Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Atvērtās skates
Latvijas Mākslas akadēmijā
1.–12. decembris
No 1. līdz 12. decembrim Latvijas Mākslas akadēmija atvērs durvis ikgadējām atvērtajām skatēm. Šajā laikā akadēmijas telpās ik dienu būs apskatāma mainīga ekspozīcija ar dažādu specialitāšu studentu darbiem. Skates būs atvērtas katru darba dienu no plkst. 14.00 līdz 17.00, un ikviens tās varēs apmeklēt bez maksas, brīvi iepazīstot akadēmijas studentu radošo daudzveidību.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Izstāde “Grafiķu kalendārs”
Galerijā “Istaba”
1.–23. decembris
Ilze Annemarija Jankevica. Grafiķu kalendārs. 2026
No 1. līdz 23. decembrim galerijā “Istaba” būs skatāma LMA Grafikas katedras studentu veidotā “Grafiķu kalendāra” izstāde, kurā būs iespēja aplūkot kalendāra oriģināldarbus un uzzināt vairāk par klasiskajām un mūsdienu grafikas tehnikām. Jauno grafiķu kalendāra izdošana nu jau kļuvusi par tradīciju. Šis ir vienpadsmitais gads, kad Grafikas katedras studenti radījuši katram gada mēnesim veltītus darbus, kas apvienoti kalendārā. Oriģināldarbi tapuši LMA Grafikas katedras darbnīcās pasniedzēju vadībā.
Galerija “Istaba”
Krišjāņa Barona iela 31B, Rīga
Stikla mākslas izstāde “Brīnumu gaidot”
Galerijā Bazar’t
1.decembris, 2025– 2.janvāris, 2026
Vinetas Grozas darbi
No 1.decembra līdz 2026. gada 2. janvārim mākslas galerijā Bazar’t būs skatāma stikla mākslas izstāde “Brīnumu gaidot”.
Visapkārt dabā iestājies ziemas perioda miers. Gaismu un sauli mums gribas redzēt vairāk. Meži, pļavas un lauki gaida ziemas sniega segu, kas apkārtējo pasauli mums ieskaus spoži baltā krāsā, kas īsās un tumšās dienas padarītu nedaudz gaišākās nokrāsās.
Izstādes “Brīnumu gaidot” virsuzdevums ir sajust un iekļauties cerību un gaidīšanas laikā.
Visbiežāk par stikla mākslu domājam tradicionālā veidā – kā trauku, dažādu dekoratīvu priekšmetu vai monumentālu vitrāžu projektiem arhitektūrā. Tāpat arī par pašu materiālu kā caurspīdīgu, cietu un plīstošu materiālu. Izstādes “Brīnumu gaidot” stikla mākslas darbi aicina un liek domāt par trauslo un gaišo, apzināti radot telpas poētismu, kas pateicoties gaismas noskaņām maina tās uztveri un aicina izjust Ziemassvētku klātbūtni.
Izstādē piedalīsies Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli Plastiskās mākslas nodaļas stikla apakšnozares mākslinieki.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Mareka Gurecka izstāde
Galerijā Bazar’t
1. decembris, 2025—1. janvāris, 2026
No 1. decembra līdz 2026. gada 1. janvārim galerijā Bazar’t būs skatāma mākslinieka Mareka Gurecka jaunākā gleznu izstāde, kas iezīmē viņa radošā gada kulmināciju un noslēgumu.
Mareka jaunākajā izstādē abstraktās formas organiski saplūst ar viegli iezīmētiem reālisma pieskārieniem, radot dinamisku vizuālo telpu, kurā skatītājs vienlaikus jūt gan sajūtu impulsu, gan atpazīstamu motīvu klātbūtni. Šī mijiedarbība piešķir darbiem daudzkārtainu dziļumu — šķietami brīvā abstrakcija iegūst fokusu, bet reālistiskie elementi tiek pacelti simboliskā līmenī. Rezultāts ir smalka, sabalansēta spriedze starp tēlaino un konkrēto, kurā Mareks atklāj savu spēju valdīt divās vizuālās valodās vienlaicīgi, nevienai neļaujot dominēt, bet katrai papildinot otru.
