Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Diskusija “Padomju okupācijas pieminekļi kā disonējošais mantojums”
Mākslas akadēmijas pagalma korpusā
12. aprīlis / plkst. 18.00
Ivars Drulle - priekšlikums Andreja Upīša piemineklim. 2023
12. aprīlī plkst. 18.00 Latvijas Mākslas akadēmijas pagalma korpusā notiks Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrības organizēta diskusija par padomju okupācijas pieminekļiem kā disonējošo mantojumu. Diskusijas dalībnieki: Solvita Krese, Rihards Pētersons, Jānis Taurens, Arta Vārpa. Moderatore: Ieva Astahovska.
Līdz ar Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanu Ukrainā, Austrumeiropā un postpadomju reģionā jaunu aktualitāti ieguvuši dekolonizācijas un desovjetizācijas jautājumi, kas liek kritiski pārskatīt koloniālo un okupācijas matojumu. Viens no polemiskākajiem ir izvērties jautājums par publiskās telpas “attīrīšanu” no pagātnes simboliem – padomju okupācijas varas pieminekļiem. Šī procesa pirmajā vilnī 2022. gadā Latvijā tika nojaukti vairāki desmiti padomju varai un tās armijai veltītie pieminekļi. Šogad pēc Publiskās atmiņas centra iesnieguma Rīgas pieminekļu padome pieņēma konsultatīvu lēmumu demontēt vai no Rīgas pilsētas centra pārvietot vairāku literātu pieminekļus un piemiņas plāksnes – Andrejam Upītim, Annai Saksei, Aleksandram Puškinam, arī zinātniekam Mstislavam Keldišam un vēsturniekam Jānim Zutim.
Polarizētajos viedokļos par šo tēmu izskan gan prasības pārrakstīt vēsturi un izskaust no publiskās telpas notikumu un personu piemiņu, kas godina totalitāro režīmu, rusifikācijas politiku un kolaboracionismu, no vienas puses, gan bažas par vēstures vienkāršošanu un revizionismu, piemiņas šķelšanu un cenzūru, kā arī vēstures pētniecības aizvietošanu ar politiskām interpretācijām un līdzīgu vēstures pārrakstīšanas praksi, kāda tika piekopta okupācijas apstākļos, no otras puses. Šī viedokļu polarizācija uzrāda virkni problēmu un pretrunu – apelēšanu pie kādiem vienotiem, taču nedefinētiem kritērijiem šo pieminekļu izvērtēšanā, šodien ideoloģiski nepareizās pagātnes izdzēšanu no publiskās telpas, un politizētu argumentu dominēšanu pār citiem skatpunktiem.
Vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni, un vai mākslas un kultūras vērtības var nošķirt no politiskā konteksta? Vai pieminekļi nevar būt daļa no vēstures skaidrošanas un aktualizēšanas procesa, tostarp par okupācijas laika ideoloģiskajām, kultūras un cilvēciskajām pretrunām? Varbūt iespējams šo pieminekļus nevis aizvākt, bet iesaistīt komunikācijā par totalitārisma režīmu publiskajā diskursā, tos rekontekstualizēt un tiem piešķirt jaunas nozīmes? Kādi pieminekļi mums ir vajadzīgi šodien un kāpēc?
Latvijas Mākslas akadēmijas pagalma korpuss
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Amerikāņu komponista un pianista Roberta Flaica koncerts
TUR_telpas izstāžu zālē
12. aprīlis / plkst. 19.00
Foto: Kristina Rezviha
Laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpa 12. aprīlī plkst. 19:00 amerikāņu komponists un pianists Roberts Flaics kopā ar komponisti Alisi Rancāni un pianistu Rihardu Plešanovu muzikāli mijiedarbosies ar mākslinieces Maijas Kurševas instalāciju “Lapa uz lapas”. Roberta un viņa viesu muzikālās refleksijas koncerts būs trešais un nu jau pēdējais koncerts ziemas izstāžu ciklā “No aukstuma gaismā”.
Divi pianisti pie vienām klavierēm – spēlējot reizēm solo, reizēm kopā – izstādes trauslums atspoguļots telpas rezonansē, muzikālā materiāla cilpās un vēsturiskās klavierēs. Šīs trauslās skaņas tiek atdzīvinātas, pakāpeniski attīstoties elektroniskā skaņas ainavā.
