Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Norisināsies ikgadējā Arhitektūras nedēļa 2023
2.–6. oktobris
No 2. līdz 6. oktobrim norisināsies Arhitektūras nedēļa 2023, kuras ietvaros notiks virkne pasākumu.
Arhitektūras nedēļa tiks atklāta pirmdien, 2. oktobrī, ar Arhitektūras dienu Daugavpilī, kad būs iespēja doties ekskursijās pa Ogres Valsts ģimnāziju, Daugavpils Universitāti, Saules skolu un Daugavpils cietoksni.
Otrdien, 3. oktobrī, notiks vairākas lekcijas, ekskursijas un sarunas par arhitektūru. Diena tiks atklāta ar izbraukuma semināru “Tenax Panel” ražotnē, Dobelē, par tēmu “Būvrisinājumi ar sendvičpaneļiem”, no plkst. 13.00 līdz 17.00, norisināsies Atvērto durvju diena, kuras laikā būs iespēja iepazīties ar dažādu arhitektu biroju ikdienas darbu, komandu, kā arī jaunākajiem un aktuālākajiem projektiem, plkst. 15.00, Arhitektu namā Rīgā, notiks bērnu un jauniešu izglītības projekta “Skolnieks, Pētnieks, Pilsētnieks” bērnu balvas arhitektūrā “ZIRNIS“ žūrijas tikšanās, savukārt, no plkst. 13.00 līdz 17.00, Dailes teātrī, Brīvības ielā 75, Rīgā, norisināsies arhitektūras biroja “OUTOFBOX” organizēts lekciju cikls “Modernisms Latvijā” un pēc lekciju cikla, plkst. 16.00, Dailes teātra skvērā – ekskursija kopā ar biroja “MADE arhitekti” pārstāvjiem.
Trešdien, 4. oktobrī, plkst. 18.00, Arhitektu namā Rīgā norisināsies Jaunā Eiropas Bauhaus kopienas vakars, kura laikā būs iespēja iepazīties ar iniciatīvas oficiālajiem partneriem, draugiem un Jaunā Eiropas Bauhaus projektu īstenotājiem Latvijā. Ar uzrunu “Saule, vējš un silta māja” vakarā uzstāsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte.
Ceturtdien, 5. oktobrī, no plkst. 7.00 līdz 15.45, norisināsies izbraukuma seminārs Tallinā, Igaunijā par tēmu “Velux dienas gaismas risinājumi izglītības iestādēs”. Savukārt, plkst. 17.15, Konferenču zālē, Elizabetes ielā 2, Rīgā, norisināsies Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta organizēts pasākums “Padomju modernisms Baltijā: starp nacionālo mantojumu un koloniālo pieredzi. Aktualitāte, pētniecība, reģenerācija”.
Visas nedēļas garumā un līdz 16. oktobrim, Vecrīgā, Torņa ielā 11, iepretim Arhitektu namam, ir aplūkojami visi 37 balvai pieteiktie objekti brīvdabas izstādē “Latvijas Arhitektūras Gada Balva 2023”.
Arhitektūras nedēļa tiks noslēgta piektdien, 6. oktobrī, "VEF KVARTĀLA” mākslas un kultūras telpā “VASARNĪCA”. Pasākuma dienā, plkst. 16.30, notiks starptautiskās žūrijas pārstāvju vieslekcijas, bet, plkst. 19.00, vakara noslēgumā, norisināsies svinīgā apbalvošanas ceremonija, kuras laikā tiks paziņoti tie objekti un procesi, kas saņēmuši augstākos apbalvojumus Latvijas arhitektūrā – zelta un sudraba apbalvojumus.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 laureātus izvēlēsies starptautiskā žūrija – arhitekts un arhitektu biroja “Audrius Ambrasas Architects” dibinātājs un vadītājs Audrius Ambrasas; Arhitekts, pilsētplānotājs un Briselē, Beļģijā, bāzētās dizaina studijas “1010AU” līdzdibinātājs Bērts Gelinks (Bert Gellynck); Briseles galvaspilsētas reģiona būvniecības meistars un galvenais arhitekts Kristians Borets (Kristiaan Borret); Atlases žūrijas priekšsēdētājs un arhitektūras un dizaina studijas “Sampling” vadošais partneris un žūrijas priekšsēdētājs Mantens Devrīnts (Manten Devriendt).
Pēckara modernisma tēmai veltīta arhitektūras izstāde “Modernisms Latvijā. Maketu sērija”
Dailes teātra 2. stāva foajē
2. oktobris–15. novembris
No 2. oktobra līdz 15. novembrim Dailes teātra 2. stāva foajē norisināsies pēckara modernisma tēmai veltīta arhitektūras izstāde “Modernisms Latvijā. Maketu sērija”. Izstāde caur desmit mēroga modeļu prizmu stāsta vairākas desmitgades garu vēstures posmu, parādot tā laika revolucionārākos, spilgtākos arhitektūras meklējumus. Maketos atspoguļotas gan pirmās no Skandināvijas nākušās modernisma vēsmas, parādīts būvtehnoloģiju uzvaras gājiens, gan apdraudētais un jau zudušais arhitektūras mantojums, kā arī modernisma lēnais noriets un pāreja postmodernisma zīmē. Izstādes autori cenšas uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju, lai vērstu uzmanību apdraudētam un vēl īsti nenovērtētam arhitektūras posmam. Tieši tāpēc izstāde izvietota spilgta modernisma pieminekļa – Martas Staņas veidotā Dailes teātra – telpās. Arhitektūras nedēļas ietvaros izstādi pavadīs arhitektūras atvērto durvju dienas pasākums, kad 3. oktobrī no 13.00 – 17.00 Dailes teātra telpās ar modernisma tēmai veltītām lekcijām uzstāsies arhitekti un pētnieki Ieva Zībārte, Karīna Horsta, Marta Kotello, Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms, Artis Zvirgzdiņš, Gustavs Grasis, Uldis Lukševics un Pēteris Bajārs. Pēc lekciju cikla, plkst. 16.00, Dailes teātra skvērā – ekskursija kopā ar biroja “MADE arhitekti” pārstāvjiem. Katru pirmdienu no 12.00 – 18.00 izstāde “Modernisms Latvijā. Maketu sērija” būs atvērta ikvienam arhitektūras interesentam.
Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
Kriša Salmaņa izstāde “Saskare”
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā
3. oktobris
No 3. oktobra Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerijā būs skatāma Kriša Salmaņa izstāde “Saskare”. Izstāde ir pārdomas par teātri kā kopības telpu sabiedrības savstarpējās atsvešinātības apstākļos.
