Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Reģionālais rokraksts: Liepāja 2026”
“Tipogrāfijas radošajā kvartālā”, Liepājā
7. septembris 10. oktobris
Kristīnes Guršpones darbs
No 7. septembra līdz 10. oktobrim Liepājā, “Tipogrāfijas radošajā kvartālā”, būs skatāma konceptuāla vizuālās mākslas izstāde “Reģionālais rokraksts: Liepāja 2026”. Šis notikums sevi pozicionē kā apzinātu ceļu uz regulāru mākslas gadatirgus tipa platformu Liepājā.
“Reģionālais rokraksts: Liepāja 2026” ir izstāde – kuratoriālā telpa, kurā koncentrējas autoru individuālie stili, dažādu mediju materialitāte un lokālās kultūras vides impulsi. Izstāde cenšas ne tik daudz sakārtot darbus pēc žanra, cik radīt dialogu starp personīgo formas izteiksmi un pilsētas kontekstu, ļaujot darbiem runāt par vietas identitāti. Visus izstādē apskatāmos darbus varēs arī iegādāties.
Izstādē piedalās vairāk nekā 40 Latvijas vizuālās mākslas profesionāļu – to vidū no Liepājas pārstāvji: Igors Bernāts un Daiga Freimane, Pēteris Līdaka kura dizaina talantu novērtējuši tādi zīmoli kā “Hermes”, Neonilla Medvedeva, Kaspars Perskis, Daiga Krūze, Kristaps Priede un daudzi citi vizuālās mākslas profesionāļi. Izstādes kuratori ir atlasījuši darbus plašā mediju spektrā – glezniecībā, grafikā, tēlniecībā un metāla dizainā.
“Tipogrāfijas radošais kvartāls”
Andreja Pumpura iela 10, Liepāja
Kurta Fridrihsona darbu izstāde “Laikmeti un gadi”
galerijā “Jēkabs”
7. septembris–10. oktobris
Kurts Fridrihsons. Atmiņas. 1949. Audekls, eļļa, 81x60 cm
No 7. septembra līdz 10. oktobrim galerijā “Jēkabs” skatāma Kurta Fridrihsona darbu izstāde “Laikmeti un gadi”, atzīmējot viņa 115 gadadienu.
Mākslinieks, kurš vienmēr vairījies no pamatstraumes, viļņu īslaicīgajām putām un laikmeta konjunktūras, bija sajūsmināts par hologrammām, kas, kā zināms, atšķirībā no fotogrāfijas, saglabā informāciju par gaismas viļņu fāzi un amplitūdu. Taču iedvesmojošākais fakts māksliniekam šķita tas, ka katrs hologrammas punkts satur informāciju par visu objektu kopumā. Tā arī šī izstāde ir kā daļa no Kurta Fridrihsona daiļrades un dzīves, kas uzmanīgam vērotājam spēj atklāt mākslinieka garīgo amplitūdu.
Laikmeti mijušies, gadi raustījušies, lēkuši un plakuši neredzami, jaunības brīvības pašsaprotamība un gulaga dzeloņstieples, trulā padomju okupācijas laika īstenība un ārpusnieka, savdabja stigma ir tiešie Fridrihsona personību tēsošie materiāli, kas veidojuši viņa mākslas izpratnes un izteiksmes līdzekļu unikalitāti. Iespējams, ka Ēzopa valoda dažādās tās izloksnēs bija līdziniece latviešu padomju literatūrā tās labākajos piemēros. Atšķirībā no pamatstraumes, Fridrihsons neslēpās klusajās dabās un ainavās, bet radīja un rādīja savu suverēno pasauli, bezrobežu intelektuālo dzimteni, kur pašsaprotami sadzīvo kultūras reminiscences, meditatīvas procesijas (Fridrihsona daiļradei raksturīgi cikli, variācijas, tēmu paplašinājumi, piemēram – senās kultūras, grieķi, indiāņi, lībieši, čigāni, baski, vikingi), bet tikpat labi mirklīgi garīgās kardiogrammas pieraksti (“Pasāžas” , kopā ar Imantu Ziedoni) un kontemplatīvas abstraktu tālzemju ainas ar figūrām, sejām, kas ienāk no tāliem laikiem šodienas destruktīvajā pasaulē kā zīmes no jēgas laikmetiem. Ir gadi, kas var kļūt par laikmetu, bet, kā sacījis pats mākslinieks: “Gadiem tikai tad ir nozīme, ja pie tiem apstājas. Tas ir tikpat mākslā kā dzīvē”.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga
Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes izstāde “Tālais tuvums”
Teātra namā “Jūras vārti”
8. septembris–31. oktobris
No 8. septembra līdz 31. oktobrim Teātra namā “Jūras vārti” skatāma Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes izstāde “Tālais tuvums”, kas tapusi “Maigo svārstību” programmas ietvaros. Izstādē abi mākslinieki reflektē par karu Ukrainā un tā neatgriezenisko ietekmi uz cilvēka ikdienu, uztveri un apkārtējo pasauli.
Edgars Vērpe Ukrainas kara tēmai savā mākslā pievērsies kopš 2014. gada, pakāpeniski pārveidojot sev raksturīgo slaido zivs formu šāviņa tēlā. 2017. gada personālizstādē “Intereses. Konflikts” tapušais objekts “Gruz 200” pievērsās kara nāves un iznīcības tēmai, savukārt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mākslinieka radošajā procesā pastiprinājusies kara radītā emocionālā spriedze. To atspoguļo 2023. gada gleznojumu cikli, tostarp “24. 02. 2022. Bile (Čūsku sala)” un “O (Nulle) 2023_”, kurā materializējas kara darbības saārdītās ainavas un auglīgās melnzemes iznīcība.
Sandras Krastiņas gleznojumu cikls “Kara ziedi” pievēršas kara postošajai ietekmei uz dabu un cilvēka dzīves telpu. Melnajos, sprādzienveidīgajos saulespuķu ziedu tēlos līdzās traģiskajai kara metaforai ietverta arī dzīvības un atjaunošanās iespēja – nogatavojusies saulespuķes ziedkopa ar jaunām sēklām arī ir melna. Krastiņas darbos nozīmīga vieta ir vēsturiskajai atmiņai, ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzsvara zudumam un reālu cilvēku likteņiem.
Izstādes nosaukums “Tālais tuvums” raksturo arī abu mākslinieku radošās attiecības. Gadiem strādājot kopīgā darbnīcā un esot lieciniekiem otra radošajam procesam, Krastiņa un Vērpe saglabājuši katrs savu individuālo pasaules uztveri un māksliniecisko valodu.
Mazajā galerijā visu izstādes laiku būs apskatāma simboliska abu mākslinieku “virtuve” – skices, darbarīki un citi materiāli no viņu darbnīcām.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Laikmetīgās dejas un fotomākslas projekts “Izdejot Jelgavu”
Lielupes industriālā parka teritorijā Jelgavā
10. septembrī
10. septembrī Lielupes industriālā parka teritorijā Jelgavā notiks laikmetīgās dejas un fotomākslas projekts “Izdejot Jelgavu”, kas aicina no jauna ieraudzīt pilsētvidi un tās kultūrvēsturisko mantojumu. Plkst. 18.00 būs skatāma fotogrāfes Dzintras Žvagiņas fotoizstāde, savukārt plkst. 19.00 notiks laikmetīgās dejas uzvedums.
Projekta pamatā ir Dzintras Žvagiņas fotogrāfiju cikls “Izdejot Jelgavu”, kas iekļauts konkursa Fine Art Photography Awards 2025–2026 nominantu vidū un šā gada pavasarī tika eksponēts starptautiskajā izstādē “Imagenation New York 2026” Ņujorkā.
Dejas uzvedumā fotogrāfijās iemūžinātie tēli iegūs jaunu veidolu – katra dejotāja kustībā interpretēs fotogrāfijā atveidoto tēlu un telpu. Tādējādi projekts veido pāreju no statiska attēla uz dzīvu kustību, ļaujot Jelgavas pilsētvidi pieredzēt vienlaikus caur fotogrāfiju, ķermeni un dejas telpu.
