Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Diānas Adamaites personālizstāde “Pārcelties”
Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova”
12. jūlijs–17. septembris
No 12. jūlija līdz 17. septembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” būs skatāma gleznotājas Diānas Adamaites personālizstāde “Pārcelties”, kurā aplūkojami gan mākslinieces abstraktie zīmējumi, gan gleznas dažādās stilistikās. Šajā izstādē tiks izvietoti līdz šim neredzēti Liepājas jūrmalas ainavu reālistiski gleznojumi. Tāpat speciāli šim notikumam tapuši jauni lielizmēra abstrakti gleznojumi.
Māksliniece Diāna Adamaite vārdu “pārcelties” skaidro plaši – tā ir garīga pārcelšanās, ko provocē mākslas darba tapšanas brīdis, tā ir pārcelšanās no taustāmas pasaules metafiziskā, ko uztverē izraisa telpisks pārdzīvojums, un tā ir autores ierastā biežā ceļošana.
Viņas abstrakcijas salīdzināmas ar dejas pierakstu, kas ar speciālām zīmēm atveido žestus un kustību. Tās iederas Rietumu modernās mākslas tā dēvētajā Austrumu virzienā, kas attīstās 20. gadsimtā un kur tēlu izcelsmē svarīga ķermeņa pieredze. Skatoties uz mākslinieces abstrakcijām, nāk prātā arī Platona ideju jeb formu pasaule – mūžīgu, patiesu, nemateriālu lietu valstība. Piemēram, skaistums. Piemēram, sākums. Piemēram, nemiers. Ierobežotas krāsas – dažādi zilie, sarkanie un dzeltenie – veido zīmējumu kolorītu, bet līnijas, punkti un figūras ir nemitīgā mijiedarbībā.
Ja abstrakto zīmējumu sērijas ir tapušas ilgākā laika periodā kopš 2011. gada, tad Liepājas jūrmalas skati ir pēdējo četru gadu darbs. “Ainavās ir impresionistisks gaismas virmojums un bagātas, uzirdinātas faktūras. Mazās cilvēku figūriņas, šķiet, parādās un izgaist kā spēcīga vēja nestas. Jaunajos abstraktajos gleznojumos ideja tiek izteikta ar intensīvu zilu krāsu, kurai pievienojas vienīgi baltā un melnā. Diānas Adamaites darbiem nav tēlainu nosaukumu un tas jo vairāk aicina katru skatītāju ļauties intuīcijai un pārcelties uz savas subjektīvās pasaules radīšanu,” mākslinieces darbus raksturo izstādes kuratore Inga Šteimane.
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Radio iela 8, Liepāja
Gilmas Teodoras Gilites lekcija “Transforming spaces (Pārveidojot telpu)”
Industriālā mantojuma dienu ietvaros
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
12. jūlijā / 19.00
12. jūlijā plkst. 19.00 radošajā kvartālā “Provodņiks” starptautisko Industriālā mantojuma dienu ietvaros notiks lektores, arhitektes Gilmas Teodoras Gilites (Gilma Teodora Gylytė /Lietuva) lekcija par telpu transformēšanu “Transforming spaces (Pārveidojot telpu)”. Gilma ir Lietuvas arhitekte un DO ARCHITECTS biroja līdzdibinātāja. Viņa ir dzinējspēks uz cilvēku orientētā arhitektūrā, veicinot novatoriskas pārmaiņas Lietuvā. No Viļņas pilsētas ielu projektēšanas rokasgrāmatas līdz pat padomju laika projektu pārveidei, Gilmas projekti rezonē ar telpu pārveidošanu, rosinot domāt par jaunām pieejām tostarp industriālā mantojuma ēkām. Lekcijā Gilma stāstīs par transformāciju, atjaunošanu, uz cilvēku vērstu telpu, dažādām paaudzēm un kā tās veido nākotnes pilsētas un vietas. Tiks minēti tādi projekti kā:
- Atjaunojiet brīnišķīgo Ukrainu (Rebuild Wonderful Ukraine)
- Senatoru Pasāža (Senators Passage)
- Viļņas ielu projektēšanas rokasgrāmata (Vilnius Street Design Manual)
- Naugardukas iela-parks (Naugardukas Street-Park)
- Preilas glābēju stacija (Preila lifeguard station)
Lekcija norisināsies angļu valodā. Pirms lekcijas ir iespējams doties ekskursijā pa Provodņika ēku gida vadībā. 17:30 Ekskursija. Iepriekšēja pieteikšanās šeit.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga (piekļūšana no Aptiekas ielas, ziemeļu puses, ieeja A)
Izstāde “Prado Rīgas ielās”
Esplanādē
12. jūlijs–14. augusts
No 12. jūlija līdz 14. augustam Rīgā, Esplanādes parkā, būs apskatāmas Prado muzeja (Madride, Spānija) gleznu lielformāta reprodukcijas izstādē “Prado Rīgas ielās”.
