Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Ukraina miniatūrā”
Dzintaru koncertzālē
8.–17. jūlijs
23. jūnijā “USAID/ENGAGE” sāka ceļojošās izstādes “Ukraina miniatūrā” turneju pa Eiropu. Interaktīvā izstāde parāda, cik nozīmīgs ir Ukrainas nekustamais kultūras mantojums, ko pašlaik apdraud Krievijas pilna mēroga iebrukums. Izstādē var aplūkot 41 miniatūru 3D modeli un videoierakstus, kā arī doties virtuālās realitātes ekskursijā. Izstāde ataino Ukrainas kultūras pieminekļus, tostarp Krievijas agresijas rezultātā sagrautās ēkas.
Latvijā izstāde būs aplūkojama no 8. līdz 17. jūlijam Dzintaru koncertzālē un 19. un 20. jūlijā Positivus festivālā Lucavsalā.
Ukrainas Kultūras un informācijas politikas ministrijas dati liecina, ka Krievijas bruņotie spēki Ukrainā ir iznīcinājuši vai veikuši bojājumus 1062 kultūras mantojuma objektiem. To skaitā ir daudzi pieminekļi, arhīvi, bibliotēkas un citas kultūras vērtības. Tam visam draud izdzēšana no Ukrainas vēstures stāsta.
“Esam skaidri apzinājušies Krievijas nodomu iznīcināt Ukrainas identitāti jau kopš agresijas sākuma 2022. gada februārī. Aizsargājot Ukrainas kultūru, mēs aizsargājam arī Eiropas kultūru. Ukraina ir būtiska Eiropas daudzveidīgās kultūras mozaīkas daļa, kas tiecas integrēties Eiropā. Pašlaik Ukrainas iedzīvotāji nenogurstoši strādā, lai saglabātu savu kultūru, un dokumentē Krievijas agresijas izraisītos noziegumus un postījumus. Esmu pārliecināts, ka Ukrainas identitāte turpinās pastāvēt kā daļa no Eiropas kultūras,” norāda “USAID/ENGAGE” vadītājs Rolands Kovacs (Roland Kovats).
Izstādē ir iekļauti 12 video, 29 mūsdienu ukraiņu komponistu skaņdarbi, kā arī īpaši iesaistoša virtuālās realitātes ekskursija. Apmeklētāji uzzinās vairāk par Ukrainas vēsturi un kultūru, Krievijas agresijas postījumu apmēriem un kā atbalstīt Ukrainas atjaunošanu un tās kultūras mantojuma aizsardzību.
Lai veicinātu izpratni par apdraudēto Ukrainas kultūras mantojumu, izstāde notiks piecās ES valstīs lielu mūzikas festivālu laikā.
Kaspara Lielgalvja lekcija
“Kultūrvietu veidošana. VEF, Totaldobže, Tallinas ielas kvartāls”
Industriālā mantojuma dienu ietvaros
Brūzis Manufaktūrā
10. jūlijs / plkst. 19.00
Industriālā mantojuma dienu 3. sezonas ietvaros 10. jūlijā plkst. 19.00 Brūzī Manufaktūra būs mākslinieka Kaspara Lielgalvja lekcija par kultūrvietu veidošanu, tostarp VEF, Totaldobži, Tallinas ielas kvartālu.
Kaspars Lielgalvis uzsāka veidot kultūrvietas tukšajos īpašumos 2010. gadā pēc vairāku pasākumu organizēšanas, iesaistot tajos VEF teritorijā darbnīcas īrējošos māksliniekus. Pēc pirmās kultūrvietas – “Totaldobže mākslas centra” izveidošanas VEF teritorijā, Kaspars Lielgalvis atvēra īstermiņa jeb pop-up mākslas centrus bijušajā “Preses namā” 2014. gadā, bijušajā “Muitas mājā” Liepājā 2015. gadā, bijušajā “Karostas ūdenstornī” Liepājā 2016. gadā, izveidoja “Tallinas ielas kvartālu”, uzsāka veidot “Dzīves kvalitātes dizaina institūtu” Viskaļu ielā 36 un 3 pēdējās vasaras organizēja arī tur pasākumus. Šogad Kaspars Lielgalvis strādā pie sabiedrības saliedētības pētījuma un vasarā palīdz bagātināt kultūrdzīvi Pāvilostā – kultūrvietā “Wonderland”.
Lekcijā mākslinieks Kaspars Lielgalvis stāstīs par kultūrvietu izveidi Rīgā, Liepājā un Mostē (Igaunijā), darbojoties Totaldobže mākslas centrā, kā arī par tukšo ēku pagaidu lietošanas organizācijas “Free Riga” darbību.
