Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Viļa Rīdzenieka lielformāta fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918”
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā
13.–24. novembris
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā no 13. līdz 24. novembrim būs apskatāma unikālā vēstures relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī” – vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts valsts dibināšanas svinīgais pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī)
Lielformāta kolorēto fotoattēlu “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī” (119x158 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 1920. gadu sākumā. Tās radīšana un tālākais likteņstāsts līdz nonākšanai Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā ir piesātināts ar notikumiem, versijām un iesaistītajiem ļaudīm. Ikdienā fotogrāfija un tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāti īpašā saudzēšanas režīmā muzeja krājuma novietnē un tikai reizi gadā – Latvijas valsts dzimšanas dienas svētku periodā – fotogrāfija tiek eksponēta, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam.
Skatoties 1918. gada 18. novembra vēsturiskā notikuma vienīgajā vizuālajā liecībā, uz šodienas Nacionālā teātra skatuves redzam personības, kas izloloja un izveidoja Latvijas valsti – Kārli Ulmani, Gustavu Zemgalu, Marģeri Skujenieku, Jāni Akurateru, Miķeli Valteru, Ati Ķeniņu, Paulu Kalniņu, Klāru Kalniņu, Bruno Kalniņu un virkni citu. Kārlis Ulmanis, Latvijas pirmais Ministru prezidents, Latvijas valsts pasludināšanas pasākumā teicis: “Pie šī darba varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības Latvijā būs nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt ne apspiešanas, ne netaisnības.”
Patriotu nedēļā muzejs aicina uz tematiskajām ekskursijām “Vienīgās fotogrāfijas stāsts” noteiktos laikos 13., 14., 15., 16. un 18. novembrī, kā arī uz Ģimenes dienas programmu svētdien, 17. novembrī.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Palasta iela 4, Rīga
Līgas Spundes izstāde “Epizodes par nezināšanu”
Dienvidaustrumu Luiziānas Universitātes Laikmetīgās mākslas galerijā
līdz 13. novembrim
Līdz 13. novembrim Dienvidaustrumu Luiziānas Universitātes Laikmetīgās mākslas galerijā skatāma Līgas Spundes izstāde “Epizodes par nezināšanu”.
Līgas Spundes darbs “Epizodes par nezināšanu” aizsākās 2022. gadā tiešsaistes programmas “Struktūra, kas paredzēta mainīgiem apstākļiem” ietvaros, kuru kūrēja Maija Rudovska. Tas aptvēra jautājumus par nezināmo un aplūkoja, kā mākslas darbinieki dzīvo un rada savus darbus nemitīgi mainīgajos apstākļos, ap un par spīti plūstošiem rāmjiem. Projekts pievēršas sadarbībai, atbalstam un apmaiņai, kas var notikt, pārvarot būtiskas distances, un ļauj veidot saiknes starp dažādām ģeogrāfiskām vietām, vienlaikus pievēršot uzmanību ilgtspējīgu un ilgstošu partnerattiecību veidošanai starp māksliniekiem un institūcijām.
“Epizodes par nezināšanu” sākotnēji tika iecerēts kā poētisks digitāls mākslas darbs, kas sadalīts vairākās epizodēs, piedāvājot domas un vīzijas par nākotni, ko pauž izdomāti varoņi – piedzīvojumiem bagāts optimists, nogurusi pesimiste, datu analītiķis, ezotēriķe un mākslinieks. 2024. gadā projekts tika paplašināts, iekļaujot jaunu varoni – latvieti, kurš līdzās citiem varoņiem ir redzams arī izstādē Dienvidaustrumu Luiziānas Universitātes Laikmetīgās mākslas galerijā. “Epizodes par nezināšanu” uzsver stabilitātes trūkumu, kas slēpjas aiz pašreizējiem apstākļiem, kuros mēs dzīvojam. Savukārt Līgas Spundes radīto tēlu dažkārt klišejiskais raksturs simbolizē kolektīvo dvēseles stāvokli neskaidrību laikos, kad mums ir vēlme pieturēties pie arhetipiem, bieži vien adaptējot stereotipiskas domas un sajūtas.
Dienvidaustrumu Luiziānas Universitātes Laikmetīgās mākslas galerija
Izstāde “1 + 1 +1 = 1”
Sloka + Ķemeri + Rīgas Jūrmalas rajons = Jūrmala
Jūrmalas muzejā
13. novembris, 2024–18. maijs, 2025
Jūrmalas robežzīme. Skats no Bigauņciema puses. Jūrmala, 20. gadsimta 70. gadu sākums. Fotogrāfs nezināms. Jūrmalas muzeja krājums
No 13. novembra līdz 2025. gada 18. maijam Jūrmalas muzejā būs skatāma vēsturiska izstāde “1 + 1 +1 = 1” / Sloka + Ķemeri + Rīgas Jūrmalas rajons = Jūrmala.