Projektu realizē Spānijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Rīgas domi un Prado muzeju, kā arī ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja iesaisti. Ar izstādes atklāšanu vienlaikus tiks atzīmēta arī Spānijas prezidentūra ES padomē, kas norisināsies 2023. gada otrajā pusgadā.
Prado pilsētvides projekts iesākās 2015. gadā, kad gleznu reprodukcijas tika eksponētas vairāku Latīņamerikas valstu galvaspilsētu ielās, pateicoties tajās esošo Spānijas kultūras centru iniciatīvām, tādā veidā iznesot gleznas no Prado muzeja un padarot tās pieejamas publiskajā telpā. 2019. gadā, svinot muzeja otro simtgadi, šis projekts uzņēma jaunus apgriezienus. Uz Rīgu gleznu reprodukcijas atvestas no Igaunijas, kur tās pagājušajā gadā tika eksponētas Kadriorgas parkā.
Šo brīvdabas izstādi veido gleznu lielformāta reprodukcijas to oriģinālajā izmērā (mērogā 1:1), rūpīgi atlasot nozīmīgākos meistardarbus no Prado muzeja kolekcijas. Skatītājs var doties nelielā ceļojumā, gūstot hronoloģisku ieskatu par dažādajām glezniecības skolām, kuras veido Prado muzeja māksliniecisko panorāmu, sākot no 12. gadsimta līdz pat 20. gadsimta pašam sākumam, iepazīstot Spānijas un Eiropas vēsturi, kā arī vispārēju rietumu mākslas vēsturi caur spāņu, itāļu, flāmu, franču, vācu un holandiešu glezniecības lielmeistaru darbiem.
Rīgā būs skatāmi piecdesmit darbi, kurus gleznojuši tādi lielmeistari kā Velaskess, Goija, El Greko, Ticiāns, Rubenss, Boss, Rembrants u.c., lielāko uzsvaru liekot uz Spānijas glezniecību, kas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju vēl nav tik labi pazīstama.
Projekts “Prado Rīgas ielās” / Esplanāde
Leona Batlera izstāde “Novērošanas performance”
RIXC galerijā
13. jūlijs–2. septembris
Leons Batlers. Novērošanas performance. 2022.
No13. jūlija līdz 2. septembrim RIXC galerijā norisināsies EMAP/RIXC rezidences mākslinieka Leona Batlera (Leon Butler) izstādee “Novērošanas performance”. Interaktīvā papildinātās pieredzes instalācija ir turpinājums pētījumam, kuru mākslinieks prezentēja 2022. gada RIXC festivāla “Trauslā realitāte” diskusijā par novērošanas performancēm un mediju mākslas saglabāšanu. Interaktīvā instalācija “Novērošanas performance” no jauna definē novērošanas un kontroles rīkus, padarot tos par pašizpausmes instrumentiem, ļaujot skatītājam kļūt par performances novērotāju un tās izpildītāju.
Novērošanas performance ir interaktīva papildināta pieredze, kas radīta, lai atgādinātu, ka kontroles un novērošanas sistēmu var subvertēt un izmantot kā savstarpējās komunikācijas rīku. Interaktīvā instalācija piedāvā skatītājiem aplūkot dažādus video novērošanas kanālus un klausīties to radīto ģeneratīvo skaņu. Mašīnmācīšanās ģenerētie OSC dati pārvērš kustību video novērošanas ekrānā dažāda veida filtros, radot unikālu un vienmēr mainīgu pieredzi, tādējādi izmainot kontroles rīku pielietojumu, padarot tos par pašizpausmes instrumentiem.
Leons Batlers ir mākslinieks un dizaineris, kas strādā savienojot mākslu ar tehnoloģijām.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Maģiskās jūras būtnes. Kur tās mīt?”
4. Starptautiskās mākslas biennāles “Marīna 2023” ietvaros
Aspazijas mājā Dubultos
13. jūlijs–16. septembris
No 13.jūlija līdz 16. septembrim Aspazijas mājas izstāžu zālē būs skatām Veltas Emīlijas Platupes izstāde “Maģiskās jūras būtnes. Kur tās mīt?”. 4. Starptautiskās mākslas biennāles “Marīna 2023” ietvaros rīkotā ekspozīcija atklās Aspazijas radīto jūras pasauli, kurā mīt dažādas mītiskas un maģiskas radības.