Brūzis Manufaktūra
Brīvības iela 401c, Rīga
Ievas Saulītes izstāde “Neatlaidīgu domu saišķi”
laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpa
10. jūlijs–10. augusts
No 10. jūlija līdz 10. augustam laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpa bus skatāma Ievas Saulītes izstāde “Neatlaidīgu domu saišķi”. Savā personālizstādē, iedvesmojoties no automātiskās zīmēšanas praksēm, Saulīte pēta, kā personīgā pieredze, kultūras mantojums, popkultūra un vides ietekme veido mūsu pasaules uztveri.
Laikmetīgās mākslas izstāžu zāle TUR_telpa
Tallinas iela 10, Rīga
Festivāls “Ūdensgabali”
mākslas centrā NOASS
10.–24. jūlijs / trešdienās
Attēls no darba “The Sharks Are Coming”, Stathis Roukas, Vācija, 2021 (Addis Video Art Festival) 
No 10. līdz 24. jūlijam trīs trešdienu vakaros plkst. 19:00 mākslas centrā NOASS, AB Dambī norisināsies videomākslai veltītais festivāls “Ūdensgabali”, kas šogad notiek jau 24. reizi, demonstrējot spilgtākos pasaules talantus un dodot ieskatu starptautisku videomākslas festivālu programmās. Festivāla mērķis ir aktualizēt kustīgā attēla un video medija nozīmi laikmetīgās mākslas jomā. Interesentiem būs iespēja apskatīt starptautiski atzītus mākslas darbus, turpinot aktualizēt video medija visuresamību un novērot tā tendences laikmetīgās mākslas jomā.
“Šogad plānota daudzpusīga videomākslas programma. Vācijas jauno mākslinieku darbos atspoguļosies interese par atmiņām un vēlme pēc piederības, kara klātbūtni spilgti iezīmēs jaunākā animācija no Ukrainas, 3D grafika un mākslīgais intelekts aktuāls darbos no Spānijas un Rumānijas, tikmēr par vēl neseno realitāti pandēmijas laikā atgādinās darbi no Etiopijas,” stāsta festivāla “Ūdensgabali” programmas veidotāja Diāna Trope.
Videomākslas darbi tiks rādīti oriģinālvalodā ar angļu subtitriem, un ieeja seansos ir bez maksas. 10. jūlijā sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un īsfilmu asociāciju AG Kurzfilm būs skatāma Vācijas jauno mākslinieku darbu izlase, 17. jūlijā eksperimentālā videomāksla no Spānijas: MADATAC festivāla izlase, kā arī animācijas darbu izlase no Ukrainas LINOLEUM laikmetīgās animācijas un mediju mākslas festivāla un festivāla noslēgumā 24.jūlijā eksperimentālās videomākslas izlase no Rumānijas SIMULTAN Festival un Etiopijas Addis Video Art Festival.
“Dizaina procesi tuvplānā: Vasara”
Otrā pop-up izstāde sērijā DMDM 35. gadu jubilejā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
11. jūlijs–8. septembris
Zīmola “Nordi” publicitātes foto
No 11. jūlija līdz 8. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izstāde “Vasara”, turpinot pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā” sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse”.
Tāpat kā gadalaiki secīgi nomaina viens otru – arī DMDM pop-up izstāžu sērijas “Dizaina procesi tuvplānā” pirmo izstādi “Pavasaris” konceptuāli un tematiski nomainīs jaunā izstāde “Vasara”.
“Caur gadalaikiem turpinot meklēt Latvijas dizaina identitāti, šoreiz izstādes koncepts paudīs neparastāku skatījumu uz Latvijas vasaru, mēģinot izcelt un atrast šīs sezonas vērtības. Tā visnotaļ ir Latvijas jūra ar savu ziemeļniecisko raksturu un plašajām smilšu pludmalēm, kas pasaules kontekstā ir retums un ar ko varam noteikti lepoties. Šo izstādi pārstāvēs zīmoli, kuri kādā savā nosacītā veidā saistīti ar ūdeni. Tā skatītājiem būs ne tikai vizuāli uztverama, bet ekspozīcijā spēlēsimies arī ar skaņu un smaržu,” akcentē izstādes kuratore Ieva Kalēja.