Mūsdienās Jūrmala ir valstspilsēta ar 26 apkaimēm, kuras pamatu veido trīs bijušās patstāvīgās pilsētas. Visilgāk savu statusu un neatkarību saglabāja Sloka – 81 gadu (1878–1959), Ķemeri –31 gadu (1928–1959), bet Rīgas Jūrmalas pilsētai, kuru nodibināja 1920. gadā, bija lemts visīsākais neatkarības laiks – tikai 26 gadi. 1946. gadā Rīgas Jūrmalu pievienoja Rīgai kā septīto rajonu, bet 1949. gadā tam pievienoja Priedaines vasarnīcu rajonu.
1959. gada novembrī Latvijas PSR administratīvajā iedalījumā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Tai skaitā 1959. gada 11. novembrī apstiprināts dekrēts par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu, teritoriju apvienošanu un republikāniskās pakļautības pilsētas – Jūrmalas – izveidošanu.
Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs pievērsies laika posmam no 1944. gada līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas.
Īpaši izstādes tapšanai tika sagatavotas iedzīvotāju anketas, lai gūtu ieskatu tā laika dzīvē, kā arī aplūkotu atšķirības starp bijušajām pilsētām. Tās lūdzām aizpildīt jūrmalniekiem no dažādām apkaimēm, kuri paši bija piedzīvojuši vai dzirdējuši no ģimenes locekļiem par Jūrmalas pilsētas izveidi 1959. gadā.
Kopumā, aptaujājot 43 personas, apstiprinājās viedoklis, ka lielākā daļa iedzīvotāju kādu laiku nepamanīja, ka ir apvienoti. Daļa jūrmalnieku tomēr to bija izlasījuši laikrakstos, kāds cits uzzināja no vietējās pašvaldības, un ziņa aizgāja no mutes mutē, bet lielākā daļa ar pārmaiņām iepazinās tikai tad, kad mainījās skolu un citu iestāžu nosaukumi, kā arī ielas ar vienādiem nosaukumiem.
Savukārt jūrmalnieku uzskati par ieguvumiem un zaudējumiem un attieksme pret apvienošanu bija atšķirīga. Liela daļa aptaujāto atzinās, ka mājās un ģimenē par to (politiku) nerunāja un neapsprieda. Saprotams, ka daudzām ģimenēm svarīgākais bija darbs un ģimenes nodrošināšana. Vairums aptaujāto Jūrmalas pilsētas izveidošanu novērtēja pozitīvi, bet bija arī neapmierinātie – katram savi iemesli.
Izstādi papildina fotogrāfijas, pilsētu kartes, filmu fragmenti, iedzīvotāju atmiņas un aptauju anketās sniegtās ziņas, kā arī priekšmeti, kas raksturo pazīstamākos objektus Slokā, Ķemeros un Rīgas Jūrmalā.
Izstādē izmantots Jūrmalas muzeja krājums, Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk LNA) Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
Jūrmalas muzejs izsaka lielu pateicību Alberta Kronenberga Slokas un Imanta Ziedoņa Ķemeru bibliotēku darbiniecēm, īpaši Dainai Dzergačai par atsaucību, kā arī ikvienam pilsētas iedzīvotājam, kurš piedalījās muzeja aptaujā.
Izstādes autori: Inta Baumane, Līga Strazda, Mārtiņš Vesperis. Māksliniece Ieva Lapiņa.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Publiskā saruna ar “TUR” vadītāju un kuratoru Edvardu Shautenu
“Ārpus baltā kuba: dzīve neatkarīgā mākslas telpā”
Mākslas centrā Zuzeum
14. novembrī / plkst. 18.00–19.00
14. novembrī plkst. 18.00–19.00 Mākslas centrā Zuzeum notiks saruna ar holandiešu starpdisciplināro mākslinieku un horeogrāfu Edvardu Shautenu (Edd Schouten), kurš kā laikmetīgās mākslas telpas “TUR” vadītājs un kurators izmanto savu ilglaicīgo pieredzi un strādā ar māksliniekiem, lai veidotu izstādes “TUR”. Viņš dalīsies ar pieredzi par savu ceļu līdz Rīgai, par pieeju darbam ar māksliniekiem un ikdienas izaicinājumiem, kas saistīti ar neatkarīgas mākslas telpas vadīšanu. Šī saruna būs noderīga studentiem, māksliniekiem un ikvienam, kuru interesē radošā prakse. Ieeja bez maksas, iepriekš piesakoties. Saruna notiks angļu valodā.
Mūsdienās laikmetīgā māksla un mākslinieki bieži atrod mājvietu neatkarīgās, industriālās telpās, strādājot ārpus tradicionālās galeriju sistēmas un bieži vien bez ievērojama budžeta. Šī pieeja ir kļuvusi par būtisku radošā procesa sastāvdaļu, ļaujot māksliniekiem eksperimentēt un attīstīt jaunas idejas elastīgākā vidē. Tādas vietas kā Berlīnes Holzmarkt un Detroitas mākslas aina ir kļuvušas slavenas ar šāda veida neatkarīga gara veicināšanu. Šīs telpas plaukst, pateicoties sadarbībai, pielāgošanās spējai un kopienas iesaistei, pierādot, ka darbs ārpus tradicionālajiem rāmjiem var radīt novatoriskas mākslas prakses. Izpratne par to, kā darbojas šādas mākslas telpas, var piedāvāt jaunas perspektīvas radošuma un izaugsmes veicināšanai izaicinošos apstākļos.