Projekts pievēršas Jelgavai kā radošai un laikmetīgai pilsētai, akcentējot tās arhitektūru, pilsētvidi un cilvēka piederības sajūtu vietai. Fotogrāfijas un laikmetīgās dejas mijiedarbībā tiek veidots jauns skatījums uz pazīstamu pilsētas telpu.
Projekta idejas autore un horeogrāfe ir Liene Lielmeža, kura to īsteno sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas studentiem un absolventiem. Laikmetīgās dejas uzvedums tiek veidots režisores Sandras Zīles LKA LKK kvalifikācijas darba ietvaros.
Lielupes industriālais parks
Gala ielā 6, Jelgava
Diskusiju diena “Neērtās emocijas”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
10. septembrī / No plkst. 15.00
Izstādes “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” publiskās programmas ietvaros 10. septembrī plkst. 15.00 – 18.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā notiks diskusiju diena “Neērtās emocijas”.
Pirmajā daļā plkst. 15.00 notiks diskusija “Emociju pratība: Kauns un vaina”, kurā piedalīsies profesore Ieva Bite (psih., Latvijas Universitāte), filozofs un sociologs, RSU asociētais profesors Vents Sīlis, māksliniece Brenda Jansone, māksliniece un epilepsijas aktīviste Bernadeta Ripa.
Diskutejamo jautājumu loks ir plašs – Kāpēc kauns ir tik neērts? Par ko mēs kaunamies? Par savu ķermeni, vājumu, neveiksmi, nezināšanu, izdarīto un neizdarīto? Kāpēc reizēm jūtamies vainīgi arī par to, ko neesam varējuši ietekmēt? Un vai vainas sajūta vienmēr nozīmē, ka patiešām esam vainīgi? Vai iespējams mantot arī kaunu un vainu? Vaina visbiežāk ir saistīta ar rīcību. Izlietu ūdeni nesasmelsi. Kauns – ar pašvērtējumu. Vainas sajūta mudina nodarīto vērst par labu. Kauns reizēm liek ierauties sevī. Kad “es izdarīju kaut ko sliktu” kļūst par “es esmu slikts”? Un kāpēc kauns nepazūd arī tad, kad esam vieni?
Otrajā daļā plkst. 16.30 notiks diskusija “Emociju pratība: Greizsirdība un skaudība”, kura piedalīsies profesore Ieva Bite (psih., Latvijas Universitāte), ārste-psihoterapeite Inta Zīle, filozofs un sociologs, RSU asociētais profesors Vents Sīlis, mākslinieks Artūrs Virtmanis.
Kāpēc viena cilvēka panākumi mūs iepriecina, bet cita – tracina? Mēs ne vienmēr apskaužam tos, kuriem ir vairāk. Bieži apskaužam tos, kuriem ir tas, kas svarīgs mums pašiem. Ko īsti šādās reizēs ieraugām – otra veiksmi vai savas nepilnības? Un kāpēc otra neveiksme dažkārt sagādā klusu prieku? Skaudībai nepieciešams salīdzinājums. Tas var gan motivēt, gan saēst. Varbūt skaudība atklāj arī mūsu ilgas? Savukārt greizsirdības mirklī parādās trešais. Kāds, kurš apdraud to, kas mums ir svarīgs. Bet ko īsti baidāmies pazaudēt – otru cilvēku vai kaut ko no sava priekšstata par sevi un savu dzīvi?
Diskusijā moderēs Una Meistere. Ieeja bez maksas.
Reģistrācija – šeit.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Galerija “Māksla XO” piedalīsies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē
OSITIONS Berlin 2026
Tempelhof lidostas telpās
10.–13. septembris
Paulis Liepa. 3126. 2026, lina audekls, alkīda emalja, kartona griezums, koks, 134x234 cm
No 10. līdz 13. septembrim galerija “Māksla XO” piedalīsies starptautiskajā laikmetīgās mākslas mesē POSITIONS Berlin 2026, kas Berlīnes mākslas nedēļas ietvaros norisināsies vēsturiskās Tempelhof lidostas telpās. Galerijas stendā B20, 6. angārā, būs skatāmas Pauļa Liepas jaunāko darbu sērija “Tirgošanās” un Artura Bērziņa darbu sērija “Koki aug, kur tiem ļauj; koki aug, kā tiem ļauj”.
Pauļa Liepas darbu sērija “Tirgošanās” pievēršas sacensībai par resursiem, ietekmi un vietu sabiedrībā. Tirgošanās, stīvēšanās un kaulēšanās kļūst par metaforu attiecībām starp indivīdiem un grupām, teritorijām un ietekmes sfērām. Karogi, nometnes, bultiņas, pazīšanās zīmes un primitīvas formas veido vizuālu valodu, kurā atbalsojas dalīšanās, piederības un cīņas par resursiem motīvi.
Liepa darbus veido augstspiedes tehnikā, izmantojot kartona klišejas un alkīda emalju, neizmantojot grafikas presi vai citus instrumentus. Galēja vienkāršība, lakoniska krāsu gamma, lieli krāsu laukumi un rupjas faktūras veido vizuāli tiešu un koncentrētu izteiksmes veidu. Darbi, kas drukāti uz auduma, iegūst karogam radniecīgu veidolu, tādējādi materiālā forma kļūst par būtisku sērijas konceptuālo daļu.
Artura Bērziņa darbu sērijas “Koki aug, kur tiem ļauj; koki aug, kā tiem ļauj” pamatā ir Olaines apkārtējā ainava un tās pārmaiņas. Mākslinieks pievēršas videi kā kontekstam, kas ietekmē cilvēka pieredzi un personību, vienlaikus uzsverot tās mainīgumu un cilvēka lomu šī procesa veidošanā.
Bērziņa jaunākajā ciklā savijas divas savstarpēji saistītas sērijas. Vienā no tām ar analogās fotogrāfijas palīdzību fiksēti Olaines apkārtnes meži, savukārt otrajā mūsdienu pilsētainava savienota ar atsaucēm uz tās straujās attīstības periodu 20. gadsimta 60. un 70. gados. Mākslinieks pilsētas apbūves vidē “iestāda” stilizētus kokus, kas savulaik zīmēti padomju Latvijas arhitektu projektos, tādējādi aktualizējot tā laika arhitektūras plāniem raksturīgo shematisko formu. Sēriju papildina saules attēli, kuru vizuālais avots meklējams Latvijas mākslinieku tā laika darbos.
Arturs Bērziņš savā praksē strādā starp fotogrāfiju un glezniecību, izmantojot īpaši izkoptu zīmējuma un glezniecības tehniku, ko viņš dēvē par “garo fotogrāfiju”. Viņa darbi veido konceptuālus pētījumus par laikmetu, tā vēsturiskajiem nospiedumiem un veidu, kā pagātne turpina pastāvēt mūsdienu vidē.
Māksla XO galerijas dalība POSITIONS Berlin 2026 notiks Berlīnes mākslas nedēļas laikā, pulcējot starptautisku laikmetīgās mākslas profesionāļu un kolekcionāru auditoriju.
POSITIONS Berlin 2026
Flughafen Tempelhof, Hangar 5-6, Tempelhofer Damm 45, 12101 Berlīne, Vācija
Margaritas Frančeskas Lozes personālizstāde “Mikrokosms”
Kalnciema kvartāla galerijā
10.–27. septembris
No 10. līdz 27. septembrim Kalnciema kvartāla galerijā būs skatāma Margaritas Frančeskas Lozes personālizstāde “Mikrokosms”. Izstāde pievēršas dabas struktūrām un procesiem, kas ikdienas skatienam bieži paliek apslēpti. Pētot augu anatomiju un mikroskopiskās detaļas, Loze dabā novērotās formas transformē lielformāta izšuvumos un telpiskos objektos. Sakņu tīkli, augu dzīslojumi un citas bioloģiskas struktūras kļūst par sākumpunktu pārdomām par dabas sistēmām un cilvēka centieniem tās izprast.