Kopumā izstādē varēs iepazīt sešus Latvijas zīmolu produktus, kā “Stenders”, “Aretai”, “Baiba Glass”, “an&angel”, “PAA Vannas” un “Nordi ”, kopīgi radot Latvijas vasarai raksturīgo noskaņu un estētiku. Zīmols “PAA Vannas” darbojas jau kopš 1993. gada un ražo mūsdienīgi elegantas vannas un izlietnes, kas ikdienišķā un praktiskā veidā izstādē simbolizēs saistību ar ūdeni. Savukārt stikla produktu zīmoli – “Baiba Glass” un “an&angel” – poētiskā veidā raksturos ūdens stihijai piemītošās īpašības: caurspīdīgums, maģiskumu, plūstamība un nepārtrauktība. Starptautisko dizaina balvu “Red Dot Design Award” ieguvušais zīmols “Aretai” veidos jūrai raksturīgās šalkoņu skaņas ar augstas kvalitātes skandas produktu. Par vasaras aromātiem izstāde rosinās domāt kosmētikas zīmola “Stenders” dzintaru līnijas produkcija, bet neparastu skatījumu uz koku kā materiālu un tā raupjo īpašības atspoguļošanu prezentēs mēbeļu zīmols “Nordi”.
Izstādes “Vasara” ietvaros pirmo reizi organizēta īpaša zīmola “Design Latvia” fotosesija, kurā iesaistīties dizaina produkti veido savstarpēji harmoniskas un vienojošas kompozīcijas, kopīgi veidojot Latvijas dizaina identitāti. Fotosesija tapusi pateicoties sadarbībai ar fotogrāfiem Ievu Andersoni un Kristapu Unguru, kā arī studiju “Open Architecture Design”.
Jāatgādina, ka projekts “Dizaina procesi tuvplānā” tapis par godu Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja trīsdesmit piecu gadu jubilejai. Sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” visa gada ietvaros tiek veidotas četras pop-up izstādes, nomainot viena otru. Visas īstenotas inovatīvā formātā, integrējot tās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”, kas iepazīstina ar latviešu dizaina vēsturi kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu “veiksmes stāsti”, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus.
Izstādes kuratore ir Ieva Kalēja, biedrības “Dizaina eksporta alianse” līdzdibinātāja, valdes priekšsēdētāja, zīmolu “Mammalampa” un “DeTales” dibinātāja un dizainere.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Rotu un foto izstāde “Viņas ziemeļu sauciens”
Koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”
12. jūlijs–22. septembris
No 12. jūlija līdz 22. augustam koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma “Baltu Rotu” un fotogrāmatas “Ziemeļmeitas kods” radošās komandas veidota rotu un fotogrāfiju izstāde “Viņas ziemeļu sauciens”. Liepāja ir šīs ceļojošās izstādes pēdējais un noslēdzošais pieturas punkts, kur ekspozīciju papildinās īpaši šai pilsētai veltīti pārsteigumi.
Izstādes autori aicina apmeklētājus ielūkoties mūsu tautas kultūras un cilvēku stāstos, to tuvplānos, kas cauri gadsimtiem atbalsojas mūsdienās un dod spēku katrai nākamajai paaudzei.
“Liepāja mums ir ļoti mīļa un īpaša pilsēta, tāpēc esam priecīgi, ka izstādes ceļš noslēdzas tieši šeit. Liepājas brīvības un radošais gars, kurzemnieku spīts un sīkstums, ziemeļnieciskais atturīgums un skaistais skarbums. Tas viss dabiski savijas ar izstādes motīviem. Izstādē būs skatāmas vairākas “Baltu Rotu” kolekciju tēmas, kas tapušas 30 gadu garumā, kā arī niansētās Unas Tālas (Una Taal) melnbaltās fotogrāfijas, kuru galvenās varones ir sievietes. Tāpēc, veidojot šo izstādi – kopprojektu, vēlējāmies sniegt vēstījumu caur simboliem par mūsu tautas pašapziņu un vērtībām,” komentē izstādes kuratore Laura Geistarde-Šube, SIA “Baltu Rotas” attīstības vadītāja.
Izstāde “Viņas ziemeļu sauciens” ir pirmais kopprojekts, kas veidots tieši šādā saturiskā un vizuālā formā, koncentrējoties gan uz vēsturisko mantojumu, gan mūsdienu aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Reflektējot par šī laika dramatiskāko notikumu – karu Ukrainā, izstādes autori iekļāvuši arī Latvijā nonākušo bēgļu – ukraiņu sieviešu portretus un audiostāstus, kas iezīmē realitāti.
“Īpaši Liepājai esam izvēlējušies parādīt rotas, kurās redzams senas ziemeļu leģendas stāsts, kā arī parūpējušies par saules akmens – dzintara klātesamību. Būs arī īpaši Liepājai radītas rotas, kuras tās būs, lai paliek pārsteigums,” tā par gaidāmo notikumu runā SIA “Baltu Rotas” līdzdibinātāja un galvenā dizainere Inita Straupe.
Koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
EnergArt galerijas vides mākslas objektu izstāde “Māksla mežā, pļavā un pie horizonta”
Dūrmuižā
13.–27. jūlijs
No 13. līdz 27. jūlijam Dūrmuižā, Blīdenē būs skatāma kultūras un mākslas portāla Arterritory.com un Galerijas-klejotājas EnergART veidotā vides mākslas objektu izstāde “Māksla mežā, pļavā un pie horizonta”.