“TUR” ir laikmetīgās mākslas telpa, kurā tiek rīkotas trīs laikmetīgās mākslas izstādes ziemā, trīs vasarā un viena rudenī. Atrodoties pašā Tallinas ielas kvartāla sirdī, “TUR” piedāvā dinamisku vidi, kas mainās līdz ar gadalaikiem, radot iespējas daudzveidīgām izstādēm. Ciešā sadarbībā ar māksliniekiem, kas ir apņēmušies atbalstīt Rīgas laikmetīgās mākslas ainu, “TUR” aicina viņus eksperimentēt un radīt jaunus darbus ārpus ierastās prakses. “TUR” mērķis ir iesaistīt plašāku auditoriju ārpus tradicionālajām mākslas aprindām, nodrošinot telpu diskusijām, darbnīcām un radošai domapmaiņai. “TUR” arī cenšas izcelt Latvijas laikmetīgo mākslu starptautiskā mērogā, savedot kopā māksliniekus un institūcijas ārpus Latvijas.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
“Pastaiga laikā kopā ar Niklāvu Strunki: no Vaidavas līdz Romai”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
14. novembrī / plkst. 16.00
14. novembrī plkst. 16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā notiks “Pastaiga laikā kopā ar Niklāvu Strunki: no Vaidavas līdz Romai” ar izstādes “Čau, Niklāv Strunke!” zinātnisko konsultanti, mākslas zinātnieci Aiju Brasliņu.
Izstāde “Čau, Niklāv Strunke!” skatāma Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 20. novembrim un tapusi kā sveiciens mākslinieka Niklāva Strunkes 130. jubilejā. Daudzpusīgais Niklāvs Strunke (1894–1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu starpkaru modernistu pirmajā paaudzē – gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs un grāmatu ilustrators, darbojies dekoratīvajā un lietišķajā mākslā, rakstījis par mākslu, tādējādi atstājot ievērojamu radošo mantojumu. Ar gleznu “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927), kas ir viens no pazīstamākajiem vietējā klasiskā modernisma paraugiem, Strunke ir ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā. Latviešu grāmatu grafikas klasikā mākslinieks devis ieguldījumu kā daudzu augstvērtīgu un stilistiski atšķirīgu izdevumu ilustrāciju un vāku autors.
Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Ziemas sezonas izstāde “Auksti”
Modes muzejā
14. novembris, 2024–14. aprīlis 2025
No 14. novembra līdz2025. gada 14. aprīlim Modes muzejā būs apskatāma izstāde “Auksti”, kas veltīta rudens un ziemas sezonas apģērbiem un aksesuāriem un aicina aizdomāties par klimata saikni ar apģērbu, ko valkājam.
Izstādē būs aplūkojami daudzveidīgi aukstajai sezonai domāti apģērbi un aksesuāri, kas tapuši Eiropā un Ziemeļamerikā laikposmā no 18. gadsimta līdz pat mūsdienām. No Kašmiras šallēm līdz elegantiem kuturjē dizainētiem mēteļiem, no 19. gadsimta kleitām līdz minisvārkiem, no praktiskas funkcionalitātes līdz izšķērdīgai greznībai.
Izstādē būs apskatāmi eksponāti no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas, kā arī no Modes muzeja krājuma. Izstādi papildinās īpaši piemeklēts skaņu celiņš, bērni un pieaugušie varēs iemēģināt roku tipiskās ziemas vakaru izklaidēs un rokdarbos. Apmeklētājiem būs arī iespēja piemērīt vēsturisku tērpu un aksesuāru replikas fotosesijai.
Modes muzeja vadītāja Natālija Muzičkina stāsta: “Klimats vienmēr spēcīgi ietekmējis modi. Ja vasaras apģērbs ir drīzāk rotājums, tad ziemai domātais – nepieciešamība. Mēs valkājam siltu apģērbu deviņus mēnešus gadā, taču pievēršam tam nepelnīti maz uzmanības. Mūsdienās vieni dizaineri piedāvā ziemā valkāt dūnu segas, savukārt citi visžēlīgi atļauj valkāt šifonu un caurspīdīgu tillu, acīmredzot dodot mājienu, ka pa piesnigušajām pilsētu ielām jākustas enerģiskā tempā. Vai siltums un elegance ir savienojami? Par to vēstīs mūsu izstāde.”
Kvalitatīvas virsdrēbes izsenis bijušas statusa rādītājs, jo ieguldītā darba un vērtīgo materiālu dēļ tās maksāja dārgi. Izstādē varēs novērtēt apbrīnojamu šuvēju un drēbnieku meistarību, izsmalcinātas detaļas un interesantus apdares paņēmienus, kas savulaik prasījuši daudzas darba stundas.
