Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Artūra Bērziņa performance – sociālais eksperiments “Komūna”
un
Diskusija par Eiropas kultūras mantojuma likteņiem digitālajā laikmetā
“Analogā pagrīde vai sacelšanās?”
Mākslas galerijā “MuseumLV”
5. novembrī / plkst. 18:00
Artūrs Bērziņš “Lofiuss”. Metāls, stikls, plastmasa, audekls, rastra grafika, druka, LED diodes. 120 x 180 cm. 2024.
5.novembrī plkst. 18:00 mākslas galerijā “MuseumLV” notiks Artūra Bērziņa performance – sociālais eksperiments “Komūna”, kur var piedalīties. Performancei sekos diskusija “Analogā pagrīde vai sacelšanās?” par Eiropas kultūras mantojuma likteņiem digitālajā laikmetā, ko vadīs kultūrpētnieks, LMA prof. Deniss Hanovs. Diskusijas dalībnieki: mākslinieks Artūrs Bērziņš, profesors Andris Teikmanis un pedagoģe, izglītības eksperte un sabiedriskā aktīviste, Latvijas krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova, kas vairāku gadu garumā komentē mazākumtautību izglītības procesa attīstību Latvijā, bijusi arī LR Valsts prezidenta Mazākumtautību padomē.
Mākslinieka Artūra Bērziņa darbu saturs un tehnikas ilustrē autora kultūrvidi, kas ir piesātināta ar Eiropas kultūras simbolisko, mītisko un literāro telpu, tās varoņiem, sižetu peripetijām un vēstījumiem. Šo bagātīgo nozīmju klāstu var piemeklēt dažādi riski, starp tiem digitālās kultūras transformēta indivīda lasīšanas mazspēja, ko stimulē procesi, kurus izraisa un padziļina masveida digitālo tehnoloģiju un mediju fenomens. Eiropas mākslas telpa kā atvērta tekstu kolekcija un simbolisko nozīmju mijiedarbība draud pazust apstākļos, kas padara kultūras mantojumu par nesalasāmu, socializācijai un identitātei nevajadzīgu un rezultātā – par “neeksistējošu”.
Artūra Bērziņa interaktīvā mākslas performance “Komūna” norisināsies viņa izstādes “Himēras” noslēguma ietvaros, kas provokatīvā formā sintezē arhetipiskos, t.s. psihoenerģētiskos konceptus ar kritisku skatījumu uz mūsdienu sabiedrību un tās ideoloģiskajiem konstruktiem. Šī transgresīvās mākslas izrāde kļūs par telpu, kurā eksistenciālais un politiskais ķermenis saplūst, radot transformatīvu rituālu, kas aicina pārskatīt gan individuālo, gan kolektīvo apziņu. Rituāla pamatā ir spēle ar atsaucēm uz seno čakru koncepciju, kas integrēta caur teozofijas un New Age ideju prizmu. Performances laikā tiks atklātas un transformētas septiņas čakras – no Sahasrara līdz Muladhara, katrai no tām pārstāvot noteiktu psihoenerģētisko stāvokli un dzīvības principu.
Mākslinieciskā rituāla laikā auditorija kļūs par aktīviem līdzdalībniekiem, piedzīvojot tējas ceremoniju kā simbolisku pāreju caur dažādiem esības stāvokļiem. Dalībnieku pieredze tiks dokumentēta un translēta reālajā laikā, tādējādi radot ne tikai vizuālu, bet arī eksistenciālu dialogu starp demiurgu-mākslinieku un publiku. Ieeja tikai pilngadīgām personām – performancei gaidāms provokatīvs raksturs.
Mākslas galerija “MuseumLV”
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Igauņu mākslinieces Lauras Peldas pirmā personālizstāde Rīgā
“Viņa apcer lietu uzliesmojošo dabu”
galerijā LOOK!
7.–30. novembris
No 7. līdz 30. novembrim galerijā LOOK! būs skatāma igauņu mākslinieces Lauras Peldas pirmā personālizstāde Latvijā – “Viņa apcer lietu uzliesmojošo dabu”. Izstādē būs skatāmas jaunas instalācijas un objekti, kurus Pelda veidojusi, kombinējot tādus materiālus kā keramika, tērauds un tekstilijas, lai iedziļinātos niansētajos ķermeniskuma un trausluma slāņos. Izstāde ir veidota sadarbībā ar galeriju Kogo (Tartu, Igaunija), un tās kuratore ir Šelda Puķīte.
Lauras Peldas darbos redzami materiāla slāņi, kuri atsaucas uz vietām un kontekstiem, kas ietekmējuši viņas radošo darbību. Jaunajā izstādē skatītāji var sastapt gan tēlnieciskas, gan amatniecībā balstītas formas un motīvus, kuros jūtama absurda, eksperimentēšanas prieka un trauksmes-tomēr-nepiespiestības dabiskā līdzāspastāvēšana. Risināti ar eklektisku tehniku un drosmīgas formu pašapziņas palīdzību, šie daudzslāņainie darbi kļūst par slieksni, māksliniecei ieejot jaunā desmitgadē.