Izstādes centrā ir mākslinieces autortehnikā veidoti izšuvumi, kuru meditatīvais un laikietilpīgais tapšanas process kļūst par būtisku darba uztveres daļu. Tos papildina keramikas objekti, dabas materiāli un nelielas sensoras intervences, veidojot galerijas telpā savstarpēji saistītas mikrovides. Izstādes skaņu ainavu veido britu mākslinieks Džeimijs Lī (Jamie Lee), izmantojot ar kontaktmikrofonu veiktus augu ierakstus.
“Mikrokosms” aicina palēnināt skatienu un pievērst uzmanību šķietami nemanāmajam – mazajām struktūrām un procesiem, no kuriem veidojas apkārtējā pasaule.
Izstādes ietvaros notiks arī sensorā pavadošā programma: 10. septembrī plkst. 18.00 – Waterflower sēņu mūzikas darbnīca; 14. septembrī plkst. 18.00 – tējas mandalas meistarklase ar Evitu Lūkinu no “Lauku tējas”; 16. septembrī plkst. 18.00 – “Nora Spora” sēņu audzēšanas meistarklase; 23. septembrī plkst. 18.00 – tējas ceremonija ar Mingaili Kolu; 24. septembrī plkst. 18.00 un 20.00 – dziļās klausīšanās pieredze sadarbībā ar aroma DJ Sandri Mūriņu.
Margarita Frančeska Loze (1997) ir latviešu māksliniece, kura dzīvo un strādā starp Rīgu un Londonu. 2023. gadā viņa ieguvusi maģistra grādu tēlotājmākslā Kingstonas Mākslas skolā, bet 2021. gadā absolvējusi Vimbldonas Mākslas koledžas glezniecības programmu.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Māras Vaičunas izstāde “KLUSĀ DABA Ziedu trauki bez ziediem”
Galerijā “Daugava”
10. septembris–10. oktobris
No 10. septembra līdz 10. oktobrim galerijā “Daugava” būs skatāma Māras Vaičunas izstāde “KLUSĀ DABA Ziedu trauki bez ziediem”.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Lietuviešu fotogrāfa Vytauta Kumžas izstāde “Lietas atgriežas nemanāmi”
ISSP Galerijā
10. septembris–29. oktobris
No 10. septembra līdz 29. oktobrim ISSP Galerijā būs skatāma lietuviešu fotogrāfa Vytauta Kumžas izstāde “Lietas atgriežas nemanāmi”. Vytauta Kumžas mākslinieciskās prakses centrā ir priekšmeti, kas, izņemti no sev ierastās vides un novietoti negaidītās attiecībās, iegūst savādu un reizē pazīstamu veidolu. Sadzīves fragmenti viņa darbos tiecas pretī tam, kas, šķiet, pretojas, un parastas lietas sāk uzvesties neparasti.
Strādājot fotogrāfijas un tēlniecības medijā, Kumža izstādē “Lietas atgriežas nemanāmi” veido rūpīgi komponētas priekšmetu attiecības, kas vizuāli šķiet precīzas un estētiski izkoptas, taču psiholoģiski saglabā noteiktu nestabilitāti. Priekšmeti tiecas cits cita virzienā, nostājas nedrošā līdzsvarā, izjauc fotogrāfisko attēlu vai iziet ārpus tā rāmjiem. To savstarpējās attiecības vedina domāt par tuvību, pievilkšanos, noraidījumu un apdraudējumu, vienlaikus neļaujot izveidoties vienai konkrētai nozīmei.
Kumžas darbos ikdienišķais iegūst sapņainu un psihoanalītisku dimensiju. Mākslinieku interesē priekšmeti, to stāvoklis un novietojums, kā arī veids, kā neliela nobīde ierastajā kārtībā var mainīt uztveri un radīt psiholoģisku spriedzi.
Izstādes kuratores ir Iveta Gabaliņa un Jurgita Juospaityte-Bitiniene.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
Dokumentāla izstāde “Ukraiņu šerifi. Nepazaudēt mājas”
Mākslas stacijā “Dubulti”
11. septembris–2. oktobris
No 11. septembra līdz 2. oktobrim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma dokumentāla izstāde “Ukraiņu šerifi. Nepazaudēt mājas”, kuras autori ir kinorežisors Romans Bondarčuks un māksliniece Darja Averčenko. Izstāde tapusi kā 30. dokumentālo filmu foruma “Baltic Sea Docs” jubilejas projekts.
Izstāde piedāvā stāstu par Stara Zburjivkas ciemu Ukrainas dienvidos un tā iedzīvotājiem, īpaši pievēršoties ciema pašorganizēšanās pieredzei laikā, kad likumsargājošās varas klātbūtne bija ierobežota. Izstādes centrā ir ciema priekšsēdētājs Viktors Maruņaks un divi viņa nozīmētie kārtības uzturētāji jeb “ciema šerifi” – Viktors un Volodimirs.
Izstādes ekrānos skatāmas epizodes no šerifu ikdienas un ciema dzīves, kas dokumentētas īsi pirms Krimas okupācijas un pēc tās. Lai gan filmētie notikumi risinājušies pirms vairāk nekā desmit gadiem, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā tiem piešķir jaunu nozīmi. Stara Zburjivkas pieredze ļauj paraudzīties uz cilvēku spēju organizēties un saglabāt savu kopienu apstākļos, kad ierastā drošības un pārvaldes sistēma vairs nedarbojas.
2022. gada 17. martā Stara Zburjivkā iegāja Krievijas okupācijas armijas vienības. Pēc dažām dienām tika sagūstīts un trīs nedēļas ieslodzījumā un spīdzināts ciema priekšsēdētājs Viktors Maruņaks. Ar draugu palīdzību viņam izdevās izbēgt no okupētās teritorijas. Pēc ārstēšanās Latvijā viņš kopā ar sievu pārcēlās uz Vāciju, kur šobrīd raksta grāmatu par Stara Zburjivkas vēsturi. Viens no šerifiem, Volodimirs, iestājās Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkos un turpina dienestu Donbasā, savukārt otrs šerifs, Viktors, pēc ilgstošas slēpšanās izkļuva no okupētās teritorijas un apmetās Hersonā, kur Krievijas raķešu uzbrukumā guva kontūziju.
Izstādes stāstu veido autoru nepublicētās videodienasgrāmatas, Ukrainas Kara arhīva materiāli un Romana Bondarčuka 2015. gada dokumentālā filma “Ukraiņu šerifi”. Filma, kas pievēršas Stara Zburjivkas ikdienai un tās neparastajai pašorganizēšanās sistēmai, izstādes kontekstā iegūst jaunu lasījumu – kā liecība par dzīvi, kas turpinās kara un okupācijas ēnā.
Mākslas stacija “Dubulti”
Stacija, Jūrmala
Andželas Māsalu personālizstāde “The True Deceiver”
Galerijā “ASNI”
11. septembris–11. oktobris
No 11. septembra līdz 11. oktobrim būs skatāma igauņu mākslinieces Andželas Māsalu (Angela Maasalu) pirmā personālizstāde Latvijā “The True Deceiver”.
Izstādes idejiskais sākumpunkts ir somu rakstnieces un mākslinieces Tūves Jānsones mazāk zināmais romāns pieaugušajiem “Negodīga spēle” (The True Deceiver, 1982), kas pievēršas patiesības un melu, pašapmāna un uzticēšanās robežām. Jānsones darbā aplūkotie jautājumi izstādē iegūst laikmetīgu aktualitāti, atsaucoties uz informācijas pārpilnību, pretrunīgiem vēstījumiem un arvien sarežģītāku spēju nošķirt patiesību no tās interpretācijām.
Māsalu pievēršas trauslajai robežai starp to, kam izvēlamies ticēt, un to, ko paši sev esam gatavi iestāstīt. Izstāde rosina domāt par uzticēšanos, uztveri un pašapmānu laikā, kad realitāti aizvien vairāk veido ne tikai piedzīvotais, bet arī informācijas telpa un mūsu pašu priekšstati par to.