Slaveni kuturjē, modes dizaineri un modes nami lieliski apzinājušies iespējas, ko piedāvā ziemas mode. Tādi labi zināmi kuturjē un dizaineri kā izcilais modes reformators Pols Puarē (Paul Poiret), Holivudas mīlulis Gilberts Adrians (Gilbert Adrian), modes nami “Worth” un “Dior”, piegriezuma meistari Kristobals Balensjaga (Cristóbal Balenciaga), Pjērs Kardēns (Pierre Cardin), Ibērs de Živanšī (Hubert de Givenchy), Andrē Kurēžs (André Courrèges) un Kenzo (Kenzo) meistarīgi veidoja jaunus, modernus siluetus, kuru forma nereti vislabāk bija saskatāma tieši virsdrēbēs. Izstādē būs iespēja novērtēt spilgtus piemērus.
Izstāde aicina ne vien iedziļināties brīnišķīgās apģērbu detaļās un piegriezuma smalkumos, bet arī aizdomāties par plašāku tēmu – klimata saikni ar apģērbu.
Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga
Francijas kompānijas ONYO veidotā instalācija “Saules 8. digitālo kultūru festivāla “Digitālais novembris” ietvaros
Francijas institūtā Latvijā
līdz 15. novembrim
Līdz 15. novembrim Francijas institūta Latvijā mediatēkā 8. digitālo kultūru festivāla “Digitālais novembris” ietvaros ir aplūkojams Francijas kompānijas ONYO veidotais “Saules koks”. Tā ir interaktīva instalācija, kas tapusi, iedvesmojoties no zinātniskiem un filozofiskiem darbiem, seno laiku pasakām un leģendām. “Saules koks” ir dabas un tehnoloģiju kopīgs piedzīvojums, un ikviens tā dalībnieks veic ceļojumu iedomātā mežā, iepazīst tā iemītniekus un apbrīno dabas daudzveidību.
Instalācija “Saules koks” ir pieredze, kurā dalībnieks sēdus, tumsā, aizvērtām acīm, klausās tūkstoš gadus sena koka stāstā. Instalācija “Saules koks” tiek piedāvāta franču (vai angļu) valodā, ir pieejams tulkojums latviešu valodā.
Viena dalībnieka dalība sesijā ilgst 30 minūtes, vienlaikus piedaloties ne vairāk kā 12 personām. Lūgums reģistrēties iepriekš, izvēloties datumu un sesiju pirms rezervācijas apstiprināšanas.
Francijas institūts Latvijā
Raiņa bulvāris 9, Rīga
Japāņu mākslinieka Ikuru Kuwajima izstāde “Ogres novada lauka pētījumi”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
15. novembris, 2024–16. februāris, 2025
Ogres Vēstures un mākslas muzeja Mazajā zālē no 15. novembra līdz 2025. gada 16. februārim būs skatāma izstāde “Ogres novada lauka pētījumi”, iepazīstinot ar japāņu mākslinieka Ikuru Kuwajima mākslinieciskās izpētes rezultātiem pirmajā starptautiskajā mākslinieku rezidencē Ogres Vēstures un mākslas muzejā 2024. gadā.
Mākslinieks šovasar izzināja ainavu un vēsturi Ogres novada lauku teritorijās – viņš devās ekspedīcijās gar Daugavu un Ogri, bet novada muzejos un bibliotēkās meklēja arhīvu fotogrāfijas. Savu pētījumu mākslinieks vizualizējis ar atsaucēm uz vairākām teikām un leģendām. Viņš lika lietā gan arhīvu fotogrāfijas, gan arī savas fotogrāfijas un atrastos priekšmetus, piemēram, instalācijā par Ogres upi redzamas liepu lapu kolāžas un upmalā uzņemtas fotogrāfijas, jo teika “Kā cēlusies Ogre” vēsta, ka upe cēlusies no liepas.
Savukārt citu viņa darbu ierosmes pamatā ir vairākas teikas par Daugavu un Ķentes pilskalnu un Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis”.
Izstādē būs pieejami apskatei kā seni attēli, tā arī pavisam jauni šīs apkaimes tvērumi.
Ikuru Kuvadžima ir mākslinieks un fotogrāfs, dzimis Japānā, ieguvis izglītību ASV universitātē, bet kopš 2007. gada dzīvo un strādā dažādās Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīs.
Savos darbos viņš pēta vēsturiskus un sociālus jautājumus galvenokārt postpadomju valstīs, izmantojot fotogrāfiju, video, mākslinieka grāmatas un instalācijas, un tie ir izstādīti un publicēti daudzskaitlīgās vietās un publikācijās dažādās valstīs. Viņa grāmatas “Tundras bērni” un “Es, Oblomovs” tika izdotas 2015. gadā Vīnē un 2017. gadā Maskavā. Viņš ir arī japāņu-angļu-krievu-ukraiņu tulkotājs, runā franču un nedaudz rumāņu valodā.
