatāmas izstādes:
Kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”. Izstādes nosaukums atspoguļo laikmetīgās keramikas spēju radīt estētiku pārdzīvojumu, veicināt un veidot dialogu ar skatītāju. Dažādi materiāli, atšķirīgas tehnikas, iespēja izstādē ne tikai apskatīt darbus, bet arī to, kā un no kā top šie darbi.
Bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” skatāma izstāde “Telpas transformācija” – lielformāta keramikas darbi un skulptūras. Izstādes koncepcija uzdod jautājumu – vai un kā lielformāta keramikas skulptūras transformē publiskās telpas.
Mākslas telpā “Vieta Nr. 6” skatāma izstāde “Eksperiments. Forma. Funkcija”. Izstādes koncepts stāsta par Latvijas keramikas dizaina saknēm amatniecībā – atturīga estētika, Skandināvijas dizaina ietekme, tehnoloģijas, funkcionalitāte un materiālu daudzveidība.
Mākslas skolā “Baltais Flīģelis” skatāma izstāde “Uzdrīksties arī Tu!”. Izstādes ekspozīcija atspoguļo keramikas medija plašo tehnisko risinājumu klāstu – dažādas apgleznošanas tehnikas no vissmalkākā spalvas zīmējuma līdz ekspresīvam otas gleznojumam, no niansētas krāsu gammas apgleznojumā, kas īstenota tamponēšanas tehnikā, līdz autortehnikām, kuras zināmas tikai pašiem māksliniekiem.
Koprades telpā Stacijas laukumā skatāma izstāde “Tie esam mēs – keramiķi!” – ekspozīcija Saulgriežu noskaņās parāda, kā mūsu nacionālais mantojums ietekmē keramiku šodien, par tradīciju pārmantojamību un attīstību laikā.
Projekta kuratore ir Inese Pētersone.
Tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares izstāde “Slāpes. Ūdensnesējs”
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 22. jūnijam
Līdz 22. jūnijam Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma tēlnieces Vijas Ilzes Dzintares izstāde “Slāpes. Ūdensnesējs”. Izstādē aplūkojami dažādi tēlniecības darbi, kuros caur simboliskiem tēliem meklēts līdzsvars starp gaismu un tumsu, atklājot cilvēka iekšējo pasauli un garīgos meklējumus.
Caur plastikas tēliem māksliniece runā par dvēseles slāpēm pēc gaismas, mīlestības un harmonijas. Ūdensnesējs – kā simbolisks glābējs un garīgās veldzes nesējs – ir tēls, kurā iemiesota gan mākslinieces misija, gan cilvēces ilgas pēc tīrības un līdzsvara. Šie darbi vedina skatītāju uz pārdomām par dvēseles avotiem, mūžīgo kustību un spēju saskatīt gaismu arī tumsā. Vija Ilze Dzintare saka: “Mums jāatrod sevī kāds spēka avots, no kura smelties. Ne vienmēr tas izdodas, daudzreiz mēs esam noguruši un kā slimnieki lūdzam glāzi ūdens. Mēs gaidām kādu palīdzību, kādu ūdensnesēju.”
Vija Ilze Dzintare tēlniecībā darbojas jau vairāk nekā piecdesmit gadus. Tēlniece ir Trīszvaigžņu ordeņa virsniece, Latvijas Mākslinieku savienības un Starptautiskās Medaļu federācijas FIDEM biedre, šobrīd darbojas Dantes Aligjēri biedrībā un Latvijas Ordeņu brālībā. Vijas Ilzes Dzintares radošajā mantojumā ir vairāk nekā 300 dalības izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī 28 personālizstādes.
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 10A, Madona
Evijas Krīgeres personālizstāde “Nenosūtītās vēstules”
Ogres centrālajā bibliotēkā
līdz 30. jūnijam
Līdz 30. jūnijam Ogres Centrālās bibliotēkas 1. un 2. stāva ātrijā skatāma jaunās mākslinieces Evijas Krīgeres personālizstāde “Nenosūtītās vēstules”. Izstāde ir mākslinieces vizuāla dienasgrāmata, kura tapusi pēdējo piecu gadu laikā kā iekšējas sarunas, novērojumi un sajūtu fragmenti – pieraksti, kas nav veltīti kādam konkrētam adresātam, bet ir kā atvērta vēstule ikvienam darba nolasītājam.