Kurševas izstāde “Lapa uz lapas”, kas skatāma līdz 29. aprīlim, sastāv no 300 zīmējumiem, kas veidoti ar laku uz puscaurspīdīga zīdpapīra un animācijas cilpas, kas radīta no šiem zīmējumiem. Klasiskās animācijas tehnikā veidotā animācijā redzama vējā plīvojoša papīra lapa. Maigā un nomierinošā kustība ir dabiska un mierīga kā elpošana. Attēlu miglainā materialitāte rada viegluma sajūtu un piešķir vērojumam papildus pieredzi. Pašreflektējošā mākslasdarba formālais aspekts fokusējas uz cilpas principu, kurā aizturētais laiks atklājas atsevišķu mirkļu virknē, atgriežas sākuma punktā un atkārtojas no jauna. Animācijas kadri, kas eksponēti kā atsevišķi zīmējumi telpā un kā animācijas cilpa monitorā, rada sajūtu par telpas dinamiku un laika telpiskumu. “Lapa uz lapas” aicina skatītāju uz rāmām un mierinošām domām par laiku, telpu un kustību.
Amerikā dzimušais Roberts Flaics absolvējis gan bakalaura, gan maģistra studijas Džuljarda skolā pie pasniedzējiem Hankvana Čena un Džūliana Mārtina. Roberts debitējis Karnegī zālē Ņujorkā 2021. gada oktobrī, koncertējis 25 ASV pavalstīs un 17 valstīs visā pasaulē, tostarp koncertzālē “Latvija”, Metropolitēna mākslas muzejā un citviet.
TUR_telpa
Tallinas iela 10, Rīga
Andas Munkevicas un stikla dizaina studijas “AM studio”
vitrāžu un stikla skulptūru izstāde “Attēla gaisma”
“Dauderos”
12. aprīlis–18. jūnijam
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā no 12. aprīļa līdz 18. jūnijam būs apskatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas un stikla dizaina studijas “AM studio” vitrāžu un stikla skulptūru izstāde “Attēla gaisma”.
Anda Munkevica ir Latvijas vadošā stikla māksliniece, kura ar stiklu strādā vairāk nekā trīsdesmit gadus. “Stikls – tā ir iemiesojusies gaisma. Gaisma, kas iekapsulēta materiālā. Vertikālā gaisma, kas atver vārtus iekšējai dimensijai un bezgalībai,” saka māksliniece, kura teicami pārzina stikla apstrādes tehnikas un tehnoloģijas. Viņas darbiem raksturīgs monumentāls vēriens, tie ir arī vizuāli krāšņi. Tajos ietvertais simbolisms un emocionalitāte liek domāt par lielajiem jautājumiem un meklēt uz tiem atbildes.
Izstādē “Attēla gaisma” eksponētas pēdējos gados tapušās lielformāta vitrāžas un stikla skulptūru kompozīcijas, kurām papildus dimensiju piešķir “Dauderu” Lielā salona grezno 19. gs. beigu griestu atspulgi un gaismas staru projekcijas. Saruna starp vēsturisko un mūsdienīgo te risinās arī tādēļ, ka “Dauderu” namā saglabājušās vairākas vēl 19. gadsimta beigās darinātās vēsturiskās vitrāžas. Vēsturiskās vitrāžas namā saglabājušās arī citās telpās.
“Kāpēc stikls? Es strādāju, dzīvoju un domāju šajā materiālā. Tas vienlaicīgi ir spēcīgs un trausls, ugunīgs un ledains. Materiāls, kas nepiedod kļūdas. Tas paņem laiku, spēku, sviedrus un asaras, pretī dodot prieku, svētku un neaprakstāmas laimes sajūtu. Izmantoju šo materiālu, lai atklātu domu un sajūtu telpu, tās iekšējo struktūru un būtību, iepludinātu tajā gaismu,” tā Anda Munkevica raksturo savu noturīgo interesi par stiklu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Sarkandaugava
Germana Ermiča personālizstāde “Plūstoši”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
13. aprīlis–28. maijs
No 13. aprīļa līdz 28. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma starptautiski atzītā latviešu dizainera Germana Ermiča pirmā personālizstāde Latvijā “Plūstoši”. Izstāde apkopo Germana Ermiča nozīmīgāko veikumu kopš viņa studijas dibināšanas 2014. gadā, atklājot dizainera radošo procesu un filozofiju. Savā praksē apvienojot dizaina un mākslas paņēmienus, Germans Ermičs rada spilgtus darbus, kurus pazīst un augstu vērtē visā pasaulē. Viņa pieeju raksturo pakāpeniska, neatlaidīga tuvošanās galarezultātam, tiecoties piešķirt apveidu nemateriālām parādībām, meklējot jaunus tehnoloģiskus paņēmienus un eksperimentējot ar krāsām un materiāliem.
