Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ceļojošā laikmetīgās mākslas izstāde bērniem un jauniešiem “Māksla uz riteņiem”
AB dambī
Tikai vienu dienu –5. jūnijā
Ceļojošā laikmetīgās mākslas izstāde “Māksla uz riteņiem” ir biedrības “Mākslas centrs NOASS” un mākslas studijas “Fargefabrikken” (NO) veidots unikāls laikmetīgās mākslas projekts bērniem un jauniešiem, ko radījuši mākslinieki Eva Vēvere (LV), Oda Bremnes (NO), Jurģis Peters (LV) un Zahars Ze (LV), piedāvājot interaktīvu izstādi ar 4 jauniem mākslas darbiem iepazīt mākslas mediatoru vadībā. Izstāde laika posmā no 2023. gada - 2024. aprīlim apceļo dažādas skolas Latvijas reģionos. 2023. gada pavasarī izstāde apceļojusi jau vairāk nekā 20 skolas Latvijas reģionos, uzņemot 1700 skolēnu.
Tikai vienu dienu 5. jūnijā no plkst. 15:00 līdz 21:00 apmeklētājiem būs vienīgā iespēja apskatīt izstādi – 4 unikālus mākslas darbus, kas izvietoti 2 mikroautobusos – Rīgā AB dambī. Tos iepazīt palīdzēs mākslas mediatoru vadītās tūres plkst. 15:00, 16:00 un 17:00, bet oficiālā izstādes atklāšana notiks plkst. 18:00, pēc kuras sekos arī izstādes kuratores Sandras Ķempeles vadīta tūre plkst. 18:30.
Pēc tam izstāde “Māksla uz riteņiem” atkal dosies ceļā uz skolām un pasākumiem dažādās Latvijas pilsētās, lai turpinātu iepazīstināt skolēnus vecumā no 6-18 gadiem ar laikmetīgo mākslu un veicinātu bērnu un jauniešu radošumu drošā un iekļaujošā vidē.
Ukrainas mākslinieku grupas “TIGOIS project” laikmetīgās tēlniecības un gleznu izstāde
“Mēs uzvarēsim! Переможемо!”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
6. jūnijs–22. jūlijs
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
6. jūnijs–10. jūlijs
Illja Trofimčuks. Formas transformācija
No 6. jūnija līdz 22. jūlijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (publiskajā ārtelpā pie LNB galvenās ieejas pretī Uzvaras bulvārim un Oranžērijas zālē) un no 6. jūnija līdz 10. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs apskatāma Ukrainas mākslinieku grupas “TIGOIS project” laikmetīgās tēlniecības un gleznu izstāde “Mēs uzvarēsim! Переможемо!”.
Izstādē “Mēs uzvarēsim! Переможемо!” būs eksponēti Ukrainas mākslinieku grupas “TIGOIS project” radīti darbi, kuru autori ir tēlnieki Illja Trofimčuks (grupas vadītājs), Serhijs Kraveckis, Antons Dvoržaks, Mukola Jurčaks, Danilo Turijs, Romans Turijs, un gleznotājs Vasils Stepanovs. Izstādē Rīgā būs apskatāma 60 darbu kolekcija – tēlniecības darbi metālā un gleznas.
Izstādē “Mēs uzvarēsim! Переможемо!” eksponētie darbi ir uztverami kā Ukrainas tautas varonības dienasgrāmata, kurā mākslinieki vēsta par šī brīža cīņu pret Krievijas agresiju. Tēlniecības kompozīcijās un gleznās ir tvertas spēcīgas, neretušētas emocijas, pārdzīvojumi – veltījums Mariupoles pilsētas aizstāvjiem, karā kritušajiem, nogalinātajiem bērniem.
Ekspozīcijai izvēlēto skulptūru kolekcijā vērojami gan slīpētas plastiskas formas darbi, gan tektoniski darbi, kas veidoti tiešās metināšanas tehnikā, izmantojot šāviņu atlūzu metālu. Grupa “TIGOIS project” un tās vadītājs Illja Trofimčuks kara ietekmē veido no tradīcijām atšķirīgu formveidi, veicina paradigmas maiņu Ukrainas tēlniecībā un glezniecībā, līdzīgi kā Latvija piedzīvoja paradigmas maiņu mākslā 20.gs. 80.-90. gados, kad šajā procesā būtisks bija arī ārzemju sadarbības partneru un kolēģu atbalsts.
“Mēs uzvarēsim! Переможемо!” iecerēta kā ceļojošā izstāde, kuras mērķis ir mākslas valodā iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Ukrainas pretošanos Krievijas agresijai, kā arī līdzekļu vākšana Ukrainai un tās Bruņotajiem spēkiem. Pirmo reizi “TIGOIS project” radīto kolekciju varēja aplūkot šī gada aprīlī Ļvivas Mākslas pilī, Ukrainā. Ideja izstādi “Mēs uzvarēsim! Переможемо!” radīt Rīgā pieder Ļvivas “Azov” medicīnas korpusa komandierim Jaroslavam Soloduham un māksliniekam Romānam Borodam, turpinot jau esošo nevaldības un valsts organizāciju sadarbību Ukrainas atbalstam.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
Kulturologa Dr. art. Denisa Hanova lekcija
“No Franču revolūcijas līdz modernistu manifestiem – kas sekmēja modernās mākslas rašanos”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
6. jūnijā / pulksten 17.30
Anrī Matiss. Deja. 1910. Audekls, eļļa. Valsts Ermitāžas kolekcija, Sanktpēterburga, Krievija. Publicitātes foto
6. jūnijā pulksten 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā notiks kulturologa, humanitāro zinātņu doktora, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Denisa Hanova lekcija “No Franču revolūcijas līdz modernistu manifestiem – kas sekmēja modernās mākslas rašanos”, kurā tiks pastāstīts, kādas iekšējas pretrunas un procesu uzslāņojumi raksturo 19. gadsimta kultūrtelpu Eiropā un topošajā Latvijā, kas, savukārt, noveda pie modernās mākslas attīstības.