Māksla mudina cilvēku domāt, uzdot jautājumus un meklēt atbildes; daba ļauj sajust un pieredzēt. Abās ir negaidītība. Jūs nekad nezināt, kādu dialogu inspirēs skatiens, kas mēģina ietiekties aiz horizonta, pēkšņi pamanījis taureni uz koka mizas vai tērauda instalācijas izliekumu. Mākslai un māksliniekiem piemīt spēja radīt jaunas pasaules, jaunas varbūtības un jaunas iespējas. Saspēlē ar nemitīgā mainībā esošo dabu mākslas darbs iegūst vēl papildus slāņus. Vērotājs – jaunas domas, idejas, sapņus.
Latvijā nav daudz vietu, kur to iespējams piedzīvot. Dūrmuiža Blīdenē ir teritorija, kuras saimnieki Andris un Agita Putāni dzīvo ar pārliecību, ka absolūto harmoniju iespējams sasniegt tieši šo divu jēdzienu savstarpējā integrācijā – mākslā, kas dzīvo saskaņā ar kokiem, pļavām, ūdeņiem, miglu, sauli, lietu un horizontu. Tuvojoties Dūrmuižas teritorijai, virs ceriņiem slejas mākslinieces Evitas Vasiļjevas radītā monumentālā skulptūra “If there is something heavy, there should be something light II. Soliņš “Jūgends” – melanholiski dzejisks un materialitātē smagnēji brutāls – tas ir gluži kā savveida simbols Dūrmuižas enerģētikajai telpai un šim vides mākslas projektam.
Tā ietvaros Dūrmuižas teritorijā mākslinieki izveidos savdabīgu mākslas/dabas pastaigu taku, sniedzot iespēju izbaudīt Latvijas vasaru un sajust dabas pilnbriedu caur mākslu kā pieturzīmi. Līdzās jau Dūrmuižā skatāmajām Indriķa Ģelža, Ivara Drulles, Evitas Vasiļjevas, Ievas Bondares skulptūrām, šai izstādē brīvdabā pievienosies Ata Jākobsona, Zanes Haneles Putniņas, Artūra Virtmaņa, Jāņa Mitrēvica, Ģirta Muižnieka, Daiņa Pundura, Heles, Ivetas Gabaliņas, Paulas Zariņas-Zēmanes, Reiņa un Kristas Dzudzilo un tekstu grupas “Orbīta” mākslas darbi.
Šī projekta koncepta balsts ir vēlme atrast mākslas darba un apkārtnes saskares punktu, sniedzot iespēju skatītājam atklāt dabas skaistumu un mākslas valodu. Skatītājam ir jāļaujas, jāvēro un jājūt sevī vēlmi saprast. Jo abi – gan māksla, gan daba, ir ne tikai pasaules, bet arī sevis izzināšanas, piedzīvošanas un pieredzēšanas rīks.
Izstāde “Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem”
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā
Mākslas festivāla “Cēsis 2024” ietvaros
13. jūlijs–24. augusts
No šī gada 13. jūlija līdz 24. augustam norisināsies astoņpadsmitais mākslas festivāls “Cēsis”. Šoreiz festivāla centrālā izstāde Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā “Sava pasaule. No neesoša muzeja krājumiem” piedāvās apskatei vienpadsmit mākslinieku darbus no topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma, ko radījuši Latvijā zināmi mākslinieki: Miks Mitrēvics, Krišs Salmanis, Raitis Šmits, Rasa Šmite, Ojārs Pētersons, Armands Zelčs, Mārtiņš Ratniks, Famous FIVE F5 (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks, Ieva Rubeze), kā arī izcilais serbu konceptuālās mākslas pionieris Braco Dimitrijevičs.
Kopš 20. gs. 80. gadiem sabiedrības uzmanības centrā ir jautājumi par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Muzeja neesamība veicinājusi vairāku nozīmīgu darbu izzušanu, sekmējot sabiedrības zināšanu trūkumu par konkrēto mākslas veidu, nespējot iedziļināties laikmetīgās mākslas izpausmēs. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kam Kultūras ministrija ir nodevusi glabāšanā šo kolekciju. Izstādes fokusā ir mākslinieka individuālais, īpatnējais un bieži paradoksālais skatījums uz pasauli un sevi tajā. Izstādē būs skatāmi video darbi, objekti un instalācijas, kuras apvieno autoru pārliecinošās spējas ilustrēt savu pasaules uzskatu un dzīves filozofiju.