“Man ir spēcīgi iebildumi pret jūras pelēcīgumu. Tā varētu būt spilgtāka. Un Aspazija jūru uzlabo, piešķirot tai krāsas. Iepazīstoties ar Aspazijas dzejoļiem par jūru, lasītājam, aizejot līdz jūras malai, varētu būt zināma vilšanās, ka viņš to, kas ir dzejoļos, tur neredz,” pieļauj māksliniece Velta Emīlija Platupe. Iedvesmojoties no Aspazijas darbiem, gleznotāja un leļļu meistare dzejnieces mājas izstāžu zāli ir pārvērtusi maģisko jūras būtņu pasaulē. Tajā mīt Aspazijas jūras raganas, bangu lauvas, vilki, tīģeri un nāras un citas radības. “Es nezinu, vai es to varu nosaukt par izaicinājumu sev. Aspazija dzejā ir barokāli ekspresīva, es tāda esmu savos darbos. Arī es jūrā vienmēr esmu redzējusi maģiju, tāpat kā pārējā pasaulē. Aspazijas radītie tēli ir mežonīgi, vētraini, kā viņa pati. Viņa dzejā izmanto spēcīgus un drosmīgus arhetipus. Un izstādē būs Aspazijas jūras pasaule, kādu es to redzu pēc simts gadiem,” stāsta Velta Emīlija Platupe.
Aspazijas māja
Z.Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Jauno mediju mākslas performanču un radošo darbnīcu programma “Retrospektropija”
Liepājas muzejā
13. un 16. jūlijā
13. un 16. jūlijā Liepājas muzejā norisināsies audiovizuālu performanču un radošo darbnīcu programma, kā arī ekskursija kuratora vadībā jauno mediju mākslas izstādē “Retrospektropija”. Izstādē aplūkojami 15 jauno mediju mākslas darbi, ko veidojuši studiju Liepājas Universitātes studiju programmas “Jauno mediju māksla” absolventi, šobrīd atpazīstami mākslinieki. Radošajās darbnīcās apmeklētāji varēs izmēģināt daudzveidīgās mākslinieku prakses un pieejas mediētā pasaules tvērumā, apgūstot gan vienkāršu 3D veidošanu virtuālajā realitātē, gan dziļās klausīšanās un skaņas ieraksta pamatus, kā arī videi draudzīgu krāsvielu iegūšanu no pārtikā lietojamiem materiāliem, apgūstot ilgtspējīgas mākslas principus, kas ir Liepājas Universitātes studiju virziena “Māksla” pētniecības interešu lokā. Savukārt performancē “AV ritmi” varēs novērot aizraujošas fotoakustikas principa demonstrācijas, iepazīstot sen aizmirstas tehnoloģijas.
Izstāde “Retrospektropija” aplūkojama līdz 30. jūlijam Liepājas muzeja darba laikā.
13. jūlijā pl.17.00–18.00 norisināsies Paulas Vītolas demonstrācija un audiovizuāla performance “AV RITMI”, kuras laikā māksliniece iesaistīs apmekētājus maņu un tehnoloģiju eksperimentā, izmantojot unikālu instrumentu – fotoakustiska sintezatora prototipu. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt mākslinieces pētījumu gaismas skaņu pasaulē, uzzināt instrumenta darbības principus un izmēģināt to, kā arī no jauna skatu punkta iepazīt, kā darbojas mūsu maņas un kā savā starpā saistīta skaņa, gaisma un citi signāli.
16. jūlijā no plkst. 12.00 līdz plkst.15.00 būs radošo darbnīcu un ekskursiju programma.
Skaņas māksliniece Krista Dintere Paplašinātās klausīšanās darbnīcā aicinās dalībniekus atvērt savu apziņu apkārt esošās vides skaņu sadzirdēšanai un izbaudīšanai gan nepastarpināti ar savām maņām, apgūstot dziļās klausīšanās tehnikas, gan pastiprinot vājākos skaņas avotus, kā piemēram, kukaiņu spārnu vēzienus, ar ieraksta tehnoloģiju palīdzību, darbnīcas rezultātā izveidojot jautru, kopīgu skaņas etīdi.
Virtuālās realitātes (vr) veidošanas darbnīcā būs iespēja izmēģināt vienkāršāko 3D modelēšanas veidu – 3D skulptēšanu – gūstot ieskatu virtuālās realitātes konstruēšanas darbā un izjūtot, kā būtu gleznot trīsdimensiju pasaulē.
Ekokrāsošanas darbnīcā māksliniece Maija Demitere dalīsies ar savām zināšanām par ekoloģiski nekaitīgu krāsvielu veidošanu no pārtikā lietojamiem produktiem, un aicinās dalībniekus tās arī izmēģināt, gleznojot uz audekla un veidojot karogus dabas daudzveidības svinēšanai.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izstāde “Ūdensrozes”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
13. jūlijs–8. oktobris
No 13. jūlija līdz 8. oktobrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma izstāde “Ūdensrozes”.