Šī izstāde ir tapusi kā divu galeriju izstāžu apmaiņas sadarbības projekts. Līdz 12. oktobrim galerijā Kogo sadarbībā ar galeriju LOOK! bija skatāma Aleksandra Brežes personālizstāde “Ļaušanās kārdinājumam”.
Laura Pelda (dz. 1984, Talllinā, Igaunijā) ir igauņu māksliniece, kura dzīvo Tallinā un Vīnē. Viņa ir studējusi keramiku Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā (BA) un glezniecību Tartu Universitātē (MA), kā arī tēlniecību un keramiku Lincas Mākslas un dizaina universitātē (MA). Šobrīd viņa strādā kā instalāciju un tēlniecības asociētā viesprofesore Igaunijas Mākslas akadēmijā. Viņai ir bijušas daudzas personālizstādes un viņa ir piedalījos grupu izstādēs visā pasaulē.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Konkursizstāde “Cik vērts?”
Bulduru Izstāžu namā
7. novembris–28. decembris
No 7. novembra līdz 28. decembrim Bulduru Izstāžu namā būs skatāma konkursizstāde “Cik vērts?”, kurā būs iespēja iepazīties ar 27 autoru darbiem, kas atlasīti no 92 pretendentu pieteikumiem. Izstādes mērķis ir rosināt māksliniekus radīt jaunus un sociāli nozīmīgus darbus, vienlaikus atbalstot viņu radošo darbību un popularizējot Jūrmalu kā aktīvu kultūras vidi.
Izvēlēto autoru vidū ir gan pieredzējuši mākslinieki, gan mākslas vidusskolu un augstskolu studenti. Iesniegtos darbus vērtēja žūrija – mākslas zinātniece Baiba Guste, mākslas zinātnieks Guntars Gritāns un gleznotāja Madara Neikena. Atlasītie mākslas darbi pārstāv dažādus vizuālās mākslas žanrus, darbos izmantots plašs tehniku un materiālu klāsts – blakus tradicionālajiem materiāliem būs atrodams arī stikls, šīferis, filcs.
Žūrijas izvēlētajos darbos atspoguļota gan cilvēku iekšējā pasaule ar tās sarežģītajām emocijām, dziļajiem kompleksiem un neatkārtojamām atmiņām, gan apkārtējās pasaules uztvere un vērtējums, kas atspoguļo autoru skatījumu uz cilvēka vietu sabiedrībā.
Mākslinieki reflektē par sabiedrības pieņemtajām normām un konformismu, politiskajām aktualitātēm, miera stāvokļa trauslumu un iespējamo sabrukumu kara un konfliktiem piesātinātā pasaulē. Tiek apskatīta arī mākslas vērtība cauri laikiem, demonstrējot, kā tā spēj saglabāt savu nozīmīgumu pat vislielāko pārmaiņu laikā. Izstāde kļūst par platformu, kurā tiek pārdomāta pagātne, iztirzāta tagadne un meklētas atbildes uz nākotnes izaicinājumiem.
Konkursa galvenā balva ir 700 eiro, savukārt diviem autoriem tiks piešķirtas veicināšanas balvas – katra 400 eiro vērtībā. Apbalvotajiem māksliniekiem ir iespēja sarīkot personālizstādi Bulduru Izstāžu namā tuvāko gadu laikā. Konkursizstādes atklāšana un laureātu apbalvošana norisināsies 8. novembrī.
Izstādes kuratore Katrīna Līva Karaša, izstādes iekārtotāja Astra Šēnberga.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Igauņu mākslinieku grupas izstāde “Plūstošās smiltis”
Galerijā ASNI
8. novembris–7. decembris
Andželas Māsalu darbs "Crocodile". (Angela Maasalu “Crocodile” Oil on hessian, 89 x 56 cm, 2023) Foto: Anu Vahtra
Pēc vēsturisko telpu rekonstrukcijas jaunatklājas laikmetīgās mākslas galerija ASNI ar igauņu grupas izstādi “Plūstošās smiltis”, kas būs skatāma no 8. novembra līdz 7. decembrim. Kuratore Liliana Hioba (Lilian Hiob) aicinājusi četrus talantīgus un jaunus Igaunijas māksliniekus izstādē reflektēt par nostaļģiju un atmiņas mainīgo dabu.
Izstādē satiekas igauņu mākslinieki Ingmārs Jerve (Ingmar Järve), Marianna Metsisa (Mariann Metsis), Kati Sāritsu (Kati Saarits) un Andžela Māsalu (Angela Maasalu). Katrs savā atšķirīgajā veidā šie mākslinieki izmanto vēsturiskus naratīvus, personīgos zaudējumus un sadzīves rituālus, ļaujot uznirt un saplūst dažādiem fragmentētiem atmiņas elementiem.