Tā turpina Teātra galerijas misiju – laikmetīgās mākslas valodā sarunāties ar daudzveidīgu pilsētas auditoriju par neērtām, bet sabiedrībai svarīgām tēmām.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra galerija
Kaļķu iela 16, Rīga
Jāņa Kudiņa izstāde “Klātums”
Kalnciema kvartāla galerijā
4.–28. oktobris
No 4. līdz 28. oktobrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma mākslinieka Jāņa Kudiņa izstāde “Klātums”. Izstādē apskatāmi mākslinieka pēdējā gada laikā tapušie darbi, kas dažādos veidos tēlaini runā par laikmetīgā cilvēka izaicinājumu atklāt un saglabāt sev svarīgo kopējā informācijas plūsmā. Nereti viens un tas pats vārds, attēls vai notikums var būt ar diametrāli pretēju nozīmi vai pat zaudē to pilnībā nemitīgās replikācijas dēļ. Darbi radīti glezniecības tehnikā, apvienojot un aranžējot dažādus attēla radīšanas stilistikas paņēmienus, kā arī izmantojot otrreizējās pārstrādes izejmateriālus.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Pasākumu cikls “Mītrade”
Muzeju krātuves pastāvīgajā ekspozīcijā “Skulptūru mežs”
4. oktobris–13. decembris
trešdienās plkst. 17.00
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” apskatāmā darba fragments. Foto: Kristiāna Zelča
No 4. oktobra līdz 13. decembrim trešdienu vakaros Muzeju krātuvē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcijā “Skulptūru mežs” norisināsies pasākumu cikls “Mītrade”, kas aicinās pievērsties mītiem no dažādiem skatpunktiem, sapludinot vienotā veselumā seno un mūsdienu mītisko pasauli, kā arī apvienojot vairākas kultūras un mākslas disciplīnas, māksliniekus, skolas un radošos kolektīvus.
Nodarbībās tiks apspēlēts radīšanas mīts, no senā, jau labi zināmā vai aizmirstā, uzburot un sacerot jaunu mītu par mūsdienu realitāti. Katram apmeklētājam būs iespēja veidot tūlītējus vai paliekošus mākslas darbus dzejā, vizuālajā mākslā, dramaturģijā, fotogrāfijā, filozofijā, mūzikā vai performances mākslā. Līdz ar to pasākumi veicinās radošu un kritisku pieredzes un ideju apmaiņu dažādās kultūras nozarēs. Galvenais mērķis ir iedvesmot jauniešus un citus interesentus kultūrvēstures tālākai izpētei mūsdienīgā valodā, ko palīdzēs īstenot jomu eksperti.
4. oktobrī ciklu atklās “Filozofijas mītrade: Vakariņas Vakarzemes rietā”, kuru vadīs filozofijas žurnāla “Tvērums” komanda. Vakariņās “Skulptūru mežā” attiecības starp aktieri un dekorācijām tiks vēlreiz pārvērtētas, atstājot galda piederumus un ēdienus fonā un centrā liekot sarunu. Uzkodās, pamatēdienā un desertā tiks pasniegti jautājumi, kas rosinās pārdomāt Rietumu etiķetes, ētisko nostādņu un vērtību nozīmi mūsdienās un pārskatīt šo pīlāru šķobīšanos vēsturiskā griezumā. “Tvēruma” komandas biedru vadītā nodarbībā dalībnieki mazākās grupās pārrunās Vakarzemes lēktu un rietu, pie galda aicinot aristokrātus un buržuāziju, kolonizatorus, vergus un kungus, antīkus utopistus un citus, kas pielikuši roku Rietumu celšanā un gāšanā.
11. oktobrī un 13. decembrī plānotas mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedras docenta Reiņa Liepas vadītas skicēšanas meistarklases “Skaistuma mītrade”;
25. oktobrī būs meistarklase ar dramaturģijas, aktiermeistarības un režijas elementiem “Drāmas mītrade”;
1. novembrī norisināsies digitālās un analogās fotogrāfijas darbnīca “Attēla mītrade”;
15. novembrī notiks klausāmdzejas pēcpusdiena ar darbnīcas elementiem “Dzejas mītrade”;
22. novembrī plānota māksinieces Ellas Mežules vadīta ilustrācijas meistarklase “Mīts vizuālajā stāstniecībā”;
29. novembrī Simonas Orinskas performances meistarklase “Mītiskais ķermenis”;
6. decembrī balss skolotājas Zanes Šmites vadīta vokālā meistarklase “Dziesmas mītrade”.
Mītrades pasākumi norisināsies netradicionālā gaisotnē – uz dalībniekiem noraudzīsies Mīrona “Diskobols”, Prāksitēla “Hermejs ar mazo Dionīsu”, “Džustiniani Atēna”, Mikelandželo “Mozus” un citas antīkā un renesanses laika skulptūru reprodukcijas, kas aplūkojamas ekspozīcijā “Skulptūru mežs”.
Dalība visos pasākumos ir bez maksas. Materiāli līdzņemšanai nav nepieciešami. Norises ilgums: 90–120 minūtes. Vietu skaits ierobežots. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, aizpildot reģistrācijas formu LNMM mājaslapā.
Muzeju krātuve / pastāvīgā ekspozīcija “Skulptūru mežs”
Pulka iela 8, Rīga
Korejas mūsdienu keramikas izstāde “Pašterapija”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
5. oktobris, 2023–14. janvāris, 2024
No 5. oktobra līdz 14. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā pirmo reizi būs skatāma unikāla Korejas mūsdienu keramikas izstāde “Pašterapija”. Izstāde “Pašterapija” tiek organizēta Latvijas Keramikas biennāles ietvaros, interpretējot vēsturisko mantojumu caur inovatīviem, mākslinieciskiem risinājumiem un sniedzot vēl nebijušu iespēju apmeklētājiem atklāt senās Korejas keramikas mākslas tradīcijas. Izstāde “Pašterapija” apkopo 16 Korejas keramiķu 51 mākslas darbu. Tās ir gan vēsturisku atmiņu atsauces daudzfigūru kompozīcijās, gan oriģināli veidoti keramikas trauki, gan dekoratīvi priekšmeti, kas papildināti ar citu materiālu virsmu imitācijām, gan darbi ar teksta un negaidītu emodžiju iesaisti, kā arī komplicēti strukturētas instalācijas.
Viens no izstādes kuratoriem Aivars Baranovskis stāsta: “Sadarbība starp Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Kjongi Laikmetīgās keramikas mākslas muzeju Korejā sākās 2021. gadā, kad radās ideja par iespējamiem izstāžu apmaiņas projektiem. Šī izstāde ir materializēts stāsts par Korejas laikmetīgās keramikas tapšanu jeb “pašizaugsmi”, nesaraujot saiknes ar tradīcijām un smeļot no pagātnes vērtīgāko – to, kas spēj stāvēt pāri laikam, stiprinot tagadnes un nākotnes kultūru.”.
Izstādē piedalīsies 16 mākslinieki, to vidū Pe Sedžins (Bae Sejin), Peka Džina (Baek Jin), Hana Egju (Hahn Aikyu), Džongs Kvans (Jeong Kwan), Kims Džonboms (Kim Jeongbum), Kima Džonoka (Kim Jungok), Kima Ikjona (Kim Yikyung), Li Donha (Lee Dongha), Li Ninho (Lee Neungho), Oh Hjandžons (Oh Hyangjong), Oh Džesons (Oh Jeisung), Parks Džondžins (Park Jongjin), Ri Sudžons (Ree Soojong), Jo Pjonuks (Yeo Byonguk), Ju Idžons (Yoo Euijeong) un Juns Džonhuns (Yoon Junghoon).
Izstādes kuratoru vidū ir Lidži Čoja (Leeji Choi) no Korejas, pārstāvot Kjongi Laikmetīgās keramikas mākslas muzeju, Valentīns Petjko, pārstāvot Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Rotko muzeju un Aivars Baranovskis, pārstāvot Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Rotko muzeju.