Būtiska autora rokraksta iezīme ir glezniecisks darbs ar krāsu stiklā – viņa mēbeļu caurspīdīgās virsmas piesātina plūstošas toņu pārejas. Taču krāsa Germana Ermiča darbos nav tikai estētiska piedeva – mākslinieks to izmanto formas veidošanai. “Krāsas piešķiršana objektam parasti tiek uzskatīta par vienu no noslēdzošajiem dizaina procesa soļiem. Tā vietā, lai vienkārši nokrāsotu priekšmetu, es sāku savu radošo procesu no krāsas, pētot krāsas un formas mijiedarbību objektā, kā krāsa var mainīt objekta uztveri un definēt tā formu,” stāsta Germans Ermičs.
Lai gan Germana Ermiča idejas līdz šim visbiežāk īstenotas stiklā, dizainers strādā arī ar metālu, tekstilu, akmeni un citiem materiāliem. Tajos viņš eksperimentē gan ar krāsu un formu, gan novatoriskām tehnoloģijām, piemēram, radot oriģinālu virsmas apstrādes metodi, kas izceļ akmens dabīgo dzīslojumu, nevis pakļauj to ģeometrijas likumiem.
Izstādes kuratore ir arhitekte, urbāniste un publiciste Evelīna Ozola, ekspozīcijas tapšanā piedalījās fotogrāfs Filips Šmits un mūziķis Artūrs Liepiņš.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Lienes Pavlovskas izstāde “Staigājot atrastos zābakos”
galerijā DOM
13.–29. aprīlis
No13. līdz 29. aprīlim galerijā DOM būs skatāma Lienes Pavlovskas izstāde “Staigājot atrastos zābakos”. Izstādes pamatā ir interese par arhitektūru un pilsētvidi kā kolektīvo vēlmju ierosinātāju un otrādi – kā kolektīvas vēlmes tiek veidotas un kā tās ietekmē apkārtējo cilvēka radīto vai pārveidoto vidi. Izstādes sākuma punkts ir mākslinieces darbs Helsinku Internacionālās mākslas programmas rezidences ietvaros (HIAP 2020), Nidas mākslas kolonijas rezidences ietvaros (NAC 2020), kā arī mākslinieciskais darbs pie instalācijas un vienlaicīgi arī Homo Novus festivāla centra “Atrastos zābakos” (2021). Izstādi pavadīs kuratores Zanes Zajančkauskas radīts teksts.
Liene Pavlovska ir vizuālā māksliniece, kura domā un strādā mijiedarbē ar telpu. Pavlovska studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļā un Sandberga institūtā, Studio for Immediate Spaces. Viņas darbu pamatā ir interese par sociāli-ekonomisko iekārtu modeļiem, no tiem izrietošajām kolektīvajām vēlmēm un tam, kā tie nosaka cilvēku un citu būtņu kopā dzīvošanu.
Galerija DOM
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Latvijas Mākslinieku savienība aicina pieteikties dalībai
ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa”
pieteikšanās līdz 13. aprīlim
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) izsludinājusi pieteikšanos dalībai LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa”.
LMS biedri, profesionāli Latvijas un Ukrainas mākslinieki, vizuālās mākslas un dizaina nozaru vidusskolu un augstskolu studenti ir aicināti pieteikt savu dalību izstādei “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa” ar 1 (vienu) vizuālās mākslas darbu, kas tapis laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam. Pieteikto darbu izpildījuma tehnika nav ierobežota, taču multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku. Aizpildītu pieteikuma anketu - https://failiem.lv/u/e9ygb2wt6, autora CV, kā arī pieteiktā darba attēlu sūtīt uz e-pastu: lms.makslasdienas@inbox.lv. Pieteikumi dalībai izstādē tiek pieņemti līdz 13. aprīlim.