Māksliniecei Evijai Krīgerei glezniecība ir notikumu dokumentēšanas veids, kurā simbolu valoda ir galvenais pašizteiksmes veids. “(..) Būtībā visas manas gleznas ir kā dienasgrāmata,” saka pati māksliniece.
Izstādē apskatāmi darbi to dažādās tapšanas stadijās – no neizdevušāmies skicēm līdz pabeigtām gleznām.
Ogres Centrālā bibliotēka
Brīvības 35, Ogre, Latvia
LMA Grafikas katedras diplomandu izstāde “Svaigs slānis”
Kuldīgas Mākslinieku Rezidences galerijā
līdz 18. jūlijam
Līdz 18. jūlijam Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā ir skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras diplomandu izstāde “Svaigs slānis”. Izstāde veidota kā 10 jauno mākslinieku svaigais pieteikums mākslas pasaulē, līdz ar absolvēšanas sliekšņa pārkāpšanu. Tiks izstādīti darbi, kas drukāti tradicionālās grafikas tehnikās – linogriezums, oforts, mecotinta un sietspiede. Ekspozīciju papildinās arī citi grafikas specialitātē apgūstamie radošās izpausmes veidi – zīmējumi, gleznas, animācija, rakstīti un iesieti darbi.
Izstādes veidotāji saka: “Grafika ir kas vairāk par tehniku. Tas ir domāšanas veids. Tā ir tradīcija. Tā ir līnija, laukumi un slāņi. Svaigs slānis – tikko nodrukātas, vēl mitras un saulē vizošas krāsas laukums, kas papildina iepriekšējo.”
Svaigu slāni mākslas vidē piedāvās: Emīlija Grinberga, Madara Krēziņa, Lauma Norniece, Madara Portnaja, Annija Drungila, Luīze Gulbe, Ieva Sarksņa, Tonijs Strods, Adriana Paula Kristapsone un Rūta Šļaukstiņa.
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga
Dmitrija Jančoglo personālizstāde
“Briesmīga paskata vīrs ienāk un paskatās uz sevi spogulī”
Maxim Boxer Gallery
līdz 6. augustam
Līdz 6. augustam Maxim Boxer Gallery skatāma jaunā mākslinieka Dmitrija Jančoglo personālizstāde “Briesmīga paskata vīrs ienāk un paskatās uz sevi spogulī.”*
Dmitrijs Jančoglo dzīvo un strādā Pāvijā (Itālijā). Tur viņš pievērsies pasteļglezniecībai un radījis darbu sēriju, kas veltīta deformēta tēla estētikai. Darbi tapuši uz kraftpapīra ar košu eļļas pasteli un ir tiešs mākslinieka rokraksta meklējums. Izstādē būs skatāmi ekspresīvi cilvēka sejas un roku attēlojumi, kuros deformācija kļuvusi par galveno izteiksmes līdzekli. Košās krāsas uz kraftpapīra virsmas akcentē emocionālo intensitāti un pievērš uzmanību tēlu iekšējai spriedzei. Mākslinieks apzināti atteicies no reālistiska attēlojuma, piedāvājot skatītājam grotesku stilizāciju, kas pieskaras “varenajai neglītuma attēlošanas tradīcijai” Eiropas mākslā. Taču radīto darbu apjoms liecina arī par dziļāku vēlmi mākslas mēdijā netieši izzināt vispārcilvēciskā ļaunuma tēmu.
Izstādes kurators Nikolajs Palaženko skaidro, ka “atslēga uz Dmitrija māksliniecisko skatījumu meklējama faktā, ka pēc izglītības viņš ir mākslas vēsturnieks. Tas piešķir viņa pasaules uztverei kritisku un ironisku ievirzi – es pat teiktu, ka reizēm viņa skatījums ir ass un nežēlīgs. Tajā pašā laikā viņš zīmē jau kopš bērnības un pret to izturas ļoti nopietni. Jaunie darbi, kas eksponēti izstādē, tapuši Itālijā, un ir acīmredzams, ka tos ietekmējis šīs skaistās valsts kultūrvēsturiskais konteksts.”