Šī izstāde iezīmē būtisku posmu mākslinieka attīstībā — tajā jūtama gan iepriekšējo posmu ārējā plūduma pāreja, gan jaunas, koncentrētākas izteiksmes meklējumi. Mareks turpina izaicināt skatītāja uztveri, piedāvājot darbus, kas aicina uz personisku interpretāciju un emocionālu dialogu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / t/c “Mols” 2.stāvs
Dzintras Vilks izstāde “Pat ja tumsa, pat ja sals…”
Galerijā “Daugava”
3. decembris, 2025–24. janvāris, 2026
No 3. decembra līdz 2026. gada 24. janvārim galerijā “Daugava” būs skatāma mākslinieces Dzintras Vilks izstāde “Pat ja tumsa, pat ja sals…”.
Ko tu jūti sniegotā ziemā, īsā vasaras naktī vai čaukstošā rudenī? Kā par to pastāstīt un kā to parādīt?
Dzintras Vilks darbos tas ir izteikts – vilnā, linā, sizalā, kokvilnā un zīdā; gobelēnā, sumakā, persietī, vienkārtnī, trinītī un izšuvumā. Jau kopš mākslinieces daiļrades pirmsākumiem daba ir bijusi svarīgākā tēma viņas mākslā. Iedvesmojoties no meža, pļavas, vēja, kukaiņiem, putniem, gadalaikiem, zāles stiebriem, viņa rada gobelēnus un telpiskus darbus, par pamatu ņemot kādu motīvu vai formu un izstāstot to tekstilmākslas valodā.
“Es piederu pie tekstilmāksliniekiem, kas savu izpausmi būvē uz klasiskām un senām tehnikām. Vienkārtnis, atlass, gobelēns, trinītis, ziemeļnieks, persietis – aušanā; lāpīšana, šūšana, broderī, izšuvums, adījums, tamborējums – darbojoties ar adatu un diegu, bez stellēm. Arī savas domas izklāstā es izmantoju vienu no seno audumu pamatelementiem – raksta, motīva ritmisku atkārtojumu. Gandrīz katrs mans darbs ir bez sākuma un gala. Arī tas ir no dabas noskatīts – bezgalīgs, harmonisks ritma atkārtojums, kā gadalaiku mija.”
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Daces Grīnbergas personālizstāde “Skaties dabā”
Ventspils muzejā
4. decembris, 2025–8. marts, 2026
No 4. decembra līdz 2026. gada 8. martam Ventspils muzeja Livonijas ordeņa pilī būs skatāma Daces Grīnbergas personālizstāde “Skaties dabā”.
Izstādē tiks eksponēti darbi gan tradicionālajā gobelēnu aušanas tehnikā, gan autortehnikā; īpašs solās būt darbs “Tāšu mētelītis”. Daces tekstildarbi ir dzīvīgi un silda gan ar savu materialitāti, gan tematiku.
Māksliniece atzīst, ka īpaša vieta, kas viņu iedvesmo darbam, ir Vakarbuļļi – vieta Buļļupes krastā, kur dzīvo Daces vecāki: “Tur mājas sētā aug bērzs, kas tika iestādīts manā kristību dienā un šodien jau sakuplojis pilnā augumā. Ik reizi, apciemojot vecākus, šis bērzs, kā sveicinot, mani sagaida pirmais, dvēseliski spēcina un dod iedvesmu jauniem radošiem darbiem.” Savu darbu tapšanas gaitā Daci aizrauj iespēja vērot dabā krāsas, kompozīciju, formu u. c., rodot sajūtas, ko izmantot savā radošajā pieredzē: “Pastaigas dabā vienmēr ir iedvesmojošas ar tās mainīgajām noskaņām un dabas ritmiem – mežs un pļava, zeme un debess, gaisma un tumsa. Darbu darināšanas procesā visvairāk aizrauj azarts, kas pārņem, kad stellēs ir kāda jauna iecere, un emocionāli intensīvākais parasti ir brīdis, kad darbs tuvojas nobeigumam.”
Ventspils muzejs, Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Māra Ločmeļa fotoizstāde “Redzēt laiku / Seeing time”
Kultūrtelpā Ola Foundation
4. decembris, 2025–14. marts, 2026
No 4. decembra līdz 2026. gada 14. martam kultūrtelpā “Ola Foundation” būs skatāma fotogrāfa Māra Ločmeļa fotoizstāde – multimediāls projekts “Redzēt laiku / Seeing Time”. Izstāde ļauj sastapties ar vienu no senākajām fotogrāfijas formām – kolodija slapjās plates tehniku.
Pirmo reizi Latvijā būs iespējams apskatīt 20 oriģinālus, kas tapuši šajā unikālajā un autentiskajā 19. gadsimta procesā. Katrs darbs radīts vienā eksemplārā, saglabājot neatkārtojamas emocijas un cilvēka iekšējās pasaules atspulgu. Portretu sērija aizsākusies 2016. gadā, un šodien fotogrāfs ir radījis vairāk nekā 100 portretu.
