Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Maijas Muižnieces darbu izstāde “Cumulus”
galerijā “Bazar’t”
7.–31. oktobris
No 7. līdz 31. oktobrim galerijas “Bazar’t” telpās t/c “Mols” skatāma mākslinieces Maijas Muižnieces izstāde “Cumulus”. Tajā ir izliktas mākslinieces pēdējā laikā tapušās gleznas, kurās vairumā dominē mākoņu tēma. Gaisīgi izplūdušais un nosacīti konkrētais, mākonis, kā tēls, simbols un dabas elements, mūžīgi mainīgais un neaptveramais.
Izstāde piedāvā citādāku skatu uz mākoņiem, kas kļūst par dabas un cilvēka apziņas mijiedarbības simbolu. Cumulus jeb gubu mākoņi ir kā debesīs izmētātās kalnu grēdas ar stingru, pelēku pamatu. Tie veidojas siltajam gaisam lēni ceļoties virs Zemes, atstājot visu lieko lejā. Spalvu, slāņu vai citi mākoņi, tie sekos vērotājam, pavadīs to, rādīs un dzēsīs tālāko ceļu. Pakļaujies un iekļaujies…
Mākoņi ir debesu tekstūra, katrs redz savu - ziloni, māju vai nākotni.
Tie ir ilūziju mākoņi — neaptverami, bet vienlaikus dziļi personiski un aicinoši.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Jauna sezona lekciju ciklam “Klasiskās vērtības”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
9. oktobris – 4. decembris / reizi mēnesī / trešdienās plkst. 18.00
Vilhelms Mihailovskis (1942–2018). Rekonstrukcija II. 1976. No kolekcijas “Humanus” (2015). Publicitātes attēls no fotokalendāra “Vilhelms Mihailovskis”. Ilustrācija Džūlijas Rodenkirhenas lekcijai
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina apmeklētāju iecienīto ciklu “Klasiskās vērtības” un jaunajā sezonā piedāvā trīs lekcijas, aicinot reizi mēnesī – no 9. oktobra līdz 4. decembrim – klātienē izzināt aizraujošus mākslas vēstures faktus un interpretācijas.
“Klasisko vērtību” jauno sezonu 9. oktobrī plkst. 18.00 ievadīs mākslas zinātniece Mg. art. Džūlija Rodenkirhena, kura rosinās tuvāk iepazīt Latvijas mākslinieku sasniegumus fotokolāžas un montāžas jomā 20. gadsimta 60.–90. gados. Izmantojot pētnieka Jakoba Banjuelosa (Jacob Bañuelos Capistrán) metodiku, autore analizēs fotomontāžu Vilhelma Mihailovska, Pētera Jaunzema, Valda Celma, Jāņa Knāķa un citu meistaru daiļradē no semiotikas perspektīvas.
6. novembrī plkst. 18.00 mākslas vēsturniece Mg. art. Agnese Strautiņa aicinās ielūkoties 1970. gadu Rīgas kafejnīcās, lai kopā novērtētu kombināta “Māksla” dizaineru veikumu. Sabiedrisko interjeru noformējumā mākslinieki centās paust savu stila redzējumu attiecīgā laika kontekstā, eksperimentējot ar arhitektoniskām formām un materiāliem. Tekstilijas, metāla mākslas dekori, kokgrebumi, vitrāžas, keramika, kā arī citi kombinātā “Māksla” radītie objekti palīdzēja veidot laikmetīgu un oriģinālu telpas koptēlu. Kafejnīcās izstādīja daudzus unikālus, augtas mākslinieciskās un tehniskās kvalitātes darbus, kuri spilgti iezīmē 70. gadiem raksturīgās dizaina tendences.
Cikla noslēgumā 4. decembrī plkst. 18.00 mākslas vēsturniece asoc. prof. Agita Gritāne iepazīstinās ar Jēkaba Bīnes (1895–1955) nozīmīgo ieguldījumu ornamenta izpētē un tā interpretācijā dažādās dizaina nozarēs, īpaši interjera dizainā. Jēkabs Bīne latviešu mākslas kontekstā var tikt uzskatīts par mākslinieku, kurš savu radošo darbību pilnībā veltījis centieniem darbos iemiesot latviešu pasaules redzējumu, senās tautas atziņas un vēstures notikumus. Meistara mantojums paver jaunu skatījumu uz mūsdienu dizaina procesiem, kuros liela vērība tiek veltīta ornamentam un tā laikmetīgām variācijām.