Dmitrijs Jančoglo (dz. 1999) ir dzimis un audzis Maskavā. 2020.–2022. gadā strādājis Valsts Tretjakova galerijā. Kā mākslas kritiķis publicējies žurnālā “Rīgas Laiks” un platformā Colta.ru. Dzīvo un strādā Pāvijā, Lombardijā, Itālijā.
Izstādes kurators ir Nikolajs Palaženko.
Š. Bodlēra citāts oriģinālvalodā: “Un homme épouvantable entre et se regarde dans la glace.”
Maxim Boxer Gallery
Lāčplēša iela 48, Rīga
Izstāde ”Mūsu pašu vērtības: Simtgades loterijas mākslas kolekcija”
Talsu novada muzejā
līdz 24. augustam
Līdz 24. augustam Talsu novada muzejā skatāma izstāde “Mūsu pašu vērtības: Simtgades loterijas mākslas kolekcija”.
Simtgades loterijas ideja radās 2016. gadā – gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Loto nolēma rīkot īpašu nacionāla mēroga momentloteriju, kas saliedētu iedzīvotājus un veicinātu patriotisku noskaņojumu plašās sabiedrības masās, neatkarīgi no tautības, dzimuma un dzīvesvietas. Pirmo reizi valsts mēroga loterijai tika noteikts sabiedriskā labuma mērķis – stipendijas spožākajiem vidējās izglītības iestāžu absolventiem. Loterijas biļeti tika nolemts veidot ar pievienotu māksliniecisku vērtību, tās dizaina tapšanā iesaistot Latvijas māksliniekus.
Šobrīd Simtgades loterijas mākslas kolekcijā ir 100 darbi, kuros godinātas visiem mīļas un saprotamas vērtības. Talsu novada muzejā būs apskatāmi gan tautā iemīļotu vecmeistaru radošais veikums, gan spilgtu un talantīgu jauno mākslinieku darbi.
Simtgades loterija ir unikāls projekts Latvijas un pat Eiropas mērogā, kas vieno sabiedrību caur mākslu, nacionālām vērtībām un vienlaicīgi palīdz finansēt sabiedriskā labuma mērķi – Latvijas Simtgades stipendijas vidējās izglītības iestāžu talantīgākajiem absolventiem par izcilību mācībās, sportā, kultūrā un citās jomās.
Līdz 24. augustam Talsu novada muzejā izstādes apmeklētājiem būs iespēja ne tikai iepazīties ar Simtgades loterijas mākslas kolekciju, bet arī piedalīties loterijas biļešu dizaina radīšanā – piedāvājot idejas vērtību simboliem, zem kuriem dalībnieki atklāj laimestus.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha iela 19, Talsi
Alekseja Naumova gleznu izstāde
“Krāsu dārzi: no Živernī līdz Rundālei”
Rundāles pils muzejā
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Rundāles pils muzejā skatāma Alekseja Naumova personālizstāde “Krāsu dārzi: no Živernī līdz Rundālei”. Tā ir mākslinieka jaunāko darbu skate, kuras pamattēma atklājas jau nosaukumā. Mākslinieka daiļradē Eiropas parkiem un dārziem ir bijusi nozīmīga loma, zināmā mērā to pat var dēvēt par vienu no viņa gleznu sērijām. Arī Rundāles pils vēsturiskajā franču dārzā gleznotājs pavadījis ne vienu vien stundu pie molberta. Izstādē būs apskatāmas galvenokārt pēdējo divu gadu laikā radītās ainavas, kas ļaus ienirt gan leģendārajos Živernī dārzos, gan krāšņajā Bagatelles parkā. Atsevišķi izcelts mākslinieka veikums animācijas filmas “Sirds likums” veidošanā.
12. jūlijā būs iespēja noskatīties animācijas filmu “Sirds likums” kopā ar mākslinieku un ieklausīties viņa stāstījumā.