Kolodija slapjās plates tehnika radīta 1851. gadā, un tā tiek veikta, izmantojot roku darbu un paša gatavotas emulsijas. Māris šo seno procesu bagātinājis ar paša izstrādātu attīstīšanas metodi un moderniem paņēmieniem, kas piešķir viņa darbiem raksturīgo, viegli sirreālo vizuālo struktūru.
Izstādes centrā būs īpašs audiovizuāls objekts – simboliska aka, kurā savijas mikrocements, stikls, ūdens un skaņa. Tajā ieskatoties, skatītājs nonāk ne vien mākslas darba priekšā, bet arī dialogā ar sevi.
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12A, Rīga
Rotko muzeja gada nogales izstāžu programma
5. decembris, 2025–8. februāris, 2026
Meda Norbutaite. Vinjete. Ar torti sejā. Audekls, eļļa. 150x200 cm. 2022
No 5. decembra līdz 2026. gada 8. februārim Rotko muzejā būs skatāmi pieci starptautiski projekti, kas pievēršas humora, klātbūtnes, tehnoloģiju un pieredzes nepastāvības tēmām. No introspektīvas glezniecības un sapņu ainavām līdz porcelānam, ko veidojusi gan cilvēka roka, gan mašīnas spēks, jaunā izstāžu sezona pulcē Lietuvas un citu valstu māksliniekus, piedāvājot meditatīvu māksliniecisku baudījumu gada klusākajiem mēnešiem.
Medas Norbutaites izstāde “Ķīlis”
Lietuviešu māksliniece, kuratore un mākslas pedagoģe Meda Norbutaite ironiskā, teju groteskā manierē skatītāja priekšā ceļ šodienas trauksmainās sabiedrības problēmas – mūsu bailes un cerības, skaudību un nedrošību, uzpūsto ego un nemitīgo sevis šaustīšanu. Humors māksliniecei ir reizē atskaites punkts un instruments, ar kuru izgaismot mūsdienu cilvēka maskotās, uzspēlētās personības dilemmas.
Solveiga Gutaute. Bez nosaukuma. Audekls, eļļa. 200x286 cm. 2025
Solveigas Gutautes izstāde “Genius Loci”
Lietuviete Solveiga Gutaute rada atmosfēriskas, gleznieciskas telpas, kur ēna, klusums un gaismas trīsas kļūst par patstāvīgu māksliniecisku pieredzi. Mākslinieci interesē robežstāvokļi starp gaismu un tumsu, sapņiem un nomodu, atmiņām un šodienu. Viņas “ēnu glezniecība”, tapusi Rjuiči Sakamoto meditatīvās mūzikas ritmos, aicina skatītāju uz nesteidzīgu apceri, kur maņas atraisās un uztvere kļūst intuitīva.
Roks Dovidēns. Meipinas vāze. Porcelāns, glazūra, 3D druka. 2024
Roka Dovidēna izstāde “Mehāniskais pieskāriens porcelānam”
Mākslas doktors, mākslinieks un kurators Roks Dovidēns (Rokas Dovydėnas, Lietuva) izseko Eiropas porcelāna mākslas attīstībai trīs gadsimtu garumā un pievēršas laikmetīgiem eksperimentiem, kuros senais materiāls sastop digitālos risinājumus. Iedvesmojoties arhīvu materiālos un Johana Frīdriha Bētgera radošā gara izpausmēs, projekts vaicā, kas notiek brīdī, kad cilvēka roka daļu savas autoritātes nodod algoritmiskam dizainam un robotizētai ražošanai.
Diāna Rudokiene. Mijkrēslis. Audekls, eļļa, zelta folija. 80 x 160 cm. 2024
Diānas Rudokienes izstāde “Sapņu topogrāfijas”
Lietuviešu mākslinieces Diānas Rudokienes jaunrade pēta trauslo robežu starp redzamo un neredzamo, atklājot viņas ilgstošo aizraušanos ar zemapziņu, atmiņu un transformācijas procesiem. Gleznojot caurspīdīgu krāsas slāņu un smalku toņu pāreju piesātinātos laukumos, māksliniece rada sapņainas, noskaņas piestrāvotas telpas, kurās tēli šķiet izirstam gaismas un gaisa virmojumos, iezīmējot mums visiem kopīgu cilvēcisko emociju ainavu.