Mākslas festivāls “Cēsis 2024”
SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi”
Cēsu Izstāžu namā
Mākslas festivāla “Cēsis 2024” ietvaros
13. jūlijs–19. augusts
No 13. jūlija līdz 19. augustam Cēsu Izstāžu namā būs skatāma Mākslas festivāla “Cēsis 2024” patrona SEB bankas stipendiātu jubilejas izstāde “Izaugsmes stāsti. SEB stipendijai glezniecībā 15 gadi”. SEB stipendija glezniecībā veicinājusi daudzu jaunu un talantīgu mākslinieku radošo un profesionālo attīstību. Izstāde dziļāk atklās šos stāstus, stipendiju saņēmēju unikālo ceļu pretī virsotnēm un radošos sasniegumus. Izstādes mākslas darbos atspoguļojas ideja par izaugsmi un attīstību mākslā, pievēršot uzmanību procesiem, transformācijām un attīstības posmiem. Izstādē būs apskatāmi mākslinieku Neonillas Medvedevas, Ata Jākobsona, Zanes Tučas, Elzas Sīles, Laimdotas Steķes, Klāva Lora, Madaras Neikenas, Zīles Ziemeles, Sandras Strēles, Kristapa Priedes, Annas Pommeres, Krišjāņa Elvika, Madaras Kvēpas, Alises Builevicas un Katrīnas Biksones darbi.
Mākslas festivāls “Cēsis 2024”
Eksperimentālās mākslas festivāls “Optižūns”
Ērgļos, gleznainajā Pārsteigumkalna teritorijā
13. jūlijā
13. jūlijā Ērgļos, gleznainajā Pārsteigumkalna teritorijā, jau septīto gadu norisināsies eksperimentālās mākslas festivāls “Optižūns”. Pļavās, mežos un purvu zonās notiks koncerti, performances un teātra uzvedumi, kā arī būs aplūkojami mākslinieku veidotie vides mākslas objekti. Pasākuma notikumu apskates laiki nepārklājas – programma ir lineāra, un skatītājam ir iespēja pieredzēt festivālu kā vienotu veselumu.
“Optižūna” pamatuzstādījums ir veicināt eksperimentālu un laikmetīgu jaunradi, tāpēc nedēļu pirms festivāla Pārsteigumkalna teritorijā norisināsies rezidence “Žūns”, kuras ietvaros mākslinieki radīs vai pilnveidos darbus, iedvesmojoties no dzejnieka un festivāla dramaturga Roberta Vilsona veidotā palīglīdzekļa laimes meklēšanā “Mazā vārdnīca apjukušajiem”, kas tapis dialogā ar Annas Brigaderes lugu “Sprīdītis”.
Šī gada programmā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Itālijas un Japānas.
Eksperimentālās mākslas festivāls “Optižūns”
Antras Ivdras personālizstāde “Mainīgais”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. jūlijam
Antra Ivdra, "Purva studija - Pavasarī", audekls, eļļa, 30x25 cm, 2024
Līdz 31. jūlijam mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma gleznotājas Antras Ivdras personālizstāde “Mainīgais”.
Izstādē apskatāmās gleznas ietver dažādu gadu darbus, kuru vienojošais elements ir ūdens.
“Daba man ir ierosmes avots. Manos darbos nav tiešs tās atspoguļojums – redzētais izraisījis nepieciešamību to uzlikt uz audekla un piedot tam visam savu redzējumu, kas rezonē ar iekšējo sajūtu un laiku, kurā dzīvojam.”
Mākslas galerija “Bazar’t”
Tc “Mol” / Krasta iela 46, 2 stāvs, Rīga
Artura Mucenieka, Zentas Mucenieces, Ilzes Mucenieces-Adamaites izstāde “Laika kapsula”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
līdz 4. augustam
Zenta Muceniece “Meitene ar kaķi”, 1989, kartons, eļļa, 78x68 cm, LMS muzejs
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā līdz 4. augustam skatāma Artura Mucenieka, Zentas Mucenieces un Ilzes Mucenieces-Adamaites izstāde “Laika kapsula”.
Gleznotāja Ilze Muceniece-Adamaite vienotā ekspozīcijā apkopojusi savu daiļradi un savu vecāku – gleznotāja, grafiķa Artura Mucenieka (1912–1984) un gleznotājas Zentas Mucenieces (1924–2012) darbus no privātās kolekcijas un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma. Izstādē ietvertas gleznas un grafikas, kas tapušas no 1959. līdz 2024. gadam, un kā jaunākie eksponēti Ilzes Mucenieces-Adamaites pēdējā laikā gleznotie darbi.