LMS rīkotajā ikgadējā izstādē “Mākslas dienas” mākslinieki veido demokrātisku, brīvu mākslas ainu. Ukrainas karš ir izraisījis sociālo un kultūras šoku plašā areālā. Radošai apziņai šobrīd ir tendence rotēt atspulgos, refleksijās, raisīt atmiņu blokus, zīmēt emocionālo stabilitāti arī kā humāno pretmetu Krievijas agresijai. 2023. gada “Mākslas dienu” tēma – “Atspulgs. Atmiņa” – ir mākslinieciskās identitātes meklējumi kara kontekstā, aicinot māksliniekus meklēt jaunas radošās formas, rosina māksliniekus savās emocijās rast pozitīvu risinājumu un sapņos būvēt nākotnes cerības.
Izstādei “Mākslas dienas 2023. Atspulgs. Atmiņa” iesniegtie darbi tiks eksponēti LMS galerijā no 21. aprīļa līdz 21. maijam.
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Jutas Rindinas personālizstāde “Variācijas par tēmu”
Rīgas Porcelāna muzejā
14. aprīlis–11. jūnijs
Juta Rindina. “Lotofāgs”. 2020. Foto: Gvido Kajons
No 14. aprīļa līdz 11. jūnijam Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma Jutas Rindinas personālizstāde “Variācijas par tēmu”.
Māksliniece Juta Rindina dēvē sevi par eklektiķi un pļāpīgu stāstnieci. Sekot līdzi viņas stāstiem porcelānā, mālā, akmensmasā ir aizraujoši, jo tie ir vizuāli izteiksmīgi, asprātīgi un neordināri. Kaut gan autore ļoti apzināti runā par pavisam ikdienišķām tēmām, viņa tās risina neparastā veidā – apgriež kājām gaisā visu ierasto un pārsteidz skatītāju nesagatavotu.
Juta Rindina savu izteiksmīgo manieri Latvijas keramikas kopainā iezīmējusi spilgti un pārliecinoši. Labprāt strādā ar kompozīcijām no vairākiem elementiem, veidojot gan klusās dabas, gan figurālus darbus. Tieši figūra – cilvēka un dzīvnieku – autores daiļradē parādās visregulārāk. Māksliniecei patīk mainīt un variēt savu stilu atkarībā no garastāvokļa.
Izstādē “Variācijas par tēmu” māksliniece atskatās uz savu radošo darbību, tapušajiem mākslas darbiem un mijiedarbojas ar tiem. Kāda darbu grupa ir pārskatīta un papildināta ar jauniem elementiem, cita – izcelta no daudzu gadu aizmirstības, savukārt dažas – tapušas no jauna īpaši šai personālizstādei Rīgas Porcelāna muzejā. Mākslinieces uzburto tēlu raksturs izstaro prieku un sirsnību, formā dominē apaļas un liektas līnijas. Savukārt priekšmetiskā vide rada scenogrāfisku fonu, atsevišķas detaļas saglabā ģeometriskas figūras nosacītību. Jutas Rindinas darbos viengabalainas formas apvienotas ar smalki izstrādātām tēlnieciskām detaļām. Autore labprāt izmanto kontrastus: gluds pret raupju, spīdīgs pret matētu. Virsmas apstrādē izmantoti ornamentāli raksti, līnija un gleznieciski triepieni vai šļakstieni. Māksliniece pilnībā izmanto keramikas piedāvāto iespēju veidot formu, kā arī gleznot un zīmēt uz materiāla virsmas.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga
Tekstilmākslinieces Intas Amoliņas personālizstāde “Atgriešanās”
Rīgas Vāgnera namā
14.–29. aprīlis
No 14. līdz 29. aprīlim Rīgas Vāgnera namā būs skatāma tekstilmākslinieces Intas Amoliņas personālizstāde “Atgriešanās”, apmeklētājiem parādot tekstilmākslas daudzveidību un īpaši izceļot šīs nozares tehniku – tekstilmozaīku.
Izstādē būs redzami astoņpadsmit no 1992. līdz 2023. gadam radīti mākslinieces darbi – gan lieli gultas pārklāji, gan sienas dekori, kas iekļauj dažādas auduma apstrādes tehnikas – batiku, izšūšanu, apgleznošanu un apdruku.