Ingmāra Jerves darbi rodas dialogā starp padomju monumentālās mākslas mantojumu un ielu mākslai raksturīgo radikālismu. Viņa veidotie objekti un sienu gleznojumi rekonstruē pagātnes piemiņu, taču netiecas to saglabāt – mākslinieka mērķis ir rosināt kritiskas pārdomas par to, kā mūsdienu sabiedrība sadarbojas ar publisko telpu, kā arī par varas struktūrām un vērtībām, kuras iemieso vēsturiskas ēkas.
Gleznotāja Marianna Metsisa iedziļinās mijiedarbībā starp personīgo zaudējumu, eksistenciālām sērām un atsvešinātas pilsētas dezorientējošo ietekmi. Viņas izplūdušie, izkliedētie tēli rada īslaicīguma sajūtu, pazaudēšanos pārspīlētajā un vienlaicīgu ilgošanos pēc pazīstamā. Metsisa glezno ne tikai konkrētas figūras, bet arī vardarbības un absences rēgus, kas turpinās aiz tām.
Kati Sāritsa tēlniecības darbi ir iedvesmoti no dzīvesstila žurnāliem, kuros ir iekļautas DIY (do it yourself) rokasgrāmatas. Sāritsa koncentrējas uz vienkāršiem, taču simboliski piesātinātiem atmiņu nesējiem – galda piederumiem un audumiem – sadzīves priekšmetiem ar vēsturisku smagumu un ikdienas rituālu nozīmi. Šos darbus var uzskatīt par noturības un radošuma simboliem, saskaroties ar materiālu trūkumu un pievēršot uzmanību tam, kā sadzīviski akti var kļūt gan par pakļaušanās, gan klusas sacelšanās telpu.
Andželas Māsalu gleznas ir kā klusi fragmenti laicīgās pasaules kontekstā. Viņas radītās figūras, bieži vien miglainas un spektrālas, šķietami eksistē vidē, kur savstarpēji saplūst bērnības stāsti, folklora un dziļa personīgā pieredze. Viņas darbi nav saistīti ar jebkāda veida skaidrību vai atcerēšanos, bet gan ar to, kā mēs atceramies, kā lietas aizslīd un tad negaidīti atgriežas, vienmēr mainoties un vienmēr paliekot nesasniedzamas.
Liliana Hioba ir neatkarīgā kuratore un galeriste. Līdz 2023. gadam strādājusi par vadītāju galerijā Temnikova&Kasela, Tallinā. Liliāna ir arī neatkarīgas izstāžu telpas – Hoib galerijas – dibinātāja (galerija atrodas Lilianas mājas pagrabā). Kopā ar Sīmu Preimani viņa vada radio raidījumu Vitamin K, kas veltīts laikmetīgajai mākslai radio IDA. Hioba ir vieslektore Igaunijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvusi arī maģistra grādu kuratora studijās.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Apvienības Orbīta izstāde “Skatuves darbi”
Izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
8. novembris–29. decembris
No 8. novembra līdz 29. decembrim izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Lielajā zālē būs skatāma apvienības Orbīta izstāde “Skatuves darbi”.
Valmieras apkārtnē uz mazpilsētu un ciemu kultūras namu skatuvēm skalda malku, smalcina zarus, griež matus… Respektīvi notiek tas, kas parasti uz skatuves nenotiek – pilnīgi ikdienišķas praktiskas darbības – sadzīves pakalpojumi, ko nereti piedāvā uz sludinājumu dēļiem vai vietējā presē. Iemūžinātas video, šīs dokumentālās filmas akcijas tiek paralēli projicētas uz vairākiem improvizētiem ekrāniem-aizkariem, bet to skaņu celiņi pārklājas, radīdami negaidītu mijiedarbību ansambli.
Projektā “Skatuves darbi” Orbīta pievēršas veselai virknei tēmu un jautājumu, necenšoties sniegt viennozīmīgu atbildi. Pirmais starp tiem ir mazāk apdzīvoto teritoriju kultūras namu un kultūras centru izdzīvošanas jautājums, kuram bieži vien mēģina pievērsties no tīri ekonomiska skatupunkta. Orbīta šo pieeju it kā materializē, uznesot uz skatuves pilnīgi praktiskas darbības-pakalpojumus. No otras puses, šīs īsfilmas uzved uz skatuves vai ieceļ tās rāmī mūsu laikam ierastas un pieprasītas profesijas. Treškārt, tās uzdod jautājumu par to, kur novelkamas mākslas robežas: kādā mērā kultūras telpas ierāmējums pārvērš jebkuru darbību uz skatuves par sava veida mākslas darbu vai izteikumu kultūras laukā?
Pēdējo gadu gaitā Orbīta daļēji pārcēlusi savu aktivitāšu centru no Rīgas uz Strenčiem. Tur notiek meistarklases un izstādes, tiek pētīts kopējais kultūras konteksts. Daudzekrānu mediju instalācija “Skatuves darbi” turpina šo vektoru, ļaudama “provinciālajām” skatuvēm atrast savu vietu galvaspilsētā, organizējot savdabīgu to pārstāvniecību izstāžu zālē “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”.