Izstādes kuratore Lidži Čoja atklāj, ka visu sešpadsmit izstādē pārstāvēto keramiķu darbi ir satriecoši, parādot, cik dinamiska un dažāda ir Korejas kultūra, un, kā tradicionālas zināšanas un prakses caurvij jaunu izpratņu meklējumi. “Šie autori pārstāv sešpadsmit atšķirīgas šķautnes Korejas keramikas mākslā un iemieso sešpadsmit jaunrades prakses gadījuma pētījumus, kas mudina mūs visus tiekties uz augšu un pārvarēt šķēršļus,” norāda Lidži Čoja.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Tatjanas Krivenkovas izstāde “Savienojums”
“Māksla XO” galerijā
5.–28. oktobris
No 5. līdz 28. oktobrim “Māksla XO” galerijā būs skatāma Tatjanas Krivenkovas izstāde “Savieojums”. “2021. gada pavasarī jaunais dzejnieks Kirils Ēcis uzaicināja mani, Tatjanu Krivenkovu, izveidot kopīgu publikāciju literārā žurnāla “Žoklis” 2021. gada Eglītes numuram. Kirila Ēča dzejolis “gājiens” (“mikrotonāls skaitāmpants ar ilustrāciju”) paredzēja pirmelementu rindas no Krivenkovas skiču burtnīcām. Dzejnieku interesēja “vārdu savienojumi”. Mani aizķēra “savienojums”. Ideāli būtu, ja varētu iegleznot katrā žurnālā, veidojot sēriju nevis tiražēt vienu formu. Mana izstāde ir atbildes gājiens Kirila Ēča dzejolim. Ilustrācija, t.i., izgaismošana, tuvojoties ideālam,” stāsta Tatjana Krivenkova.
“Gleznotājas Tatjanas Krivenkovas rokraksts atpazīstams ar savu minimālismu, lakonismu, kur liekvārdība tiek atmesta, lai precīzāk varētu pateikt domu. Tīra, vienkārša sajūta – vai tā būtu gaismas atdalīšana no tumsas, vai pati gaisma, Vasarsvētki vai Rietumu vējš Zefīrs, asni vai veltījums... Tatjanai Krivenkovai ir svarīga smalkā robeža krāsas un gaismas attiecībās – niansēta, vibrējoša, gandrīz caurspīdīga. Tāpat, kā mūsu garīgā pasaule,” uzsver “Māksla XO” galerijas vadītāja Ilze Žeivate.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Karla Emīla Karlsena imersīvā izstāde “Netverams”
RIXC galerijā
5. oktobris–17. novembris
Karls Emīls Karlsens. Netverams, 2023
No 5. oktobra līdz 17. novembrim RIXC galerijā norisināsies dāņu mākslinieka un dizainera Karla Emīla Karlsena (Carl Emil Carlsen) izstāde “Netverams”. Izstāde noslēdz mākslinieka divu mēnešu rezidenci RIXC centrā, kas norisinājās Eiropas mediju mākslas rezidenču platformas (EMAP) ietvaros. Instalācija ir ilgas un aicinājums atgriezties pie dabas caur mūsu tausti, izmantojot tehnoloģijas, kas ir likušas cilvēkiem attālināties no dabiskās vides. Instalācija ir tapusi sadarbībā ar komponisti Annu Fišeri, kas īpaši katrai imersīvajai videi radījusi muzikālās kompozīcijas, apvienojot gan dabiskas, gan digitālas skaņas, piemēram, tradicionālos mūzikas instrumentus un elektroniskās skaņas.
“Netverams” ir imersīva un interaktīva algoritmiska dabas pieredze, kurā skatītājs virtuālajā vidē tiek aicināts ar rokām, mijiedarboties un pētīt dažādus elementus un parādības. Imersīvā instalācija ir skaņas, redzes un taustes mijiedarbības apvienojums. Virtuālajā vidē šos elementus var dzirdēt, redzēt un var reaģēt ar pieskārienu, tomēr tas nerada fizisku taustes sajūtas. Katrs no virtuālajiem elementiem apmeklētājam sniedz kompleksu sensorās uztveres pieredzi, kas mudina izpētīt un izprast tās mainīgo uzvedību.
Mākslas darbs liek aizdomāties par mūsu ilgām pēc saiknes ar dabu, izmantojot tausti. Instalācija ir ironisks mēģinājums atjaunot saikni ar dabu, izmantojot tās pašas tehnoloģijas, kas mums ir likušas justies atrautiem no fiziskās pasaules.
Karls Emīls Karlsens (Carl Emil Carlsen) ir dāņu mākslinieks un dizainers, kurš izmanto skaitļošanas metodes, lai radītu interaktīvas audiovizuālas pieredzes, izmantojot ģeneratīvus algoritmus un jauktas realitātes ilūzijas, lai pētītu virtuālas parādības fiziskā telpā.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Diskusija “Padomju modernisms Baltijā: starp nacionālo mantojumu un koloniālo pieredzi”
Elizabetes ielā 2
5. oktobrī / plkst. 18.00
5. oktobrī plkst. 18.00 Elizabetes ielā 2 notiks diskusija par Latvijas un Baltijas padomju modernisma arhitektūras aktuālo pētniecību un nākotni, kurā piedalīsies reģiona eksperti – arhitektūras vēsturnieki Marija Dremaite (Viļņas Universitāte, Lietuva) un Andress Kurgs (Igaunijas Mākslas akadēmija, Igaunija), kā arī arhitektūras birojs NRJA – Uldis Lukševics, Ieva Lāce-Lukševica un Elīna Lībiete. Pirms tam, plkst. 17.15, apmeklētāji aicināti piedalīties ekskursijā ēkā.
Diskusijā un prezentācijās “Padomju modernisms Baltijā: starp nacionālo mantojumu un koloniālo pieredzi. Aktualitāte, pētniecība, reģenerācija" tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā uztvert un rīkoties ar padomju laika arhitektūras mantojumu Latvijā un Baltijā. Pēdējās desmitgadēs sociālistiskā modernisma arhitektūra nonākusi starptautisku pētnieku uzmanības centrā. Tikmēr pats arhitektūras mantojums bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī, pakļauts pamestībai vai radikālām pārbūvēm. Publiskajā telpā to nereti saista ar padomju perioda ideoloģiskās kontroles un standartizācijas politiku un zemu būvniecības kvalitāti.
Latvijā šie jautājumi pēdējos gados kļuvuši īpaši aktuāli saistībā ar asajām diskusijām par ēkas Elizabetes ielā 2 (bijušās Komunistiskās partijas Centrālās komitejas mītnes) nākotni, Rīgas Kongresu nama pārbūvi par Rīgas koncertzāli, kā arī vēlīnā sociālisma dzīvojamo ēku ilgtspējas izvērtējumu. Arī Krievijas kara Ukrainā rezultātā sabiedrībā noris aktīva un kritiska PSRS laiku materiālā mantojuma pārvērtēšana. Baltijas reģiona pētnieku prezentācijas un diskusija taujās par pēckara modernisma arhitektūras vērtību un unikalitāti, kā arī tās nacionālo un reģionālo nozīmi. Vai mūsdienās tā tiek atzīta un uztverta kā nacionālā mantojuma daļa, un kādas ir šo ēku izmantošanas perspektīvas nākotnē? Izvērtējot šo periodu, iespējams pievērsties arī Baltijas valstu arhitektu centieniem aktualizēt starpkaru tradīcijas, apzināt Ziemeļvalstu modernisma piemērus un izcelt vietējo un nacionālo specifiku, neraugoties uz ierobežojumiem. Diskusijā, balstoties uz konkrētiem piemēriem, pētnieki, kuratori un arhitekti runās par Baltijas pēckara modernisma situāciju.