20. gs. vidū Eiropā, Skandināvijā un Amerikas Savienotajās Valstīs tekstilmozaīka līdzās amatniecībai izveidojās par unikālu tekstilmākslas atzaru. Latvijā līdz pagājušā gadsimta vidum tekstilmozaīka nebija izplatīta (izpalika pārmantošanas process) un lokālā informācijas telpā par to nebija pieejama informācija. Tādēļ, īpaši izceļami ir 1983. gadā veiktie tekstilmākslinieces Intas Amoliņas pirmie mēģinājumi pētīt un interpretēt teksilmozaīkas tehnikas iespējas profesionālās tekstilmākslas kontekstā. Jaunatklātā tehnika, Intai Amoliņai kļuva par galveno mākslas izteiksmes formu, ko prasmīgi pārvērsa izcilos tekstildarbos un vairākās tekstilmozaīkas darbu kolekcijās. “Tekstilmozaīka ir spēle ar auduma blīvumu, struktūru, krāsu, spīdumu un tā apstrādi – batiku, apdruku, izšuvumu, apgleznošanu. Tā ir liela draudzība ar audumu un diegiem,” tā Amoliņa.
Daba ir mākslinieces iedvesmas avots, kas realizējas ģeometriskās kompozīcijās. Daļa no izstādē apskatāmām tekstilijām būs tonāli piesātināti, ģeometriskās formās balstīti tekstilmozaīkas mākslas darbi, kas bagātina Latvijas tekstilmākslas kopainu jau 30 gadu garumā.
Vāgnera nams
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Maijas Rezenbergas grafikas darbu izstāde “Valdošie vēji”
Galerijā “Romas dārzs” Liepājā
14. aprīlis–2. jūlijs
Maija Rezenberga. Zīmējums
No 14. aprīļa līdz 2. jūlijam Liepājā, galerijā “Romas dārzs” būs skatāma mākslinieces Maijas Rezenbergas grafikas darbu izstāde “Valdošie vēji”, kurā tiks izstādīti divdesmit pēdējo trīs gadu laikā tapušie grafikas darbi, kuri izpildīti unikālās grafikas tehnikā, ir vienā eksemplārā un iepriekš nav tikuši izstādīti. Maijas Rezenbergas klusais un apdomīgais vērotājas skatiens atspoguļojas filigrānajās tintes līnijās – kompozīcijas ir pārdomātas, izsvērtas, un formu valoda ir skaidra. Taču patiesībā māksliniece ir kā vējš, kas negaidīti saceļas un izjauc kārtīgi saķemmētu frizūru. Smalkā grafikas valoda stāsta par ironiskām, bieži vien abstraktām būtnēm, kurās spoguļojas vienlaikus cilvēcīgi saprotamas, tomēr klusībā peltas un negribētas rakstura iezīmes un situācijas.
Maijas Rezenbergas grafikās tvertā šķietamā ikdienība vedina uzdot jautājumus par šauro robežu starp ētisko un neētisko, labo un ļauno.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Edvīna Vecumnieka un Daiņa Bērziņa akvareļu un pasteļu izstāde
Rīgas Latviešu biedrības namā
14. aprīlis–14. maijs
No 14. aprīļa līdz 14. maijam Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē būs skatāma arhitektu Edvīna Vecumnieka un Daiņa Bērziņa akvareļu un pasteļu izstāde. Abus arhitektus saista ne vien vairāk kā divdesmit gadus ilgs darbs kopīgi veidotā arhitektu birojā, bet arī radošas izpausmes tēlotājmākslā.
Edvīns Vecumnieks un Dainis Bērziņš gadu gaitā izstrādājuši un īstenojuši būvprojektus gan dzīvojamām un publiskām ēkām, interjeriem, publiskās ārtelpas risinājumiem un vides objektiem, gan ēku renovācijai un revitalizācijai. Strādāts arī pie tādu nacionāli nozīmīgu arhitektūras pieminekļu kā Rīgas Brāļu kapi un Brīvības piemineklis uzturēšanas un restaurācijas.