Ūdensrozi dēvē arī par Latvijas jūgendstila simbolu un ūdensaugu karalieni, tai radniecīgais lotosa zieds simbolizē garīgu atjaunošanos un atdzimšanu. Jaunajā izstādē redzamās ūdensrozes tapušas no jūgendstila perioda līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei un “zied” visu gadu – tās zīmētas uz porcelāna un stikla, izkaltas metālā, iegravētas kokā un dārgmetālā, izšūtas uz dažādām tekstilijām, iespiestas uz pastkartēm un grāmatām, gleznotas uz audekla. Izstādē skatāmās ūdensrozes attēlotas uz visdažādāko izmēru priekšmetiem – no uzpirksteņa līdz vitrāžai un lambrekenam.
Izstādē būs aplūkojams arī Rīgā darināts jūgendstila laika rāmis, ko muzejam “Rīgas Jūgendstila centrs” dāvinājis nodibinājums “Nākotnes atbalsta fonds”.
Izstādē eksponēti priekšmeti no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” krājuma, kā arī no Aleksandra Čaka muzeja, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja, Jaunmoku pils muzeja, Jūrmalas muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Limbažu muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Talsu novada muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātkolekcijām.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Martina Vizbuļa izstāde “Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija”
Raimonda Staprāna darbu izstāde “Pārāk tuvu, pārāk tālu”
Oļas Vasiļjevas, Kristapa Ancāna, Linas Lapelītes un Augusta Serapina izstāde “Tagadnes artefakti”
Mākslas festivāla “Cēsis 2023” ietvaros
15. jūlijs–20. augusts
No 15. jūlija līdz 20. augustam norisināsies Mākslas festivāls “Cēsis 2023” un tā ietvaros būs skatāmas trīs vizuālās mākslas izstādes – Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā izstāde “Tagadnes artefakti” ar latviešu Oļas Vasiļjevas, Kristapa Ancāna un lietuviešu – Linas Lapelītes un Augusta Serapina, radošajiem meklējumiem, koncertzālē “Cēsis” Martina Vizbuļa izstāde “Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija”, bet Cēsu Izstāžu Namā “Pārāk tuvu, pārāk tālu” – pēdējā laika vērienīgākais gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna daiļrades tvērums.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma izstāde “Tagadnes artefakti”, kuras centrā ir mākslinieku dialogs ar telpu, tās vēsturi un apcerēm par iedomātu nākotni, vienlaicīgi apzinoties mūsu vietu laika un pasaules teritoriālajā kontekstā. Izstādes kodolu veido divi latviešu mākslinieki – Oļa Vasiļjeva un Kristaps Ancāns, un lietuvieši – Augusts Serapins (Augustas Serapinas) un Lina Lapelīte (Lina Lapelitė). Izstādes kuratore ir Žanete Skarule.
“Ir tāda vieta mežā, braucot no Kuldīgas uz Sārnati, kur novērota “laika cilpa” – cilvēki te attopas vienā krustojumā divreiz. Kad pasaulē nav idejiskas virzības: “uz labāku nākotni”, “uz Rietumiem”, “uz priekšu”, “uz jaunu politiku” – laiks nostājas vertikālā taisnē, kas ieduras zemē. Viss “sabirst” šajā brīdī, kas vienlaicīgi ir mūžīgs, šī brīža perspektīvu veidojot pagātnes un nākotnes artefaktiem.
Arī šeit – vājredzīgie turpina strādāt fabrikas telpās, kas vienlaicīgi iemieso jaunā Cēsu Laikmetīgās mākslas centra vīziju. Te saražotie neskaitāmie vāciņi nav spējuši iekonservēt laiku un ēkas sirds pukst straujāk tās rekonstrukcijas priekšvakarā. Uz soliņa blakus ēkai sēž mazs zēns, kurš šūpodams kājas izdzied dienas notikumus savam tēvam. Pēcāk viņš savu dzīvi veltīs mākslai, neviļus cenšoties atgriezties tikai un vienīgi šajā brīdī, kas viņa atmiņās ir laimes piepildījums,” teikts izstādes pieteikumā.
Izstādē “Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija” koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā mākslinieks Martins Vizbulis turpinās savus radošos meklējumus mikrokontrolieru un dažādu sensoru sinerģijā ar virtuālo realitāti, iesaistot skatītājus tiešā komunikācijā ar mākslas darbiem. Izstādē “Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija” bez viedtālruņa neiztikt, jo tajā būs skatāmi darbi, ar kuriem apmeklētājam būs iespējams komunicēt, izmantojot savas viedierīces. Kā apliecinājušas pēdējās personālizstādes jauno mediju mākslas galerijā RIXC, Martins Vizbulis šobrīd ir viena no spilgtākajām personībām jauno mediju mākslas ainā Latvijā.