Vēsturnieki un kultūrpētnieki, analizējot 19. gadsimta mantojumu, nākuši pie secinājuma, ka šis laikmets bija “ilgs”, proti, tā robežas ir 1789. gada Franču revolūcija un 1914. gads, kad Pirmais pasaules karš pielika punktu 19. gadsimta tendencēm, eiropieša ticībai nemitīgam progresam, spējai mainīt dabu un sociālo realitāti.
19. gadsimtā evolucionēja un parādījās vairākas kultūrprakses. Paralēli parlamentārisma kultūrai joprojām pastāvēja absolūtisms. Nacionālisms attīstījās vienlaicīgi ar eiropiešu kosmopolītisma idejām. Mākslas procesi politizējās, un no jauno mākslinieku protestiem pret klasiskās kultūras pieredzi, pagātni un dominanti izauga vairāki jauni virzieni, prakses un realitātes uztveres tehnikas: impresionisma, kubisma, futūrisma estētika, darbi un teksti tapa kā reakcijas un pretmets tradicionālajai kultūrai.
Lekcija sniegs atbildes, kā šīs “ilgā 19. gadsimta” īpatnības realizējās Eiropas un sevišķi Latvijas mākslā. Pasākums norisināsies krievu valodā (lai lekciju varētu apmeklēt arī ukraiņi, kuri pašlaik uzturas Rīgā). Dalība pasākumā ir bezmaksas, tomēr aicinām veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288 800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Rutes Martas Jansones izstāde “Palimpsests”
DOM galerijā
7.–30. jūnijs
No 7. līdz 30. jūnijam DOM galerijā būs skatāma Rutes Martas Jansones izstāde “Palimpsests”.
Palimpsests antīkajā kultūrā bija pergamentam līdzīgs materiāls, gatavots no dzīvnieka ādas. Uz tā rakstītais teksts tika nokasīts vai nomazgāts un nogludināts, lai to varētu izmantot atkārtoti, reizē saglabājot tikko nojaušamas iepriekšējo slāņu pēdas. Pats termins “palimpsests” cēlies, saliktenī apvienojot sengrieķu valodas vārdus “atkal” un “nokasīt”.
Arī cilvēka ķermenis atkarībā no tā īpašībām un konteksta, nes sevī ne tikai tā dzīves pieredzi, bet arī konotāciju un simbolu uzslāņojumu. Māksliniece caur serpentisku spēju nolobīt vēsturiskās čaulas un jutību pamanīt teksturālus zīmogus, veic tēla izpēti, izskatot tā ontoloģiskos un materiāli formālos aspektus.
Rute Marta Jansone (1996) beigusi maģistru Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā (2022) ar diplomdarbu “Zemdegas”, kas tika izstādīts arī galerijā RIXC (2023). Šobrīd studē doktorantūrā. Savā mākslinieciskajā praksē pēta arhetipus, sekojot dažādu kultūru kodiem, izjautājot cilvēka pretmetus, ķermeniskumu un kolektīvās psihes mērogus. Nodarbojas arī ar performanci.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Kultūras un mākslas festivāls “Dažādība”
7. jūnijs–21. jūlijs
No 7. jūnija līdz 21. jūlijam norisināsies pirmais kustības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīkotais Kultūras un mākslas festivāls “Dažādība”. Festivāls piedāvās plašu migrācijai, kultūru daudzveidībai un aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem veltītu bezmaksas pasākumu programmu.
Festivāls “Dažādība” piedāvās kino programmu, vizuālās mākslas programmu un dzejas lasījumus.
Festivāla vizuālās mākslas programma veidos divu nedēļu radošā darbnīca mākslinieces un pedagoģes Vikas Ekstas vadībā. Tās dalībnieki būs bēgļi, kas izmantojot fotogrāfijas, tekstus un kolāžas runās par savu pieredzi, pametot savas mājas un uzsākot dzīvi jaunā vietā. Radošā procesa gaitā tiks radīta kolektīva, eksperimentāla foto izstāde, kas tiks atklāta 20. jūnijā, Starptautiskajā bēgļu dienā Ukrainas bēgļu atbalsta centrā “Rīgas sirds” (Rātslaukums 1, Rīga). Izstāde būs apskatāma vienu mēnesi – līdz 21. jūlijam.
Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā. “Gribu palīdzēt bēgļiem” ziedojumu konts: LV24HABA0551041611130.
Kultūras festivāls “Dažādība” programma
Ģirta Muižnieka personālizstāde “Jūrmala”
Galerijā “Māksla XO”
8. jūnijs–8. jūlijs
Ģirts Muižnieks. Jūrmala. 2023, aplikācija, 205x83x27cm
No 8. jūnija līdz 8. jūlijam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Ģirta Muižnieka personālizstāde “Jūrmala”.
“Kopš piedzimšanas mirkļa es dzīvoju Lāčplēša ielā Rīgā kādā jūgendstila namā. Mana mājas sajūtas centrējās ap Aleksandra Ņevska baznīcu un Lāčplēša / Tērbatas ielas krustojumā. Visai spontānais lēmums pārcelties uz veco koka māju Jūrmalā sākotnēji nešķita kas tāds, kurš varētu mainīt manu ritmu. Taču, kļūstot par Jūrmalas vietējo, es nokļuvu pasaulē, kuras enerģētiskais lauks mani ierāva pilnīgi citā virpulī. Tagad kārtību bieži vien nosaka vējš, plūdi, sausums, karstums; dzeņi pagalmā un, lapsa pie vietējā veikala; un koka māja, kas pieprasa iedziļināšanos un mīlestību pret sevi. Jūrmalā līdzās dzīvo spožums un posts, pagātnes rēgi un skaistie tēli. Būves elements, kas ir viens no šīs izstādes atskaites punktiem, zināmā mērā ir kā simbols, nostalģiska norāde uz Jūrmalas pasauli – kāda tās daļa lēnām izzūd, izplēn un tomēr joprojām ir klātesoša. Tai nepieciešama mīlestība un vienlaikus tā spoguļo, kā dažādas realitātes un laiki pārklājas, veidojot telpu, kurā nokļūstot atklājas bezgalīgi daudzi nospiedumi. Es tos īpaši nemeklēju, tie atnāk pie manis paši.