Pasākuma valoda – angļu. Pasākums noris Arhitektūras nedēļas 2023 programmas ietvaros.
Kultūrtelpa “M/Darbnīca” šonedēļ atzīmē savu trešo dzimšanas dienu
Guntas Lantes izstāde “M Bodies”
galerijā “M/Galerija”
no 5. oktobra
Kultūrtelpa “M/Darbnīca” trīs gadu laikā kļuvusi par nozīmīgu mūsdienu džeza, mākslas un citu kultūrsfēru tikšanās vietu, tādēļ visas nedēļas laikā atzīmē savu trešo dzimšanas dienu gan ar mūzikas, gan mākslas pasākumiem. Plašākā informācija šeit.
Kultūrtelpas mākslas galerijā “M/Galerija” 5. oktobrī pulksten 18.00 tiks atkāta mākslinieces Guntas Lantes izstāde “M Bodies”. Izstādes nosaukums atvasināts no angļu valodas vārda “embody”, kas tulkojumā nozīmē “iemiesot” vai “ietvert sevī”. Māksliniece savos darbos aicina apmeklētājus sajusties savā ķermenī kā mājās – justies izstādes apskates laikā labi, lai kāda arī būtu ikdiena. Figurālā māksla ir Guntas Lantes aicinājums. Viņa pēta pasauli caur cilvēcības un necilvēcības apvienojuma prizmu, uzlūkojot ķermeni kā cilvēka raksturlielumu, fizisku apzīmējumu un arī pirmo vizuālo asociāciju. Autore savos darbos meklē un cenšas izcelt cilvēka kodolu un būtību, ko var dēvēt arī par garu vai dvēseli, ņemot vērā katra pieredzi, uzvedību un iekšējo spēku. Vizuālais uzsvars likts uz atkailinātiem ķermeņiem, pasvītrojot, ka cilvēks šajā dzīvē patiesībā ir kails un neaizsargāts, bet būtiskais ir tieši indivīda saturs.
Trīs gadu laikā kultūrtelpā “M/Darbnīca” realizēti jau vairāk kā 450 kultūras pasākumi, ieskaitot gandrīz 200 džeza mūzikas koncertus un jam session, 100 koncertus uz Briāna pagalma skatuves, kā arī 40 mākslas izstādes.
“M/Gallery”
Aristīda Briāna iela 9, Rīga
Dizaina pastaiga jaunajā ekspozīcijā “de Woldemer”
Valmieras muzejā
6. oktobrī
6. oktobrī norisināsies jau par rudens tradīciju kļuvušais notikums – Dizaina pastaiga. Šogad Dizaina pastaiga ieplānota Valmieras muzeja jaunajā ekspozīcijā “de Woldemer” un to vadīs dizaina biroja “H2E” komanda.
Dizaina pastaigā Valmieras muzeja jaunajā interaktīvajā ekspozīcijā dizaina biroja “H2E” komanda atklās ekspozīciju no dažādiem dizaina aspektiem. Sākot ar ekspozīcijas dizaina stratēģiju, koncepciju, tehnisko projektu, krāsu, burtveidolu izvēli, multimediāliem objektiem ekspozīcijā, kā arī runās par izaicinājumiem un to risinājumiem strādājot starpdisciplinārā dizaina komandā vienotam mērķim.
Šī gada vasarā atklātā ekspozīcija “de Woldemer” ir nosaukta senās Valmieras vārdā un atrodas Valmieras pils teritorijā gan jaunbūvētajā stikla apjomā virs pils mūriem, gan restaurētajās senajās dzīvojamās ēkās. Jaunā ekspozīcija aizved stāstā par seno Valmieru. Tur satiekas senākā pilsētas un pils vēsture, aizgājušo laiku valmieriešu pasaules uzskati, Hanzas tirgotāju varenība un amatnieku prasmes.
Pasākums pieejams SEGD biedriem. Lai pievienotos SEGD dizaina kopienai, interesenti aicināti sūtīt e-pastu uz info@h2e.lv.
Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 1, Valmiera
Aļņa Stakles izstāde “Liegā apokalipse”
Mākslas galerijā “Baltais zirgs”
6.–27. oktobris
No 6. līdz 27. oktobrim mākslas galerijā “Baltais zirgs” Daugavpilī 12. mūzikas un mākslas festivāla “Daugavpils ReStArt 2023” ietvaros būs skatāma fotogrāfa Aļņa Stakles izstāde “Liegā apokalipse”. Izstādē aplūkojamas digitāli radītas kolāžas, kuras mākslinieks veidojis, izmantojot brīvi pieejamus attēlus no mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un attēlu bankām.
Mēs dzīvojam okulārcentriskā kultūrā, kurā vēsturisko un laikmetīgo attēlu konstelācijas bieži ir nozīmīgākas par realitāti. Jo kas gan mūsdienās ir realitāte, ja ne neaptverams attēlu kopums. Attēli ir pamats zināšanu pārnesei, kolektīvai atmiņai, izklaidei, kultūras izziņai un galu galā tie sniedz bezgalīgas iespējas atgriezties pie vieniem un tiem pašiem notikumiem, personām un objektiem, lai atklātu arvien jaunas pagātnes interpretācijas. Vienlaikus attēlu pasaule ik mirkli kļūst arvien piesātinātāka, un mūsu spējas to aptvert un saprast ik mirkli kļūst ierobežotākas. Poētiski izsakoties, karte ir kļuvusi plašāka par teritoriju.
Pateicoties komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, šobrīd mēs varam piekļūt gandrīz visai vizuālajai kultūrai, ko ir uzkrājusi cilvēce, un ne tikai piekļūt, bet bieži vien arī iegūt kanonizētus objektus un attēlus savā digitālajā arhīvā. Mūsdienās, kad ikviens no mums ir kļuvis par producentu un vizuālu stāstu stāstnieku, lai pašizpaustos, pievērstu sev uzmanību, publiski slīgtu melanholiskās sajūtās sociālos medijos, pelnītu, nodarbotos ar pilsonisko žurnālistiku utt., attēlu pasaules pieejamība vairs nav privilēģija, bet pašsaprotama tradīcija.