Izstāžu zāle “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga
Tējkannu izstāde
Kalnciema kvartāla galerijā
8.–30. novembris
Anatolijs Borodkins. Čūsku karaliene
No 8. līdz 30. novembrim Kalnciema kvartāla galerijā norisināsies vērienīga tējkannām veltīta 38 Latvijas mākslinieku izstāde.
Tējkannas, šķiet, ir viena no populārākajām tēmām, vai, pareizāk sakot, tējkanna ir viens no atslēgas objektiem mūsdienu keramikā. Ikviens būtisks keramikas centrs, vai tā būtu Faenca Itālijā, Dzindedžeņa Ķīnā, Valorisa Francijā vai fabrikas, studijas un cepļi Ungārijā, Čehijā, Polijā un daudz kur citur, rīko tējkannām veltītas izstādes. Jāpiebilst, daudzi Latvijas profesionālie mākslinieki – keramiķi un dizaineri savas gaitas starptautiskajā arēnā ir uzsākuši tieši šādās izstādēs. Tagad arī Kalnciema kvartāla galerija piedāvā, neizbraucot ārpus Latvijas, apskatīt vienkopus 38 autoru radošo iztēli un profesionālo varēšanu, iemiesotu tējkannas formā.
Tējkanna veic ne tikai tējas servēšanas funkciju, bet ir arī uzskatāma par mazo formu tēlniecību. Ne tik liela kā piemineklis pilsētvidē, un ne tik sīka kā miniatūra kāda muzejā, tējkanna ir ideāla, trīsdimensionāla tēlnieciska forma, kuru iegūt savā īpašumā var ikviens. Baudpilni lūkoties uz tās siluetu, materiāla vai dekora krāsu un formas saspēli kā unikālā mākslas darbā, vai arī lietot šo “skulptūru” ikdienas rituālos, servējot sev vai kādam dzērienu...
Izstādē skatāmi daudz un daudzveidīgi darbi. Tās ir dažādas paaudzes, dažādi novadi un laika periodi, atšķirīgi materiāli, metodes un estētiskās programmas. Ir nozīmīgais Latvijas keramiķis Andrejs Ķiģelis ar gandrīz septiņdesmit gadus atpakaļ tapušu māla kannu – viņa labāk zināmie objekti gan ir lielizmēra dekoratīvi panno Rīgas un Latvijas citu pilsētu sabiedrisko ēku interjeros.
Un nupat Ķīnā notikušā 2. Pasaules keramikas tējkannu konkursa laureātes – sudraba balvas ieguvēja Diāna Boitmane un bronzas medaļu ieguvējas Ilona Romule un Elīna Titāne.
Ir Jura Bergina, Ženijas Loginovas un Anatolija Borodkina porcelāna kannas, kuru skulpturālā forma nemaz neliecina, ka būtu spējīgas veikt arī citu funkciju (bet ir!). 80. un 90. gadu laikmeta estētika un rūpnieciskās ietekmes eleganti izteiktas Daces Blūmas, Valdas Podkalnes, Žanetes Žvīgures, Ineses Margēvičas un Ivetas Aigares darbos. Mūsdienu rūpniecība Jāņa Roņa “Piebalgas Porcelāna fabrikas” produktos. Vai ar sensuāla, neatkārtojama autorestētika Tatjanas Krivenkovas un Jekaterinas Sazonovas, Sanitas Ābelītes un Jutas Rindinas unikālajās tējkannās.
Īpašs lepnums ir keramiķu darbi no visdažādākajām Latvijas vietām – Talsiem, Mazsalacas, Zasas, Ventspils, Limbažiem, Līgatnes, Tukuma un citām. Klasiķes Ingrīdas Žagatas un Andas Svarānes, Diānas Dzelmes un Naura Galviņa, Jāņa Kupča māls, jaunās paaudzes skaistie darbi, piemēram, Laimas Piliņas (Laima Ceramics), Sigitas Oltes Vītolas, Lindas Zeltas, Ievas Jurkas radītās tējkannas.
Māla raksturs iepretim porcelānam. Filigrāns virsglazūras apgleznojums iepretim robustam reljefam masā. Spilgtas, spožas krāsas iepretim klusinātam, “latviskam” gaumīgumam, tradicionālas, pat etnogrāfiskas formas iepretim, eksperimentāliem, abstraktiem meklējumiem. Negaidīta un izcila darbu izlase atklās, cik daudz talantīgu keramiķu ir strādājuši un turpina strādāt Latvijā, un cik plaša ir radošā izdoma, autoru rokraksti interpretējot tik ierastu un šķietami labi zināmu formu kā “tējkanna”.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Bruno Birmaņa lekcija par Nepieradinātās Modes Asambleju un Postbanālismu “Nepieradinātie”
Restorānā “Neiburgs”
9. novembrī / plkst. 13.00
9. novembrī plkst. 13.00 restorānā “Neiburgs” notiks mākslinieks un modes dizainera Bruno Birmaņa lekcija par Nepieradinātās Modes Asambleju un Postbanālismu “Nepieradinātie (The Untamed)”.