Izstādē ir turpinājums pirms pāris gadiem aizsāktajai džutas sērijai, kuras sākumpunkts bija vēlme pietuvoties brīnuma noslēpumam; grieķu mistērijas un Bībeles sižeti; tiekšanās pēc atklāsmes un īstās realitātes, ko cilvēkam nav dots redzēt. Šī audekla sarežģītība, struktūra zināmā mērā ir kā simbols tam, cik bezgalīgi garš un nebeidzams ir ceļš pie lielajām patiesībām. Jūrmala man palīdz,” stāsta Ģirts Muižnieks.
“Ģirta Muižnieka ekspresīvo glezniecību raksturo impulsivitāte, improvizācija un krāsu izsmalcinātība... Viņa glezniecība bieži vien tiek salīdzināta ar dzeju. Viņš glezno uz grīdas: lejot, pilinot un pludinot krāsas vienu uz otras tā, lai to radītie krāsu laukumi un līniju ritmi veidotu jaunu realitāti, kas pilna ar asociācijām,” mākslinieku raksturo kurators un mākslas kritiķis Viktors Miziano.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Diskusija par kuratoru lomu mūsdienu mākslas ekosistēmā
Rīgas Fotogrāfijas biennāles (RFB) – NEXT 2023 ietvaros
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “Pilot”
8. jūnijā / pulksten 18:00
Skats no Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2023 balvas Jaunais kurators! uzvarētājas Laimas Dabertes izstādes “Atrastais laiks”. Foto Andrejs Strokins
8. jūnijā pulksten 18:00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles (RFB) – NEXT 2023 ietvaros Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “Pilot” notiks publiska diskusija par nevalstisko organizāciju kūrēšanas aspektiem mūsdienu mākslas ekosistēmā. Tajā piedalīsies mākslas kuratore Solvita Krese, mākslinieks un kurators Kaspars Groševs un neatkarīgā kuratore, pētniece un mākslas kritiķe Maija Rudovska. Diskusijas kuratore un moderatore ir mākslas zinātniece un kuratore Antra Priede.
Kopš 2020. gada pasaules un lokālā mākslas telpa ir fundamentāli mainījusies, polarizēta un no jauna būvēta pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara ietekmē. Ģeopolitiskie satricinājumi tieši ietekmē finansiālos procesus, kā arī veicina notikumus, kas samazina demokrātiskās politikas ievērošanu, kā valsts, tā kultūrpolitikas veidošanā. Šīs trauslās ekosistēmas ietvaros ir būtiski apzināties mākslas procesu organizēšanas spēku, it īpaši izceļot kuratora lomu, kas strādā kā vidutājs starp mākslinieciskās jaunrades un sociālpolitiskās turbulences temperatūras noregulēšanu.
Kūrēšanas procesus ietekmē un bieži vien ierobežo tieši ārējās vides diktētie finansiālie un nepastāvības riski, tāpēc ir nepieciešams tos izcelt publiski un ar atvērtas sadarbības palīdzību rast progresīvus attīstības virzienus.
Jāatgādina, ka līdz 15. jūlijam diskusijas norises vietā – izstāžu zālē “Pilot” skatāma latviešu kuratores, RFB – NEXT 2023 apbalvojuma “Jaunais kurators!” laureātes Laimas Dabertes veidotā grupas izstāde “Atrastais laiks”. Tajā kopā ar Dabertes darbiem skatāmi latviešu mākslinieku Kristapa Freimaņa un Armanda Andžes, un portugāļu māsklinieces Terezas Faleiru (Teresa Faleiro) darbi.
LMA izstāžu telpa “Pilot”
Vāgnera iela 3, Rīga
Jauno mediju absolventu izstāde “Retrospektropija”
Liepājas muzejā
8. jūnijs–30. jūlijs
Liepājas Universitāte “Mentalitātes”
No 8. jūnija līdz 30. jūlijam Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studiju absolventu mākslas darbu izstāde “Retrospektropija”.
Spektropija jeb “pārsteidzošas spektra ilūzijas, kurās visur redzami spoki un jebkura krāsa,” ir J. H. Brauna optisko ilūziju grāmata, kas pirmo reizi tika izdota 1864. gadā. Autors grāmatā izmantojis dažādas optiskas ilūzijas un pēcskata tehniku, kad spilgta attēla atblāzma saglabājas skatītāja uztverē pat pēc novēršanās no objekta. Latvijas Jauno mediju kultūras centrs RIXC izdevis grāmatu ar līdzīgu nosaukumu (2018), kurā uzsvērts, ka plašās elektromagnētiskā spektra telpas, kuras zinātne nevar sasniegt, pārņem modernās sabiedrības mīti.
Izstāde “Retrospektropija” sniedz ieskatu spokos, mītos, pieņēmumos un pārsteidzošos cilvēka iztēles un emociju pagriezienos, ko rada dažādu tehnoloģiju radītās jaunās komunikatīvās telpas, apkopojot 15 mākslinieku darbus, kas pieder Liepājas jauno mediju mākslinieku kopienai – attālināti vienotai.