Iepriekšējo sezonu atsevišķu lekciju ieraksti pieejami LNMM mājaslapā un YouTube kanālā “Mākslas muzeji”.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Jeļenas Solovjovas lekciju “Slāņu slāņiem, kārtu kārtām! Postmodernisms dizainā un arhitektūrā”
ISSP telpā
10. oktobrī / plkst.18.15
10. oktobrī ISSP telpā kontekstā ar šobrīd ISSP Galerijā skatāmo Zanes Priedes izstādi “Marmoleum Real 2mm”notiks dizaina pētnieces, autores un dizaineres Jeļenas Solovjovas lekcija “Slāņu slāņiem, kārtu kārtām! Postmodernisms dizainā un arhitektūrā”.
Vairāk kā stils vai vizuālu kritēriju kopums postmodernisms ir domāšanas veids, kas iestājas par radošu brīvību — atteikšanos no noteikumiem, dažādības un nemitīgu izmaiņu pieņemšanu. Lekcijas gaitā izzināsim kā šī rotaļīgā daudzveidība ir izpaudusies un attīstījusies vidē ap mums no postmodernisma pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Postmodernistiem raksturīgā vēlme eksperimentēt un fiksēt mainīgo atainojas arī izstādē “Marmoleum Real 2mm. Zanes Priedes studijā tapušās klusās dabas balstās 1990. gadu estētikā. Fotogrāfijās attēloti tam laikam raksturīgi priekšmeti un materialitāte, kas bieži vien simbolizē ilgas pēc labākas dzīves un atbrīvošanos no pelēcības, kas piemita padomijas gadiem. Reģipsis, linolejs, dažādi plastmasas un stikla priekšmeti, kā arī atsauce uz ēšanas kultūru autores radītajos attēlos pārvieto pagātnes atmiņas uz šodienu.
ISSP galerija
Marijas iela 13-K3, Rīga
Lielformāta akrobātikas izrāde “Oda ballei”
Rīgas cirkā
10. 11. un 12. oktobrī
10., 11. un 12. oktobrī plkst. 19.00 rudens sezonu Rīgas cirkā ieskandinās vērienīga lielformāta izrāde no Francijas “Oda ballei”. Tā ir izrāde visai ģimenei – pacilājošs piedzīvojums ar zaļumballes elementiem. Mainoties mūzikas ritmiem, skatītāji kopā ar cirka māksliniekiem dosies ceļojumā cauri noskaņām un laikmetiem. Humora un sarežģītu akrobātikas triku pavadībā cirka arēnā mīsies tango, roks, valsis, hiphops, rondo, džezs un pat tautas dejas. 2015. gadā dibinātajā cirka mākslinieku apvienībā Le doux supplice darbojas pieredzējuši un pasaulē labi pazīstami cirka mākslinieki, kas ir ne vien talantīgi akrobāti, bet arī ar balles tematikai veltīto izrādi spēj uzburt īstu sezonas atklāšanas un svētku sajūtu.
Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta: “Šāda mēroga izrādes ir retums ne tikai Rīgā, bet visā Eiropā. Tā būs grandiozs noslēgums Francijai veltītajai izrāžu sērijai, ko šogad realizējām sadarbībā ar Francijas institūtiem Rīgā un Parīzē. “Oda ballei” apvieno labākās Francijas laikmetīgā cirka tradīcijas – izcilu grupu akrobātiku, aizkustinošu poētiku un nepārspējamu humoru, vienlaicīgi nododot skatītājam gluži vai ķermeniski sajūtamu vēstījumu par savstarpējām rūpēm, cieņu un uzticēšanos”.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4, Rīga
Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Klejotāji”
Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā
11. oktobris–9. novembris
No 11. oktobra līdz 9. novembrim Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā (LNRMM) būs skatāma ievērojamās latviešu mākslinieces Helēnas Heinrihsones personālizstāde “Klejotāji”, kurā aktualizēts iekšējais konflikts starp cilvēka jūtām un prātu.