2024. gadā Ilze Muceniece-Adamaite atzīmē 70gadu jubileju, savukārt Zentai Muceniecei 100 gadu jubileja un Arturam Muceniekam 112. dzimšanas diena. Ilzei Muceniecei-Adamaitei šī ir īpaša iespēja jubilejas gadā eksponēt savas gleznas blakus vecāku darbiem kopējā izstādē: “Gatavojot ekspozīciju, acu priekšā atdzīvojas ainas no laika, kad šī māksla tapa. Nostiprinājās apjausma, ka ģimenē tajos “padomju laikos” ir notikušas svarīgas lietas. Eiropeiskā, pret-padomiskā gara ieaudzināšana ikdienā – ar pusvārdiem, ar atklātiem vārdiem, ar brīvvalsts laika preses izdevumiem, ar radošo gaisotni ģimenē. Ar vecāku brīvas mākslinieciskās izpausmes alkām,” izstādes tapšanu raksturo māksliniece.
Ilzes Mucenieces-Adamaites glezniecībā apkārtējās īstenības interpretācija saistās ar aizraušanos ar kristīgo meditāciju, ne burtiski tvertā tematikā, bet meklējot harmoniskuma un mīlestības ieaudumus, gleznojot ainavas un figurālus motīvus.
Zentas Mucenieces glezniecībā raksturīgi lokāli krāsu laukumi harmonizētās attiecībās, atsakoties no gaismēnas modelējuma un izceļot krāsu intensitāti un kompozīciju ritmu ar izteiktu melnu kontūru. Ar laiku cilvēka tēls kļūst vispārinātāks, reizēm iegūst pat simbola nozīmi.
Arturs Mucenieks radīja savu izpausmes veidu, sievietes tēla interpretāciju. Piemērotākā tehnika izrādījās linogriezums, monopija. Linogriezumu melnajā fonā vijīgi un viegli un it kā izdziest baltas, smalkas līnijas. Izstādē “Laika kapsula” būs apskatāmas arī mākslinieka gleznas. 1975. gadā Latvijas Mākslinieku savienības kolēģus pārsteidza, ka Arturs Mucenieks – jau būdams plakāta meistars un grafiķis, linogriezuma meistars, ar jauneklīgu sparu piepildīja LMS galerijas zāli ar liela formāta gleznojumiem – ekspresīviem eļļas un jauktā tehnikā darinātiem sieviešu figūru gleznojumiem, izmantojot arī asamblāžas elementus ar citiem materiāliem – metālu, plastikātu.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Sabīnes Verneres izstāde “Sirēnas”
Maboca galerijā “Visuma Centrs 2”
līdz 12. augustam
Līdz 12. augustam Maboca galerijā “Visuma Centrs 2”skatāma Sabīnes Verneres izstāde “Sirēnas”, kas pievēršas dēmonizētās sievietes arhetipa iekšējai pasaulei. “Sabīnes Verneres darbu cikla centrālais tēls – sirēna – sakņojas sengrieķu mitoloģijā. Sirēnām piešķirtās īpašības ir vēsturiski stigmatizētas un sabiedrībā pieklusinātas. Šīm mitoloģiskajām būtnēm ir piedēvētas spējas ievilināt iekārē kritušos neapskaužamos likteņos un šo tēlu spēkam piedēvētā bīstamība ir likumsakarīga, tomēr to demonizācija sakņojas bailēs no femīnās varas. Sieviešu monstrozitāte sengrieķu mitoloģijā, no Medūzas, Lamijas līdz Scillai un Sirēnām, ir akcentēta ar ķermeņa hibriditāti, taču sirēnām piedēvētais fatālais atribūts ir viņu navējošā dziesma. Sirēnu bīstamība slēpjas tajā, ka viņām ir balss, kas ir pretrunā ar patriarhālajām dzimumu konvencijām. Homēra eposos sirēnas tiešā veidā nenogalina – ar sirēnas dziesmu apburtie vīrieši paši nolēc no klints. Bet kādēļ sirēnas dzied? Kā viņas jūtas? Ko viņas domā?”
Maboca galerija “Visuma Centrs 2”
Poruka iela 4, Madona
Ditas Lūses gleznu un Matiasa Jansona skulptūru izstāde “Gaisma un forma”
Tukuma muzeja galerijā “Durvis”
līdz 15. augustam
Līdz 15. augustam Tukuma muzeja galerijā “Durvis” skatāma Ditas Lūses gleznu un Matiasa Jansona skulptūru izstāde “Gaisma un forma”.
Ditas Lūses glezniecības interešu centrā ir gaisma un laiks – gaisma kā objekts un laiks kā tagadne, kurā saplūst pagātnes atmiņās un acu priekšā redzamais. Ap šo kodolu veidojas tēmas, pie kurām māksliniece strādā. Piemēram – saules pielietas telpas, kurās jūtama pagājušā laika klātbūtne. Cauri lapotnei mirguļojošas gaismu spēles, kas nojauc realitāti uz mājas fasādes. Augu ņirboņa pļavā, sajaucoties ar acumirkļa gaismiņām, kuras lēkā acu priekšā. Dita Lūse strādā eļļas tehnikā, izmantojot plānu, caurspīdīgu glezniecības paņēmienu.