Raimonds Staprāns. Sarkanās debesis. 1968. gads. Darbs no Zuzānu kolekcijas
Cēsu Izstāžu namā gaidāma izstāde “Pārāk tuvu, pārāk tālu”, kas iezīmēs latviešu mākslinieka – gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna tuvojošos 100 gadus jubileju, kas tiks svinēta 2026. gadā. Labi zināms gan Kalifornijas (ASV), gan Latvijas mākslas vidē, Staprāns ar savu nemainīgi atpazīstamo rokrakstu devis būtisku ieguldījumu ne tikai šajās kultūrtelpās, bet arī plašāk pasaulē. Staprāna glezniecības rokraksts ir plaši atpazīstams ar spilgto, krāsām bagāto paleti. Kā norāda pats mākslinieks, viņa glezniecība pēc būtības ir “kaliforniska” – tajā nozīmē, ka krāsas un gaisma ir vadošie izteiksmes līdzekļi. Izstādes kuratore ir Maija Rudovska.
Mākslas festivāls “Cēsis 2023”
Pils laukums 3, Cēsis
Raunas iela 12, Cēsis
Pļavas iela 10, Cēsis
Izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
15. jūlijs–15. oktobris
No 15. jūlija līdz 15. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023”.
Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas (Linda Nochlin) rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (“Why Have There Been No Great Women Artists?”). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas, marginalizējot sievietes, bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu.
Pēc kustības #MeToo uzliesmojuma 2017. gadā feministisks aktīvisms ieguva papildu enerģiju, iedvesmojot feminisma ceturto vilni, kas ne tikai izcēla milzīgo apmēru seksuālās vardarbības problēmu, bet no jauna rosināja sieviešu politisko, ekonomisko un sociālo nostāju.
Latvijas mākslā, īpaši pēdējās desmitgadēs, tapuši darbi, kuri kritiski interpretē stereotipus par sievietes vietu un lomu sabiedrībā. Savukārt agrākos gados drīzāk jārunā par sava veida latentu feminismu vai “feminismu bez feministēm”, kad, pievēršoties sieviešu dzīves attēlojumam, mākslinieces to nekonceptualizēja kā plašu un sociāli apspriežamu problemātiku.
Izstāde “Tikai neraudi!” rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Projekta nosaukums ietver aizliegumu paust emocijas un līdz ar to arī viedokli. Tas atgādina un ironizē par padomju okupācijas periodā kultivēto varonīgās padomju sievietes tēlu, kura tiek galā ar jebkurām grūtībām nekurnot. Stiprās sievietes stigma un aplamais padomju sieviešu lepnums par spēju dzīvot smagos apstākļos ir bremzējis kritisku attieksmi pret problēmām un sociālas cīņas garu, un šis psiholoģiskais mantojums ir jūtams vēl šodien.
Sieviešu dzīves problemātika ekspozīcijā atspoguļota plašā izvērsumā vairākās tematiskās grupās, kas attēlo tradicionālo sieviešu darbu, konstruētas sievišķības, mātišķības, reproduktīvo tiesību, sieviešu ģenealoģijas, emociju politikas, attiecību, seksualitātes, radošas brīvības, ekofeminisma un mitoloģijas aspektus.
Izstādē eksponēti turpat 50 Latvijas mākslinieču – Lidijas Auzas, Ilzes Avotiņas, Ievas Balodes, Birutas Baumanes, Lindas Boļšakovas, Elīnas Brasliņas, Māras Brašmanes, Dainas Dagnijas, Birutas Delles, Kristiānas Dimiteres, Lilijas Dineres, Zentas Dzividzinskas, Kristas Dzudzilo, Daces Džeriņas, Laimas Eglītes, Vikas Ekstas, Ievas Epneres, Helēnas Heinrihsones, Ievas Iltneres, Rasas Jansones, Kristīnes Keires, Frančeskas Kirkes, Sandras Krastiņas, Ievas Kraules-Kūnas, Maijas Kurševas, Sarmītes Kviesītes, Lienes Mackus, Andas Magones, Sarmītes Māliņas, Anitas Melderes, Ingas Melderes, Katrīnas Neiburgas, Ingrīdas Pičukānes, Monikas Pormales, Līgas Purmales, Intas Rukas, Mētras Saberovas, Skuja Braden (Ingūna Skuja, Melisa Breidena), Olgas Šilovas, Rasas Šulcas, Maijas Tabakas, Diānas Tamanes, Sabīnes Verneres, Evelīnas Vidas-Deičmanes, Hildas Vīkas un Aijas Zariņas – glezniecības, grafikas, fotogrāfijas, instalāciju un video darbi, kas radīti no 20. gadsimta 60. gadiem līdz pat 2023. gadam. Izstādes kuratore ir Elita Ansone.