Roks Dovidēns. Meipinas vāze. Porcelāns, glazūra, 3D druka. 2024
Grupas izstāde “Spriedze un pārtapšana: klejojums esības robežās”
Mākslas konsorcija “Pashmin Art” producētā izstāde pulcē Džanu Davo, Pēteru Bakhauzu, Horstu Vāgneru, Fantu Vengeru, Reinhardu Hanki, Holgeru Dempvolfu, Sonju Parčetu un Annu van den Hēveli – astoņus māksliniekus, kuru darbi runā par dziļi emocionālām un garīgām pārejas pieredzēm, kas piemeklē cilvēku mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē. Apvienojot abstrakciju, ekspresionismu un garīgumu, izstāde iztausta robežas starp personisko un kolektīvo identitāti un aicina reflektēt par mūsu laikmeta izaicinājumiem – atsvešinātību, jēgas meklējumiem un ilgām pēc piederības.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Brīvība sākas ar grāmatu”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
5. decembris–30. decembris
No 5. līdz 30. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā būs skatāma cikla “Latviešu grāmatai 500” noslēdzošā izstāde “Brīvība sākas ar grāmatu”. Tā pievēršas latviešu grāmatniecības vēsturei un drukātā vārda lomai sabiedrības attīstībā, izceļot lasīšanas spēju mainīt cilvēku, vienot kopienu un stiprināt nacionālo pašapziņu.
Izstāde aptver laika posmu no 1525. līdz 1918. gadam, parādot, kā gadsimtu gaitā mainījušās lasīšanas formas – no reliģiska rituāla līdz izglītībai, praktiskai informācijai un personīgai lasīšanas pieredzei, kas veicināja arī brīvības idejas nostiprināšanos.
Stāstījumu papildina laikmetīgas interpretācijas, kas tapušas sadarbībā ar māksliniekiem un pētniekiem, izceļot LNB krājuma daudzveidību un izdevumus, kas būtiski ietekmējuši latviešu lasītāju un nācijas veidošanos.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Izstāde “Nospiedumi”
Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?”
6. decembris, 2025–11. janvāris, 2026
No 6. decembra līdz 2026. gada 11. janvārim Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” būs skatāma modes dizaineres Sabīnes Skarules pirmā institucionālā izstāde “Nospiedumi”, veidota kopā ar Sāru Bleisu un Moniku Tataloviču. Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Halimu Dārvišu.
Modes zīmola SKARULE dizaina prakse balstās piederības (de)konstruēšanas un individuālās pieredzes mijiedarbē ar kolektīvo atmiņu. Izstāde “Nospiedumi” aktualizē šīs tēmas brīdī, kad pēc desmitgades ilgas runas par iekļaušanu un atvērtību modes un mākslas nozare atkal atgriežas pie stingrākām hierarhijām un tirgus diktēta jaunuma kulta.
Ekspozīcija, kas tapusi vairāku gadu dialogā, izgaismo SKARULE darba procesu: iesaistīto balsu loku, rūpīgo amatu pārvaldību un telpisku domāšanu. Instalācijas, fotogrāfijas, tērpu sagatavju fragmenti un performances dokumentācija veido sava veida iekšējās pasaules karti, kurā meistarība, intuīcija un materiālu jutība savijas vienotā ritmā.
Izstādes centrā ir “nospiedumu” metode – tekstila slāņojumi, presēti un kombinēti mežģīņu, diegu, aušanas un apģērbu fragmenti. Tie tiek izvietoti gan rāmējumos, gan telpiskās grupās kā veltījums latviskajai amatniecībai un tās materialitātēm.
Jaunākā fotogrāfiju sērija atklāj sievietes skatienu uz sievieti – dizaineres, stilistes un fotogrāfes kopīgi veidotu mentālu ainavu, kurā talanta ķermenis tiek lasīts gan kā estētisks, gan emocionāls lauks. Izstādē iekļauta arī mākslinieces Britas Libergas performance, kurā dažādu sievietes tēlu spēle fiksēta video un rada intīmu priekšstatu par SKARULE valodas simboliem.
Izstādes noslēgumā scenogrāfes Halimas Dārvišas radītā instalācija – gara galda veidota satikšanās vieta – kļūst par skatuvi amatniecības tehnikām, sarunām un rituāliem. Tā iezīmē “Nospiedumu” būtību: patvēruma telpu neatkarīga zīmola trauslajā ikdienā un vietu atgriešanai pie sākotnējām sajūtām un radošajiem impulsiem.