Izstādes kuratore ir Elīna Drāke.
Galerija “ASNI”
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Sandras Krastiņas un Brigitas Ozoliņš dabi
Izstādē “Rivolta Femminile ’26”
San Domenico klosteris, Trapāni
11. septembris–25. oktobris
Brigita Ozoliņš. I Exist In Two Places instalācijas detaļa
No 11. septembra līdz 25. oktobrim Trapāni San Domenico klosterī Sicīlijā būs skatāma izstāde “Rivolta Femminile ’26”, ko kurē latviešu mākslas kritiķe un kuratore Anda Kļaviņa. Izstādē piedalās 15 mākslinieces no Sicīlijas, Itālijas un citām valstīm, tostarp latviešu mākslinieces Sandra Krastiņa un Brigita Ozoliņš.
“Rivolta Femminile” jeb “Sieviešu dumpis” iedvesmojas no itāļu feministes Karlas Lonci idejas par sievietes pieredzi kā patstāvīgu zināšanu un pasaules uztveres avotu. Šī gada izstāde jautā, kas kļūst redzams brīdī, kad sieviete vairs nav objekts, ko vērot un interpretēt no malas, bet pati ieņem vērotājas un pieredzes subjekta pozīciju.
Īpaša nozīme izstādē piešķirta Sicīlijai – vietai, kur vēsture, reliģiskās tradīcijas, ģimenes struktūras, patriarhālā kultūra, mīti un intensīva ķermeniskā pieredze savijas vienā telpā. Mākslinieces pievēršas sieviešu mītiem un arhetipiem, dzēstām vēsturēm, atmiņai, ķermenim, identitātei, vardarbībai un piederībai, meklējot arī klusākas formas, kurās personiskā pieredze kļūst par zināšanu.
Šī gada izstādes īpašs akcents ir divas starptautiskas mākslinieču rezidences Trapāni. Sandra Krastiņa viena mēneša laikā radījusi 20 jaunus darbus, kas veido ciklu “Laika smagums”. Gleznas tapušas, izmantojot akrilu un Sicīlijas smiltis uz koka. Māksliniece atkārtoto mazo figūru savos darbos neuzlūko kā sievietes tēlu, bet gan kā universālu cilvēku, kas virzās cauri laikam. Sicīlijas smiltis kļūst par būtisku darba materiālu, ienesot glezniecībā mainības, trausluma un nekontrolējamības pieredzi.
Savukārt Austrālijā dzimusī latviešu māksliniece Brigita Ozoliņš divu mēnešu rezidences laikā Sicīlijā radījusi instalāciju “I Exist in Two Places” (2026), kas pirmo reizi tiks eksponēta “Rivolta Femminile”. Darbs pievēršas vēsturiskajai saiknei starp Latviju un Sicīliju, ko iemieso rakstnieka Džuzepes Tomāzi di Lampedūzas un viņa Baltijas izcelsmes sievas Alesandras fon Volfas-Stomerzē attiecību stāsts. Viņu dzīvi un attiecības savulaik savienoja Latvija un Sicīlija, attālums un intensīva sarakste.
Ozoliņas instalācijā latviešu un itāļu valoda savienojas ar Latvijas Austras koka un Sicīlijas sarkanā koraļļa tēliem. Darbs kļūst par pārdomu telpu par attālumu, piederību, rakstīšanu un iespēju vienlaikus eksistēt divās vietās.
“Rivolta Femminile” Trapāni 2023. gadā dibināja Anda Kļaviņa. Projekts apvieno izstādes, mākslinieču rezidences un sarunas, veidojot starptautisku platformu sieviešu balsīm laikmetīgajā mākslā Sicīlijā. Laikā no 2022. līdz 2025. gadam projekta ietvaros jaunus darbus Sicīlijā radījušas arī Latvijas mākslinieces Inga Meldere, Ilga Leimane, Paula Zvane, Anitra Bērziņa un Kristīne Alksne.
Rivolta Femminile ’26
San Domenico klosteris, Trapāni, Sicīlija
Rudens izstāžu sezona
Rotko muzejā
11. septembris–29. novembris
No 11. septembra līdz 29. novembrim Rotko muzejā būs skatāmas septiņas rudens sezonas izstādes, kurās sastapsies dažādu paaudžu mākslinieki no Latvijas, Francijas un Itālijas. Izstāžu programma pievēršas gaismas un ēnas attiecībām, abstrakcijas iespējām, ķermeniskumam un pašnoteikšanās jautājumiem, kā arī materiāla, atmiņas un cilvēka pieredzes mijiedarbei.
Izstāde “Gaismas un ēnas. Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla”
Īvs Brajērs. “Etopiešu semināristi, Roma, 1932” (fragments), audekls, eļļa, 119x94,5 cm, 1932
Izstādē “Gaismas un ēnas. Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla” centrā ir franču mākslinieka Īva Brajēra (Yves Brayer, 1907–1990) darbi, kuru tapšanu būtiski ietekmējušas Vidusjūras reģiona ainavas un kultūras telpa. Brajēra glezniecībā gaisma, ēna, kompozīcija un ritms kļūst par līdzekļiem cilvēka klātbūtnes atklāšanai laikā un telpā. Dialogā ar viņa daiļradi izstādē apskatāmi arī septiņu mūsdienu Francijas mākslinieku – Žeraldinas Gilbo (Géraldine Guilbaud), Entonija Vaita (Anthony White), Marī Izākas (Marie Izaac), Marī Polas Benuā-Basetas (Marie Paule Benoit-Basset), Džeņju Vu (Zhenyu Wu), Enriko Nagela (Enrico Nagel) un Paskāla Piņona Žafa (Pascal Pignon JAF) – darbi. Tajos aktualizējas kara un miera pieredze, cilvēka ievainojamība, atmiņa, brīvība un gaismas nozīme laikmetā, ko raksturo spriedze un nenoteiktība.
Izstāde “Umberto Mastrojāni. Krāsu abstrakcija. 1934–1992”
Umberto Mastrojāni. “Mežonīgs niknums”, bronzas skulptūra, 130x100x25 cm, 1975, privātkolekcija, Turīna, Itālija
Izstāde “Umberto Mastrojāni. Krāsu abstrakcija. 1934–1992” iepazīstina ar vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta itāļu māksliniekiem Umberto Mastrojāni (1910–1998). Viņa daiļradi raksturo ilgstoša abstrakcijas iespēju izpēte tēlniecībā, glezniecībā, grafikā un tekstilmākslā. Eksperimentējot ar bronzu, papīru, kartonu un gobelēnu, kā arī izmantojot iegriezumus, locījumus, gravējumus un krāsu, mākslinieks materiālu pārvērš kustības, ritma un emociju telpā. Rotko muzejam veidotā izlase veido simbolisku dialogu starp Mastrojāni un Marku Rotko, abiem māksliniekiem meklējot iespējas pārvarēt figurālā attēlojuma robežas un atklāt mākslas darba emocionālo un garīgo potenciālu.
Laimas Eglītes personālizstāde “Pirms vārdiem”
Laima Eglīte. “Deja” (fragments), audekls, eļļa, 20x20 cm, 2026
Laimas Eglītes personālizstāde “Pirms vārdiem” pievēršas mākslinieces savdabīgajai vizuālajai valodai, kas veidojusies ciešā sasaistē ar Rīgas pantomīmas skatuvisko pieredzi. Pārejot no skatuves uz glezniecību, Eglīte saglabājusi pantomīmai raksturīgo domāšanu, tādēļ kustība viņas darbos nav tikai attēlota, bet kļūst par to organisku sastāvdaļu. Mīmi, klauni, noslēpumainas figūras un elegantas dāmas neveido tradicionāli saprotamu stāstu – tās ir personības, kurās savijas trauslums, pašironija un cieņa. Šajā pasaulē žests, skatiens un kustība kļūst par nozīmes nesējiem, bet klusums – par valodu.