Līdzās celtniecības projektiem, ilgstošā sadarbībā ar tēlniekiem Artu Dumpi un Ģirtu Burvi, izstrādāti un īstenoti projekti, kas apvieno arhitektūru un tēlotājmākslas sintēzes elementus. Tā, piemēram, veidoti piemiņas ansambļi Otrā pasaules karā kritušajiem latviešu leģiona karavīriem Lestenē, projektēti apvienoti apbedījumu ansambļi Otrā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem Beberbeķos, Rīgas II Meža kapos un Valkā.
Edvīns Vecumnieks (1935) arhitekta arodā darbojas vairāk kā 60 gadus. Kopš arhitektūras studenta gadiem EdvīnuVecumnieku interesējusi akvareļglezniecība, mākslinieciskās iemaņas apgūstot tēlnieka Kārļa Baumaņa vadībā arhitektūras fakultātē.
Dainis Bērziņš (1955) arhitekta specialitātē aizvadījis visu mūžu. Ilgstoši strādājis par docētāju Rīgas Tehniskas universitātes Arhitektūras fakultātē. Vienlaikus darbībai arhitektūrā arī zīmējis un gleznojis. Dainis Bērziņš ir Liepājas mākslinieku biedrības “Mākslas kolēģi” biedrs. Galvenokārt glezno ainavas pasteļa tehnikā tieši dabā, darbu pabeidzot praktiski vienā paņēmienā. Retāk tiek zīmētas vai gleznotas klusās dabas, portreti, akti.
Rīgas Latviešu biedrības nams
Merķeļa iela 13, Rīga
Svetlanas Saveļjevas mākslas darbs “Cerību impulsi”
Galerijā ”Romas dārzs” Liepājā
no 14. aprīļa
Mākslinieces Svetlanas Saveļjevas portrets ar tēlniecības darbu “Cerību impulsi”
No 14. aprīļa galerijā “Romas dārzs” Liepājas Mazākajā izstāžu telpā “Mākslas ala” būs skatāms Svetlanas Saveļjevas mākslas darbs “Cerību impulsi”. Izveidotais darbs ir abstrahēts cilvēka portrets. Tā smalko un sarežģīti sapīto struktūru veido stieples un to savienojumi, gluži kā šūnu tīkls dzīvajās būtnēs. Radītās galvas poza ar uzrauto zodu izsaka cerību. Savukārt materiāla mirdzošās īpašības parāda impulsus vienotajā darba sistēmā. Darba ideja pauž cilvēka sarežģīti izveidotā organisma nebeidzamu spēku un dabas iekārtas skaistumu.
Svetlanas Saveļjevas mākslas darbi atspoguļo mākslinieces subjektīvos filozofiskos novērojumus par cilvēku raksturīgo, tipisko vai spontāno uzvedību un darbību, saskaroties ar šī laikmeta sociālajām problēmām vai uzskatiem. Radot savus darbus, viņai svarīgi just, ka nav nodalāma no tā. Lai arī par ko māksliniece tēlos būtu runājusi, tajā brīdī skulptūrās attēlotais ir viņa pati. Radītajās skulptūrās ir izveidoti reālas pasaules cilvēki ar tiem raksturīgiem tikumiem un netikumiem, uzvedības paradumiem, emocijām un tieksmēm. Savukārt mākslas darba satura izvēle ir cieši saistīta ar sabiedrībā notiekošo. Katra cilvēka domas atrodas nemitīgā dialogā starp eksistenciālajiem jautājumiem un laicīgajiem uzdevumiem. Mēs bieži tās pārskatām un mainām, meklējot atbildes un jaunas interpretācijas par cilvēces jau sen zināmu būtību.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Evijas Freidenfeldes izstāde “Tumšās ontoloģijas I”
Radošajā kvartālā “Provodņiks”
līdz 15.maijam
Foto: Toms Svilans
Līdz 15.maijam radošajā kvartālā “Provodņiks” skatāma mākslinieces Evijas Freidenfeldes izstāde “Tumšās ontoloģijas I”. Māksliniece grafikas tehnikās ir radījusi dažāda formāta darbus, reflektējot par baiļu fenomenu un tās izpausmes formām.
Bailes ir viena no senākajām un instinktīvākajām jūtām, kas kopš seniem laikiem nodrošināja cilvēku izdzīvošanu. Tumšās emocijas var pārņemt mūs neatkarīgi no mūsu zināšanām par tām. Taču bailes iespējams pakļaut eksperimentāliem pētījumiem un tās var vadīt. Mākslā balstītais pētījums ir mākslinieces atbilde uz personiskajām fobijām, uz iepriekšējo 3 gadu ilgušo pasaules pandēmiju un Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu izraisīto baiļu slogu.