Izstādes ietvaros izdots dizaina studijas Vrints–Kolsteren veidots “SKARULE” katalogs Traces, kā arī iekārtots improvizēts “SKARULE” tērpu un aksesuāru tirdzniecības stends.
Kuratore ir Zane Onckule.
Laikmetīgās mākslas centrs “Kim?”
Sporta iela 2, Rīga
Britu pop art mākslinieka Antoni Donaldsona gleznu izstāde “Spotlight On Pop”
Galerijā “Bastejs”
6. decembris, 2025–31. janvāris, 2026
No 6. decembra līdz 2026. gada 31. janvārim galerijā “Bastejs” būs skatāma britu pop art mākslinieka Antoni Donaldsona (Antony Donaldson) gleznu izstāde. 20. gadsimta 60. gadu sākumā popārts kļūst par starptautisku kustību dažādās tā izpausmēs, Britu grupas dalībnieki, kas joprojām ir dzīvi, tai skaitā mākslinieks Antoni Donaldsons, šobrīd ir cienījamā vecumā, turpinot aktīvi strādāt. Mākslinieks atgriežas pie savu agrīno darbu tēmām un tēliem, atceroties jaunības kaislības, daudzos ceļojumus, laiku, kas pavadīti Reno, Nevadā.
“Manas glezniecības pamatā vienmēr ir bijis kustības un vēlmju impulss – brīdis, kurā attēls pārtop simbolā, nezaudējot savu dzīvīgumu un esamību. Kopš 20. gadsimta 60. gadiem, kad pirmoreiz izveidoju skaidrībā un enerģijā balstītu vizuālo valodu, mani ir interesējis pretnostatījums starp fotogrāfijas mirkli un glezniecības klātbūtnes spēku.
Sievietes figūra, automašīnu vilinājums, kino kadrā sasaldētā kustība – šie motīvi ienāca manos darbos kā kopējās vizuālās apziņas attēli. Tie kļuva par veidu, kā pārbaudīt, kā attēli kustas, kā tie iedarbojas un kā vēlmes kļūst redzamas. Šī pieeja veidoja manu agrīno popārta skatījumu un joprojām nosaka mana darba virzienu.
Mana karjera attīstījusies Londonā, Parīzē, citur Eiropā un ASV, kur būtiski bija pavadītie gadi Losandželosā – pilsētas arhitektūra, kino vide un urbānā kultūra paplašināja manu izpratni, kā glezniecība sarunājas ar pasauli. Darbs Take Five (1962), ko vēlāk iegādājās Tate galerija, iezīmēja īpašu brīdi manā daiļradē un nostiprināja manu vietu britu popārta vidē.
Pēdējos gados mani arvien vairāk interesē, kā laiks pārveido attēlu – kā digitālās kultūras straujais ritms pārveido mūsu skatpunktu un kā to savienot ar manu agrīno vizuālo domāšanu. Manos jaunākos darbos atgriežas krāsu kontrasti, gaismas un siluetu spēles, bet skatās uz tiem notiek caur mūslaiku prizmu. Mani neinteresē nostalģija – mani interesē nepārtrauktība: veids, kā attēls turpina nest enerģiju, nezaudējot daudzslāņainību.
Radošajā darbībā mani interesē dialoga uzturēšana starp pagātni un tagadni – starp attēlu un vēlmēm, starp virsmu un nozīmi. Glezniecība man ir vieta, kur laiks uz brīdi apstājas, lai mēs spētu ieraudzīt ne tikai to, ko skatāmies, bet arī to, kāpēc mēs uz to skatāmies,” stāsta Antoni Donaldsons.
Izstādes kuratore ir Baiba Morkāne.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Jūrmala, Priedaine
Kristīnes Gromas izstāde “Rīgas minkas”
Mākslas telpā “MALA”
No 6. decembra
No 6. decembra mākslas telpā “MALA” būs skatāma Kristīnes Gromas izstāde “Rīgas minkas”. Izstādē māksliniece aicina ielūkoties Rīgas ielu kaķu ikdienas dzīvē. Šī ir jau otrā pieturvieta izstādes ceļojumā – pirmo reizi darbi bija skatāmi šī gada sākumā Valmiermuižas alus vēstniecībā Rīgā.