Ivetas Laures personālizstāde “Mīlestība un zīds”
Iveta Laure. “Esi sveicināta, Marija” (fragments), lina un zīda audums, jaukta tehnika, 160x145 cm, 2024-2025
Ivetas Laures personālizstāde “Mīlestība un zīds” apvieno dažādos laikos tapušus un īpaši Rotko muzejam radītus darbus. Tajos māksliniece pievēršas sievietes tiesībām un pašnoteikšanās iespējām, ģimenei un mantotajām lomām, ķermeniskumam, seksualitātei, vardarbībai un brīvībai. Darbus iedvesmojuši gan Aspazijas nepiekāpīgais “NĒ” un sufražistu cīņa, gan Latvijas pirmās brīvvalsts sadzīve un rokdarbu tradīcijas, karš un deportācijas, Latgales reliģiskā kultūra un Austrumu priekšstati par sievieti un mīlestību. Zīds kļūst par materiālu, kas šos atšķirīgos personiskās un kolektīvās pieredzes stāstus savieno vienotā vizuālā valodā.
Ingūnas Liepas izstāde “Meklēt neredzamo”
Ingūna Liepa. xxx (fragments), kartons, akrils, 132x153 cm, 2021
Izstādē “Meklēt neredzamo” Ingūna Liepa piedāvā skatītājam ieiet telpā, kurā nav viena konkrēta sižeta vai stāsta. No krāsas slāņiem uznirst un atkal izzūd neskaidras formas, kas atgādina ainavas, sapņus, ūdens kustības, miglu vai lietus. Gaiši zilie, violetie, tirkīza, rozā, persiku un zaļie toņi saplūst niansētās harmonijās, veidojot gaismas pilnu, apcerīgu telpu. Mākslinieci interesē nevis redzamās pasaules precīza atveide, bet emociju un sajūtu pieredzes pārcelšana glezniecībā.
Imanta Klīdzēja izstāde “Cieši pie vēja”
Imants Klīdzējs. “Appassione Tempo” (fragments), keramikas objektu instalācija, 2024
Imanta Klīdzēja izstāde “Cieši pie vēja” atklāj vairāk nekā piecdesmit gadu ilgu mākslinieka dialogu ar keramiku, materiālu un laiku. Klīdzēja monumentālās kompozīcijas veido simtiem un tūkstošiem atsevišķu elementu, kas, savienojoties kopumā, veido sarežģītu struktūru. Atsevišķais un kopīgais šeit kļūst par paralēli cilvēka pieredzei, ko veido ne tikai nozīmīgi dzīves notikumi, bet arī neskaitāmas detaļas, kas uzkrājas un iegūst nozīmi attiecībās ar citām.
Pētera Martinsona izstāde “Kečkemētas piezīmes”
Pēteris Martinsons. Porcelāna objekts (fragments)
Pētera Martinsona izstāde “Kečkemētas piezīmes” Martinsona mājā noslēdz mākslinieka 95. dzimšanas dienai veltīto izstāžu programmu. Tajā eksponēti porcelāna darbi no Kečkemētas Starptautiskās keramikas studijas krājuma Ungārijā. Stilizētie arhitektoniskie objekti tapuši laikā no 1992. līdz 2003. gadam studijas rīkotajās rezidencēs un simpozijos, atklājot Martinsona oriģinālo tēlniecisko domāšanu, formas izjūtu un spēju materiālu pārvērst patstāvīgā mākslinieciskā valodā.
Rotko muzejs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Laikmetīgās mākslas izstāde “Robeža”
Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī
12. septembris–10 novembris
Vika Eksta. Lēciens
No 12. septembra līdz 10. novembrim Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī būs skatāma brīvdabas laikmetīgās mākslas izstāde “Robeža”. Starp sporaugiem un tējrozēm, Igaunijas rūgtlapēm un ziloņkāju jukām būs eksponēti Vikas Ekstas, Edith Karlson (EE), Agitas Maračkovskas, Madaras Peisenieces, Haneles Zanes Putniņas, Augustas Serapinas (LT) un Elīnas Vītolas darbi – instalācijas, grafikas, skulpturāli objekti, fotogrāfijas un glezniecība.
Izstāde pievēršas dažādām robežām – starp realitāti un mītu, funkciju un jēgu, virszemi un pazemi, anonimitāti un izsekojamību, saglabāšanu un izzušanu. Dažas no šīm robežām pasargā, citas ierobežo, bet vēl citas kļūst pamanāmas tikai tad, kad tiek pārkāptas.
Botāniskā dārza vide, kurā augi tiek nemitīgi klasificēti, kopti, pārvietoti un ierobežoti, kļūst par izstādes būtisku kontekstu, aktualizējot spriegumu starp plānoto un neparedzamo, kultivēto un pašnoteikto. Mākslas darbi šajā vidē veido situācijas, kurās robežas starp dabu un kultūru, realitāti un iztēli kļūst mainīgas.
Izstāde “Robeža” ir ceturtā biedrības “Sudden” organizētās izstāžu sērijas “Akmens Galvas” izstāde. Sērijas simbols ir Salaspils teritorijā atrastā “Akmens galva” – artefakts, kura izcelsme joprojām tiek interpretēta pretrunīgi: tā varētu būt 11. gadsimta seno līvu radīta dievības atveide, taču pastāv arī versija par daudz jaunāku viltojumu. Šī nenoteiktība kļuvusi par projekta metaforu nezināmajam un nepilnībām mūsu zināšanās.
Biedrības “Sudden” rīkotā izstāžu sērija jau piekto gadu apvieno laikmetīgos māksliniekus un veido ainaviski savdabīgu mākslas pieredzi Nacionālā Botāniskā dārza teritorijā.
Nacionālai Botāniskais dārzs Salaspils
Nacionālais Botāniskais Dārzs, Miera iela 1, Salaspils
Elīnas Mekšas personalizstāde “Tukšs lauks”
Blankenfeldes muižā
No12. septembra
No 12. septembra Blankenfeldes muižā būs skatāma Elīnas Mekšas personalizstāde “Tukšs lauks”.Izstādes nosaukums “Tukšs lauks” saistīts ar Blankenfeldes vietvārdu un apkārtējo ainavu. Muiža atrodas Zemgales līdzenumā, kam raksturīgi plaši lauki, līdzens reljefs un tāls horizonts, kurā skatiens var brīvi virzīties tālumā. Nosaukumā ietverta arī iespējama atsauce uz vietvārda nozīmi: vācu “blank” – “gaišs”, “atklāts”, “klajš” – un “feld” – “lauks”. Tādējādi Blankenfelde interpretējama kā “gaišais” vai “klajais lauks”.
Izstādē šī nozīme tiek paplašināta. “Tukšs lauks” ir atvērts stāvoklis, kurā nekas nav pilnībā fiksēts – attēli nav pakļauti noteiktai skatīšanās secībai, un darbu uztvere mainās līdz ar skatītāja kustību un skatapunktu.
Veidojot ekspozīciju 18. gadsimta Blankenfeldes muižā, uzmanība pievērsta attiecībām starp skatītāja uztveres lauku, arhitektūru un darbu izvietojumu. Blankenfeldes muižas arhitektūra jau nosaka savu estētisko kārtību – proporcijas, ritmu un vēsturiskā stilu iezīmes. Izstāde tajā ievieto citu kārtību, ko veido gleznas, to mērogi un savstarpējais novietojums. Ekspozīcija nevis pakļaujas vēsturiskajam interjeram, bet veido ar to paralēlas un brīžiem konkurējošas attiecības.
Gleznu sērijas pamatā ir dažādu periodu mākslas paraugi, digitāli veidoti attēli un retro datorspēļu dizains, kuros izcelti atšķirīgi telpas attēlošanas paņēmieni. Atlasīti vizuālās informācijas fragmenti tiek pārnesti gleznās un, saglabājot tikai aptuvenu līdzību ar sākotnējo avotu, pārveidoti jaunās formās un kombinācijās. Atteikšanās no lineārās perspektīvas, dažādu laikmetu formu pārnešana un redukcija kļūst par spēli ar attēla uzbūves principiem un ierastajiem skatīšanās nosacījumiem.