Māksliniece Evija Freidenfelde izvirzīja pieņēmumu, ka dabiskas izcelsmes nepatīkamas emocijas un objekti nav neglīti un no tā visa nav jāizvairās. Projekta ietvaros māksliniece pievērsās baiļu fenomena vizuālās formas un faktūras meklējumiem. Veicot eksperimentus ar materiāliem, māksliniece nebeidza domāt par dažādās baiļu formām. Tas bija ne tikai darbs ar materiālu, bet māksliniece fiziski strādāja ar bailēm.
Materiālu izvēlē māksliniece solidarizējas ar “zaļo domāšanu” un materiālu otrreizējo izmantošanu. Mākslas darbi ir radīti uz iepakojuma papīra un kartona, kas iegūts no veikalā nopirkto lietu iesaiņojumiem materiāliem. Darbus māksliniece veidojusi ar grafīta zīmuli un grafikas augstspieduma tehnikā, pakļaujot materiālu deformācijai.
Māksliniece ar saviem mākslas darbiem aicina cilvēkus pārdomāt skata punktu uz negatīvo, lai bailes nepārvēršas par nenovēršamu dzīves sastāvdaļu.
Radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
Paulas Stutiņas gleznu izstāde “piezīmes”
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”
līdz 15. maijam
Līdz 15. maijam Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma Paulas Stutiņas personālizstāde “piezīmes”.
Par izstādi māksliniece saka – “Izstādē redzamie darbi ir pirmie, ko gleznoju bez citu komentāriem vai ieteikumiem, bez uzdevuma, tēmas un absolūtas mākslas likumu ievērošanas. Visi darbi ir abstrakti un bez nosaukumiem. Man nav svarīgi jums skaidrot, ko tajos redzu es, vai kāda ir to nozīme, es gribu aicināt katru no jums tur ieraudzīt kaut ko sev – visas atbildes, sajūtas un pārdomas ir patiesas. Šiem mākslas darbiem nav vienotas tēmas vai kopīgs stāsts, tie ir kā ieraksti dienasgrāmatā, katrs par savu dienu un tās notikumiem vai pārdzīvojumiem – piezīmes. Līdzīgi kā mūzika, abstraktā māksla aizskar katru individuāli un personiski. Vajag tikai ļauties, ieklausīties sevī un noticēt tam, ko dzirdi.”
Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27, Rīga
Irinas Ošlejas darbu izstāde “Pamosties sapnī”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
līdz 28. maijam
Irina Ošleja “Balle”. 2015. Audekls, eļļa, 179 x 120 cm. No Daugavpils Marka Rotko mākslas centra krājuma
Līdz 28. maijam muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” sadarbībā ar Kārli Ošleju, Daugavpils Marka Rotko Mākslas centru un Francijas Institūta Latvijā atbalstu ir skatāma Irinas Ošlejas izstāde “Pamosties sapnī”, kurā izkārtoti divdesmit mākslas darbi eļļas un akrila tehnikā, rosinot ieskatīties autores sapņos par cilvēku laikā un telpā.
Ar māksliniecei vien raksturīgo autortehniku, kurā jaušams arī jūgendstila līniju un krāsu gammas pieskāriens, izstādē apskatāmas gleznas, kurās Irina Ošleja (1966-2021) krāsās un līnijās fiksējusi sapņus. Autores pārdomu un sapņu vizualizācijas rosina ieskatīties sevī un uzdrošināties vaicāt dzīves lielos jautājumus. “Sapņi ir galvenais manas daiļrades iedvesmas un sižetu avots. Gleznojot un zīmējot, es cenšos attēlot sapnī piedzīvoto atmosfēru un iespaidu, kādu tas uz mani atstāj. Darbi ne tikai attēlo sapnī redzēto, bet arī apkopo tā izraisītās emocijas un pārdomas, kas sasaucas ar kolektīvām vērtībām.”