Fotogrāfe Kristīne Groma kopš 2020. gada dokumentē galvaspilsētas pūkaino iedzīvotāju gaitas sociālajā medijā “Instagram”, radot urbānu vizuālu dienasgrāmatu. Katra fotogrāfija ir kā mazs stāsts – par raksturu, skaistumu un mūsu līdzāspastāvēšanu ar dzīvniekiem pilsētvidē. Projekts ne tikai atklāj kaķu daudzveidību, bet arī rosina aizdomāties par to nozīmi mūsu ikdienā, piešķirot izstādei sociālu dimensiju.
Kristīne Groma par idejas sākumu stāsta: “Rīgas minku bildes tapa, lai aizpildītu ikdienas 10 km skrējienu ar kaut ko interesantu, lai nav tik vienmuļi. Bet nu jau var teikt, ka tā kļuvusi par apsēstību – ikdienā spēt atrast vēl kādu kaķi jebkādā formā. Sākotnēji “Instagram” konts tapa tikai savam priekam, bet sāku saņemt daudz atzinīgu vārdu, un gribējās parādīt to, cik dažādi var būt kaķi Rīgas ielās, kāda ir to ikdiena un kā arī palīdzēt tiem.”
Mākslas telpa “MALA”
Lenču iela 11, Cēsis
Keramikas grupas izstāde “Spēlēties”
Galerijā LOOK!
līdz 20. decembrim
Līdz 20. decebrim galerijā LOOK! skatāma keramikas grupas izstāde “Spēlēties”.
Videospēles, galda spēles, sporta spēles, vārdu spēles, lomu spēles. Izstāde “Spēlēties” apvieno vienpadsmit jaunas keramiķes, kuras pēta spēli kā radošas prakses un domāšanas struktūru. Ekspozīcijā atklājas četras rotaļas pamatloģikas: sacensība, nejaušība, imitācija un nestabilitāte; un tiek analizēts, kā šie mehānismi materializējas keramikas procesā un formā. Spēle šeit nolasāma kā dinamiska sistēma, kas ietekmē lēmumus, virza materiāla apguvi un nosaka rezultāta attīstības virzienu.
Keramikas plastiskums, porainība, trauslums un reakcija uz temperatūras maiņu ietekmē darba robežas un iespējas, savukārt apdedzinājuma un virsmas veidošanas tehnoloģijas ievieš komponentes, kas pakļaujas vai tieši pretēji - pretojas kontrolei. Šajā mijiedarbībā mākslinieces strādā ar materiālu nevis kā stingri kontrolējamu substanci, bet kā partneri, kura fizikālās īpašības, pretestība un neparedzamība nosaka darba estētiku un konceptuālo ietvaru.
“Tāpat kā dabā, kur spēlējas bērni, pieaugušie un arī dzīvnieki, šajā izstādē spēle tiek skatīta kā dzīvību uzturoša parādība”, tā par procesu stāsta māksliniece un izstādes kuratore Emīlija Brieze-Rudzīte, papildinot, ka izstādes dalībnieces Kuntī Berzinsku, Patrīciju Gabrielu Grasmani, Beatrisi Gruduli, Elīzu Jaunzemi, Martu Kristu Jirgensoni, Rūtu Kurpnieci, Laimu Lauriņu, Pavlau Tokari, Zaigu Māliņu un Beāti Ločmeli vieno iepazīšanās Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras ietvarā.
Katra autore savā veidā izmanto spēles principu kā struktūru darba tapšanai - kā kustības un statiskuma analīzi, kā nejaušības un kontroles attiecību testēšanu, kā atmiņas kartogrāfiju, kā telpas komponēšanas metodi vai kā sevis izziņas trajektoriju. Atsevišķos darbos spēle parādās kā fizisks mehānisms, citos kā rituāls, vēl citos tā kalpo par mijiedarbības modeli vai procesualitātes pētniecību.
Materiāls kļūst par vietu, kur rodas spriedze starp paredzamo un nepastāvīgo, starp pieļaujamām kļūdām un pārsteigumiem, kas kļūst par darba būtisku daļu.