Izstādes dalībnieki, mākslinieki, savos darbos atskatās uz pagātnes ierakstiem, tver un skatītājam atklāj tajos radušos mītus un valdzinošos fantasmagoriskos tēlus, liekot pievērst uzmanību tam, ka un kā šie esošā ieraksti – jo sevišķi mūsdienās aktuālās mašīnmācīšanās īpatnību dēļ – formē mūsu nākotni gan vietējā, gan globālā, gan individuālā un dzimtas, kopienas mērogā.
Pastiprināta, noturīga interese par mediju mākslu Baltijas kontekstā ir unikāla Latvijas mākslas iezīme. Kopš 2007. gada, kad studijas Jauno mediju mākslā Liepājā uzsāka 1. kurss, ir pagājuši 15 gadi, un jauno mediju mākslinieku kopiena ir izaugusi visnotaļ liela, un tikpat plašs ir arī to tehniskās specializācijas un tematisko interešu loks – no video līdz skaņas mākslai un eksperimentiem paplašinātajā un virtuālajā realitātē, izaicinot gan skatītāju uztveres mehānismu, gan tehnoloģiju veiktspēju.
Izstādes kuratore – MPLab vadītāja, bakalaura studiju programmas Jauno mediju māksla vadītāja Anna Priedola.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Ivetas Šmitas personālizstāde “Kustībā esošie”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
8. jūnijs–31 augusts
No 8. jūnija līdz 31 augustam Kultūras pils “Ziemeļblāzma” izstāžu telpās būs skatāma Ivetas Šmitas personālizstāde “Kustībā esošie”, kur darbos atklāsies dejas un kustību mākslas vieglums. Iveta Šmita strādā figurālās glezniecības žanrā, autortehnikā ar tušu savus darbus gleznojot uz zīda.
Darbs pie izstādes “Kustībā esošie” ilga vairāk kā 2 gadus un sagatavošanas darba procesa sakumā autorei bija iespēja Latvijas Nacionālajā Operas un Baleta teātrī pētīt baleta mākslu ikdienas darbā – mēģinājumos un izrādes aizkulisēs. Savus pētījumus autore fiksēja ar analogo filmu kameru un iegūtie kadri tika izmantoti kā skices vizuālo darbu izstrādē.
Savos darbos autore runā par kustības mākslas jomas šķietamo skatuvisko vieglumu. Šīs izstādes mērķis ir ļaut skatītājam pieskarties un iedziļināties kustības estētikā. Māksliniece caur saviem vizuālajiem pētījumiem vēlas ļaut skatītājam kaut nedaudz pieskarties šīm kalibrētajām cilvēka kustībām. Baleta mākslinieki, kas notverti it kā lidojumā, tā sākumā vai bezsvara stāvoklī, liek skatītājam apbrīnot un ieraudzīt cilvēka ķermeņa neierobežotās iespējas, kas vienlaicīgi ir vieglas un estētiski skaistas. Izstāde ir stāsts par to kā caur kustības plastiku tiek pausts noskaņojums, tiek radīts tēls un kontrasts, un panākta iekšējā dramaturģija.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Elgas Grīnvaldes izstādi “Asinsrite”
Galerijā “Rāmis”
8. jūnijs–5. jūlijs
No 8. jūnija līdz 5. jūlijam galerijā “Rāmis” būs skatāma Elgas Grīnvaldes izstādi “Asinsrite”. “Glezniecība man ir dzīvības uzturēšana, mana asinsrite. Pie šī gleznu cikla nonācu pakāpeniski, sistemātiski strādājot divu gadu garumā. Sākumā parādījās līnija, tad otra, vēl un vēl, veidojās ritms un sistēma. Radās jauni gleznieciskie atklājumi un secinājumi – viss sastopams dabā un cilvēkā, viss saistīts lielā Kosmiskā kopumā un mazā ziedā. Sākās darbs ar apzinātu līniju ritmu izstrādi un toņu pārklājumiem, kuri veido dziļuma klātbūtni. Darbi it kā paši radīja savu dzīslojumu.
Sistemātiskais dzīslojums sastopams visur dabā – gan parastā zāles stiebrā, gan vareno koku zaru vainagos, gan Latvijas lauku un pļavu vasaras pilnbrieda harmonijā, gan ceļu līkumos un upju nerimtīgajā tecējumā. Cilvēkā asinsrites sistēmas dzīslojums, kur pat katram mazākajam kapilāram ir sava nozīme, nodrošina dzīvības funkciju,” stāsta Elga Grīnvlade.
Atspoguļojot būtībā fiziski netveramas lietas, gleznās manāms noslēpumains mirdzums un dziļums, ko māksliniece panākusi lazējot ar platu otu un špahteli krāsu slāņus vienu virs otra. Elgas Grīnvaldes glezniecību var raksturot kā abstraktu, tomēr viņas galvenais iedvesmas avots ir daba. Viņa savā glezniecībā izmanto, kopj un attīsta abstrakti emocionālo ekspresionismu. Galvenais un būtiskākais ir gaismas avots gleznās. Tas veido dziļuma klātbūtni.
Galerija “Rāmis”
Satiksmes iela 3, Rīga
Izstāde “Vasara 1900. Tekstilijas un meti”
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
8. jūnijs–5. novembris
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” no 8. jūnija līdz 5. novembrim būs skatāma izstāde “Vasara 1900. Tekstilijas un meti”, kas tapusi sadarbībā ar beļģu tekstila mākslinieku un kolekcionāru Marku Van Hoe un Beļģijas Karalistes vēstniecību.