Izstādes publiskā atklāšana notiks 14. jūlijā Jaņa Rozentāla laukumā 1 pie muzeja ar Marijas Linartes, Annas Maskavas un Mētras Saberovas performancēm, ko apmeklēt aicināts ikviens interesents
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ingas Melderes un Miko Hinca izstāde
“Savvaļā”
No 16. jūlija
No 16. jūlija “Savvaļā” būs skatāma Ingas Melderes un Miko Hinca kopīgā izstāde, kas veidota radošās darbnīcas formā. Mākslinieki nodarbosies ar krāsu pigmentu iegūšanu no dabas materiāliem, laika gaitā atvērtas darbnīcas formātā tos izmantojot “Baltā kuba” audekla gleznojumiem. Hincs ir Vācijā dzimis somu mākslinieks, kurš dzīvo un strādā Helsinkos, viņa miniatūru formātā veidotie darbi izstādīti gan daudzviet Somijā, gan Baltijas valstīs. Arī latviešu māksliniece Inga Meldere rezidē Helsinkos, savos darbos detalizēti un smalkjūtīgi pētot dažādas glezniecības prakses un metodes.
Izstādes atklāšanā plkst.17.00 koncertā uzstāsies somu dzejniece Heli Lāksonena, viņas atdzejotājs Guntars Godiņš un dziesminieks Siensliens.
“Savvaļa” atrodas Vidzemē – starp Drustiem un Jaunpiebalgu, tuvumā Gatartai. Tur nokļūt var gan ar auto (meklējot “Savvaļas izstādi” navigācijas aplikācijās), gan autobusu, braucot līdz pieturai “Jaundrusti”.
Pētera Līdaka izstāde “Klucīšu kokteilis”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. jūlijam
Līdz 31/ jūlijam mākslas galerijā “Bazar’t” skatāma Pētera Līdaka izstādē “Klucīšu kokteilis”, kas ir kopsavilkums vairāku gadu piedzīvojumam glezniecībā. Spēlējoties ar krāsām un dažādām formām mākslinieks rada abstraktas struktūru kompozīcijas meklējot alternatīvās dimensijas un paralēlos visumus. Šāda spēlēšanās un struktūru veidošana Pēteri ir aizrāvusi jau kopš bērnības un, šis process ļauj viņam nokļūt citā fantāziju realitātē.
Krāsu un ģeometrisko formu struktūru kombinācijas ļauj veidot ainavas, kas ir pretrunā tradicionālajai izpratnei. Spēlējoties ar ģeometriskām formām, krāsām un līnijām mākslinieks rada jaunas pasaules, kur dinamiskas krāsas auž sarežģītas kompozīcijas, kas izjauc robežas starp realitāti un iztēli. Šīs struktūras darbojas kā portāli, pārvedot mūs uz paralēliem Visumiem, kur realitāte ir mainīta un iespējas ir bezgalīgas.
Kā piemērs – mistiķi un garīgie praktiķi visā vēsturē ir izmantojuši krāsas un ģeometriskas formas, cenšoties piekļūt paralēliem Visumiem. Mandalas, vitrāžas un svētie ģeometriskie raksti ir izmantoti kā instrumenti meditācijai, enerģijas novirzīšanai un savienošanai ar augstākām sfērām. Šīs struktūras kalpo kā durvis uz paralēliem Visumiem, atklājot atziņas un slēptās zināšanas.
Aptverot gan krāsu, gan ģeometrisku formu struktūras, mākslinieks izmanto neierobežotu iespēju plašumu, aicinot mūs izpētīt neatklātas teritorijas un iztēloties pasauli ārpus mūsu pašu.
Mākslas galerija “Bazar’t”
T/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Antras Ivdras personālizstāde “Ūdens raksts”
Mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 31. jūlijam
Mākslas galerijā “Bazar’t” līdz 31. jūlijam skatāma mākslinieces Antras Ivdras personālizstāde “Ūdens raksts”. Dabā novēroti motīvi, ritmi – īpaši ūdens pārtapuši mākslinieces veidotajās gleznās un izstādē izliktas 20 gleznas, kas tapušas pēdējo četru gadu laikā.
“Ūdens un laika plūdums, mūžīgā kustība un nepārtrauktība, ūdens kā robeža citai materialitātei, ūdens kā refleksija...
Viļņu līniju horizontāles un vertikāles reflektējot rada kustību, kurā iekodēts Laika apcerīgums un mūžīgā transformācija, enerģija, pārmaiņas un attīrīšanās.
Ūdens, kā viens no senākajiem dzīvības simboliem, Ūdens kā universs un materiālās pasaules mainīgā daļa, matērijas nemitīgā rašanās un transformācija, eksistences un aiziešanas plūsma.