Šeit spēle ir gan metode, gan attieksme - veids, kā domāt ar rokām un sataustīt ar iztēli. Izstāde aicina skatītāju iesaistīties ne tikai vizuālā vērojumā, bet arī domāšanas procesā, kur rotaļa kļūst par instrumentu jauniem uztveres veidoliem. “Spēlēties” piedāvā ne vien ieskatu latviešu laikmetīgajā keramikā, bet arī sniedz iespēju uz brīdi ieiet stāvoklī, kur nostalģiska rotaļība sastopas ar pieredzējušu zinātkāri, un ļauj noticēt, ka metot kauliņu uzkritīs seši vai viens.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62 A, Rīga
Izstāde “Pastkartes no pierobežas”
Rūjienas pilsētvidē
līdz 9. janvārim, 2026
Fotogrāfijas autore Lāsma Lopatko
Līdz 2026. gada 9. janvārim Rūjienas centra laukumā pie pieminekļa “Tālavas taurētājs” skatāma vides izstāde “Pastkartes no pierobežas”, kas turpina 2024. gadā aizsākto tradīciju “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles” norises laikā. Izstāde ataino Ipiķu, Vilpulkas un Meisakilas apkaimes iedzīvotāju portretus un sarunu fragmentus, kas tapuši 2025. gada vasaras un rudens ekspedīcijās. Izstāde piedāvā vizuālu un tekstuālu ieskatu pierobežas dzīves dažādībā, kur sadzīvo miers, praktiskā dzīves gudrība un spēcīga saikne ar vietu.
Sofijas Vlasovas un Aleksa Bergera-Brandausa izstāde “Līdzsvars un ilūzijas”
NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā
līdz 20. decembrim
Līdz 20. decembrim NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā skatāma iedvesmojoša 3. kursa audzēkņu Sofijas Vlasovas un Aleksa Bergera-Brandausa izstāde “Līdzsvars un ilūzijas”.
NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Slokas iela 52b, Rīga
Ināras Garklāvas izstāde “…laika josla…”
NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā
līdz 9. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 9. janvārim NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolas telpās cikla “Iepazīsti pedagogu” ietvaros skatāma skolotājas, mākslinieces Ināras Garklāvas izstāde “...laika josla...”. Izstāde ir par laiku, vēdisko matemātiku, dabas nospiedumu dvēselē un spēju visā ieraudzīt skaisto.
NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Slokas iela 52b, Rīga
Izstāde “Trīs paaudzes”
VEF Kultūras pilī
līdz 11. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 11. janvārim VEF Kultūras pilī skatāma izstāde “Trīs paaudzes” – Jānis Zemītis (gleznas), Ēstere Zemīte (gleznas), Jānis Ansis Zommers (foto, gleznas), kas izgaismo glezniecības mantojumu ģimenē Zemīši–Zemīte–Zommers. Tā ir personiska, emocionāla un vizuāli daudzveidīga liecība par pārmantotu talantu un iekšējās pasaules bagātību.
Izstādes centrā ir Jāņa Zemīša (1940–2008) piemiņa – gleznotāja un pedagoga 85. jubilejas gads. Ekspozīcijā iekļauti viņa nozīmīgākie darbi: gan 1960.–70. gadu daudzfigūru kompozīcijas, gan vēlīnie, simboliski piesātinātie liela formāta tēlojumi, kuros īpaši nozīmīgs kļūst naktstauriņa motīvs kā dvēseles meklējumu metafora. Zemītis bija arī izcils pedagogs, atstājot spēcīgu ietekmi uz Latvijas glezniecības vidi.
Otru izstādes daļu veido Ēsteres Zemītes gleznas – portreti un meža ainavas, kurās atspoguļojas viņas profesionālais darbs ar bērniem, kas cietuši vardarbību, kā arī meža simboliskā dimensija kā robeža starp redzamo un neredzamo, baiļu pārvarēšanu un iekšēja spēka atgūšanu. Māksliniece turpina strādāt ar smalku psiholoģisko jutību un intensīvu krāsu ritmu.
Trešā izstādes daļa iepazīstina ar jaunākās paaudzes pārstāvi – Jāni Ansi Zommeru (dz. 2009), Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkni. Viņš glezniecībā un fotogrāfijā pēta pilsētvides un dabas saspēli, ikdienišķo detaļu estētiku un iekšējā miera telpu, ko rada forma, līnija un gaisma.
Trīs autoru darbi kopā veido vienotu stāstu par ģimenes radošo līniju, kur māksla kļūst par identitātes, atmiņu un garīgās izaugsmes turpinājumu vairākās paaudzēs.
VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga
Igauņu mākslinieces Pusa gleznu izstāde “Pasaules naba”
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcā
līdz 11. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 11. janvārim Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī skatāma igauņu mākslinieces Pusas kolorītā gleznu izstāde “Pasaules naba”. Izstādē skatāmas bagātīgi detalizētas un spilgtas gleznas no dažādiem mākslinieces daiļrades periodiem.