Ar Irinas Ošlejas vārdu saistās izsmalcināts, bet vienlaikus drosmīgs un skaudrs vēstījums.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12, Rīga
Eiropas fotogrāfijas platforma “Futures” uzņem Baltijas māksliniekus
Foto: Zane Priede
Biedrība ISSP izziņojusi Baltijas māksliniekus, kuri šogad izvirzīti dalībai Eiropas fotogrāfijas platformā “Futures”: Reinis Hofmanis, Zane Priede, Jurģis Peters, Ieva Baltadonīte (LT) un Kloe Jancis (EE). Lai arī izvēlētie mākslinieki pārstāv dažādas pieejas fotogrāfijas medijam, viņus vieno interese par cilvēku, kā arī mūsdienās aktuālu tēmu, piemēram, migrācijas, identitātes, vēstures, digitalizācijas un ekoloģijas, izpēte savā radošajā darbā. Projekti, ar kuriem izvēlētie autori pieteikti platformā, reflektē par realitāti, kurā esam neviļus ievilkti, un atspoguļo šodienas fenomenoloģiju, kur cilvēku ikdienu virza kara un klimata krīzes neskaidrības.
Kopš kļūšanas par platformas partneri 2022. gadā, ISSP kā vienu no saviem mērķiem nosauc Latvijas un Baltijas reģiona mākslinieku starptautiskās atpazīstamības veicināšanu.
Fotogrāfijas platforma “Futures” apvieno Eiropas fotogrāfijas kopienu, lai atbalstītu jauno un jau sevi pieteikušo mākslinieku profesionālo attīstību, popularizējot mākslinieku darbus un nodrošinot piekļuvi starptautiskam tirgus un auditorijas tīklam. Šobrīd platformā aktīvi darbojas 18 fotogrāfijas organizācijas, kas katru gadu dalībai platformā izvirza māksliniekus, kuri iegūs piekļuvi platformas ilgtermiņa aktivitātēm profesionālās izaugsmes, mobilitātes un atpazīstamības veicināšanai. “Futures” mērķis ir veidot spēcīgāku un dinamiskāku Eiropas mākslas tīklu, kas atspoguļotu Eiropas daudzveidīgo fotogrāfijas kopienu.
Fotogrāfiju izstāde “Čiekurkalna stāsti”
Čiekurkalna filiālbibliotēkā
Aprīlī Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkā skatāma fotogrāfiju izstāde “Čiekurkalna stāsti”. Tajā piedalās 14 autori, kas vairāku mēnešu garumā darbojās autorprojektu darbnīcā. Projektā tika aicināti piedalīties Čiekurkalna iedzīvotāji, Free Riga Viskaļi – Dzīves kvalitātes dizaina institūta rezidenti un visi, kuriem interesē šī apkaime un fotogrāfija. Izstāde piedalās gan pieredzējuši fotogrāfi, gan citu profesiju pārstāvji. Uzņemt attēlus varēja arī ar mobilajiem telefoniem.
Projekta mērķis bija iepazīt Čiekurkalnu un caur fotogrāfiju katram atklāt kādu tā stāstu. Lai izzinātu apkaimi, dalībnieki devās vairākās ekskursijās pa neparastām Čiekurkalna vietām. Notika lekcijas par dažādiem fotogrāfijas jautājumiem un apkaimes vēsturi.
Nozīmīga bija darbnīcas dalībnieku atgriezeniskā saite – zināšanas par Čiekurkalnu, ko var sniegt tikai vietējie iedzīvotāji, kas te dzīvo vairākās paaudzēs, personiskā pieredze, iespaidi un viedokļi. Noslēguma izstādē redzamas visdažādākās tēmās. Tā ir apkaimes pilsētvide ar tās elementiem – logi, durvis, žogi; krāsu un pilsētas grafikas meklējumi. Vairākos stāstos ir vietas, kas saistītas ar nozīmīgiem notikumiem vēsturē vai liecina par aizgājušo laiku kā, piemēram, Čiekurkalna dzelzceļa stacija. Ielu māksla no konkrētiem objektiem līdz paralēlēm ar Banksy motīviem, kā arī fantāzijas stāsti par Čiekur-kalnieša gaitām, iedvesmojoties no pazīstamās filmas “Kalnietis”
Izstāde notiek RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas izstāžu zālē. Pēc 22.aprīļa tā turpināsies bibliotēkas dārzā.
Čiekurkalna filiālbibliotēka
Čiekurkalna 1. līnija 64, Rīga