Tajā aplūkojami vairāk nekā piecdesmit 20. gadsimta sākuma artefakti, kas raksturo jūgendstila perioda tekstila dizaina attīstību. Unikālā Marka Van Hoe kolekcija Latvijā apskatāma pirmo reizi. Izstādē redzami zīmējumi ar dažādu ziedu un augu stilizāciju, kas atbilst jūgendstila modes prasībām un paredzēti tekstilizstrādājumu rūpnieciskai ražošanai. Dizaina meti izceļas ar augstu māksliniecisko kvalitāti. Vairāki no tiem paredzēti tekstila rūpnīcām, kas ražoja laikmeta novitāti – žakarda audumu interjeram un mēbelēm. Mākslinieki izmantojot tā laika modernos līdzekļus – īpaši sagrafētu papīru, spēja piemērot un modificēt izstrādāto zīmējumu ražošanas tehniskajam procesam. Izstādē apskatāmi arī vairāki audumu paraugi, kas izceļas ar augstu māksliniecisku kvalitāti, rosina pievērsties detaļu izpētei un rada estētisku baudījumu.
Beļģu tekstila dizainera un mākslinieka Marka Van Hoe kolekcija radusies ilgu gadu neatlaidīga darba rezultātā, komplektējot vēsturiskus audumus, to skices un tekstila dizaina zīmējumus. Par izveidotās kolekcijas unikalitāti liecina viņam 2010. gadā piešķirtā Anrī Van de Veldes balva.
Rīgas Jūgendstila centrsAlberta iela 12, Rīga
Latvijas veidotās izstādes “Ceļā” un “Jaunā Pasaule”
Latvija Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē
8.–18. jūnijs
Foto: Inga Siliņa. Dauka Journey to the Moon
No 8. līdz 18. jūnijam Čehijas galvaspilsētas Prāgas publiskajā vidē – tirgū, mākslas galerijās un mākslas akadēmijā - norisināsies lielākais teātra arhitektūras un scenogrāfijas pasākums pasaulē – 15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle, kurā ar ekspozīcijām valstu, reģionu un studentu sadaļā piedalās arī Latvija. Latvija Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē piedalās ar divām izstādēm – “Ceļā” un “Jaunā Pasaule”.
Kopš iepriekšējās Prāgas kvadriennāles, pasaule ir mainījusies. Mēs dzīvojam un radām teātri jaunā realitātē, kuru aptumšo bezprecedenta trauksme un ļaunums, apgaismo bezprecedenta kolektīvā iztēle, rīcība, solidaritāte un rūpes kā reakcija uz smago un ieilgušo turbulenci, ko radījis karš, pandēmija, klimata krīze un demokrātijas apdraudējums. Skaidrs ir tikai viens – domājot par nākotni, mums ir jāmācās iztēloties jauna, neesoša, nepazīstama pasaules kārtība. Tas ir rets, neparasts un “jēls” brīdis, kurā mākslai kā iztēles rosinātājai ir milzīga nozīme. Rets, neparasts, jēls jeb “RARE” – tāda ir arī šī gada Prāgas kvadriennāles tēma, kas aicina foruma dalībniekus radīt jaunu realitāti, iesaistot kopienas, vidi, situāciju, vietu un tās garu jeb genius loci.
Valstu un reģionu sadaļā Latviju Prāgā pārstāvēs skatuves mākslinieču kolektīvs “Grāfienes” (Dace Ignatova, Justīne Jasjukēviča, Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa) un kuratore Gundega Laiviņa ar darbu “Ceļā”, kas scenogrāfiju redz nevis kā objektu, telpu-fikciju vai teātra institūciju apkalpojošu praksi, bet gan kā nerimstošu procesu, kas veido un veidojas īpašās attiecībās ar vietu, laiku un kopienām. Kvadriennāles izstādes atklāšanas vakarā, 7. jūnijā, “Grāfienes” pametīs savu darbnīcu Rīgā, lai ar dramaturgu Kirilu Ēci, operatoru Dāvidu Smiltiņu automašīnā dotos ceļā uz Prāgu. Katru ceļojuma dienu viņi radīs jaunu teātra telpu, vides scenogrāfiju vai performatīvu intervenci, kas pētīs māksliniecēm būtiskus teātra principus un reaģēs uz ainavu, laikapstākļiem, ceļā satiktajām cilvēku un necilvēkveidīgu būtņu kopienām. Šis ceļojums meklēs atbildi uz fundamentālu jautājumu, kas nodarbina teātra māksliniekus ikvienā pasaules malā – kāda šodien ir teātra jēga un uzdevums? Kādā teātra telpā var piedzimt šī jaunā jēga? Prāgā apmeklētāji katru dienu varēs sekot līdzi mākslinieku ceļojuma tiešraidei Latvijas stendā izvietotos ekrānos, līdzīgi kā realitātes šovā, pamazām nodibinot attālinātu, taču zinātkāres un empātijas pilnu saikni ar jaunajiem māksliniekiem. Kvadriennāles noslēguma dienā “Grāfienes” ieradīsies stendā, lai piedāvātu šī ceļojuma-izrādes epilogu, kura saturu un estētiku tieši ietekmēs ceļā piedzīvotais.
Latvijas scenogrāfijas studentu ekspozīciju “Jaunā Pasaule” veidos Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) scenogrāfijas nodaļas studenti kopā ar saviem pasniedzējiem un šīs ekspozīcijas kuratoriem – Moniku Pormali, Viktoru Jansonu, Reini Suhanovu un Mārtiņu Kalseri. Ekspozīcija ir veltījums akadēmijas pasniedzējam un meistaram Andrim Freibergam, kura skola starptautiskā teātra vidē ir iemantojusi atpazīstamību, pateicoties tieši dalībai Prāgas kvadriennāles izstādēs. 2017. gadā Prāgas kvadriennāle meistaram piešķīra pirmo Scenogrāfijas skolotāja balvu. Izstādes vizuālais koncepts veido saskares punktu starp tradīciju un nākotni. Tās telpiskā struktūra piedāvā vērties debesīs caur hipertrofētām skatuves kastēm, bet izstādes daļa, kas realizēta papildinātās realitātes vidē, iepazīstina ar studentu darbiem “mākonī” – virtuālajā telpā. Stāstos, ar kuriem strādā LMA studenti, varoņi meklē katrs savu patiesību. Izstādes pamatā ir meklētāja tēls latviešu rakstnieka Sudrabu Edžus stāstā “Dullais Dauka” – mazs puika jūras krastā. Viņš vēlas zināt, kas atrodas aiz līnijas, kur debesis satiekas ar jūru. Neapmierināts ar pieaugušo atbildēm, viņš dodas meklēt patiesību telpā – pretī horizonta līnijai.