Mākslinieces darbu ierosmes avots ir dabā esošas formas, kas aicina skatītāju vērot glezniecības izaicinājumu – atveidot realitātes paš – ekspresiju,” teikts izstādes pieteikumā.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Marijas Matvejevas izstāde “Krāsu dziļums, sajūtu maigums”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā
Līdz 16. augustam
Līdz 16. augustam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā Sarkandaugavā skatāma Marijas Matvejevas lielformāta gleznu izstāde “Krāsu dziļums, sajūtu maigums”.
Izstāde iekārtota “Dauderu” vēsturiskajā Lielajā salonā, kurā mākslas darbi saturiski sasaucas ar greznās telpas interjeru un raksturu. Gleznu autore ikdienā darbojas arī kā interjeriste, tāpēc viņai svarīga glezniecības un telpas mijiedarbības rezultātā panāktā noskaņa, kā arī sajūtas un emocijas, ko cilvēkā raisa vide. Viņas darbi ir nepārprotami mūsdienīgi, vienlaikus sasaucas ar pārlaicīgo un noslēpumaino.
Zīmē un glezno Marija Matvejeva jau kopš agras bērnības. Māksliniece rada darbus gan pasteļu, gan akvareļu un temperas tehnikās, bet visvairāk strādā eļļas glezniecības laukā.
Mākslinieces lielākie iedvesmas avoti ir daba un cilvēki, kuri, iedzīvināti uz audekla, atklājas jaunās dimensijās. Viņu fascinē krāsas un to savstarpējā saspēle, tāpēc arī pārsvarā viņa glezno ar eļļas krāsām, kurās iespējams savienot lazējošus un pastozus krāsas slāņus, “ir iespēja uzburt netveramu dziļumu un maigumu”.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga
Li Bond personālizstāde “Detektīvs”
Laidu muižas pilī
līdz 30. augustam
Laidu muižas pilī līdz 30. augustam skatāma Li Bond (kopš 2018.gada Lienas Bondares izvēlēts radošais pseidonīms) izstāde “Detektīvs”.
Izstādes izvēlēts Itālijas ceļojuma iespaidā, kur “īstais detektīvs,” kas skatīšanās pieredzi dara interesantāku, ir mēģinājumi saprast cik daudz no redzamā ir oriģināls mākslasdarbs, un kur ir kopija, citāts vai restauratoru interpretācija. Izstādē “Detektīvs” māksliniece Li Bond domā par oriģināla un interpretācijas attiecībām, vēstures uzslāņojumiem, par nenovēršamām pārmaiņām, pašcenzūru, “sieviešu mākslu,” izglītības reformām, intuitīvo un emocionālo, tajā iesaistot arī izstādes apmeklētājus, kuri tiks aicināti iejaukties mākslasdarbā, zīmēt, komentēt un pat dzēst esošos zīmējumus uz tāfelēm, tā paplašinot skatīšanās pieredzi.
Laidu muižas pils ansamblī, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, simt gadu bijusi Laidu pamatskola. Respektējot kontekstu un specifiskas prasības, izstādes kodolu veido uz vietas radīta instalācija no brīvi stāvošām tāfeļu virsmām un bijušajā skolā atrastiem priekšmetiem. Li Bond par izstādi stāsta: “Šajā izstādē atgriežos pie sev tuvā krīta zīmējuma, kas ir ekoloģiska alternatīva ideju skicēšanai un sarunai ar skatītāju. Iedvesmojoties no māksliniecēm Kiki Smith, Luīzes Buržuā un Rebekas Hornas, pievēršos emocionalitātes un pašcenzūras jautājumiem. Manos studiju gados valdošais un itin bieži arī kritiķu atbalstītais uzstādījums, ka “sieviešu mākslas emocionalitāte” ir kas otršķirīgs un krietni mazvērtīgāks jau atkal ir kļuvis aktuāls.”
Pati māksliniece par sevi: “Savos mākslas darbos es mēģinu notvert trauslo, atrast ideālo formas un satura vienību, kura pēc iespējas precīzāk iedarbotos uz skatītāju. Man ir svarīgi noslīpēt nost visu lieko, kā matemātikas vai fizikas formulās, kur ārēji vienkāršā forma ir ietilpīga un slēpj skaistu, sarežģītu, daudzslāņainu un plašu vēstījumu. Mani mākslas darbi ir personiskā pieredzē balstīts skatījums uz sociāliem, politiskiem un kultūras notikumiem, kuros skatītājam tiek atstāta samērā plaša interpretācijas telpa. Lietojot dažādus kultūras simbolus: animācijas varoņus, padomju arhitektūru, sadzīves priekšmetus, kā arī matemātikas formulas un citātus no mākslas, sakārtojot tos jaunās konceptuāli slāņainās instalācijās, veidoju jaunu nostaļģiski sirreālu neeksistējošu telpu. Manuprāt, tā ir mākslas darba un skatītāja mijiedarbība, kur slēpjas pieredzes patiesā būtība.”