Tēlnieks no Cēsīm– Matiass Jansons savās skulptūrās pārsvarā uzmanību vērš uz trim lietām – formu, kustību un siluetu, bieži vien atmetot lieku detalizāciju, tajā pašā laikā atvēlot vietu kādam specifiskam akcentam vai skatītāja sajūtu tēlam vai iekodētam jautājumam. To pastiprina atbilstoši iecerētajai skulptūras tēmai izvēlēto, pārsvarā pamatīgo un dabīgo (granīts, dolomīts, marmors, bronza, kūdra) tēlniecības materiālu klāsts.
Matiass Jansons savus darbus pārsvarā veido, kaļ un slīpē dažādos materiālos – granītā, marmorā, dolomītā, bet dažreiz izmanto arī tādus savdabīgus – kā kūdru un sāli. Tomēr neskatoties uz izvēlēto materiālu cauri radošajai darbībai saskatāms fokuss uz formu, faktūru un siluetu. Daudzos, pat lakoniskajos, darbos – bieži vien pat to nosaukumos, iekodēti jautājumi vai atbildes skatītājiem.
Tukuma muzeja galerija “Durvis”
Brīvības laukums 21, Tukums
Zigurda Zuzes darbu izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”
Siguldas Jaunās pils salonā
līdz 25. augustam
Līdz 25. augustam Siguldas Jaunās pils salonā skatāma Zigurda Zuzes darbu izstāde “Mākslinieks savai pilsētai un tautai”.
Tā ir piemiņas izstāde grafiķim, profesoram, aktīvam Atmodas notikumu dalībniekam, siguldietim, bijušajam Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas mācībspēkam Zigurdam Zuzem (1929-2003) viņa 95 gadu jubilejas gadā. Zigurds Zuze dzimis 1929. gada 25. augustā Rīgā, cēlies no siguldiešu dzimtas – tēvs – Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Siguldas domnieks un pilsētas bibliotēkas vadītājs, tāpat arī vecaistēvs bijuši siguldieši.
Zigurds Zuze (1929–2003) bija grafiķis, viens no izcilākajiem kokdzeluma, linogriezuma un oforta meistariem. Daiļrades galvenie virzieni bija stājgrafika un grāmatu grafika; veidojis ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām, kā arī darinājis ievērojamu skaitu ekslibris – miniatūrgrafikas mākslas darbus, kas norāda grāmatas īpašnieku, ietverot viņa vārdu vai iniciāļus.
Zigurds Zuze par sevi: “Sigulda ir mana dzimtene. Rīgā esmu nodzīvojis četrdesmit deviņus gadus, tomēr saikni ar Siguldu neesmu pazaudējis nekad. Tā bija brīnišķīga sajūta – no jauna atgriezties tēva mājās... Katram ir jābūt sava novada vērtības apziņai.
Jaunībā es gribēju studēt arhitektūru. Mans tēvs bija saistīts ar literatūru, bet mamma – liela rokdarbniece. Tēvs bija beidzis Olava komercskolu, vēlāk - arī Simferopoles aviācijas skolu. Dzimtas vēsturi esmu izpētījis līdz 18. gadsimtam. Jau skolas laikā man patika zīmēt, taisīju vietējām sienas avīzēm visādus ažūrus...
Atceros arī savu zīmēšanas skolotāju – viņu sauca Voldemārs Mednītis.
Siguldu ir gleznojis gandrīz katrs latviešu mākslinieks. Paradīzes kalnu taču arī padomju laikā nosauca par Gleznotāju kalnu. Droši varu apgalvot, ka Sigulda ir mana paradīze!”.
Izstādē apskatāmi mākslinieka darbi no Turaidas Muzejrezervāta krājuma kolekcijas.
Siguldas Jaunās pils salons
Pils iela 16, Sigulda
Žerāra un Sofijas Bellas Ķeružu fotogrāfiju izstāde “Ceļmalas”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
līdz 1. septembrim
Sofija Bella Ķeruže. “Piecgades plāns”. 2023. Fotografēts ar Rolleiflex K1_ 1929 g modeli
Līdz 1. septembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma Žerāra un Sofijas Bellas Ķeružu fotogrāfiju izstāde “Ceļmalas”. Strādājot ar analogajām fotokamerām, mākslinieki tiecas būt vērotāji, kas fiksē notikumus atsevišķu indivīdu dzīves telpā, cenšoties izprast notiekošo ārpus kolektīvās apziņas lauka. Par izstāde ierosmi un tajā aplūkotajām tēmām Žerārs Keružs stāsta: “Es piedzimu 20. gadsimta 60. gados. Uzaugu valsts iekārtā, kur pilsonim dzīvi noteica plāna ekonomika, individuālā izpausme tika neredzami reglamentēta ar cenzūru. Deklaratīvi pilsoņa uzvedība pakļāvās kolektīvai domāšanai un darīšanai. Multfilmās tika proponēta bišu stropa apziņa. Pienāca laiks, un strops pārstāja darboties.