Astoņdesmito gadu beigās divi atšķirīgi, taču radoša huligānisma pārpilni mākslinieki apvienojās, lai radītu jaunu teātra formu – Tērpu teātri. Uģis Rūķītis un Bruno Birmanis. Postbanālisma Balle. Tas bija Nepieradinātības iedīglis. Grandioza performance uz brūkošās Padomju impērijas fona. Kā tas tapa iespējams un ko īsti mākslas kritiķis Normunds Naumanis nosauca par “dzīrēm mēra laikā”? Par Latvijas alternatīvās modes performancēm Maskavā, Londonā, Romā un Parīzē.
Stāsts par cilvēkiem, kuri dažas nedēļas pirms Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gadā sarīkoja modes festivālu, kas dažu gadu laikā iekļuva Eiropas radošās, multidisciplinārās modes smailē un uz kuru lidoja eksperti un prese no vadošajiem modes medijiem. Par pasākumu, kurā piedalījās daudzi simti mākslinieku un modeļu, ar 300 miljonu auditoriju laikā pirms soctīklu rašanās. Stāsts par pasākumu, ko Nepieradinātās modes asamblejas žūrijas priekšsēdētājs Paco Rabanne nosauca par “milzu iedvesmas un ideju virtuvi”.
Restorāns “Neiburgs”
Jauniela 25/27, Rīga
Aicina pieteikt darbus Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējai izstādei
“Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?”
Pieteikšanās līdz 11. novembrim
Latvijas Mākslinieku savienība līdz 11. novembrim izsludinājusi pieteikšanos dalībai ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?”.
2024. gada tēma uzdod māksliniekam jautājumu par mākslas nozīmi sabiedrībā. Vai māksla ir tikai simbols, kas nes vēsti? Vai tā ir instruments valdošo institūciju rokās? Mākslai piemīt sava pašvērtība, autora rokraksts, stilistika, mākslinieciskā augstvērtība, virsvērtība. Vai piedzīvojot politiskos uzbrukumus tēlniecības darbiem, komiksiem u.c. mākslai, ir jāvirzās neitrālu tēlu meklējumos vai jātveras abstrakcijā?
Profesionāli vizuālās mākslas un dizaina mākslinieki, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studenti ir aicināti līdz 11. novembrim pieteikt savu dalību izstādei “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?” ar 1-3 vizuālās mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā no 2022.-2024. gadam. Mākslas darbu izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota. Multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku.
Aizpildītu pieteikuma anketu – https://failiem.lv/u/fkesdmy3dq , autora CV, kā arī pieteikto darbu attēlus aicina sūtīt uz e-pastu: lms.rudens@inbox.lv.
Iesniegtos pieteikumus izvērtēs un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veiks izstādes žūrija. Darbi tiks eksponēti LMS galerijā no 22. novembra līdz 2025. gada 19. janvārim.
Izvērtējot iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti, izstādes “Rudens 2024. Māksla. Simbols vai pašvērtība?” atklāšanā tiks paziņots autors, kurš kļūs par LMS Balvas īpašnieku un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2025./2026. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienība
Rēzeknes Mākslas un dizaina skolas jubilejas izstāde “Skolotājs”
Latgales vēstniecībā GORS un Rēzeknes Mākslas un dizaina skolā
līdz 24. novembrim
Mākslu izglītības kompetences centra “Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola” struktūrvienība “Rēzeknes Mākslas un dizaina skola” (RMDS) šogad atzīmē 65 gadu jubileju. Skolas telpās un Latgales vēstniecībā GORS par godu šim notikumam līdz 24. novembrim skatāma izstāde “Skolotājs”.
Izstādes konceptuālajā pamatā ir skolotāja fenomens kā pavediens, kuram sekojot iespējams vērot gan mākslas nozares attīstības gaitu, gan to, kā jau septīto desmitgadi RMDS veido reģionālo, Latgales mākslas skolas, rokrakstu. Ir izskolots daudz mākslinieku, kuru darbi ir spēcīgs krāsu triepiens Latvijas mākslas elites kopgleznā. Kopumā izstādē skatāmi 85 mākslinieku vairāk nekā 120 darbi – bijušo un esošo skolas pedagogu un absolventu, kuri kļuvuši par mākslu jomu skolotājiem citviet radošais veikums. Īpaša vieta izstādē veltīta skolas direktoru-mākslinieku, Jāņa Undas, Pētera Gleizdāna, Vladislava Paura un Osvalda Zvejsalnieka, mākslas darbiem.