“Sirds likums” ir režisores Rozes Stiebras pēdējā radītā pilnmetrāžas animācijas filma. Tā ieguvusi Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā animācijas filma, Roze Stiebra atzīta par labāko animācijas filmas režisori, bet Aleksejs Naumovs – par labāko animācijas filmas mākslinieku. Filma balstīta latviešu rakstnieka Jāņa Ezeriņa pasakā “Jaunais likums”. Aleksejam Naumovam darbs pie filmas “Sirds likums” sniedzis pirmo pieredzi animācijā.
Rundāles Pils muzejs
Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Bauskas novads
Izstāde “Sveiks, meistar! Georgam Barkānam – 100”
Kultūras un mākslas centrā “Cesvaines Pils”
līdz 31. augustam
Līdz 31. augustam Cesvaines pilī skatāma izstāde, veltīta mākslinieka Georga Barkāna simtgades jubilejai.
Ir mākslinieki, kuru darbi paliek atmiņā, bet ir Meistari, kuru klātbūtni jūtam vēl ilgi – tie joprojām spēj iedvesmot un uzdot jautājumus. Tāpēc izstāde “Sveiks, meistar! Georgam Barkānam – 100” nav atskatīšanās, bet stāsts par to, kā idejas ceļo caur laikiem, cilvēkiem, kuri dzird, saprot un turpina.
Georgs Barkāns (1925–2010) ir tekstilmākslinieks, arhitekts, domātājs un skolotājs, kurš iedvesmoja, aizrāva un ļāva domāt plašāk. Šī izstāde nav klusa piemiņas izstāde, bet kā dzīva tikšanās vieta, kur vienā telpā sastopas tekstilmākslinieku paaudzes, domas un tekstildarbi. Līdzās Barkāna tekstilijām būs viņa skolnieku, kolēģu, laikabiedru un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstila studentu darbi. Savā ziņā šī izstāde ir kā iniciācija – iespēja jaunajiem māksliniekiem piedalīties sarunā, kas sākās sen un turpinās joprojām.
Kā rakstījusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne: “(…) Desmitiem jaunu, cerīgu, slinku, apdāvinātu, strādīgu, pretrunu mocītu, mākslu un dzīvi saprast gribošu audzēkņu Barkāns ir palīdzējis noskaidrot pašas pirmās likumības, sakarības. Turklāt darījis to aizrautīgi, godīgi un ar perspektīvas izjūtu.”
Eksponēto tekstildarbu autori: Dana Ādamsone, Inta Amoliņa, Ilma Austriņa, Kristīne Andersone, Nikola Bokta, Irisa Blumate, Ruta Bogustova, Austra Celmiņa, Kristīne Celmiņa, Ieva Ceimere, Baiba Čadore, Andra Dīriņa, Ance Freimane, Dainis Gudovskis, Atis Ieviņš, Inese Jakobi, Agnese Kantiševa, Anita Krastiņa, Lauma Krastiņa, Ieva Krūmiņa, Rolands Krutovs, Andra Kurzemniece, Ilona Linarte-Ruža, Skaidrīte Leimane, Mārīte Leimane, Ruta Linīte, Velga Lukaža, Beatrise Lūse, Evelīna Marta Mardaka, Ance Markovska, Baiba Osīte, Arvīds Priedīte, Maija Purgaile, Dace Pudāne, Sintija Pujāte, Liene Ratnika, Ingrīda Rutka, Astra Rubene, Ilze Rukšāne, Antra Saliņa, Inguna Sīmansone, Ksenija Šinkovskaja, Daiga Štālberga, Laimonis Šēnbergs, Juta Treija, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Dace Vecozola, Maija Začeste, Baiba Zalcmane, Ērika Zutere.
Cesvaines pils
Pils iela 1, Cesvaine
Kuratora un kolekcionāra Žila Bonviāla veidota izstāde
“Rosemania / Rozes valdzinājums”
Latgales Kultūrvēstures muzejā
līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Latgales Kultūrvēstures muzejā skatāma kuratora un kolekcionāra Žila Bonviāla veidota izstāde “Rosemania / Rozes valdzinājums”. Jau izstādes nosaukums liecina – roze ir neapstrīdama ziedu karaliene, kas iemantojusi milzīgu popularitāti visā pasaulē. Vai zinājāt, ka tieši roze ir visbiežāk attēlotais zieds mākslā? Tās izsmalcinātais skaistums un krāsu un formu daudzveidība pievelk skatienus un nebeidz fascinēt. Roze simbolizē ne tikai skaistumu, bet arī mūžīgo valdīšanu ziedu valstībā – tā sastopama gan Rietumu, gan Tālo Austrumu kultūrās.