Elīna Mekša ir starpdisciplināra māksliniece, kas strādā ar monumentālo glezniecību, scenogrāfiju, instalāciju, tekstilu un audiovizuālo mākslu. Viņas praksē nozīmīga ir ķermeniska iesaiste radīšanas procesā, asprātība, kontrolēta nejaušība un sakrālais aspekts mākslā.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Jauniešu klubs uzņem jaunus dalībniekus –
ievienojies programmas 9. sezonai!
Pieteikšanās līdz 13. septembrim
Līdz 13. septembrim Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina jauniešus no 15 gadu vecuma pieteikties Mākslas muzeju Jauniešu kluba (MMJK) 9. sezonai – bezmaksas izglītības programmai, kas jauniešiem piedāvā iepazīt mākslas un kultūras vidi, muzeju darba aizkulises un pašiem iesaistīties kultūras procesu veidošanā.
Mākslas muzeju Jauniešu klubs kopš 2017. gada veido telpu, kurā jaunieši var ne tikai iepazīt mākslu un kultūru, bet arī izzināt dažādas ar kultūras nozari saistītas profesijas un attīstīt prasmes, darbojoties praktiski. Programmas laikā dalībnieki satiks māksliniekus, kuratorus, dizainerus, fotogrāfus, mākslas kritiķus un citus nozares profesionāļus, kā arī kopā ar vienaudžiem iesaistīsies publisku pasākumu, darbnīcu un citu kultūras notikumu veidošanā.
2026./2027. mācību gada sezonā īpašs uzsvars likts uz jauniešu līdzdalību kultūras dzīvē. Programmas pirmajā posmā dalībnieki iepazīs muzeja ikdienu un aizkulises, tostarp izstāžu tapšanas procesu, dažādu kultūras profesiju specifiku un aktuālās mākslas un kultūras norises. Jaunieši arī pētīs sev interesējošas tēmas, dosies mākslas ekspedīcijās ārpus muzeja un kopīgi attīstīs radošu projektu.
Otrajā semestrī jaunieši sadarbībā ar muzeja un kultūras nozares profesionāļiem veidos paši savu publiski pieejamu kultūras notikumu – izstādi, pasākumu vai starpdisciplināru iniciatīvu. Procesā būs iespēja iziet cauri visiem projekta tapšanas posmiem – no idejas un tās attīstīšanas līdz komunikācijai un praktiskai īstenošanai.
Programma norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā un Muzeju krātuvē.
Lai pieteiktos Mākslas muzeju Jauniešu kluba 9. sezonai, jauniešiem līdz 13. septembrim plkst. 23.59 jāaizpilda pieteikuma anketa un jāiesniedz īss video par sevi un savu motivāciju piedalīties programmā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Audiovizuāla performance “Odiseja”
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā
13. septembrī / Plkst. 13.00
13. septembrī plkst. 13.00 Rīgas Laikmetīgās mākslas telpas Lielajā zālē notiks audiovizuāla performance “Odiseja”, kas noslēgs izstādi “Kā tu šodien jūties? Emociju pratība”. Performances koncepta un scenogrāfijas autore ir māksliniece Krista Vindberga-Auzniece, bet mūzikas partitūru veidos vijolnieces Magdalēnas Gekas atskaņotais itāļu komponista Salvatores Šarīno cikls “Seši kapričo solo vijolei”.
“Odiseja” izstādes telpu pārvērš ceļā cauri sešām emocionālām teritorijām, kas atbilst cilvēka pamatemocijām – priekam, bēdām, dusmām, riebumam, bailēm un pārsteigumam. Skatītājs tiek aicināts doties pieredzē, kur skaņa, kustība un telpa veido vienotu partitūru, bet vijolniece kļūst par ceļvedi – mūsdienu Odiseju, kas klausītājus ved cauri iekšējām ainavām.
Performances vizuālais tēls balstīts sengrieķu dievietes Artemīdas tēlā – robežstāvokļu sargātājā, kas šķērso robežas starp dabu un civilizāciju, gaismu un tumsu, dzīvību un nāvi. Šī divējādība sasaucas arī ar emociju dabu: tās palīdz orientēties pasaulē, aizsargā un brīdina, taču vienlaikus var kļūt nepārvaramas un pārņemt cilvēku.
Salvatore Šarīno “Seši kapričo solo vijolei” iedvesmojušies no Nikolo Paganīni leģendārajiem vijoles kapričo. Šarīno Paganīni virtuozās vijoļspēles tehnikas pārveidojis mūsdienu mūzikas valodā, paplašinot priekšstatus par vijoles skanējuma iespējām. Viņa mūziku raksturo izteiksmīga skaņas telpa un niansētas emocionālās gradācijas.
Vijolniece Magdalēna Geka ir viena no aktīvākajām jaunās paaudzes Latvijas mūziķēm, kas koncertē Eiropā kā soliste, kamermūziķe un orķestra koncertmeistare. Kopš 2022. gada viņa ir franču kvarteta “Akilone” pirmā vijole, bet kopš 2024. gada – Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare. Īpašu vietu viņas repertuārā ieņem laikmetīgā mūzika.
Performances autore Krista Vindberga-Auzniece savā praksē apvieno zīmējumu, instalāciju, video, skaņu un telpiskus objektus. Viņas darbos būtiska ir laika, atmiņas un ķermeniskās pieredzes mijiedarbība, kā arī spriedze starp klātbūtni un izzušanu. Mākslinieces pieredze scenogrāfijā un vizuālajā dramaturģijā ietekmējusi arī viņas vizuālās mākslas praksi, kur skaņa, kustība, gaisma un skatītāja klātbūtne kļūst par vienotu telpisku dramaturģiju.
Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Pētera Rožlapas (1906–1991) darbu izstāde
Latvijas Nacionālās operas ātrijā
No 3. septembra
No 3. septembra Latvijas Nacionālās operas ātrijā skatāma latviešu scenogrāfa un gleznotāja Pētera Rožlapas (1906–1991) darbu izstāde, kurā eksponēta daļa no vairāk nekā 80 mākslinieka gleznām, ko Latvijas Nacionālā opera un balets saņēmusi mantojumā no viņa meitas, profesores Anitas Rožlapas (1939–2024).
Izstāde aktualizē mazāk zināmu Pētera Rožlapas daiļrades daļu – viņa glezniecību. Mākslinieks galvenokārt pazīstams kā scenogrāfs, kurš Latvijas Nacionālajai operai veidojis skatuves ietērpu 17 operām, sešām operetēm un 12 baletiem un baleta vakariem. Viņa nozīmīgāko scenogrāfijas darbu vidū ir Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” 1941. gada iestudējuma monumentālās konstrukcijas, kā arī dekorācijas un kostīmi Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” 1943. gada iestudējumam, par kuru mākslinieks saņēma Kultūras fonda godalgu.
1944. gadā Rožlapa kopā ar ģimeni devās trimdā un mūža otro pusi pavadīja ASV. Tur viņš atkal pievērsās glezniecībai, un viņa darbos atspoguļojās arī laikmetīgās ASV mākslas ietekmes, tostarp interese par abstrakto ekspresionismu. Scenogrāfijā iegūtā telpas un kompozīcijas izjūta glezniecībā pārtapa dinamiskākās un brīvākās kompozīcijās, vienlaikus saglabājot izteiktu tonālo izjūtu.
Izstādē apskatāma daļa no Rožlapas glezniecības mantojuma, kas ļauj iepazīt viņa radošo darbību ārpus teātra un scenogrāfijas. Novembrī apritēs 120 gadu kopš mākslinieka dzimšanas.