Izstādi iekārtoja mākslas pedagoģe, kas savas darba gaitas uzsākusi tieši RMDS, Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilona Linarte-Ruža. Par izstādes izveides procesu viņa stāsta: “Primārais nebija mākslinieka vārds (kaut gan tas liek apstāties un padomāt), bet gan darbs ko viņš veidojis, jo to izliek apskatei izstādē ar savu domu un jēgu.”
Eksponētie mākslas darbi skatītājam sniedz ieskatu tajā, cik daudz izcilu skolotāju savas mākslas izglītības gaitas ir sākuši tieši Rēzeknē, ļauj sajust skolotāju un viņu audzēkņu sarunu cauri laika ritējumam.
Latgales vēstniecībā GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Rēzeknes Mākslas un dizaina skola
Baznīcas iela 34A, Rēzekne
Paulas Punkstiņas izstāde “False sense of familiarity”
DOM galerijā
līdz 28. novembrim
Līdz 28. novembrim DOM galerijā skatāma DOM Open Call 2024 uzvarētājas – Paulas Punkstiņas izstāde “False sense of familiarity”.
Vai sagrozītas atmiņas var graut mūsu esības integritāti? Individuācijas process, kā to aprakstījis Karls Jungs, bieži sākas ar iekšēju ievainojumu – personības traumēšanu, kas aizsāk apzinātu ceļojumu uz pašapziņu. Šis ceļš ir iezīmēts ar metaforiskas otrās ādas veidošanos, kas piesūcināta ar tām mūsu daļām, kuras esam nolieguši vai apspieduši. Kad lepnums ir pietiekami uzstājīgs, atmiņa tam piekāpjas.
Kā rekonstruēt pagātni, ja tik daudz tās fragmentu slēpjas zemapziņā? Māksliniece uzdod jautājumu: kā mēs varam pārskatīt rāmjus, caur kuriem uztveram sevi un savu vēsturi? Sastopoties ar nepatīkamajiem suvenīriem – nevēlamajām atmiņām – rodas iespēja dziedināšanai, jaunu uzskatu veidošanai, kas varētu atgriezt centrētību sašķeltā paštēlā.
Apvienojot savu personīgo arhīvu ar atrastiem attēliem, kā arī pielietojot tādus materiālus kā putuplastu un griezīgi atstarojošu metālu, māksliniece veido taktilas pildkonstrukcijas, kas stabilizē atmiņu neatbilstību to dažādajām sejām.
Paula Punkstina (2001) ir latviešu vizuālā māksliniece, kas dzīvo Hāgā, Nīderlandē. Viņa ir Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolas modes dizaina absolvente, šobrīd Karaliskās mākslas akadēmijas (Hāga) studente.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Daces Zēģeles izstāde “Tepat tuvumā”
mākslas galerijā “Bazar’t”
līdz 30. novembrim
Līdz 30. novembrim mākslas galerijā “Bazar't” skatāma Daces Zēģeles personālizstāde “Tepat tuvumā”.
Tepat tuvumā. Garāmejot. Apstājoties. Ieraugot. Rodās vēlme uzgleznot. Tāpēc, ka gribās to, ko redzu saglabāt, pavairot, izpētīt, izjust, saprast. Jo bieži vien mēģinot atainot pirmā mirkļa sajūtu, veidojās kaut kas cits. Tikai, iegrimstot gleznošanas procesā, pamazām izdodas atklāt vai atdzīvināt sajūtas. Tas ir kā piefiksēts mirklis. Tā brīža esošā redzamā realitāte un arī tā brīža Es. Mans Es un tas, ko es izvēlos pamanīt, izcelt vai noslēpt. Tas, ar ko gribu dalīties ar citiem un atstāt sev. Kā grāmatzīmi dzīves dienasgrāmatā.
Daces Zēģeles gleznas uzmanības centrā ir ainava, viņa grib radīt stāstus un atkal emocijas, dažādus motīvus un dažādus stāstus. Lai gan daba mākslinieci ļoti iedvesmo, gleznas nav tās kopijas, gleznās ir redzamas un sajūtams Daces Zēģeles viedoklis un skatījums par dabu. Mēģinājums gleznās ielikt personīgās sajūtas, panākt, lai gleznas skatījums ievelk esošās dabas realitātes.
Mākslas galerija “Bazar’t”
Krasta iela 46, Rīga / tc “Mols” 2. stāvs
Izstāde “Austais granātābols: majestātiskie Azerbaidžānas paklāji”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
līdz 1. decembrim
Līdz 1. decembrim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” skatāma izstāde, kas ir tapusi sadarbībā ar Azerbaidžānas Republikas vēstniecību Latvijā un uzņēmumu “Azerkhalcha”. Tā iepazīstinās ar Azerbaidžānas tradicionālo paklāju aušanu un uzņēmuma jaunāko kolekciju “Fruits of the Garden”. Izstādes galvenais motīvs – granātābols, kas Azerbaidžānas kultūrā ir pārpilnības, dzīvības, mīlestības un vienotības simbols.