Figuratīvās kompozīcijās Heinrihsone atklāj saskarsmes nozīmi attiecību veidošanā. Laikā, kad spēja komunicēt un sarunāties izgaismojas kā viena no eksistences pamatvērtībām, objektīvā realitāte pierāda šīs prasmes izzudumu sabiedrībā. Individuālisms nereti pārvēršas egoismā un nepamatotā, saspīlētā konkurencē. Spriedze rada pārpratumus attiecībās, sasteigtas kustības un saasinātas emocijas. Izstādē kopumā būs aplūkojami 15 jauni lielformāta darbi, kuru protagonisti ir primāti, viņu silueti un portreti, kā arī Heinrihsones identitātes simbols – rozes. Kustība un mīmika šajos darbos it kā nepārprotami norāda uz tēlu fizisko piederību, vienlaikus abstraktais gleznojums pieļauj uztveres un nozīmju interpretāciju. Izstādes “Klejotāji” tēma saistīta ar jautājumiem par laiku kā telpas un gara dimensiju, par sākumu un beigām.
Auguste Petre, izstādes kuratore stāsta: “Četru īstenošanas gadu laikā izstāde ieņēmusi migrējošu statusu, ilgi meklējot savu īsto telpu un visbeidzot nonākot Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja jaunajā ēkā, kur deviņdesmitajos gados atradās leģendārā galerija un kafejnīca M6 un iekšpagalma sienas rotā četri Helēnas veidoti rožu gleznojumi. Pati Helēna šo notikumu nodēvējusi par atgriešanos mājās.” Apmeklētājiem šī būs unikāla iespēja apmeklēt renovētās LNRMM telpas, pirms 2025. gadā tajās tiek atklāta pastāvīgā ekspozīcija “Prokrastinācija & Radīšana”.
Izstādes “Klejotāji” ekspozīcijā iekļauta režisores Ligitas Vidulejas 1980. gada avangarda filma “Disko ēnā”, ar Raimonda Paula mūziku un Jāņa Petera dzeju. Filmas mākslinieki ir Helēna un Ivars Heinrihsoni.
Helēna Heinrihsone (1948) aktīvi darbojas kopš 20. gadsimta 70. gadiem un ir viena no ievērojamākajām latviešu māksliniecēm. Viņas darbos vienmēr dominējusi cilvēku attiecību tēma. Heinrihsone pati savu metodi nodēvējusi par “tīru krāsu priekšmetisku glezniecību” – tieši krāsas ir galvenās darba satura un idejas atklājējas. Savā radošajā darbībā Heinrihsone aizvien atsaucas uz vecmeistaru darbiem un vienlaikus turpina pārbaudīt pašai raksturīgo formu robežas, pārliecinoši apliecinot savu lomu laikmetīgās mākslas laukā.
Izstādi īsteno biedrība “1993&Co”, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju.
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs
Mārstaļu iela 6, Rīga
Konkurss-izstāde “Cēsu novada mākslas gada balva”
Cēsu Izstāžu namā
11. oktobris–8. decembris
Cēsu Izstāžu namā no 11. oktobra līdz 8. decembrim notiks vizuālās mākslas konkurss-izstāde “Cēsu novada mākslas gada balva 2024”, kurā savus darbus iesnieguši 36 ar Cēsu novadu saistīti profesionāli mākslinieki.
Cēsu novada mākslas gada balva” ir kultūras nozares tradīcija, kas aizsākta 2020. gadā un ko īsteno Cēsu muzeja Izstāžu nams kopā ar Cēsu novada pašvaldību. Konkursa-izstādes mērķis ir izgaismot profesionālo mākslinieku veikumu un sniegt atbalstu radošajā darbā. Visus iesniegtos mākslas darbus vērtēs žūrija – pieaicināti profesionāli mākslas nozares darbinieki. Konkursa noslēgumā tiks piešķirtas balvas: viena Zelta, divas Sudraba un Skatītāju balva. Konkursa rezultāti tiks paziņoti 22. novembrī.