Izveidota laikmetīgās mākslas kolekcija
SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrā Rīgā
SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā pārcēlies uz jaunuzceltu biroju ēku GUSTAVS, tajā izvietojot ievērojamu laikmetīgās mākslas kolekciju ar Latvijas jaunās paaudzes autoru darbiem, kuru veidojusi kuratore Auguste Petre.
Kolekciju kopumā veido vairāk nekā 30 dažādu mediju mākslas darbi – gleznas, zīmējumi, fotogrāfijas, objekti, kā arī digitālie un tekstila mākslas darbi. Kolekcijā iekļauti Santas Frances, Reiņa Hofmaņa, Sandras Strēles, Jāņa Šneidera, Ata Jākobsona, Elzas Sīles, Martas Griģes, Filipa Šmita, Ingrīdas Ivanes, Indriķa Ģelža, Sabīnes Verneres, Kristīnes Krauzes-Sluckas, Līgas Spundes, Alises Builevicas, Dāvja Ozola, Madaras Kvēpas, Heles, Luīzes Rukšānes, Miķeļa Mūrnieka, Vikas Ekstas un Reiņa Bērziņa darbi.
Mākslas darbu atlase veikta dziļā saskaņā ar jaunās biroju ēkas koncepciju – Sea of connections – jeb kopīgu ambīciju pilnveidoties, atrodoties krustošanās punktā starp fizisko un digitālo pasaules uztveri. Arī jaunizveidotajā mākslas kolekcijā meklējami savienojuma punkti, kurā katra darba autonomā unikalitāte kļūst par kopīgu aktuālās kultūras vērtību.
Auguste Petre, kuratore: “SEB Global Services jaunā laikmetīgās mākslas kolekcija tapusi ar ārkārtīgi lielu rūpību, ņemot vērā gan jaunās telpas koncepciju, gan katra mākslinieka individualitāti un to kā dažādi darbi spēj savienoties, radot saistītu naratīvu. Kolekcijā iekļauti apbalvotu un starptautisku atzinību guvušu autoru darbi, vienlaikus man bija svarīgi rast vietu arī tiem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kuri šobrīd atrodas savas karjeras sākumā. Šī kolekcija atspoguļo šī brīža aktualitātes Latvijas laikmetīgajā mākslā un esmu patiesi priecīga, ka tik daudzu nozīmīgu mākslinieku darbi nu atrodas vienkopus. Šī SEB Global Services iniciatīva, manuprāt, norāda uz ļoti pozitīvu un Latvijas mākslai nepieciešamu tendenci.”
SEB Global Services biznesa pakalpojumu centra biroju ēka
Gustava Zemgala gatve 73, Rīga
Ekspresizstāde “Radošuma un iedvesmas avots”
Kultūras un atpūtas vieta Liepājā “Pegaza Pagalms”
Kultūras un atpūtas vieta Liepājā “Pegaza Pagalms” norisinās ekspresizstāde “Radošuma un iedvesmas avots”. Īstenojot ideju par ekspresizstādi, Pegaza pagalma iedzīvinātāji pētīja, kas mūsdienās ir radošuma un iedvesmas avots. Tā kā daudzi labprāt dzer kafiju, tika pieņemts, ka tieši tās malkošana varētu būt rituāls radošuma veicināšanai. Lai uzzinātu dažādu personību rituālus iedvesmas veicināšanai un labsajūtai, literāte Linda Skranda sarunājās ar Liepājā un Latvijā atpazīstamām personībām – aktrisi Inesi Kučinsku, rakstnieci Janu Egli, dramaturģi Rasu Bugavičuti-Pēci, mūziķi Emīlu Balceri un tēlnieku Egonu Peršēvicu. Vadoties no interviju satura, mākslinieks Vilnis Bulavs radījis košas karikatūras, ko papildina ar zīmīgiem citātiem rotātas apakštasītes. Ekspresizstādē atrodami arī atraktīvi, pagalmu papildinoši dizaina elementi – iztukšotu kafijas krūzīšu instalācija, mudinot aizdomāties, cik tad kafijas ir jāizdzer, lai radītu ko ģeniālu?
Projekta ietvarā Pegaza Pagalms ticis arī pie diviem jauniem sienu gleznojumiem, kurus radījusi dizainere Madara Pilipa-Matisone.
Kultūras un atpūtas vieta “Pegaza Pagalms”
Kuršu iela 20, Liepāja
Titulbilde: Raimonds Staprāns. Vientuļā vakara jūras ainava. 2003. Fragments. Drabs no LNMM kolekcijas