Unikālie paklāji izgatavoti, 3D aušanas tehnoloģijā, uzņēmumam “Azerkhalcha” sadarbojoties ar jauno mākslinieci Samiru Allahverdijevu. Dažādu izmēru un dizainu paklāji ir veltījums granātābolam un vēstī gan par valstī vēsturiski nozīmīgo Granātābolu festivālu, gan paklāju tradicionālo aušanu kā UNESCO Nemateriāla kultūras mantojuma daļu.
Rīgas Jūgendstila centrs
Alberta iela 12, Rīga
“Siguldas devons” izsludina ikgadējo izstāžu pieteikumu konkursu
Pieteikšanās līdz 2. decembrim
Līdz 2. decembrim mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2025. gada izstādēm “Siguldas devonā”. Izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes.
Plānots, ka kopumā 2025. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums jāsūta uz e-pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus.
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija.
Izstāde “Niklāvs Strunke. Itālijas ainavas”
Jāņa Akuratera muzejā
līdz 5. decembrim
Līdz 5. decembrim Jāņa Akuratera muzejā skatāma izstāde “Niklāvs Strunke. Itālijas ainavas”, kur eksponēti mākslinieka Itālijas ceļojumu iedvesmoti darbi.
Mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966) draugi dažkārt dēvēja par “itāli”. Starpkaru periodā viņš Itāliju apmeklējis divas reizes, aizrautīgi iemīlot šīs zemes krāsas, cilvēkus, dabu, arhitektūru un tur nodzīvojot vairākus mēnešus.
Pirmoreiz Strunke Itālijā ieradās 1923. gada rudenī un uzturējās tur līdz 1925. gada vasaras vidum. Ziemu viņš pavadīja galvenokārt Romā un vasaru Kapri, mazliet apceļojot arī citas Itālijas pilsētas. Par saviem iespaidiem, piemēram, Romā Niklāvs Strunke laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” rakstīja: “Iebraucot Romā liekas, ka Roma nav galvaspilsēta, bet lieliska vasaras atpūtas rezidence. Izejot jau no stacijas, apbur grandiozās strūklu akas ar graciozi slaido, mierīgo ūdens šalti. (..) Romas naktīs dominē debesis, kuru dzidri tumšais zilums ir mīksts kā samts, un tik dziļi izjūtams, ka viss cits pazūd. (..) Romu redzēt var tikai tas, kas viņu zina, kas viņā dzīvo; jo ilgāk viņā dzīvo, jo vairāk viņa ievelk sevī. Tā ir, laikam, vienīgā pilsēta pasaulē, kas nav vienkārši pilsēta, bet it kā kāda dzīva būtne, dzīvs priekšmets, dzīvs elements, kas nepadodas klasifikācijai, bet kurā var iemīlēties un kas paliek tuvs.”
Otrreiz uz Itāliju Niklāvs Strunke aizbrauca 1926. gada maijā un palika līdz nākamā gada sākumam. Šai ceļojumā viņš ilgāk uzturējās Florencē un apceļoja Toskānas apkārtni. Abu braucienu laikā viņš daudz strādāja. Līdzās pasūtījumu darbiem kā, piemēram, grāmatu ilustrācijām, kuri ceļoja atpakaļ uz Latviju un nodrošināja nelielus ienākumus, Strunke azartiski dokumentēja Itālijas ainavu iespaidus, īpaši iedvesmojoties pilsētu arhitektūras vienkāršībā, ģeometriskumā, sastingušajā vitalitātē. Tie lielākoties bija neliela izmēra akvareļi, guašas gleznojumi, sēpijas mazgājumi, tušas, zīmuļa un sangīnas zīmējumi vai jauktu tehniku autordarbi.
Neliels ieskats šai Niklāva Strunkes “Itālijas vizuālajā dienasgrāmatā” būs redzams izstādē “Niklāvs Strunke. Itālijas ainavas”. Ar dažiem Itālijas skatiem Strunke dažkārt papildināja arī vēstules draugiem. Izstādē eksponēti daži paraugi arī no šāda veida mākslinieka darbiem. Divas Niklāva Strunkes zīmētās Itālijas ainavas ir arī Jāņa Akuratera kolekcijā. Zināms, ka vienu no tām Jānim Akurateram pārvedis kāds no Florences pārbraucis ekskursants. Savukārt, kā tieši Akuraters ieguvis otru – ainavu ar Fjezoles katedrāles zvanu torni – nav zināms.
Akuratera muzejā izstādē – veltījumā mākslinieka 130. jubilejas gadam apskatāmi Niklāva Strunkes darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā rakstniecības muzeja kolekcijām.
Jāņa Akuratera muzejs
Ojāra Vācieša iela 6a, Rīga
Ditas Lūses izstāde “Cita gaisma”
un
Jāņa Bartaševica izstāde “Alise Aizspogulijā”
teātra namā “Jūras vārti”
līdz 29. decembrim
Teātra namā “Jūras vārti līdz 29. decembrim skatāmas divas izstādes – Ditas Lūses gleznu izstāde “Cita gaisma” un Jāņa Bartaševica fotoizstāde “Alise Aizspogulijā”.