Pusa, īstajā vārdā Piret Bergmane, dzimusi 1979. gadā Igaunijā un patlaban dzīvo un strādā Pērnavā. Ar spilgtajiem rakstiem un mazliet psihodēlisku noskaņu savās gleznās viņa ieņem unikālu vietu Igaunijas mākslas ainavā.
Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca
Akadēmijas iela 1, Jelgava
Izstāde “Filips Šalaevs, Glezniecība, 1929–2008”
Cut Art telpā
līdz 17. janvārim, 2026
Līdz 2026. gada 17. janvārim Cut Art telpā skatāma izstāde “Filips Šalaevs. Glezniecība, 1929–2008”.
Filips Šalaevs ir mākslinieks, kuram robeža starp cilvēku un zvēru nekad nav pastāvējusi. Viņa tīģeri un vilki raugās uz skatītāju nevis kā uz svešinieku, bet kā uz līdzvērtīgu. Viņu skatienos ir cieņa, nogurums, uzticība un sāpes, bet pats galvenais – dzīvs klātbūtnes spēks. Ar tiem starpniecību Šalaevs runā par cilvēku – par mūsu spēju just, aizsargāt, līdzpārdzīvot, skatīties tieši un godīgi.
Izstādes centrā ir jautājums par robežu starp cilvēku un necilvēcīgo. Iespējams, šādas robežas nemaz nav. Krietni pirms mūsdienu animal studies (dzīvnieku pētījumi) rašanās Šalaevs intuitīvi juta: dzīvnieks nav objekts, bet subjekts – līdzvērtīgs pasaules dalībnieks. Viņa glezniecība nav vienkārša novērošana, bet dialoga mēģinājums starp sugām, centiens saprast to, kas atrodas ārpus cilvēka valodas robežām.
Filipa Šalaeva gleznas ir naivisms bez naivuma, kur dekorativitāte savijas ar filozofisku dziļumu. Viņa tīģeros mājo gan varonīga jauda, gan skumjas, suņos – cilvēcība, bet cilvēkos – dzīvnieciskas cieņas atblāzma. Viņš nedalīja pasauli cilvēka un zvēra daļās – viņš tās vienoja, atgādinot, ka dabas tīrība un cēlums var mums atgūt zaudēto veseluma sajūtu.
Šalaevs ir mākslinieks-starpnieks starp pasaulēm: starp saprātu un instinktu, industriālo un dabisko, starp cilvēku un dzīvnieku. Viņa darbi skan kā kluss atgādinājums: cilvēciskais nav pretstats dzīvnieciskajam, bet tā turpinājums.
Izstādes kuratori ir Aleksandrs Cvetkovs un Viktorija Zaiceva.
Cut Art telpa
Projekts HOFT, Strēlnieku iela 5, Rīga
Fotogrāfs Pauls Rietums pārstāvēs Latviju
starptautiskā rezidenču projektā Kioto, Japānā
2026. aprīlis–2027. februāris
Starptautiskā rezidenču programmā “European Eyes on Japan | Japan Today” Latviju pārstāvēs fotogrāfs Pauls Rietums. Atlases konkursu, ko 2025. gada jūlijā izsludināja “Nodibinājums Liepāja 2027” sadarbībā ar EU–Japan Fest, vērtēja 64 pieteikumus; otrajai kārtai tika izvirzīti 15 kandidāti.
Programmas mākslinieciskā direktore Mikiko Kikuta uzsver Paula Rietuma spēju piedāvāt Kioto pilsētai “dziļu un jutīgu skatījumu, kas sakņojas fotogrāfijas un arhitektūras mijiedarbē”, kā arī konceptuālo skaidrību un dabisko zinātkāri, kas sola “oriģinālu un visaptverošu darbu kopumu”.
Pauls Rietums ir arhitekts un mākslinieks, kurš strādā Rīgā un Lozannā. Viņa prakse aptver telpisko dizainu, skulptūru un attēlu mākslu, pētot vidi kā mainīgu materiālu, kultūras un sociālu subjektu.
Rezidences programma kopš 1999. gada pulcē Eiropas fotogrāfus, lai dokumentētu mūsdienu Japānas dzīvi, veicinātu starpkultūru dialogu un radītu daudzslāņainu vizuālo portretu. Rietuma darbs Japānā plānots no 2026. gada aprīļa līdz 2027. gada februārim, radot vienotu fotogrāfiju sēriju Kioto.
Rezidencē tapušās fotogrāfijas tiks publicētas starptautiskā EU–Japan Fest fotogrāmatā un iekļautas izstādēs Japānā un Liepājā 2027. gadā.
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”
Rožu iela 6, Liepāja