15. Prāgas Scenogrāfijas un teātra telpas kvadriennāle
Latvijas Mākslas akadēmijas Piektā diplomandu izstāde
LMA ēkās Kalpaka bulvārī 13 un Kronvalda bulvārī 4,
Skolas ielā 18, Brīvības ielā 40 un galerijā LOOK!
No 9. jūnija
No 9. jūnija būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas nu jau Piektā diplomandu izstāde. Tajā varēs novērtēt jauno mākslinieku veikumu – vairāku gadu ilga studiju procesa rezultātu. Izstādē būs redzami gan bakalaura, gan maģistra programmu diplomandu darbi no visām studiju nozarēm.
Šogad vērienīgā izstāde, kurā apvienoti vairāk nekā simt mākslinieku darbi, veidota kā studiju process visiem iesaistītajiem un ir organizatoru komandas un visu diplomandu kopdarbs. Izstādes organizatoru komandu veido dažādu akadēmijas nodaļu studenti, tādējādi apgūstot izstāžu producēšanu – no koncepcijas izstrādes līdz grafiskās un vizuālās identitātes izveidošanai. Savukārt jaunie diplomandi guva pieredzi radošā darbā ar telpu un izstāžu scenogrāfiju, strādājot paši pie savu mākslas darbu izvietojuma un eksponēšanas.
Papildus apjomīgām ekspozīcijām LMA ēkās Kalpaka bulvārī 13 un Kronvalda bulvārī 4, kurās izstādīti kopsummā 106 mākslinieku darbi, diplomandu izstāde sazarojas vēl divās atsevišķās grupu izstādēs Skolas ielā 18 un Brīvības ielā 40, un personālizstādē galerijā LOOK! – katra ar savu raksturu, scenogrāfiju un vizuālo identitāti.
No 16. līdz 18. jūnijam diplomandu izstādes programmu papildinās arī Starptautiskais performances mākslas festivāls, ko Latvijas Mākslas akadēmija uzņem savās telpās jau otro gadu.
Programma un izstāžu darba laiki:
Piektā LMA diplomandu izstāde / Izstāde apskatāma no 9. jūnija līdz 2. jūlijam. Izstāde notiek LMA ēkās: Kalpaka bulvārī 13 un Kronvalda bulvārī 4.
Dizaina Dienas 2023 / LMA Dizaina nodaļas studentu un absolventu darbu izstāde. Izstāde apskatāma no 13. jūnija līdz 7. jūlijam. Izstāde notiek Kalpaka bulvārī 13.
Izstāde “Brasā, uz muguras un tauriņstilā” / LMA POST Maģistra programmas diplomdarbu izstāde. Izstāde skatāma līdz 29. jūnijam. Izstāde notiek Skolas ielā 18.
LMA bakalaura programmas 4. kursa absolventes Katrīnas Biksones personālizstāde “Paukotāja istaba” / Izstāde skatāma līdz 17. jūnijam Galerijā LOOK!, Ģertrūdes ielā 62A.
Vizuālās komunikācijas diplomandu izstāde “Panoptiks*”
Brīvības ielā 40
No 5. jūnija
No 5. jūnija Brīvības ielas 40 telpās būs skatāma LMA Vizuālās komunikācijas diplomandu izstāde “Panoptiks*”. Izstādē piedalās: Aina Bikše, Anastasija Kovaļova, Andžela Kārkliņa, Annemarija Gulbe, Avelīna Armanda Krastiņa, Dena Doloresa Sircova, Gints Virgilijs Tilks, Kristina Rezviha.
Miers periodiski iestājas, tam pretnostatījumā vienmēr klātesošās kustības prātā un centieni tās apturēt. Izziņas subjekti uzkavējušies, tie jau ieņēmuši formu, tonis ir nostādīts un aprises iezīmējušās.
Kontemplatīvs skatiens uz nemitīgā pārvietošanās, atnākšanas un aiziešanas fona, pieprasījums aplūkot un novērtēt rezultātu, izdarīt secinājumus. Nepieciešamā anotācija pieprasa tos ievietot ietvarā, šoreiz arī telpā – 188 m2.
Īslaicīga ekspozīcija izveidojusies nebeidzama cikliskuma un identitātes pārmaiņu dēļ, kā ideālā robeža starp posmiem un norādēm, kurām paslīdēt garām vai uzkavēties.
* Neparastu, kuriozu objektu krātuve, muzejs.
Pop-up izstāde “Apskauj”
Mākslas centrā Zuzeum
līdz 11. jūnijam
Anita Arbidāne. Skūpsts. 2022. Audekls, eļļa
Līdz 11. jūnijam Mākslas centrā Zuzeum skatāma praida mēnesim veltīta pop-up izstāde “Apskauj”, kurā caur dažādām perspektīvām tiek apskatīti cilvēka eksistences, saskarsmes, pašidentitātes, cieņas un pieņemšanas daudzšķautņainie aspekti. Spilgtajā izstādē skatāmi darbi no Zuzānu kolekcijas.