Ditas Lūses gleznas veido sava veida stāstu par gaismu kā tēlu, kas izgaismo dažādas lietas, par kurām vērts aizdomāties šajā tumšajā rudens laikā. “Gaisma vizuālajā mākslā vienmēr ir svarīga, taču mani interesē gleznot gaismu kā objektu un laiku kā tagadni, kurā saplūst atmiņas par pagātni un šobrīd redzamais. Mirklīgā rentgena staru prizma dod iespēju apturēt mirkli, atsegt neredzamo, ļoti personisko nospiedumu. Gaismas uzplaiksnījumā kauli pārvēršas par nosacītu ornamentu, par musturu. Dzīvo radību kaulu ornamenti, kurus gleznoju, filozofiski atgādina arī par mirstīgumu, par dzīvi, par atvēlēto laiku. Laiks, tikai pagātnes formā, ir klātesošs arī flīžu rakstos, marmora grīdu musturos un ažūros metālkalumos. Man gribētos manos darbos radīt ilūziju, ka laiks darbojas kā vēl viena jeb ceturtā dimensija, un ļaut atraisīties skatītāja iztēlei. Un mākslas darbs, ja man tas izdodas, satver skatītāju un uz brīdi ļauj būt ārpus laika. Lakoniskā krāsu palete ļauj attīrīt vēstījumu no liekā un kāpināt emocionālo piesātinājumu. Rentgena staru izgaismoto brīnumu mēs varam redzēt tikai pateicoties melnajam fonam, kurš izceļ skaistos, no pelēka līdz spoži baltam ornamentālos rakstus. Melnais bez baltā, gaišā ir dziļums, klusums, tumsa. Lai iegūtu harmoniju, melnais jāpaceļ citos augstumos, atmodinot gaismu,” tā stāsta autore.
Galerijā melnbalto fotogrāfiju meistars, arhitekts Jānis Bartaševics piedāvā savu redzējumu par slaveno Luisa Kerola varoni Alisi Aizpogulijā, iekļaujot to mūsdienu ainavā. Izstādē “Alise Aizspogulijā” ir arī citi stāsta tēli un dažādas noskaņas. Darbos tiek meklēta robeža, starp reālo un nereālo, materiālo un nemateriālo, kas liek skatītājam paskatīties ārpus ierāmētā kadra, redzēt ikdienā nesaskatāmo. Jāpiezīmē, ka bildes nav fotošopa montāža, bet autors fotografējot izmanto stiklu, lai ar atspīdumu aprisēm realizētu radošo ieceri.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Izstāde “Papīrs. Āda. Porcelāns”
Liepājas muzejā
līdz 5. janvārim, 2025
Līdz 2025. gada 5. janvārim Liepājas muzeja anfilādē skatāma izstāde “Papīrs. Āda. Porcelāns”, kurā piedalās 11 dažādu nozaru mākslinieces no Liepājas, Rīgas, Ogres, Ikšķiles un Kauņas – Liene Eltermane, Signe Kraukle, Inga Galvāne, Žanete Žvīgure, Ilze Karlsone, Kristīne Švarca, Anita Ozoliņa, Karīna Kēberga, Lolita Grabauskiene, Ramute Toliušīte (Ramute Toliušyte) un Relita Miele.
Izstādē skatāmas gan izsmalcinātas papīra skulptūras, gan smalkas ādas kompozīcijas un delikāti porcelāna darbi, un katrā no tiem mākslinieces demonstrē izvēlēto materiālu unikālās īpašības.
Izstādes kuratore Liene Eltermane uzsver, ka papīrs – tā faktūra, svars un krāsa – iedvesmo radīt. To var burzīt, locīt un veidot. Savukārt ādai kā materiālam ir daudz dažādu tehnisku risinājumu. Pazīstot materiālu, var veidot grafiskas, gleznieciskas un skulpturālas kompozīcijas.
Turpretī porcelāns, ko arī dēvē par “balto zeltu”, ir izsmalcināts un pakļāvīgs materiāls, kas jau gadsimtiem ilgi valdzinājis gan māksliniekus, gan mākslas cienītājus. Tā unikālās īpašības, gludā un stiklam līdzīgā virsma, padara to par izsmalcinātu mākslinieciskās izteiksmes līdzekli. Kopā šie trīs tik dažādie materiāli harmoniski apvienojas izstādē Liepājas muzejā.
Mākslinieces kopā savedusi jaunība un studiju laiks. Vairums no viņām ir beigušas studijas Tallinas Mākslas institūtā (tagad – Igaunijas Mākslas akadēmija) interjera, metāla un ādas specialitātēs. Darba mūžs lielākoties aizritējis mākslas pedagoģijā. Pēdējos gados ir sekojusi regulāra radoša darbība profesionālos mākslas simpozijos un arī sadarbība mazākās grupās.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