Izstādes kuratore ir Elīna Cērpa.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Stikla mākslas izstāde “Savienojumi”
Červonkas luterāņu baznīcā
No 15. novembris
Jēkabpils novada Rubenes pagasta Kaldabruņas/Červonkas luterāņu baznīcā no 15. novembra būs skatāma iespaidīga stikla mākslas izstāde “Savienojumi”.
Izstāde “Savienojumi” Kaldabruņā ir igauņu mākslinieces Kati Kerstnas un latviešu mākslinieces Martas Ģibietes šī brīža piezīmes katrai savu un kopīgo radošo pētījumu procesos, viņu pasauļu saruna, kas savienojas Sēlijas ciematā. Ciematā, kura iedzīvotāji ir gatavi atjaunot padomju okupācijas laikā minerālmēslu noliktavā pārvērsto baznīcu. Tāds ir stāsts par Červonku baznīcu Kaldabruņā un tās sīkrūšu logiem.
“Vērojot gaismas spēles atspulgos, iztēlojoties esošo neesošajā, nonāc vizuālo tēlu pasaulē, ko veidojušas divas mākslinieces, divas sievietes. Viņu satikšanās Červonku baznīcas plašajā telpā līdzinās novērojumu un pārdomu laboratorijai. Mākslinieces savus stāstus veido vizuālos simbolos, saudzīgi vedot vērotāju līdzi viņu atklājumiem gan spoguļu kāpnēs pretī gaismai, gan tumsas bezdibeņos, kas atklājas dūmakainā stiklā,” teikt izstādes pieteikumā.
Jau 2025. gada pavasarī tiks turpināti dievnama iekštelpu remontdarbi, un jauns interjers Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma darbnīcās top jau šobrīd. Pārmaiņas būs vērienīgas, vieta pārdzims pilnīgi citā kvalitātē. Taču ar mākslu brīvi piepildāma iespēju plašuma šeit vairs nebūs.
Izstādes kopumu veido trīs lielformāta mākslas darbi: Kati Kerstnas darbs “Vērtības 1&2” un Martas Ģibietes “Atspulgi” un “Meklējot gaismu”.
Kati Kerstna pārstāv vides aizsardzības virzienu Igaunijas stikla mākslinieku vidū, apliecinot to, ka ir iespējams vienlaikus būt vides aizstāvim un māksliniekam, kas strādā ar tik energoietilpīgu materiālu kā stikls. Viņas piedāvātie risinājumi ietver otrreiz pārstrādāta stikla izmantošanu, bieži izmantojot metodes, kas neprasa kausēšanu, ar malku apsildāmu stikla krāšņu būvniecību, kurām pat māls ķieģeļiem tiek iegūts vietējā tirgū.
Viņa savus darbus velta tādām tēmām kā piesārņojums, mežu izciršana un globālā sasilšana. Strādā ar stiklu, gaismām un jauktām tehnikām. Viņas instalācijās gaismai vienmēr ir būtiska loma.
Marta Ģibiete strādā dažādās tehnikās, taču atpazīstamību un ievērību guva ar neparastā veidā radītiem telpiskiem stikla darbiem dažādos mērogos. Martai interesē veidot stikla instalācijas vidē, arī izmantot spoguli, spēlēties ar tā daudzpusīgo raksturu. Izstādē Kaldabruņā, Červonkas baznīcā māksliniece rāda divus darbus – jaunu instalāciju, kas tapusi iedvesmojoties no brīvās telpas un sīkrūšu logiem. Otrs darbs ir spoguļu figūras, veidots pirms 10 gadiem izstādei Doma katedrāles dārzā, jaunā interpretācijā.
Červonkas luterāņu baznīca
Jēkabpils novada Rubenes pagasta Kaldabruņas
Herberta Erba stikla mākslas izstāde
Liepājas muzejā
15. novembris, 2024–5. janvāris, 2025
No 15. novembra līdz 2025. gada 5. janvārim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma Herberta Erba personālizstāde “Stikla valdzinājums – retrospekcija”. Stikla mākslinieka, dizainera, pedagoga Herberta Erba personālizstādes ekspozīcija Liepājas muzejā balstīta koncepcijā – stikls mūža garumā. Izstādē aplūkojamie darbi veidoti dažādos laika posmos un to tehniskais izpildījums ir atšķirīgs.
Viens no veiksmīgākajiem un nozīmīgākajiem mākslinieka radošās darbības procesiem norisinājies Līvānu stikla fabrikā no 1979. līdz 1987. gadam. Šajā laikā mākslinieks kā dizainers aktīvi iesaistījies fabrikai nepieciešamo stikla izstrādājumu paraugu projektēšanā un izgatavošanā, kā arī Herberta Erba darba pienākumos ietilpa veicināt fabrikas laikmetīgas produkcijas radīšanu.