Konkursā-izstādē piedalās: Christopher Flach, Patricija Brekte Pannetjē, Matiass Jansons, Ritums Ivanovs, Filips Dadzītis, Rasmus Marks, Ojūna Batbajara, Elizabete Atāls, Līva Graudiņa, Kristīne Rozenberga, Inga Garniere, Dzintra Vilks, Eero Rass, Emma Rass, Monta Beca, Signe Vanadziņa, Ingūna Briede, Baiba Leitēna, Inese Ezertēva, Linda Villa, Alise Gaile, Jānis Galdiņš, Žaneta Siliņa, Anna Egle, Juris Švalbe, Vivita Zuzule, Agnese Gailīte, Laila Balode, Ērika Māldere, Lidija Zariņa, Baiba Apsīte, Inga Miezīte, Elīza Vanadziņa, Ligija Vroņevska, Zigmunds Vilnis, Alena Savyuk.
Iesniegtie mākslas darbi veidoti pēdējā gada laikā. No kopumā 36 māksliniekiem 13 mākslinieki šajā konkursā-izstādē piedalās pirmo reizi. Daļa no dalībniekiem ir mākslinieki ar bagātu pieredzi, bet daļa pārstāv jaunāko mākslinieku paaudzi un studē Latvijas Mākslas akadēmijā un Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.
Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
Izstāde “Fotostāsts manai kopienai”
Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Dubultos
11. oktobris, 2024–31. janvāris, 2025
Amirs Apīnis “Man patīk fotografēt”
No 11. oktobra līdz 2025. gada 31. janvārim Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā Dubultos būs skatāma projekta “Fotostāsts manai kopienai” izstāde, ko veidojuši Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centra ”Kauguri” Dienas centra un Dienas aprūpes centra bērni.
Divdesmit astoņi fotostāsti būs eksponēti unikālā formātā – magnēti pie tāfelēm.
“Četras nedēļas mēs kopā strādājām. Mēs – Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centra ”Kauguri” Dienas centra un Dienas aprūpes centra bērni, viņu pedagogi, kā arī es – Mākslas stacijas “Dubulti” kuratore Inga Šteimane un fotogrāfs Didzis Grodzs. Nodarbību mērķis bija, lai bērni savos telefonos izveidotu personisku foto stāstu no četriem attēliem. Fotografēšana, ko šobrīd ar savu viedtālruni dara ikviens, var būt dažāda un nodarbību mērķis bija parādīt iespēju saskatīt sevi sociālā kontekstā un pamanīt interesanto savā kopienā.
Četrās nedēļās, tiekoties Jūrmalas Centrālās bibliotēkas zālē – 6., 13., 20. un 29. augustā, vispirms tika aplūkoti izcilu Latvijas un ārzemju fotogrāfu fotostāsti. Bērni meklēja atbildes uz jautājumu: kas vieno šos attēlus, kas tajos aizraujošs? Bērni uzzināja par dažādiem fotopaņēmieniem. Pēc tam bija mājasdarbi.
Katru nedēļu bērni sūtīja attēlus un kuratore veidoja stāstu prezentācijas. Nodarbībās attēli tika apspriesti un bērni papildināja tos ar jaunām idejām. Interesants izrādījās gan parasts pagalms, gan skats pa logu, gan ekskursija, gan saulriets, gan pīlādzis un ceļazīmes, gan koki un puķes, gan suns Mollija, gan kaķenīte Annika, gan automobīļi, gan mākoņi. Spilgtās krāsās vairākos fotostāstos redzama romu kopienas dzīve. Kad fotostāsts bija gatavs, katrs dalībnieks izdomāja tam nosaukumu un īsu aprakstu,” stāsta Inga Šteimane.