Rožlapas darbu kolekciju Latvijas Nacionālā opera un balets saņēmis kopā ar nozīmīgu ziedojumu no Anita Rozlapa Revocable Trust, kas novēlējusi līdzekļus tēva piemiņas saglabāšanai un Latvijas kultūrtelpas bagātināšanai. Par ziedojuma līdzekļiem LNOB īsteno arī jauno vokālistu programmu “Elīna Garanča. Baltijas jaunās balsis”.
Pētera Rožlapas darbu izstādi Latvijas Nacionālās operas ātrijā iespējams apskatīt pirms izrādēm un koncertiem, kā arī starpbrīžos.
Latvijas Nacionālā Opera un Balets
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Sodjas Zupancas Lotkeres un Tadeaša Ržīhas teātra izstāde
“Meitenes pa labi, zēni pa kreisi”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 20. septembrim
Līdz 20. septembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma Čehijas mākslinieku Sodjas Zupancas Lotkeres (Sodja Zupanc Lotker) un Tadeaša Ržīhas (Tadeáš Říha) teātra izstāde “Meitenes pa labi, zēni pa kreisi”, ar kuru 4. septembrī tika atklāts starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”.
“Meitenes pa labi, zēni pa kreisi” pievēršas identitātei, piederībai un bulinga pieredzei, kas bieži sākas jau skolas gados. Izstāde aplūko to, kā cilvēka pieredzi un pašuztveri ietekmē apkārtējo vērtējums, izsmiekls un izslēgšana, vienlaikus runājot par pieņemšanu, atbalstu, draudzību un drosmi pieņemt sevi.
Izstādes centrā ir gandrīz sešus metrus augstas lelles, kuru apzināti pārspīlētais mērogs maina ierasto muzeja telpas uztveri. Katrai lellei ir savs vārds, un, apsēžoties tai līdzās, apmeklētāji var noklausīties dokumentālus cilvēku pieredzes stāstus par pazemojumu, vardarbību, izslēgšanu, kā arī pieņemšanu un piederību. Apmeklētāji aicināti dalīties arī ar savu pieredzi, atstājot izstādē savu stāstu.
Izstādes pirmā versija tapusi Prāgas pilsētas muzeja sadarbībā ar Prāgas praidu. Latvijas ekspozīciju veido festivāls “Homo Novus”, papildinot starptautisko darbu ar Latvijā apkopotiem pieredzes stāstiem. Sadarbībā ar interneta žurnālu “Satori” aicinājumam dalīties pieredzē par izsmiešanu un vardarbību atsaukušies vairāk nekā 60 dažāda vecuma cilvēki. Viņu stāsti izstādē veido vietējo pieredzes slāni, atklājot, cik dažādos veidos cilvēki piedzīvojuši izslēgšanu sava izskata, dzimuma, seksuālās orientācijas un citu iemeslu dēļ.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Arijs Skride 120. Purvīša skolas gars – pārmantots, izkopts, individualizēts”
Mākslas muzejā “Zuzeum”
Līdz 24. septembrim
Arijs Skride. Daugava pie Pļaviņām. 1939. Privātā kolekcija
Līdz 24. septembrim mākslas muzeja “Zuzeum” Mazajā izstāžu zālē skatāma izstāde “Arijs Skride 120. Purvīša skolas gars – pārmantots, izkopts, individualizēts”, kas veltīta vienam no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu ainavu gleznotājiem Arijam Skridem.
Atzīmējot mākslinieka 120. jubileju, izstāde pievēršas viņa agrīnajam radošajam periodam, atklājot laiku, kurā veidojās viens no spilgtākajiem rokrakstiem Latvijas 20. gadsimta ainavu glezniecībā.
Izstāde aptver 20. gadsimta 20.–40. gadus – laiku, kad Arijs Skride studēja Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā un pēc studiju beigām nostiprinājās kā patstāvīga personība Latvijas glezniecībā. Šajā periodā veidojās viņa daiļradei raksturīgās kvalitātes – izkopts tonālais kolorīts, daudzplānu kompozīcijas, bagātīga faktūra un spēja Latvijas ainavā atklāt gaismas, telpas un noskaņas savstarpējās attiecības.
Izstādē eksponēti ap piecdesmit darbi no dažādām privātkolekcijām. Līdzās pazīstamiem darbiem skatāmi arī tādi, kas publiski nav eksponēti vai ilgstoši nav bijuši pieejami skatītājiem. Vienkopus tie ļauj izsekot mākslinieka profesionālajai izaugsmei un radošajiem meklējumiem laikā, kad veidojās viņa vēlākajai daiļradei raksturīgais rokraksts.
Arija Skrides agrīnā daiļrade atklāj procesu, kurā profesora Vilhelma Purvīša meistardarbnīcā iegūtie akadēmiskās glezniecības pamati pakāpeniski pārtapa individuālā mākslinieciskajā rokrakstā. Dabas studijas, gaismas un krāsu attiecību izpratne, kompozicionālā disciplīna un prasība pret glezniecības kvalitāti kļuva par pamatu mākslinieka patstāvīgajai izaugsmei. Skrides darbi apliecina, ka tradīcija netiek tikai atkārtota, bet radoši turpināta un individualizēta.
Ekspozīcijā sastopamas Latvijas lauku ainavas, Latgales motīvi, ostas, pilsētu nomales, tirgus laukumi un industriālās ainavas. Šajos darbos jau skaidri iezīmējas mākslinieka spēja līdzsvarot akadēmisku precizitāti ar emocionālu dabas uztveri, gaismu, telpu un tonālās attiecības izvirzot par nozīmīgiem izteiksmes līdzekļiem.
Mākslas muzejs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstādi “Andrejs Ķiģelis. Lielo formu meistars” papildina unikāls eksponāts
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
Līdz 26. septembrim
Keramiķis Andrejs Ķiģelis pie dekoratīvā objekta uzstādīšans klubā – kadri no rež. Imanta Jansona dokumentālās filmas “LKAB kluba celtniecība un atklāšana”. ~ 1977. LVKFFDA /Inta Priede
Izstādi “Andrejs Ķiģelis. Lielo formu meistars” līdz 26. septembrim papildina unikāls eksponāts – dekoratīva keramika, kas 20. gadsimta 70. gados tika veidota Latvijas Kinoamatieru kluba vestibilam. Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāmais objekts ļauj klātienē iepazīt Andreja Ķiģeļa lielformāta plastikas mērogu un formveides principus.
Izstāde, kas muzejā skatāma kopš 9. maija, veltīta keramiķa Andreja Ķiģeļa radošajai darbībai un mantojumam. Ķiģelis ir viens no abstraktas lielformāta plastikas aizsācējiem Latvijas keramikā, un viņa darbu izpēte ļauj aktualizēt gan mākslinieka individuālo estētiku, gan 20. gadsimta otrās puses profesionālās keramikas mantojumu. Ekspozīcijā apkopoti saglabājušies darbi no muzeju kolekcijām, organizācijām, ģimenes un privātpersonu krājumiem.
Jaunais eksponāts savulaik tapis kā dekors Kinoamatieru biedrības kluba vestibilam. 1977. gadā Vecrīgā, Jaunielā 24, atklātais klubs bija kinoamatieru tikšanās, filmu demonstrēšanas un profesionālās darbības vieta. Tā interjeru papildināja uz sienas, kas veidota kā ekrāns, izvietota plastiski veidota keramikas kino lente ar dramatiskā apgaismojumā akcentētu aci – atsauci uz skatīšanās, filmēšanas un projicēšanas procesu, kā arī biedrības logotipu.
Darbs ir nozīmīgs ne tikai kā dekoratīvās keramikas piemērs, bet arī kā novatorisks lielformāta objekts. Tā vietā, lai veidotu monolītu keramikas bloku, Ķiģelis radījis plastisku, vijīgu formu ar ieliekumiem un izliekumiem, kas veidota vienā gabalā. Vides elementu kopums objektu ļauj uztvert arī kā instalāciju, kurā forma, telpa un simboliskā nozīme veido vienotu veselumu.