Autors atzīst, ka katra stikla mākslinieka sapnis ir strādāt ar karsto stiklu. Herbertam Erbam tas ir izdevies, tāpēc izstādē plaši pārstāvēti šajā periodā darinātie darbi, kas labi raksturo Līvānu stikla fabrikas sniegtās tehniskās iespējas.
Atgriežoties dzimtajā Liepājā, tapuši mākslas darbi, kas vairāk bāzēti uz vietas pieejamajās tehnoloģijās un materiālos, kā arī mākslinieks vairāk pievērsies vitrāžu izgatavošanai dažādiem sabiedriskajiem un privātajiem interjeriem.
1997. gadā, uzsākot darbu Liepājas Universitātē, rodas iespēja stikla formēšanai krāsnī un arī aukstajai stikla apstrādei. Šīs tehniskās iespējas mākslinieks plaši izmanto jaunu darbu radīšanai. Šajā periodā arī tapusi lielākā daļa no viņā vēlākajiem darbiem.
Šobrīd mākslinieks turpina darbu RTU Liepājas akadēmijā, izglītojot dizaina virziena studentus.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Gaismas festivāls “Staro Rīga”
15.–18. novembris / no plkst. 17:00 līdz 23:00
No 15. līdz 18. novembrim cetrus novembra vakarus no plkst. 17:00 līdz plkst. 23:00 Rīgu izgaismos gaismas festivāls “Staro Rīga”. Šogad festivāls norisināsies jau trīspadsmito reizi, un pēc četru gadu pārtraukuma, piedāvās 25 unikālas gaismas instalācijas, kas izgaismos pilsētas ielas, gan Vecrīgā, gan jaunā maršrutā uz Daugavas kreiso krastu.
Festivāla tēma “Gaismas laiks” aicina atklāt gaismas spēku kā vienotības un cerības simbolu, izbaudot mākslas un tehnoloģiju apvienojumu brīvā un nepiespiestā atmosfērā. Šogad īpaša uzmanība veltīta topošajiem gaismas māksliniekiem, radot platformu jaunradei un eksperimentiem.
Gaismas festivāls “Staro Rīga”
Mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars”
16. novembris, 2024–2. marts, 2025
No 16. novembra līdz 2025. gada 2. martam Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde “Pieskāriens”.
Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 44 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
“Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otra izstādē eksponēto instrumentu atlases līnija atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju, Latvijas kultūrā nozīmīgu personību, attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu turpina izcili mūsdienu latviešu izpildītājmākslinieki,” uzsver LNRMM direktore Iveta Ruskule.
Apmeklētājus gaidīs seši audiovizuāli stāsti par katru no izstādē izceltajām instrumentu grupām un atsevišķu instrumentu skanējuma digitālas un interaktīvas demonstrācijas. Pie Meistaru sienas būs iespējams uzzināt par mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Ikviens varēs darboties un izmantot maņas, pārbaudīt praktiski – cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz Skaņu sola, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri Trīsskanis un darboties ar ‘čamdāmiem’ instrumentiem.
Izstāde veidota, lai katrs varētu to ne tikai apskatīt, bet arī sadzirdēt un sajust. Sadarbojoties ar biedrību SocIntegra un RTU Liepāja izstāde ir īpaši piemērota arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Īpaši ģimenēm un bērniem izstādi papildinās burtnīca Pieskāriens. Tajā būs izlasāmi interesanti fakti par mūziku un instrumentiem, kā arī intervija ar dziedātāju Katrīnu Gupalo. Mazos prātus asinās krustvārdu mīklas, uzdevumi, krāsojamās lapas un daudz citas aktivitātes.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Zandas Pučes un Armanda Andžes multimediālā izstāde “Fluvius”
Siguldas Jaunajā pilī
16. novembris–15. decembris
No 16. novembra līdz 15. decembrim Siguldas Jaunajā pilī būs skatāma Zandas Pučes un Armanda Andžes multimediālā izstāde “Fluvius”. Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvesmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audio-vizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažādu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.
Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.
Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.
Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca, kā arī pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senlejā.
Izstādē “Fluvius” būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi.
Izstādes kuratore ir Laima Daberte.
Siguldas Jaunā pils
Pils iela 16, Sigulda
Ingas Melderes un Luīzes Nežbertes duo izstādes “Saulstāves” finisāža
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
17. novembrī
Foto: Ansis Starks
17. novembrī plkst. 16.00 Kim? Laikmetīgās mākslas centrā notiks Ingas Melderes un Luīzes Nežbertes duo izstādes “Saulstāves” finisāža. Vakara gaitā būs iespējams pievienoties mākslinieces Ingas Melderes vadītai izstādes tūrei un pievērsties jautājumiem par izstādes un mākslas darbu radīšanas procesu.