Piedāvājot atšķirīgu pieredžu kaleidoskopu, “Apskauj” izgaismo cilvēka eksistences komplekso dabu un tās nianses. No intīmiem personīgo attiecību portretējumiem līdz domu raisošiem atklāsmes un pašizpausmes atveidojumiem. Izstādē skatāmi vairāk nekā 10 dažādu mediju un stilu darbi, no kuriem lielākā daļa ir tapusi pēc 2000. gada un to autori ir mākslinieki ar dažādu pieredzi un izcelsmi. Aplūkojamo darbu mākslinieki ir no Latvijas, Igaunijas ASV un Krievijas.
Ar šo projektu mākslas centrs Zuzeum vēlreiz apliecina sevi kā vietu, kurā tiek uzņemtas un svinētas visas kultūras, kopienas un sociālās grupas un kurā apmeklētāji netiek šķiroti pēc viņu izskata, reliģiskās piederības, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem vai seksuālās orientācijas.
Izstādes kurators ir Eduards Grizāns.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Ilzes Laizānes izstāde “Portāls”
Jūrmalas Kultūras centrā
līdz 14. jūnijam
Jūrmalas Kultūras centrā līdz 14. jūnijam skatāma Ilzes Laizānes izstāde “Portāls”.
Ilzes Laizānes darbos lielu lomu ieguvusi figurālā glezniecība, viņa pati atzīst, ka cilvēka figūra vienmēr uzrunājusi, lai parādītu ķermeņa formu skaistumu. Darbos redzams, ka figūras izteiksme un žesti tiek attēloti ar anatomisku precizitāti.
“Man ir svarīgs lielformāts, lai varētu gleznot cilvēku dabiskā lielumā,” skaidro māksliniece un piebilst: “Darbos daudz izmantoju krāsu salikumus, labprāt eksperimentēju ar krāsu pretstatiem.”
Tas dod cerēto rezultātu jo gleznas pievelk skatienu, ir spilgtas. Mākslinieces mīļākā krāsa ir sarkanā dažādos toņos un nokrāsās: “Man patīk spilgtas krāsas, varbūt tāpēc, ka iekšēji esmu enerģiska, un to cenšos izpaust arī savos darbos”.
Jūrmalas Kultūras centrs
Jomas iela 35, Jūrmala
Barbaras Ābeltiņas personālizstāde “Neuzvaramā vasara”
galerijā “Bazar’t”
līdz 18. jūnijam
Līdz 18 jūnijam galerijas “Bazar’t” telpās skatāma mākslinieces Barbaras Ābeltiņas personālizstāde “Neuzvaramā vasara”. Māksliniece savus skatītājus uzrunās ar 12 brīnišķīgām gleznām, kas tapušas pēdējo trīs gadu laikā.
Mākslinieces gleznas reprezentē pārliecību, ka mūsu laikmeta mākslai nav mākslīgā veidā sevī jāietver kāda ideja, lai atbilstu esošajam uzskatam, ka “mākslai ir jābūt ar jēgu”. Mākslas darbs var pildīt arī tikai savu pamatfunkciju – būt tīrs estētiskais baudījums bez zemtekstiem. Eļļas tehnikā gleznotie portreti ļauj skatītājam pašam izjust personīgo pārdzīvojumu un subjektīvās izjūtas.
Kā atzīst izstādes kuratore Inese Drone, Barbaras gleznas ir tīras, gaisīgas un izstaro nenotveramu pārcilvēcisku tēlu vizuālo estētiku. Faktiski, tas kā glezno Barbara Ābeltiņa ir retums gan Latvijā, gan kopējajā glezniecības griezumā. Mūsdienas mākslinieki jau vairs neizvēlas gleznot akadēmiski pareizas portretiskās un figurālas aprises. Ābeltiņas gleznas ir akadēmiski, estētiski un ārkartīgi precīzi veidotas, kuras pilnīgi noteikti neatstāj vienaldzīgu. Gleznieciskās kvalitātes, stāsts un aizraujoša dinamika ir jūtama katrā mākslinieces darbā. Savas gleznas Barabara glezno intuitīvi, ļaujoties priekšnojautai un sajūtām par to, kā vēlas realizēt katru no sevis veidotajiem gleznu tēliem.
Mākslas galerija “Bazar’t”
t/c “Mols” 2.stāvs, Krasta iela 46, Rīga
Egijas Dambergas izstāde “Sarunas ar matēriju”
Siguldas Jaunās pils salonā
līdz 25. jūnijam
Līdz 25. jūnijam Siguldas Jaunās pils salonā skatāma Egijas Dambergas laikmetīgās keramikas izstāde “Sarunas ar matēriju”. Izstāde uzdod jautājumu – kas ir matērija un objekts mūsdienu tik ļoti mainīgajā laikmetā. Keramika ir burtiska matērijas māksla – zemes masu ierobežošana, saruna, kur roka rada objektu un kuru vada pati māla masa, pats topošais objekts.
Māksliniece savus darbus rada ļaujot tiem pašiem noteikt savu formu – intuitīvi. Egija Damberga par savu darbu radīšanas procesu saka: “Formai nevajag, lai mēs tai projicējam savus apzīmējumus. Es vēlos ļaut fizikai izpausties caur mīkstu keramikas masu un saglabāt šīs zīmes cietajā keramikas darbā. Esmu kā starpnieks. Bieži vien tas ir iespējams, pārkāpjot keramikas radīšanas procesa likumus. Man ir svarīga pieskāriena mijiedarbība ar dažādu vielu masām keramikas darbu izstrādes gaitā - tā ir kā saruna ar mālu masu ar kuru esam vienlīdzīgi tajā brīdī un abi piedalāmies radīšanas procesā.”