Izstādē būs aplūkojami priekšmeti, kas atklāj rozes bagāto botānisko vēsturi, tās simboliku un izpausmes dažādās mākslas jomās – sākot no dekoratīvās mākslas un glezniecības līdz tēlniecībai, modē un parfimērijā. Kā īpaši sadarbības partneri savas kolekcijas piedāvās gan privātkolekcionāri no Francijas un Latvijas, gan Latvijas muzeji un vēstures krātuves, kā arī Romas katoļu draudzes no Latgales un Kurzemes.
Izstādes kurators Žils Bonviāls (Gilles Bonnevialle) ir pieredzējis kultūras nozares profesionālis – bijušais Francijas Institūta Latvijā direktors un Francijas Republikas vēstniecības Sadarbības un kultūras dienesta vadītājs (2015–2019).
Latgales Kultūrvēstures muzejs
Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne
Izstāde “Blezūra skats. Latviešu dzīve Lielbritānijā, 1960.–80. gadi”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
līdz 27. septembrim
Līdz 27. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmajā stāvā skatāma izstāde “Blezūra skats. Latviešu dzīve Lielbritānijā, 1960.–80. gadi”, kas vēsta par latviešu kopienas dzīvi Lielbritānijā 20. gadsimta 60.–80. gados, izmantojot fotogrāfa Harija Arvīda Blezūra bagātīgo vizuālo mantojumu.
Pateicoties Blezūra ģimenes dāvinājumam, muzejs ir ieguvis vairāk nekā 9000 fotonegatīvu, kas spilgti ilustrē latviešu sabiedrisko dzīvi trimdas kopienās Anglijas muižās – Almēlijā, Straumēnos, Mūsmājās un Rofantā. Attēlos redzami gan svētki un kultūras notikumi, gan sadzīve un ģimenes dzīves ritējums.
Izstādē piedāvājam aplūkot 99 fotogrāfijas, kas ļauj ielūkoties mūsu tautiešu dzīvē – latvieši “savējo vidū”. Attēli izvēlēti, meklējot personīgas pieredzes un atklājot tās uz latviešu sabiedrības fona. Fotogrāfa rokraksts izceļas ar sirsnību, humoru un spēju noķert dzīves svarīgākos mirkļus.
Izstādes kurators ir Uldis Dimiševskis.
Latvijas Nacionālās bibliotēka / -1. stāvs
Mūkusalas iela 3, Rīga
Foto kluba Ogre brīvdabas foto izstāde
“TUVU. Viena diena Rojā”
Rojas brīvdabas estrādē
līdz 31. augustam
Līdz vasaras beigām Rojas brīvdabas estrādē skatāma lielformāta fotoizstāde “TUVU. Viena diena Rojā”. Izstādē skatāmi Rojas iedzīvotāju portreti, kurus radījuši mākslinieki Tatjana Stumbre, Ramona Juhņeviča, Sanita Obrumāne un Aivars Slišāns.
Foto klubs “Ogre” ir 1969. gadā dibināta fotogrāfu kopiena, kas apvieno gan amatierus, gan profesionāļus. Kluba darbības pamatā ir regulāras tikšanās, pieredzes apmaiņa, kā arī izstādes, meistarklases, plenēri un citi radoši pasākumi. Katru gadu tiek organizētas grupu izstādes, bet kopš 2008. gada klubs rīko arī starptautisku fotogrāfijas festivālu.
Foto klubs “Ogre” turpina uzturēt subjektīvā, radošā dokumenta tradīciju, godinot tā ilggadējā vadītāja Vitauta Mihalovska (1946–2020) ievērojamo ieguldījumu Latvijas fotomākslā.
Izstādes kurators ir Māris Grosbahs.
Rojas brīvdabas estrāde
Jūras iela 10, Roja