Līdz šim izstādē bija skatāma fotogrāfija no kādreizējā Kinoamatieru kluba interjera, bet tagad apmeklētāji var iepazīt pašu vēsturisko objektu. Ekspozīciju papildina arī audioieraksts – Andreja Ķiģeļa un izstādes kuratores saruna par izstādē skatāmajiem darbiem un Kinoamatieru biedrības dekora tapšanu.
Šis ir vienīgais keramikas priekšmets, ko Ķiģelis savas dzīves laikā pārradījis trīs reizes. Tā tapšana aizsākusies 20. gadsimta 70. gadu sākumā, neilgi pēc slavenās aptiekas sienas izveides Bolderājas būvmateriālu rūpnīcā, bet Kinoamatieru kluba interjerā objekts nonāca desmitgades nogalē.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
Grupas izstāde “Art Deco 2026”
Mencendorfa namā
Līdz 30. septembrim
Līdz 30. septembrim Mencendorfa nama Izstāžu zālē skatāma mākslinieku grupas izstāde “Art Deco 2026”, kurā četrpadsmit mākslinieces eksponē teju septiņdesmit gleznas un dekoratīvus darbus, kas tapuši Art Deco estētikas ietekmē.
Izstādes dalībnieces vieno interese par 20. gadsimta sākuma mākslas un dizaina virzieniem, kā arī vēlme Art Deco raksturīgo greznību, dinamiku un dzīvesprieku interpretēt mūsdienu skatījumā. Ekspozīcijā sastopamas dažādas pieejas un tēmas, ļaujot stilam atklāties gan caur krāsu un ornamentu, gan ģeometriskām formām un izteiksmīgām līnijām.
Art Deco estētikai raksturīga neoklasicisma un modernisma sintēze, kubisma, konstruktīvisma un citu 20. gadsimta sākuma mākslas virzienu ietekmes, kā arī interese par eksotiskiem motīviem. Izstāde aktualizē šī stila vizuālo valodu, kas saistās ar džeza laikmeta optimismu, progresu, brīvības izjūtu un tieksmi pēc skaistuma.
Izstādē piedalās Tatjana Gurbo, Izolde Segale, Olga Belusa, Irina Šope, Ieva Ērgle, Zoja Roždestvenska, Nataļja Vorobjova, Alesja Kolontaja, Valerija Govorova, Ludmila Vladimirova, Jeļena Moševa, Alla Ņeganova, Larisa Aptere un Ieva Užga.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Artūra Akopjana izstāde “Joe of Abstract”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 11. oktobrim
Līdz 11. oktobrim galerijā Bastejs skatāma Artūra Akopjana izstāde “Joe of Abstract”, kurā glezniecība atsakās no nepieciešamības kaut ko izskaidrot vai atpazīstami attēlot. Abstraktie darbi veido vizuālu telpu, kurā galvenā nozīme ir krāsas intensitātei, kompozīcijai un ritmam.
Akopjana abstrakcija ir mēģinājums atrast līdzsvaru starp spontānu kustību un apzinātu struktūru. Krāsa viņa darbos kļūst par patstāvīgu izteiksmes līdzekli, veidojot telpu un nosakot darba emocionālo noskaņu – gan harmoniju, gan zināmu nemieru.
Mākslinieku interesē pats glezniecības process kā refleksija par kādu notikumu, nejauši satiktu suni, abstraktu ielas tēlu vai skatu uz ikdienišķu un pazīstamu priekšmetu, piemēram, darba galdu. Katra glezna drīzāk kļūst par pierakstu par notikumu starp mākslinieku, materiālu un laiku.
Izstādē Artūrs Akopjans pievēršas abstraktās glezniecības iespējai runāt tieši – nevis caur sižetu vai atpazīstamu tēlu, bet caur krāsu, ritmu un telpu.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Priedaine, Jūrmala
Henrija Preisa izstāde “ON PAPER”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 11. oktobrim
Līdz 11. oktobrim galerijā Bastejs skatāma Henrija Preisa digitāldrukas, kas tapušas pēc darbiem, kuri 2017. gadā bija eksponēti galerijas izstādē “De Synthesized”. Impulsu ekspozīcijai devis mākslinieka Henrija Preisa šīs vasaras viesošanās Rīgā.
2017. gada izstādes nosaukums “De Synthesized” atsaucās uz sintēzes jēdzienu, vienlaikus to apvēršot – angļu valodas vārdu savienojums norāda uz desintegrācijas jeb pretēju sintēzes procesu. Šī ideja bija saistīta arī ar sintezēto un elektronisko mūziku, kas veido vienu no Preisa radošās domāšanas kontekstiem.
Henrijs Preiss dzīvo un strādā ASV, tādēļ reta ir iespēja klātienē iepazīt viņa darbus Latvijā.
Galerija “Bastejs”
Skultes iela 10, Priedaine, Jūrmala
Grupas izstāde “Klejotājnervs / Nervus vagus”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT”
Līdz 15. oktobrim
Līdz 15. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “PILOT” skatāma pilsētvērojumiem veltīta grupas izstāde “Klejotājnervs / Nervus vagus”, kurā seši mākslinieki – Bernadeta Beta Treija, Brigita Rubine, Marija Šatalova, Niks Edušs, Otto Valters un Roberts Mikus Zitmanis – pēta Rīgu, klejojot pa pilsētu un pārvēršot tās pieredzi gleznieciskos, tēlnieciskos, skaņas un sajūtu artefaktos.
Izstādes nosaukums aizgūts no klejotājnerva jeb nervus vagus – garākā nerva cilvēka organismā, kas stiepjas no galvas līdz vēdera dobumam. Līdzīgi arī izstādes mākslinieki klejo pa pilsētas ķermeni, fiksējot vizuālus novērojumus, noklausītas skaņas, nejaušības, domas un derīgus vai nederīgus maršrutus. Šie pilsētas “suvenīri” savieno ķermenisko pieredzi ar fiktīviem naratīviem, ļaujot kartēt šodienas urbanitāti.
Iemiesojot situacionisma garu laikmetīgā audiovizuālā refleksijā, izstāde pilsētu aplūko kā šķietami sakārtotu struktūru, kurā nejaušības, kļūmes, maldīšanās un novirzes kļūst par pretošanās formām. Atsaucoties uz Žorža Pereka aicinājumu pārvaicāt ikdienišķo – ķieģeļus, betonu, stiklu un mūsu ikdienas ritmus –, izstāde aicina skatītāju kļūt par klejotāju, kartētāju un līdzautoru.
Izstādes kuratore ir Elīza Brice.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “PILOT”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Atvērta pieteikšanās konkursizstādei “Cik vērts?”
Bulduru Izstāžu namā
Pieteikšanās līdz 22. oktobrim
Alīna Petkūne (2025.gada konkursizstādes “Cik vērts?”dalībniece). Svētais pagalms. 2025. Audekls, eļļa. 70x50 cm
Jūrmalas muzeja filiāle Bulduru Izstāžu nams aicina māksliniekus un mākslas studentus pieteikt darbus konkursizstādei “Cik vērts?”, kas pievērsīsies individuāli, sabiedriski, valstiski un globāli aktuāliem jautājumiem, rosinot pārdomāt vērtību nozīmi mūsdienās. Izstāde aktualizēs jautājumus par to, kas veido mūsu vērtību hierarhiju un nosaka, ko uzskatām par vērtīgu.
Konkursizstādes galvenā balva ir 700 eiro, bet divas veicināšanas balvas – 400 eiro katra. Apbalvotajiem autoriem organizatori piedāvās iespēju tuvāko gadu laikā veidot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā. Izstādes norises laikā skatītāji varēs balsot arī par savu iecienītāko darbu, tā autoram piešķirot 300 eiro vērtu skatītāju simpātiju balvu.
Pieteikumi jāiesniedz līdz 22. oktobrim elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu, vai drukātā formā Bulduru Izstāžu nama vai Jūrmalas muzeja recepcijā.
Konkursizstādes “Cik vērts?” atklāšana notiks 13. novembrī, kad tiks paziņoti arī balvu laureāti.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas ielā 6, Bulduri, Jūrmala