“Mani interesē kanonizēto mākslas, zinātnes un žurnālistikas attēlu likteņi, un to potenciāls ietvert laikmetīgas jēgas. Institūcijas, kuras atlasa, uzkrāj un apzināti veido attēlu kolekcijas mākslā, zinātnē un žurnālistikā, ir iemantojušas autoritatīvu statusu kultūrā. Šo institūciju kolekcijas apriori tiek uzskatītas par vizuālās kultūras “zelta fondu”, kas būtu jāsaglabā nākotnei. Manās kolāžās ir izmantoti attēli no atvērtas piekļuves mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un dažādām attēlu bankām, kuru uzkrātos attēlus var uzskatīt par ikoniskām laikmeta un pagātnes liecībām. Kolāžu pamatā ir meklējumi pēc sintaktiskām vizuālās valodas saiknēm starp dažādu laikmetu, mediju un vizuālās kultūras nozaru attēliem. Kolāžās ir izmantoti vizuālajā komunikācijā noturīgi idejiskie un tehniskie kodi, kuri spēj šķērsot laikmetu, mediju un kultūru robežas. Saiknes starp dažādiem vizuālās kultūras laikposmiem un medijiem ir izsekojamas, pievēršoties personu pozām un žestiem, krāsu scenogrāfijām, līdzīgiem objektu un arhitektūras tvērumiem.
Kolāžu tehniskais izpildījums ir balstīts attēlu pēcapstrādes programmu rīku algoritmos, ļaujot tiem dominēt pār attēlu fragmentu izdalīšanas akurātumu un precizitāti. Šādi digitālās pēcapstrādes tehnoloģiskās īpatnības kļūst par daļu no kolāžu idejiskā un tehniskā koda,” saka mākslinieks.
Mākslas galerija “Baltais zirgs”
Nikolaja iela 9, Daugavpils
Arvila Lindes gleznu izstāde “Vēlmju aparāts jeb Aizsaules gari”
Marijas ielā 11
6. oktobris–3. novembris
No 6.oktobra līdz 3. novembrim Marijas ielā 11 (bijušā veikala Bergs telpās) būs skatāma Arvila Lindes gleznu izstāde “Vēlmju aparāts jeb Aizsaules gari”.
Mākslinieks par izstādes koncepciju saka šādi: '”Mūžīga nakts tad, kad ir diena. Melns stikls, kas ieelpo alkas. Vēlies, ko ievēlies, Aizsaulē to zina. Salīmē tumsu, kas tek caur pirkstiem, uzbūvē pili un dodies tai cauri, jo vēlāk ir tagad… Skat, roku mežs, kas šalko no augšas un tver stikla ragus un būtni, kam jābūt, bet tas esi Tu pats!”
“Vēlmju aparāts jeb Aizsaules gari” šķetina iekšējās alkas pēc eskeipisma un meklējumus pēc jēgas. Navigējot caur pasauli, kurā realitātēm pārklājoties, tās tiek dekonstruētas un atkal konstruētas no jauna, šajā procesā rodot vēlēšanos materializāciju, izstāde uzdod jautājumus par to, kad mērķis ir sasniegts, kad vēlmes ir piepildītas, kad mākslas darbs ir pabeigts, un to, vai šādam procesam ir beigu atzīme.
Izstādē būs eksponēti tintes un jauktas tehnikas zīmējumi, skulptūras un lielizmēra eļļas gleznas, kas caur sirreāliem sižetiem attēlo ragaino garu mijiedarbību ar realitāti un ļaudīm. Izstāde aicinās ienirt un sajust nomoda sapņu spēku.
Izstādes darba laiku iepriekš skatīt mākslinieka mājaslapā www.arvilslinde.com.
Izstāde “Sapņu gūstekņi. Vācu romantisms no Latvijas un Igaunijas mākslas kolekcijām”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
7. oktobris, 2023–11. februāris, 2024
Jūlijs Johans Dērings (Julius Johann Döring, 1818–1898). Luīzes Dorotejas Augustes Šmēmanes portrets. Fragments. 1847. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Publicitātes foto
No 7. oktobra līdz 2024. gada 11. februārim Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde “Sapņu gūstekņi. Vācu romantisms no Latvijas un Igaunijas mākslas kolekcijām”.
Vācu romantisms kā svarīgs sava laika virzītājspēks Eiropas kultūrā ietekmē turpmāko mākslas attīstību un izmaina apkārtējās pasaules estētisko uztveri. Arī šodien interese par šo virzienu neizzūd, un periodiski romantisma dažādās šķautnes tiek atklātas izstādēs un ekspozīcijās Eiropas muzejos.
Romantisma ideoloģiskie priekšnoteikumi un estētika veidojās Vācijā 18. gadsimta beigās. Vilšanās apgaismības ideālos, traģiskie Francijas revolūcijas notikumi, Napoleona karaspēka iebrukums politiski sadrumstalotās Vācijas teritorijā pastiprināja sabiedrībā bezcerības un drūmās realitātes noskaņojumu. Šādos apstākļos vācu filozofu un literātu vidū dzimst jauns pasaules uzskats, kura pamatā ir ideja par radošas personības pašvērtību, par intuīcijas nozīmi patiesības izziņā.
Vācu romantismam raksturīgs duāls redzējums ‒ pretstatā materiālai videi ir sapņu un jūtu sfēras bezgalīgums. Mākslinieku daiļrade pauž ilgas pēc augstākas ideālās realitātes, dzīves un mākslas harmonijas. Romantisma mākslas interešu objekti ir personības radošās izpausmes brīvība, emociju dinamika, dabas un cilvēka garīgā saikne, nacionālās vēstures notikumi.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) vācu glezniecības un grafikas kolekcijās romantisma perioda māksla ir viena no lielākajām un būtiskākajām daļām. Izstāde piedāvā iepazīties ar aptuveni 300 darbiem no Latvijas un Igaunijas mākslas muzejiem, kuros vēsturiski izveidojušies bagātīgi 19. gadsimta vācu un vācbaltu mākslas krājumi. Līdzās Vācijas mākslinieku darbiem eksponēts vācbaltiešu, Austrijas un Šveices meistaru veikums, jo visas vācu valodā runājošās zemes vieno radniecīga mentalitāte, kultūras attīstība, mākslas skolas un mākslinieku savstarpējā migrācija. Vizuālais materiāls aptver laikposmu no 18. gadsimta 90. gadu beigām līdz 19. gadsimta 50. gadiem. Izstādes kodolu veido glezniecība un grafika, ko papildina tēlniecība, albumi, kā arī grāmatas un mākslinieku rokrakstu paraugi.
Izstādi veido seši tematiskie atzari: “Dabas dvēsele” veltīta ainavai ‒ vācu romantisma iemīļotajam žanram. Sadaļā “Laikmeta liecinieki” ir redzami portreti un mākslinieku pašportreti, savukārt bērnu tēlus atklāj sadaļa “Dzīves sākums”. “Itālija un citas zemes” atspoguļo gleznotāju ceļojumu iespaidus. “Pagātnes vīzijas” parāda mākslinieku skatījumu uz vēsturiskiem notikumiem, literāriem un mitoloģiskiem varoņiem, bet sadaļā “Mūžīgās tēmas” reprezentēti reliģiskā žanra darbi.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Māksliniekam Mārim Bišofam veltīta izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”
Valmieras pilsētvidē
7. oktobris–10. novembris
No 7. oktobra līdz 10. novembrim Valmieras pilsētvidē – no ēku sienām un jumtiem līdz pat veikalu plauktiem – būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Pretrunu pilns zīmējums ar gaišredzības iezīmēm”, kurā astoņi Latvijas mākslinieki reflektēs par un mijiedarbojas ar Māra Bišofa daiļradi.
