Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ivara Heinrihsona izstāde “Apsēstība”
Māksla XO galerijā
27. marts–10. maijs
Ivars Heinrihsons. Apsēstie. 2025. Audekls, eļļa, 220x200 cm
No 27. marta līdz 10. maijam Māksla XO galerijā būs skatāma Ivara Heinrihsona izstāde “Apsēstība”. “Izstādes koncepcijas pamatā ir apsēstība ar konkrētu motīvu un formu, bet, svarīgāk, – vēlmi izteikt aktuālās sajūtas, vērtējumu laikam, kādā dzīvojam. Zirgs kā tēlainības un plastiskuma simbols rosināja jau kopš pirmajiem radošiem soļiem. Ar laiku tas attīstījies par apmātības objektu, visur un visā saredzot zirgu, un ir novedis pie lakoniskas zīmes – divas līnijas kā formas un satura esence – kods. Tajā ietverta romantiska tieksme un arī urdošs nemiers. Vēlme kaut kur celties, traukties, skriet… Izstādes kontekstā zirgi ir kādas idejas apsēsti – celt vai graut. Elementu atkārtojums, ierinda, armatūra, vienādība virzīta uz izjūtām par trauslo pasaules kārtību un mieru,” stāsta Ivars Heinrihsons.
“Katrs Ivara Heinrihsona radīts zirgs ir pilns slodzes. Lai tas būtu monumentāls eļļas gleznojums, ogles zīmējums, kadrējums, vai tikai līnija. Tā ir ZĪME kā novilkta atspere pilna enerģijas un gatava jau nākamajā mirklī nesties uz priekšu, nepakļaušanās spītā sacelties uz pakaļkājām, vai grupēties ierindā, ja tas nepieciešams. Viņa glezniecība ir pārdzīvojums un izpratne vienlaikus. Baltais un melnais, gaišais un tumšais, miers un kustība, viss pulsējošs, savstarpēji pievelkas, savijas un atgrūžas… Pirmais Ivara Heinrihsona darbs, ko pieņēma Jauno mākslinieku izstādē 1975. gadā Valsts Mākslas muzejā, bija jātnieks uz zirga, kas lec cauri puspavērtiem vārtiem un pazūd melnā caurumā. Šī ir arī pirmā Ivara Heinrihsona glezna, ko kolekcijai nopērk Mākslas Fonds. Arī pirmais darbs zirgu “skrējienu” sērijā, kas turpinās visus nākamos gadus, attīstoties par “ceļu”. “Šī forma kļuva par manējo! Kas notiek tur zemapziņā ir noslēpums.” 1980. gados Ivars Heinrihsons ir viens no jaunās mākslinieku paaudzes, kas maina glezniecības noskaņu Latvijā,” papildina Ilze Žeivate.
Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga
Nodarbības ar mākslas terapijas elementiem
jauniešiem un senioriem
Latvijas Nacionālais mākslas muzejā
27. marts, 24. aprīlis, 29. maijs / plkst. 11.00 un 17.00
Mākslas terapijas nodarbības jauniešiem Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2023. Foto: Kristiāna Zelča
Aicinot ikvienu pievērst uzmanību savai mentālajai un emocionālajai labsajūtai, kā arī vairojot sabiedrības izpratni par kultūras pozitīvo ietekmi uz veselību un kopējo dzīves kvalitāti, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā jauniešiem un senioriem nodarbības ar mākslas terapijas elementiem Līgas Purmales personālizstādē “Pagājušo prieku dārzs”.
Uzsverot mākslas un muzeju nozīmi labsajūtas veicināšanā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) kopā ar speciālistiem jau iepriekš piedāvājis mākslas terapijas nodarbības, īpašas mediācijas kartītes, kā arī meditatīvu audio ceļvedi “Labsajūtas maršruts”.
Izstādes “Līga Purmale. Pagājušo prieku dārzs” izglītības programmas ietvaros izveidotas nodarbības ar mākslas terapijas elementiem, kas norisināsies marta, aprīļa un maija pēdējā ceturtdienā. Nodarbības izstrādājuši un vadīs sertificēti mākslas terapeiti, nodrošinot profesionālu, atbalstošu, harmonisku un drošu vidi. Uz norisēm aicināti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem un seniori vecumā no 65 gadiem neatkarīgi no iepriekšējas pieredzes mākslā vai terapijas procesā. Iedziļinoties domu plūdumā un ķermeņa sajūtās, dalībnieki pētīs sevi un uzlabos emocionālo noskaņojumu. Pirmās nodarbības notiks jau 27. martā.