Projektā piedalās Kristaps Gusejinovs, Marina Lapteva, Bruno Francisks Plenne, Angela Kozlovska, Janeks Kovaļevskis, Sofija Juneviča, Olīvija Bondarevska, Viktorija Kurciņa, Šatlana Kraukle, Miranda Maksimova, Šandars Krauklis, Kīrs Parfeņenkovs, Rūdolfs Parfeņenkovs, Atvars Maksimovs, Amirs Apīnis, Amanda Juneviča, Juliana Andrianova, Viktorija Puraševica, Mišele Igaune, Adrians Pampe, Ignats Maksimovs, Janeks Kovaļevskis un Romans Hauberts.
Jūrmalas Centrālā bibliotēka
Strēlnieku prospekts 30, Jūrmala
Zanes Zelmenes personālizstāde “Mainīgās realitātes”
MABOCA galerijā Visuma Centrs 2, Madonā
12. oktobris–29. novembris
No 12. oktobra līdz 29. novembrim MABOCA galerijā Visuma Centrs 2, Madonā būs skatāma Zane Zelmene piedāvā savu jaunāko personālizstāde “Mainīgās realitātes”, kas radīta, pievēršoties cilvēka apziņai un tehnoloģijām. Video māksliniece Zane Zelmene savā izstādē pēta saikni starp apziņu, identitāti un mainīgo uztveres dabu. Izstāde aicina skatītājus doties daudzsajūtu ceļojumā, kas pārsniedz tradicionālo telpisko robežu, sniedzot aizraujošu cilvēka pieredzes izpēti caur mākslas, tehnoloģiju un pašrefleksijas krustpunktu.
“Mainīgās realitātes” centrā ir dualitātes jēdziens – izpēte diviem savstarpēji saistītiem eksistences stāvokļiem: apzināto sevi un neapzināto. Zelmenes darbs izmanto šo pretstatu, lai pārdomātu cilvēka uztveri un plūstošo robežu starp nomoda dzīvi un sapņu pasauli. Izstāde ir vizuāls un filozofisks pētījums par to, kā mēs orientējamies mainīgā pasaulē, piedāvājot abstraktu cilvēka prāta un mūsdienu dzīves sarežģītības attēlojumu.
Izmantojot modernās tehnoloģijas un imersīvu vizuālu pieredzi, sfēriskā video instalācija kalpo kā metaforisks audekls cilvēka uztveres attēlojumam. Zelmenes māksla iedziļinās mūsu pasaules straujajās izmaiņās, ko ietekmē mākslīgais intelekts, digitālās ainavas un algoritmi, kas definē mūsu savstarpēji saistīto realitāti. Izstāde mudina apmeklētājus pārdomāt, kā šie tehnoloģiskie spēki veido mūsu izpratni par sevi, laiku un eksistenci.
Metamorfozes tēma caurvij visu izstādi, simbolizējot nepārtrauktu pārmaiņu ciklu – gan laikā, gan identitātē, gan paaudzēs. Izmantojot datus no platformām, piemēram, MyHeritage, Zelmene pēta plašākas cilvēciskās pieredzes tēmas, piedāvājot skatītājiem unikālu skatījumu uz to, kā mēs saprotam sevi ģimenes vēstures un kultūras identitātes kontekstā. Izstāde izpludina robežu starp vizuālo mākslu un sensoro uztveri, radot vidi, kurā katra skaņa un kustība pastiprina vizuālā ceļojuma emocionālo iespaidu.
Šī izstāde sola skatītājiem piedāvāt transformējošu pieredzi, kas ne tikai izaicina realitātes uztveri, bet arī rosina dziļākas pārdomas par laiku, identitāti un kopīgo cilvēka pieredzi.
MABOCA galerija Visuma Centrs 2
Poruka iela 4, Madona
“Baltars” šķīvji izstādē “No dūraiņiem līdz Kēleram. Muzeja kolekcijas dzimšana 1919–1944”
Igaunijas Mākslas muzejā / Kadriorgas Mākslas muzejā, Tallinā
līdz 2025. gada 2. martam
Romans Suta. Eskimoss. 1926. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. DMDM kolekcija. Publicitātes foto
Līdz 2025. gada 2. martam Tallinā norisinās Kadriorgas Mākslas muzeja 105. gadadienai veltītā izstāde “No dūraiņiem līdz Kēleram. Muzeja kolekcijas dzimšana 1919–1944”, kurā eksponēti arī leģendārās porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” šķīvji no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma.