Izstādes centrālā ass griežas ap mākslinieku Māri Bišofu, kura īpašo rokrakstu atpazīst ļoti daudzi, bet kurš tomēr ir savrupnieks Latvijas mākslas ainā. Dzimis Rūjienā, vēlāk kļuvis par pasaules pilsoni, kura radošā trajektorija aptvērusi arī Izraēlu, Franciju un ASV, bet nu mākslinieks jau 20 gadus ir atgriezies un dzīvo Latvijā. Bišofs joprojām zīmē katru dienu, gan savos darbos paredzot nākotni, gan veidojot sarkasma un humora piesātinātus komentārus par aktuāliem notikumiem Latvijā un pasaulē.
Izstādes kuratores Solvita Krese un Māra Žeikare aicinājušas astoņus māksliniekus – Ēriku Boži, Kasparu Groševu, Ernestu Kļaviņu, Agati Lielpēteri, Mariju Luīzi Meļķi, Ingrīdu Pičukāni, Krišu Salmani un Viviannu Mariu Stanislavsku – mijiedarboties ar Bišofa radošo praksi, veidojot jaunus mākslas darbus, kas papildinās urbāno telpu. Izstādē būs redzami arī Māra Bišofa darbi.
“Viņa mērķis ir atrast ačgārno un parādīt cilvēkiem, ja viņi paši to nespēj ieraudzīt. Bišofs provocē skatītāja ierasto pasaules uztveri. Kombinējot vairākas tēmas, rezultāts ir negaidīts, un Bišofs ir meistars, attīrot attēlu no visa liekā,” skaidro izstādes kuratore Solvita Krese. Paralēli zīmējumiem Bišofa darbos liela nozīme ir tekstam, ko mākslinieks izmanto. “Bišofa teksti ir kā atsperīga vārdu spēle, kurā atsauces uz mākslas vēsturi, šodienas aktualitātēm, ikdienas vērojumiem mijas ar biogrāfiskiem faktiem un personīgām pārdomām un liek skaļi smieties ne vienam vien lasītājam,” norāda Krese.
Astoņiem uzaicinātajiem māksliniekiem dots visnotaļ sarežģīts uzdevums – iedvesmojoties no un mijiedarbojoties ar Māra Bišofa radošo darbību, radīt jaunus darbus, kas neļauj palikt vienaldzīgam. Kriša Salmaņa asprātīgā un ironiskā intervence uz Valmieras jaunās teātra ēkas jumta īsi un precīzi definēs kultūras darbinieku izjūtas, vērojot nozares ķibeles nekustamo īpašumu jomā, Ingrīda Pičukāne Bišofa zīmējumus pārskatīs no sievietes skatupunkta, Vivianna Maria Stanislavska pievērsīsies klimata krīzes sekām, bet Ēriks Božis Bišofa divdimensionālajos zīmējumos ietvertās absurdās situācijas pārvērtīs instalācijās pilsētvidē. To, kas slēpjas aiz elektrotīklu transformatoru būdiņas durvīm, iztēlosies un par nacionālās identitātes stereotipiem ironizēs Agate Lielpētere. Kaspara Groševa neiespējamo objektu līnijas pārvērtīsies telpiskos zīmējumos Bišofa stilā, bet Ernests Kļaviņš ar animācijas palīdzību pētīs to, kā sarežģīts zīmējums pārtop vienkāršā un ar cik līnijām pietiek, lai attēlotu autora sākotnējo ieceri. Savukārt Marija Luīze Meļķe pievērsīsies pavisam tradicionālam medijam un formātam – pamīšus ar Māra Bišofa zīmējumiem, viņas asprātīgās un poētiskās ilustrācijas, kurās māksliniece reaģē uz pasaules norisēm, regulāri tiks publicētas vietējā avīzē “Liesma”.
LCCA mājaslapā apmeklētājiem būs pieejama interaktīva karte, kurā būs atzīmēti visi vides objekti, kā arī izlasāmi to apraksti.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Annas Fišeres, Miķeļa Fišera un Andra Kalnozola darba “Dvēseles attīrīšanas iekārta” pirmizrāde
avangarda mūzikas festivāla “Skaņu mežs” koncertā
kultūrvietā “Hanzas perons”
8. oktobrī
Foto: Janne Korkko
No 6. līdz 8. oktobrim kultūrvietā “Hanzas perons” notiks “Skaņu mežs”, ko britu medijs The Wire pērn nodēvējis par lielāko avangarda mūzikas festivālu Baltijā. Festivāla ietvaros 8. oktobrī notiks komponistes Annas Fišeres, mākslinieka Miķeļa Fišera un rakstnieka Andra Kalnozola darba “Dvēseles attīrīšanas iekārta” pirmizrāde.
“Dvēseles attīrīšanas iekārta” sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādāk: “Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!” Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par “vienlīdzīgiem radījumiem”, un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.
Darbs tiks prezentēts “Skaņu meža” koncertvakarā, kas veltīts projektam “LYRA”. Tā sākums būs plkst. 13:00, un priekšnesumus sniegs arī norvēģu ģitārists un dziedātājs Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus), afrikāņu-portugāļu deju mūzikas producente Nídia, grieķu eksperimentālā popmūziķe Evita Mandži (Evita Manji), komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska), kā skaņu mākslinieks Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) un vizuālā māksliniece Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali).
Darba autori to piesaka sekojoši: ““Dvēseles attīrīšanas iekārta” ir pneimoterapijas kurss. Norvēģu rakstnieks Ērlends Lū (Erlend Loe) ir teicis: “Smieklos un rotaļās attīrās dvēsele”. Terapeitiskās pneimoiekārtas pamatā ir gaisu paģērošas bērnu rotaļlietas – baloni, piepūšami dzīvnieciņi, stabules, flautas u.tml., kas, savienotas intriģējošā sistēmā, spēj raisīt skaņas un kustības, mudinot klausītāju un skatītāju atbrīvot savu gara gaisu un ļauties smiekliem.”
Kultūrvieta “Hanzas perons”
Hanzas iela 16A, Rīga
Darjas Meļņikovas izstāde “I’ll Find You in the Garden”
Rīgas Mazākā galerijā
Rīgas Mazākajā galerijā skatāma Darjas Meļņikovas izstāde “I’ll Find You in the Garden”. Izstādes centrā ir dabai veltīts darbs “I’ll Find You in the Garden / The Adoration of Flora”. Floras tēls ir veidots kā pavedinātāja lilija Lilium Candidum, kas attīstīta no Leonardo da Vinči lilijas studijām. Lilija vijas cauri arkādes koridoriem, kuri ved uz dārzu alejām, un Floras tēls to visu apvieno kopīgotā interjerā.
Vēsturiski lilija parādījusies sakrālajās pasludināšanas (“Annunciation”) gleznās kā uzticības un nevainības simbols, savukārt franču heraldikā lilija (fleur-de-lis) bijusi reizē reliģiska, politiska, dinastiska un mākslinieciska emblēma.
Darbs tapis renesanses mākslas iespaidā, kur šķietami sadzīviskās ainās var novērot laikmeta tendences arhitektūrā, modē, interjerā, kā arī dievību un simbolu klātbūtni, kas apvelta sižetus ar metaforu un piešķir tiem alegorisku nozīmi. To visu kopums veido piesātinātus, daudzslāņainus stāstus, kurus var ilgstoši pētīt, atklājot jaunās nianses kā grīdas flīžu materialitāti, auduma rotājošo ornamentu vai fona ainavas detalizāciju.