Nodarbības ar mākslas terapijas elementiem senioriem: Māksla un labsajūta
27. martā, 24. aprīlī, 29. maijā plkst. 11.00
Nodarbību mērķis ir stiprināt senioru emocionālo komfortu un sociālo iesaisti, veicinot kopības izjūtu. Norises pirmajā daļā izstāžu zālē interesenti veltīs uzmanību Līgas Purmales daiļrades izzināšanai kopā ar sertificētu mākslas terapeiti Diānu Sergu. Dalībnieki analizēs personīgās sajūtas, izmantojot nesteidzīgo mākslas vērošanas (Slow Art Looking) metodi. Savukārt otrajā daļā klātesošie varēs nodoties radīšanas priekam, lai noslēgumā grupā runātu par gūto pieredzi.
Nodarbības piemērotas ikvienam senioram, kuram ir vēlme pievērsties sevis izpratnei un pašsajūtas harmonizēšanai. Iepriekšēja pieredze vai prasmes mākslas darbu radīšanā nav nepieciešamas.
Nodarbības ar deju un kustību terapijas elementiem jauniešiem: Sajust mākslu ķermenī
27. martā, 24. aprīlī, 29. maijā plkst. 17.00
Pirmo reizi LNMM piedāvā apmeklēt īpaši jauniešiem izstrādātas nodarbības ar kustību un deju terapijas elementiem. Kopā ar sertificētu mākslas terapeiti Zani Krieķi dalībnieki aplūkos Līgas Purmales gleznu izstādi “Pagājušo prieku dārzs”, ar aktīvu, atvērtu un nevērtējošu pieeju pētot sava ķermeņa un mākslas mijiedarbību. Nodarbības pirmajā daļā jaunieši izmēģinās deju un kustību terapijas, kā arī apzinātības tehnikas, attīstot spēju būt klātesošiem “šeit un tagad”. Otrajā daļā izstāžu zālē jaunieši nodosies radošai mākslas vērošanai un pašizziņai, pievēršot uzmanību, vai un kādā veidā līdzās esošie mākslas darbi atbalsojas mūsu ķermeņos. Nodarbības noslēgumā tiks veltīts laiks savstarpējām sarunām par piedzīvoto.
Vietu skaits ierobežots: katrā grupā maksimums 12 cilvēki
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās: (+371) 67 324 461, ekskursijas@lnmm.gov.lv
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Mākslas salons “Atvērtā skatiena fenomens”
27. marts–1. jūnijs
MASA galerijā
Kā mainīgie kultūras kodi veido mākslu? Kāda ir digitālo tehnoloģiju loma šajā procesā? Kur sākas un beidzas robeža starp aktuālo un neaktuālo mākslu? Un vai ir iespējams uztvert pasauli bez iepriekš uzstādītiem filtriem? No 27. marta līdz 1. jūnijam galerijā MASA norisināsies mākslas salons “Atvērtā skatiena fenomens”, kas pēta šos jautājumus un aicina skatītājus no jauna izvērtēt priekšstatus par mākslu un tās uzdevumiem.
Māksla vienmēr ir bijusi gan laikmeta spogulis, gan tā aktīvs dalībnieks, atspoguļojot sociālos procesus un kultūras prakses. Tā ļauj iepazīt vēsturi ne tikai faktu līmenī, bet arī emocionāli – caur laikmeta vizuālajiem simboliem. Straujās pārmaiņas mūsdienās liek mākslai pārorientēties no estētiskās uz konceptuālo un sociālo funkciju, kļūstot par kolektīvās un individuālās pieredzes analīzes instrumentu. Mākslinieki, reaģējot uz aktuālajiem notikumiem, rada dialoga telpas, kurās izmantotie kodi un simboli ne vienmēr ir pašsaprotami – tie prasa iedziļināšanos, konteksta lasīšanu un nereti arī mijiedarbību ar kuratoru tekstiem.
Digitālās tehnoloģijas būtiski maina radošā procesa dabu – tās ne tikai sniedz jaunas izteiksmes iespējas, bet arī nodrošina ideju izplatīšanos nepieredzētā ātrumā. Taču vizuālā pārsātinātība un tēlu nemitīga reproducēšana padara arvien grūtāk nosakāmu robežu starp unikālo un masveidā ražoto. Kas ir oriģināls, kas – interpretācija vai atkārtojums? Ar mākslīgā intelekta attīstību šie jautājumi kļūst vēl asāki: vai tas ir tikai palīginstruments, vai jau patstāvīgs mākslas procesa dalībnieks? Vai algoritmu radīta māksla var būt autentisks māksliniecisks izteikums?