Siguldas Jaunās pils salons
Pils iela 16, Sigulda
Kaspara Zariņa izstāde “12+1”
Talsu novada muzejā
līdz 29. jūlijam
Līdz 29. jūlijam Talsu novada muzejā skatāma Kaspara Zariņa izstāde “12+1”. Savu meistarību un talanta spēku Kaspars Zariņš demonstrē krāsas valodā – gan tonalitātes, gan tehniskajā izpildījumā. Kaspars Zariņš turpina meklēt atbildes uz cilvēcei mūžīgi aktuāliem jautājumiem: kas mēs esam, kurp dodamies un kas ir būtiskais? Savās gleznās mākslinieks pievēršas cilvēka iekšējās pasaules attiecību risināšanai, tostarp arī atbildības un šaubu aspektiem, to izvēršot cilvēka psiholoģiskā portretu atveidošanā.
“Mani interesē cilvēka psiholoģija un cilvēka ķermeņa kustības, kas izsaka viņa iekšējo būtību jeb īpašības, ko es mēģinu attēlot savos darbos,” norāda gleznotājs.
Mākslinieks turpina strādāt pie darbu sērijas “Svētais vakarēdiens”, jau ir tapusi ceturtā versija un turpinās darbs pie nākamajām. Tie ir lielformāta darbi, kuros nav klātesoša reliģija, darbos ir skatāma indivīdu atšķirīgo raksturu sadursme. “Svētais vakarēdiens mani neinteresē kā reliģiskas tēmas izklāsts. Tas ir stāsts par cilvēku sanākšanu kopā, kuras laikā viņi iztirzā pasaules vērtības un aktualitātes un kurā saduras daudz pretēju uzskatu,” saka Kaspars Zariņš. Šī darba atslēgas vārdi ir uzticība, nodevība, patiesība, savtīgums.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha Iela 19, Talsi
Vijas Zariņas gleznu izstāde “Ainavas ģenēze”
Talsu novada muzejā
līdz 29. jūlijam
Līdz 29. jūlijam Talsu novada muzejā skatāma Vijas Zariņas gleznu izstāde “Ainavas ģenēze”. Vijas Zariņas glezniecības interešu lokā ir Latvijas ainava. Lai gan lielformāta dabas skatu darbos māksliniece attēlojusi konkrētas vietas, stāsts nav tikai par tām. Māksliniece savos lielformāta darbos meklē tās kodu. Nereti skatītāja pieredzē pietiek vietas kādam noteiktam Latvijas dabas atainojuma tipam, visbiežāk Purvīša ainavai, lai gan skatījums uz dabu Latvijā mainījies jau neskaitāmas reizes. Tas ir stāsts par Latviju un tai piemītošo unikālo un neatkārtojamo dabas skaistumu un cilvēkiem tajā.
Mākslinieces darbos klātesošs ir viņas glezniecībai raksturīgais reālisms. Izsmalcinātā krāsu spēle ir kā instruments, ar kuru viņa veido personīgu stāstu par Latvijas ainavu. Savā būtībā darbi ir harmoniski un atmosfēriski. Tajos nav klātesošas dabas stihijas, no tiem staro miers, vai tas būtu debesu atspulgs ūdenī, tīrums, mežs vai pļava. Tomēr šis sākotnējais miers ir mānīgs – skatītāja prātā tiek rosināti procesi, kas liek redzamo salīdzināt ar sevis pieredzēto ainavu. Tajā brīdī darbi it kā atdzīvojas, vairs nav runa par konkrētu dabas skatu, bet gan par sajūtām. Tie liek atcerēties, kā smaržo tīrums pavasara dienā, kā skan klusums naksnīgā mežā vai kā acis apžilbina saules atspīdums ūdens virsmā.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha Iela 19, Talsi
Fotogrāfes Elīnas Rukas personālizstāde “Mūžīgā šalkoņa”
Latgales vēstniecībā GORS
līdz 30. jūlijam
Līdz 30. jūlijam Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslas fotogrāfes Elīnas Rukas (1981) personālizstāde “Mūžīgā šalkoņa”, kas apvieno sevī fotogrāfiju un zīda diega smalkumu.
Darbu cikls “Mūžīgā šalkoņa” radies, domājot par attiecībām. Attiecībām ar ūdeni, attiecībām ar partneri, attiecību un komunikācijas problēmām. Ar kādām emocijām mēs dzīvojam, kuras mākam izpaust, kuras paturam sevī un kurām vēl nemākam rast vārdisku ekvivalentu. Kā atrast kopīgu valodu? Cik daudz mēs runājam aplinkus? Kā sarunāties, kad neesam blakus? Darbu iedvesma un arī tēma meklējama stāstos par un ar jūrnieku sievām, tādās sajūtās kā ilgas, dusmas un pielāgošanās, kā arī paralēlajā dzīvē, kad partneri kādu dzīves daļu pavada šķirti, dažkārt neesot klāt svarīgos brīžos, bieži pazaudējot būtisko neklātienes sarunā. Dažādu profesiju, pandēmijas un kara pašķirtie, kam dzīve rit atsevišķi, bet uz priekšu.
Jūrnieka sieva vēro horizontu. To darot, rodas iluzora sajūta, ka viņi ir viens otram tuvāk. Tur, aiz neredzamā, kas varbūt ir tuvāk, kā šķiet. Viņa laiku pavada rokdarbos, izšujot ar zīda diegu – smalku un stipru reizē. Viņa ada, šajā nodarbē atstājot raizes, sāpes, pārdomas un piedzīvojumus. Adījums izplešas, diegs savieno, sajūtas atmaigst. Pretim ir arī paši jūrnieki, esot prombūtnē un visvairāk piedzīvojot jūras spēku, skaistumu un noslēpumainību, arī viņi aizpilda laiku. Agrāk viņi mēdza izšūt jūrā piedzīvoto, šodien viņi nosūta fotogrāfijas.
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerija
Pils iela 4, Rēzekne