Sofija piedzima Jaunā stropa laikmetā. Kultūrā vairs nedominē viens galvenais naratīvs, zinātne un reliģija tiek dekonstruēta un apšaubīta, veidojot daudzas, dažreiz pretrunīgas teorijas un viedokļus. Šis Jaunais strops ir nenoteikts, un tas cenšas atkāpties no sarežģītības, vienlaikus netīši radot lielāku nekārtību. Lai gan varētu likties, ka pastāv lielāka indivīda autonomija un brīvība, tomēr vēl joprojām sabiedrības priekšstati un cerības visaptveroši valda pār cilvēku dzīvēm, tostarp vērtībām un nozīmēm, kas tiek piešķirtas notikumiem.
Lielos stropos viegli pakļauties pūlim un sekot tā galamērķim. Tomēr katrai bišveidīgo kukaiņu grupai ir savs antenu skaits, un individuāli katram savs īpatnējais dzelonis.
Pēdējo divu gadu laikā mans un Sofijas mērķis ir bijis fiksēt notikumus jeb nomales, kurās parādās indivīdu dzīves telpa. Mēs mēģinām izzināt, kas ir ārpus stropa apziņas, atspoguļojot redzēto caur analogo kameru uzņemtajām bildēm.”
Izstādē eksponētās fotogrāfijas uzņemtas ar analogām kamerām, kuras ražotas laikā no 1927. līdz 1968. gadam.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Izstāde “No saknēm līdz galotnēm”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 1. septembrim
Līdz 1. septembrim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “No saknēm līdz galotnēm”, kas ir piecu mākslinieku – tekstilmākslinieces Ilzes Rudzītes, skaņas mākslinieces Karīnas Greteres, fotogrāfa Marka Daijera (Mark Dyer) un dejotāju/ horeogrāfu Emīlijas Rudzītes un Antona Skoninga Tomsena (Antona Skønning Thomsona) sadarbības rezultāts. Darba procesā mākslinieki pēta simbiozi starp šīm četrām mākslas disciplīnām, tiecoties pēc vienota veseluma.
“Caur mākslas darbiem mākslinieki aicina skatītāju reflektēt par sapņu un ilgu nozīmi dzīves gājumā, akcentējot cilvēku bināro pasaules uztveri, kad skaistais mijas ar biedējošo, skumjas – ar prieku. Šis stāvokļu mainīgums ir neatdalāma dzīves sastāvdaļa. Sapņi nekad nerodas tukšā telpā. Tie izriet no mūsu pagātnes pieredzes un virza mūs cauri dažādiem laikiem uz mūsu garīgajām virsotnēm, kuras ir nebeidzamas un mūžīgas”, stāsta māksliniece Ilze Rudzīte.
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Māris Čačka personālizstāde “Pieņemšana”
Livonijas ordeņa pilī
līdz 15. septembrim
Līdz 15. septembrim Livonijas ordeņa pilī skatāma Māra Čačkas personālizstāde “Pieņemšana”.
Izstāde veidota īpaši Livonijas ordeņa pils videi. Mākslinieka Māra Čačkas radošās darbības vizuālā valoda ir konsekventi abstrakta, tie ir līksmi akrila krāsas šļaksti, kas klājas uz tumšāka audekla fona, tās ir arī spēles ar materialitāti – top grafikas uz spoguļvirsmām. It kā netraucēts bērns spēlētos. Un tomēr šajos krāsu salūtos ir kāds noslēpums, ko mākslinieks it kā nejauši atklāj nosaukumu šifrā un izstādes apmeklētāji ir aicināti izzināt to.
Lai arī dominējošā radošās izpausmes forma Mārim jau vairākus gadus ir glezniecība, tomēr ik pa laikam notiek atgriešanās pie grafikas tehnikām (absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu). Arī Livonijas ordeņa pils 3.stāvā skatāms monotīpiju cikls “Atspīdumi”, kas tapis uz spoguļkartona, iegūstot maģisku pievilcību, – kurš gan nevēlas saskatīt sevi mākslas darbā?
Ventspils muzejs / Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Titulbilde: Zīmola “Baiba Glass” publicitātes foto