Ingas Melderes un Luīzes Nežbertes veidotā telpiskā instalācija, aptver abu mākslinieču jaunradītus, kā arī Latvijā iepriekš neeksponētus darbus. Izstādes platībā iekļautas vairākas darbu sērijas: skulptūras, instalācijas, zīmējumi un gleznas, kas pēta un atspoguļo reģionālās sociālās un kultūrvēstures nianses. Šīs darbu sērijas veido dialogu starp divu dažādu paaudžu mākslinieču praksēm, kurās atbalsojas naratīva atdzimšana vizuālajā mākslā, ētiskumā sakņota pieeja pret matēriju un cieņa pret pagātnes liecībām.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule/
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Jaņa Rozentāla Mākslas skolas jaunās mākslinieces Annas Ābeles izstāde “Mūs kāds vēro”
LU Zinātņu mājā
līdz 1. decembrim
LU Zinātņu mājā līdz 1. decembrim skatāma Jaņa Rozentāla Mākslas skolas jaunās mākslinieces Annas Ābeles izstāde “Mūs kāds vēro”.
“Darbi, kur prāta konstrukcijas sarežģa, samezglo, uzpin karkasu sirreālai pasakai. Ja sapņi spētu izlauzties un dzīvot neatkarīgi, tie izvēlētos dzīvi Annas tuvumā. Jaunā māksliniece ir spēcīga un neatkarīga kā meža puķe. Viņas darba spējas, darba prieks un prāts veido unikālu krāsu rakstu mākslas pasaulē. Annā joprojām dzīva ir vēlme nepazaudēt brīnuma sajūtu ikreiz, kad jauna diena, jauni ceļi, jaunas iespējas ienāk viņas personības telpā,” tā izstādes autori redz māksliniece, Jaņa Rozentāla Mākslas skolas gleznošanas pedagoģe Vita Jurjāne.
Izstādē redzami darbi Rūķa mājas”, “Zivs”, “Kas tai zivij iekšā”, “2060. gada vecmāmiņas tapete”, “Mana mīļākā 1. tramvaja pietura”, “Es jūs vēroju”.
LU Zinātņu māja
Jelgavas iela 3, Rīga
Aicina pieteikt pretendentus darbam Balvas vizuālajā mākslā 2025 žūrijā
līdz 2. decembrim
Asociatīvs publicitātes attēls. Avots: Pixabay.com
Kultūras ministrija (KM) aicina valsts un pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas, kuras darbojas vizuālās mākslas jomā, līdz 2. decembrim pieteikt Balvas vizuālajā mākslā 2025 žūrijas pretendentus.
Izvirzot kandidātu, jāiesniedz pamatojums, pretendenta dzīvesgājums (CV) un rakstisks apliecinājums tam, ka pretendents piekrīt būt par žūrijas locekli un nepretendēs uz kādu no nominācijām un balvām par darbību 2025. gadā.
Pretendentu pieteikumus izvērtēs Latvijas Vizuālās mākslas padome.
Balva būs augstākais valsts apbalvojums mākslā, novērtējot aizvadītā gada sniegumu vizuālajā mākslā Latvijā, pārklājot daudzveidīgo vizuālās mākslas nozari un ietverot plašu nomināciju spektru – apbalvot paredzēts māksliniekus, kuratorus, mākslas pētniekus un kritiķus, mākslas institūcijas un citus nozares pārstāvjus.
“BDO Jauno mākslinieku balva” aicina iesniegt darbus
līdz 6. decembrim
“BDO jauno mākslinieku balva” šogad tiek rīkota jau piekto reizi, aicinot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) maģistrantūras absolventus piedalīties konkursā un iegūt atpazīstamību, atzinību un iespēju īstenot savus radošos projektus. Šo iniciatīvu organizē audita, nodokļu, grāmatvedības, finanšu konsultāciju un juridisko pakalpojumu uzņēmums “BDO Latvia” sadarbībā ar LMA un laikmetīgās mākslas centru KIM? ar mērķi atbalstīt jauniešu radošo izaugsmi uzreiz pēc studiju beigām, vienlaikus stiprinot un attīstot mecenātisma tradīciju Latvijā.
Dalībnieki aicināti līdz 6. decembrim plkst. 12:00 (nosūtot pieteikumu uz e-pastu leonora.rozenbaha@bdo.lv) iesniegt savus darbus, lai pretendētu uz galveno balvu – 2000 eiro. Labāko konkursantu darbi tiks izstādīti LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” konkursa noslēguma izstādē 2025. gada janvārī, savukārt balvas ieguvējs tiks paziņots 2025. gada februārī.
Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jāiesniedz pieteikums, kurā ietilpst mākslas darba fotoattēli JPEG formātā (trīsdimensiju darbiem – foto no vairākām pusēm), informācija par autoru (vārds, uzvārds, e-pasta adrese un tālruņa numurs) un darba apraksts ar tā nosaukumu, izmēriem un izmantotajiem materiāliem un tehnikām. Ja izmantotas autortehnikas, tās jānorāda kopā ar darba izstrādes gadu un vietu. Tāpat jāpievieno darba koncepcijas apraksts (līdz divām lappusēm) un īss mākslinieka profesionālās pieredzes un izglītības apraksts. Nepieciešamības gadījumā komisija var pieprasīt arī izglītības dokumentu oriģinālus.