“I’ll Find You in the Garden” ļauj vaļu interpretācijai un skatītājam pašam skatīties, kur Floras tēls viņu aizvedīs. Izstādīts darbs no “Zuzānu kolekcijas”.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Arta Zvirgzdiņa izstāde “Iztēlotās telpas”
MAD arhitektūras telpā Elizabetes ielā 2
līdz 8. oktobrim
Artis Zvirgzdiņš. Telpa aiz arkām I. 30x30 cm, akrils uz audekla. 2023 
Līdz 8. oktobrim MAD arhitektūras telpā Elizabetes ielā 2 (bijušajā LKP CK ēkā, 438. kab.) skatāma Arta Zvirgzdiņa izstāde “Iztēlotās telpas”, kurā aplūkojamas 12 mazformāta gleznas, kas interpretē arhitektūras un telpas tēmu, tiecoties notvert kaut ko no tukšai un nedaudz abstraktai telpai piemītošās poēzijas un atmosfēras.
Gleznu autors ir arhitekts, kurš gleznošanai pievērsies 2023. gadā, pēc eksperimentiem ar mākslīgā intelekta mākslas rīkiem. Minētie instrumenti nozīmē programmatūras, kas attēlus veido, sekojot cilvēka uzrakstītajām uzvednēm (promptiem), tādejādi mudinot autoru izdomāt labākos veidus, kā mērķtiecīgi aprakstīt sagaidāmo rezultātu. Šie mūsdienu mākslas rīki spēj raisīt gan necerētus pārsteigumus, gan arī vilšanās tad, kad nekādi neizdodas panākt iecerēto un iztēloto.
Radot plaknē attēlu, kurā gaisma, ēnas, virsmas un atspulgi tiek attēloti ar krāsām, gleznas tiecas radīt telpiskuma sajūtu, – rādot vairāk vai mazāk abstraktas, tukšas telpas, kam piemīt noteikta atmosfēra un telpas poēzija. Dominējošie motīvi šajās gleznās ir arkas un velves – vieni no romāniskās un klasiskās arhitektūras pamatelementiem.
Izstādītās 12 gleznas ir sakārtotas četrās sērijās, katrā pa trim, izceļot atšķirīgus tapšanas posmus un pieejas. Papildus gleznām, izdrukās ir atlasīta neliela daļa no telpu un pilsētu skatiem, kas ģenerēti, autoram darbojoties ar mākslīgā intelekta rīkiem.
Par autoru Artis Zvirgzdiņš ir arhitekts, arhitektūras platformas A4D redaktors, daudzu arhitektūrai un pilsētu attīstībai veltītu publicistisku, pētniecisku un kritikas rakstu autors.
MAD arhitektūras telpa
Elizabetes iela 2, Rīga
Aicina pieteikt darbus konkursam “BDO Jauno mākslinieku balva”
Pieteikšanās līdz 19. oktobrim
BDO Latvia sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un KIM? Laikmetīgās mākslas centru jau ceturto gadu pēc kārtas izsludina konkursu “BDO jauno mākslinieku balva”, tādējādi veicinot kultūras un mākslas mecenātisma tradīcijas Latvijā.
Iepriekš “BDO jauno mākslinieku balva” pasniegta māksliniekiem: Lienei Rumpei (2022), Reinim Bērziņam (2021) un Amandai Ziemelei (2020).
“BDO jauno mākslinieku balvas” mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc LMA maģistra studiju absolvēšanas kādā no vizuālās, vizuāli plastiskās vai audio-vizuālās mediju mākslas nodaļu apakšnozarēm, lai sekmētu mākslinieka atpazīstamību un darba novērtējumu.
Lai piedalītos konkursā, nepieciešams atbilstoši konkursa nolikumam iesniegt žūrijas izvērtēšanai mākslas darbu pēc paša mākslinieka izvēles.
Pieteikšanās termiņš konkursam: 2023. gada 19. oktobra plkst. 12:00, nosūtot pieteikumu saskaņā ar konkursa nolikumu uz: marketing@bdo.lv.
Konkursa laureāts balvā saņems 2 000 eiro, bet sadarbībā ar LMA eksperimentālo mākslas telpu PILOT, tiks organizēta konkursa finālistu darbu izstāde.
Jura Zvirbuļa akvareļu cikla “Sapnis par lidojumu” izstāde
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu mājas
līdz 29. oktobrim
Līdz 29. oktobrim Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājas 7. stāvā skatāma mākslinieka Jura Zvirbuļa akvareļu cikla “Sapnis par lidojumu” izstāde.
Akvareļi par kosmosa tēmu tika radīti 1987. gadā un eksponēti jaunatklātajā Frīdriha Candera memoriālajā muzejā Zasulaukā, raķešbūves pioniera dzimtajās mājās.
Akvareļos ietverta iedvesma, kas gūta, lasot babiloniešu un indiešu eposus, ķīniešu stāstus, Platona domas, franču dzeju. Gan senās tieksmes pēc neizzināmajām kosmosa dzīlēm, gan filozofu atziņas. Akvareļos redzam gan jauno Frīdrihu, vēl studentu sapņojam par iespējām lidot.
Akvareļu cikls par Frīdrihu Canderu un viņa laikabiedriem apliecina mākslinieka Jura Zvirbuļa darbu sarežģītību. Te ir virpuļojoši apļi un orbītas, neparasti lidķermeņi un kosmiskie aparāti. Pretstatā asociāciju plūsmai darbos iekļauti arī izgudrotāju portreti, kā arī attiecīgā vide – Anniņmuiža, Parīze, Kalugas skats, Mēness un Venera, Haleja komēta. Turpat arī kosmiskie aparāti un raķetes, mākslīgie zemes pavadoņi, katrai personībai atbilstoši vides elementi – arhitektūras detaļa, laikmeta ietērps vai raksturīgs priekšmets.
Izstādē aplūkojams 21 mākslinieka akvarelis no LU Muzeja kolekcijas.
LU Akadēmiskā centra Zinātņu māja
Jelgavas iela 3, Rīga
Dmitrija Lavrentjeva darbu izstāde “Pilns mērs un vēl vairāk”
galerijā “Bazar’t”
līdz 31. oktobrim
Japanas pasaka. 49x29 cm 2022.
Līdz 31. oktobrim galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieka Dmitrija Lavrentjeva darbu izstāde “Pilns mērs un vēl vairāk”. Izstādē mākslinieks piedāvā savus darbus, kas tapuši pēdējo piecu gadu laikā. Daļa šīs kolekcijas darbu ir jau bijuši izstādīti personālizstādēs, bet daļa nē.
Ekspozīcijas īpatnība ir tā, ka kopā šie darbi tiek izstādīti pirmoreiz. Mākslinieks tos ir apvienojis tādējādi, ka, veidojoties ekspozīcijai, darbi ieguvuši pavisam citu krāsu paleti un pavisam jaunu skanējumu, kas agrāk plašai publikai nebija pieejams. Tādējādi autors rada pilnīgi citas vizuālās percepcijas un atklāj pavisam jaunas nozīmes viņa darbu uztverei.