Pavasarī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) saņēma uzaicinājumu piedalīties Kadriorgas Mākslas muzeja organizētajā izstādē “No dūraiņiem līdz Kēleram. Muzeja kolekcijas dzimšana 1919–1944” (“From Mittens to Köler. The Birth of the Museum’s Collection”) ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (1924–1931) eksponātiem no savas kolekcijas – pieciem porcelāna šķīvjiem: “Zem koka” (1925), “Div’dūjiņas” (1926), “Eskimoss” (1926), “Itālija” (1926) un “Zem koka” (1927).
Vērts atgādināt, ka darbnīca “Baltars” bija pirmā šāda veida apvienība Baltijā, kurā trīs Latvijas profesionālie mākslinieki – gleznotāji un grafiķi Romans Suta, Aleksandra Beļcova un Sigismunds Vidbergs – sadarbojās porcelāna priekšmetu apgleznošanā. Īpaši svarīgs fakts, ka DMDM šobrīd atrodas Latvijā lielākā darbnīcas “Baltars” kolekcija – vairāk nekā 60 priekšmeti (visi marķēti ar darbnīcas simbolisko trīsstūrveida zīmogu un uzrakstu “BALTARS RIGA”), kas izceļ vēsturiskā krājuma nozīmību un unikalitāti. “Baltars” porcelāna izstrādājumi ir iekļauti Latvijas Kultūras kanona dārgumu sarakstā. Ar darbnīcas mantojuma spožajiem paraugiem iespējams iepazīties Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 2. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Klasiskās vērtības”.
Var rasties jautājums, kādēļ Igaunijas Mākslas muzeja kuratore Kersti Kuldna Tirksone (Kersti Kuldna-Türkson), runājot par muzeja vēsturi, nolēma ekspozīcijā iekļaut Latvijā radītus mākslas darbus? Atbilde meklējama Latvijas un Igaunijas mākslas izstāžu veidošanas sadarbības vēsturē. 1928. gadā Romans Suta organizēja “Baltars” darbu izstādi Tallinas Mākslas skolā. Tā bija iespaidīga – Suta un Beļcova katrs izstādīja ap 37 porcelāna priekšmetiem, kā arī savus radītos akvareļus un grafikas. Tāpat ekspozīcijā apmeklētāji varēja ieraudzīt Sutas zemstikla gleznojumus un dažus mākslinieka studentu darbus. Izstāde kļuva par lielu notikumu un tika plaši reklamēta Igaunijas presē. Pēc izstādes noslēguma deviņus dekoratīvos šķīvjus (tai skaitā vienu studenta darbu) iegādājās Igaunijas Mākslas muzejs.
1979. gadā Valsts Mākslas muzejā Rīgā (tagad – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) tika organizēta izstāde “Darbnīcas “Baltars” porcelāns 1924–1929”, kurā bija iekļauti arī Igaunijas Mākslas muzeja kolekcijā esošie darbi. Pēc izstādes, balstoties uz abu muzeju iniciatīvas un Latvijas PSR Kultūras ministrijas rīkojuma, notika mākslas darbu apmaiņa starp Igaunijas Mākslas muzeju un Valsts Mākslas muzeju, kuras rezultātā 9 “Baltars” porcelāna šķīvji tika nodoti Valsts Mākslas muzeja kolekcijai. Savukārt Igaunijas Mākslas muzejs saņēma 3 nozīmīgus igauņu tēlniecības darbus no diviem ievērojamiem vecmeistariem – Amandusa Ādamsona (1855–1929) un Augusta Veicenberga (1837–1921), kuri agrāk tika iegādāti Valsts Mākslas muzeja kolekcijai.
Apjomīgā izstāde Kadriorgas pilī apliecina Latvijas un Igaunijas aktīvo un daudzveidīgo sadarbību mākslas izstāžu jomā starpkaru periodā.
Igaunijas Mākslas muzejs / Kadriorgas Mākslas muzejs
Weizenbergi 37, Tallina, Igaunija