Konkursa mērķis ir palīdzēt jaunajiem māksliniekiem veidot savu profesionālo ceļu, sniedzot viņiem platformu, kurā izcelt savu talantu un radošās idejas. Kā norāda “BDO Latvia” vadošā partnere Vita Liberte, balva ne tikai nodrošina finansiālu atbalstu, bet arī palīdz kļūt atpazīstamākam plašākā sabiedrībā un iegūt vērtīgu pieredzi turpmākajā karjerā. “Mūsdienās māksliniekiem ir daudz iespēju – tās tikai ir jāmāk saskatīt un īstenot. Pieteikšanās “BDO jauno mākslinieku balva” jauniešiem parasti ir viena no pirmajām tāda veida pieredzēm, un mēs esam pārliecināti, ka tas viņus turpmāk iedrošinās pieteikties starptautiska mēroga konkursiem. Tāpat mēs arī ticam, ka šāda iniciatīva sekmē sabiedrības kultūras un mākslas attīstību, vienlaikus iedrošinot privātā sektora uzņēmējus aktīvāk iesaistīties mecenātismā,” piebilst Liberte.
Iepriekšējos gados balvu ir ieguvuši vairāki izcili mākslinieki, kuru darbi pārsteiguši ar oriģinalitāti un inovatīvām idejām. 2023. gadā par uzvarētāju kļuva Agate Tūna ar instalāciju “Tehno-rēgs”, 2022. gadā balvu ieguva Liene Rumpe ar darbu “Gleznotāja nindzjas vingrinājumi”, 2021. gadā – Reinis Bērziņš ar izstādi “///(((!”, bet 2020. gadā – Amanda Ziemele ar monotipiju no darbu sērijas, kas tika izstādīta Neunauge galerijā Vācijā. Šie panākumi apliecina, ka balva ne tikai motivē jaunos māksliniekus, bet arī palīdz viņu darbiem nonākt pie plašāka skatītāju loka un veidot jaunas un perspektīvas profesionālas attiecības ar jomas profesionāļiem.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 brīvdabas izstāde–instalācija
Vecrīgā / iepretim Arhitektu namam
līdz 2025. gada 31. janvārim
Brīvdabas izstādē–instalācijā Vecrīgā, Torņa ielā 11, iepretim Arhitektu namam, līdz 2025. gada 31. janvārim skatāma Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 izstāde, kas ļauj tuvāk iepazīt arhitektūras darbus, kuri šogad atzīti par izcilākajiem.
Latvijas Arhitektūras gada balvas (LAGB) izstāde pilsētvidē kļuvusi par ikgadēju tradīciju, kas aicina turpināt diskusiju par labu arhitektūru plašākā sabiedrībā.
LAGB 2024 brīvdabas izstādē eksponētas 16 konkursa finālistu, tostarp laureātu, darbu fotogrāfijas, kuras papildina īsi apraksti un vietējās atlases žūrijas komentāri latviešu un angļu valodā. Interesentiem ir iespēja uzzināt pamatojumu, kāpēc tieši šie darbi no 54 iesniegtajiem tika virzīti balvas finālā, un salīdzināt nozares profesionāļu vērtējumu ar savu viedokli. Tāpat izstādē izcelts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs, kas šogad oktobrī aizvadītajā ceremonijā tika sumināts pirmo reizi.
LAGB 2024 izstāde Latvijas arhitektūras izcilības izgaismo gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, jo risināta kā gaismas instalācija, ko gājēji var aplūkot jebkurā diennakts stundā.
No valsts svētku nedēļas, 11. novembra, ar LAGB 2024 darbiem tiks papildināta arī labākās Latvijas arhitektūras īsfilmu kolekcija, ko veidojis mākslinieks Ēriks Božis un kas skatāma Latvijas Arhitektu savienības YouTube kanālā @latvijasarhitektusavieniba.
Latvijas Arhitektūras gada balva ir nacionālas nozīmes augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas tiek pasniegts ik gadu. Šogad apbalvojums piedzīvoja jau 29. gadskārtu, un to organizēja Latvijas Arhitektu savienība sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju. Notikuma mērķis ir apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību, kā arī rosināt diskusijas par to.
Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris (“Zaigas Gailes birojs”, “Sarma & Norde arhitekti”). Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti – privātmāja Pierīgā “W māja” (arhitektu birojs “space in” – Normunds Kagainis, Mikus Hercs, Matīss Šteinerts), “Viesturdārza kvartāls” (“RUUME arhitekti”) un process “Astra Zariņa – dabas spēks” (nodibinājums “Arhiteksti”, Rudolfs Dainis Šmits, Igors Malovickis, Reinis Saliņš, Andris Dzenis, sadarbībā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāti, ‘T’ Space / Steven Myron Holl Foundation).
Latvijas Arhitektūras gada balva 2024
Titulbilde: Gaismas festivāla “Staro Rīga” objekta “Gadskārtas” Uzvaras parkā vizualizācijas attēls