Dmitrija Lavrentjeva daiļrade ir kā spilgta parādība Latvijas laikmetīgajā mākslā. Mākslinieka darbi ir sulīgi, intensīvi krāsu kontrastos un triepienā. Mākslinieka māksla ir ekspresīva un neatkārtojama, tā rosina just, domāt un vērtēt.
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Maijas Muižnieces darbu izstāde “Neskartās zāles smarža”
galerijā “Bazar’t”
līdz 31. oktobrim
Līdz 31. oktobrim galerijā “Bazar’t” skatāma mākslinieces Maijas Muižnieces darbu izstāde “Neskartās zāles smarža”. Dabas nostūru dārgumi ir vērtība. Maģiskie mirkļi uzturoties dabā, rada bērna prieku par esību un visu apkārtnes vibrējošo, pukstošo un kūsājošo, DIEVIŠĶI caurstrāvoto būtību. Ne jau vienmēr daba ir laimīga un atpūtusies – citreiz tai jāpārcieš sausums, vētras vai citas likstas. Par spīti tām, dabas gari virmo un dejo nerimtīgi, gan saules apžilbinātā dienā, gan klusā mēnesnīcā. Tie mirkļi, kad izdodas sajust dabas garu klātbūtni, piepilda ar laimi. Ūdens virsma trīs un gaismas staru pielietā krastā neparasti skaisti san smilgas. Smaržo dabas dvēsele un dzīve ir neaprakstāmi skaista. Pieredzot šādu burvību prāts apklust un esība priecājas. Tie ir mirkļi, kurus Maija notver un vēlāk iedzīvina uz audekla liekot kārtu pa kārtai niansētus krāsu toņus un turpinot šos mirkļus pagarināt. Šī izstāde pārsteidz ar noskaņu smalko niansētību un mierpilno redzējumu.
Daba mums visiem ir tik klātesoša un pierasta, ka nereti kļūst pašsaprotama, ikdienišķa, un pat iespējams nepilnīga – lai rastos vēlmes to uzlabot, mainīt, pielāgot visdažādākajām kaprīzēm. Cilvēce ir apguvusi neskaitāmus izniekošanas veidus – ar ziedu krāsām bagātu pļavu pārvēršot par vienveidīgi zaļu mauriņu, piesātinot apkārtni ar plastikātu atkritumiem u.c. Maijas darbos nav pretstatu cīņas ainu, kas bieži tiek ņemti palīgā uzrunājot sabiedrību par mums visiem svarīgajām vides problēmām.
Gleznotāja Maija Muižniece rada dabas noskaņu stāstus uz audekla. Tie ir mierpilni un rimti dabas fragmenti, kas ar savu strāvojumu atsauc atmiņā reiz piedzīvotas sajūtas. Garām slīdoša dabas brīnuma sajūta – ieelpa, vējš, esība... Kāda mirkļa pārejošā klātbūtne saglabāta uz audekla.
Galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Azerbaidžānas mākslinieces Innas Kostinas zīda batiku un gleznu izstāde “Zīda valdzinājums”
Liepājas muzejā
līdz 26. novembrim
Foto: Kārlis Volkovskis
Līdz 26. novembrim Liepājas muzejā skatāma Azerbaidžānas mākslinieces Innas Kostinas zīda batiku un gleznu izstāde “Zīda valdzinājums”, kur skatāmas trīs zīda batiku kolekcijas, autores gleznas un Azerbaidžānas nacionālās sieviešu galvassegas no dabīgā zīda.
Inna Kostina ir atpazīstama ne tikai kā oriģināla gleznotāja, bet arī kā viena no pasaulē labākajām zīda apgleznošanas tehnikas – batikas speciālistēm. Māksliniece ir daudzu vietējo un starptautisko konkursu laureāte un vairāk nekā 250 dažādu izstāžu dalībniece. Izstāde Liepājas muzejā ir mākslinieces 40. personālizstāde.
Mākslinieces apgleznotā zīda kolekcijās spilgti atklājas autores lieliskā krāsu un kompozīcijas izjūta, kā arī autores temperaments. Darbos ievītas Azerbaidžānas kultūras tradīcijas un stilizēti ornamentāli risinājumi, kas demonstrē mītiski poētisku stilu.
Izsmalcinātajās batikās sekmīgi tiek parādītas batikas tehnikas neierobežotās iespējas un izcili atspoguļo autores profesionalitāti un radošumu, kā arī tradīciju un laikmetīgās mākslas metamorfozi. Innas Kostinas radošais lidojums, tonālie risinājumi un izsmalcinātā gaumes izjūta ar prasmīgu māksliniecisko izpildījumu tiek transformēta realitātē.
Viena no batiku kolekcijām atspoguļo mākslinieces stāstu par simurgiem – ar labestību un pareģošanas spējām apveltītiem mītiskiem putniem persiešu un turku mitoloģijā un literatūrā, kas tiek attēloti kā mītiskas, spārnotas, sievišķīgas būtnes putna formā. Savukārt, kolekcijā “Sfēru mūzika”, atklājas austrumnieciski ornamentāli risinājumi, kas ļauj skatītājam likt lietā savu iztēli un doties nelielā astrālā ceļojumā, kas veido saikni starp kosmosu un zemi.
Starp izsmalcinātajiem un košajiem darbiem ir aplūkojami arī kelagaji (Kəlağayı) – Azerbaidžānas nacionālās sieviešu galvassegas no dabīgā zīda. Kelagaju māksla dziļi sakņojas Azerbaidžānas Lielā Zīda ceļa tradīcijās un tiek nodota no paaudzes paaudzē. Kopš 2014. gada Kelagaju māksla un simbolika ir iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Dāņu fotogrāfa Martina Taulova fotoizstāde “Nākotnes balsis”
Bauskā un Pilsrundālē
līdz 6. un 29. novembrim
Līdz 6. novembrim Bauskas pilsētvidē pie Kalna ielas 18 un līdz 29. novembrim Pilsrundālē –Rundāles multifunkcionālā centra amfiteātrī skatāma dāņu fotogrāfa Martina Taulova (Martin Thaulow) fotoizstāde “Nākotnes balsis”, kas stāsta par ukraiņu sapņiem un cerībām, spītējot neskaidrai nākotnei.
“Miers reiz iestāsies. Mēs uztaisīsim labu tēju, nopirksim lielu, gardu kūku, un mēs atkal būsim mājās… Un vienīgās ziņas, ko mēs dzirdēsim, būs par Ķīnā tikko piedzimušo pandu, kāda dzimšanas dienu vai plānotajām kāzām… un vairs ne vārda par karu,” saka viena no izstādē portretētajām sievietēm, 21 gadu vecā Nastja.
Kopš kara sākuma Ukrainā fotogrāfs ir iemūžinājis un intervējis ukraiņus viņu dzimtenē, Polijā, Latvijā un Dānijā. Izstādēs būs apskatāmi lielformāta portreti ar QR kodiem, kas aizvedīs uz Martina Taulova uzturēto vietni www.refugee.today, kur būs atrodams katra fotografētā cilvēka stāsts.
Izstādē varēs redzēt arī dažus no ukraiņiem, kas tagad dzīvo Latvijā, un iepazīties ar viņu personīgajiem stāstiem. Pirmā Martina izstāde Latvijā, kas bija veltīta šai tēmai, tika atklāta pērn septembrī pie Kongresa nama pretī Krievijas vēstniecībai.