Mākslas aktualitātes jēdziens ir mainīgs un daudzslāņains. Termins “mūsdienu māksla” nostiprinājās 20. gadsimta 60.–70. gados kā alternatīva modernismam un attiecas uz laikabiedru radīto mākslu, taču tas neobligāti nozīmē, ka visa mūsdienu māksla ir aktuāla. Aktualitāti nosaka ne tikai mākslas darba radīšanas laiks, bet arī tā spēja reflektēt uz sabiedrībā svarīgām tēmām, ietekmēt domāšanu un radīt jaunus nozīmes laukus. Mūsdienu māksla var būt retrospektīva, akadēmiska vai pat arhaiska, savukārt aktuālā māksla – atbilde uz laikmeta prasībām, pārmaiņu instruments un sabiedrības refleksija. Kur tad ir robeža starp mākslu, kas iekļaujas šodienas kultūras un sociālajos procesos, un mākslu, kas paliek zināmajos vizuālajos rāmjos, bet vairs neietekmē vēsturi?
Izstādes dalībnieki pēta šos izaicinājumus, analizējot popkultūras lomu estētikas un vērtību pārskatīšanā, mākslas spēju atspoguļot sociālo dinamiku un kultūras kodus, kā arī tehnoloģiju vietu šajā procesā. Atvērtība kļūst par atslēgu ne tikai mākslas, bet arī sabiedrības, tehnoloģiju un sevis izpratnei pasaulē, kurā robežas nepārtraukti mainās.
Izstādes dalībnieki: Vladimir Pavlov, Brūss Kalniņš, Laima Andrejeva, Kristaps Priede, Anastasija Bikova, Anna Egle, Julia Babochkina, Inta Gloda, Juta Policja, Dārta Lote, Kristīne Priedīte, Dina Danosa, Inga Insberga, Valērija Sosova, Anastasija Dubovska, Svetlana Saveljeva, Laura Grišatova, Brigita Rubine, Olga Golovko.
Izstādes kuratore: Ksenija Afanasjeva
MASA galerija
Elizabetes iela 67, Rīga
Kuratores Anu Allasas lekcija “Padomju perioda mākslas kūrēšana Baltijā”
Izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” publiskās programmas ietvaros
Mākslas centrā Zuzeum
27. martā / plkst. 18.00–19.30
27. martā plkst. 18.00 izstādes “Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” publiskās programmas ietvaros mākslas centrā Zuzeum notiks mākslas pētnieces un izstādes kuratores Anu Allasas lekcija “Padomju perioda mākslas kūrēšana Baltijā”.
Lekcija notiks angļu valodā, ieeja bezmaksas ar iepriekšēju reģistrāciju.
Lekcijā tiks aplūkoti dažādi izaicinājumi un iespējas pētot un izstādēs interpretējot padomju laika mākslu Baltijas valstīs, balstoties uz trim piemēriem no Kumu Mākslas muzeja Tallinā izstāžu programmas: “Konflikti un adaptācijas: Igaunijas padomju perioda māksla” (atklāta 2016. gadā), “Domājot attēlos: Konceptuālā māksla no Maskavas un Baltijas valstīm” (2022) un ”Ārpus rāmjiem: Leisa, Tabaka, Rožanskaite” (no 2023. gada Tallinā, Viļņā un Rīgā). Lai gan šo izstāžu mērķi un fokusi bija atšķirīgi, tās visas pievēršas jautājumam par to, kā padarīt nesenās pagātnes mākslu saprotamu, saistošu un nozīmīgu, īpaši ņemot vērā, ka šī pagātne ir bijusi sarežģīta un grūti apstrādājama. Māksla neizbēgami ir atkarīga no apkārtējā konteksta, taču tai vienmēr ir arī sava neatkarīga daba. Kuratoriālās prakses ļauj veidot naratīvus par pagātni gan diskursīvā, gan emocionālā līmenī. No otras puses, pēdējos gados ir kļuvis acīmredzams, kā aktuālie politiskie notikumi var ietekmēt vēstures izpratni un pārveidot tās atspoguļojumu.
Anu Allasa (Anu Allas) ir Mākslas vēstures un vizuālās kultūras institūta prorektore un muzeoloģijas maģistrantūras programmas vadītāja. Viņa specializējas pēckara Austrumeiropas mākslā, neoavangardā un 1960.–1970. gadu performātīvajās praksēs.
Mākslas centrs Zuzeum
Lačplēša iela 101, Rīga
Poļu laikmetīgās glezniecības izstāde “The New Generation”
Latvijas Mākslas akadēmijas Aulā
28. marts–17. aprīlis
Anna Grzymała, A battle between the Sun and the Moon Militia, 2021, oil, canvas
No 28. marta līdz 17. prīlim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Aulā būs skatāma poļu laikmetīgās glezniecības izstāde “The New Generation”. Izstādē būs apskatāmi piecu starptautiski atzītu jaunās paaudzes poļu mākslinieku – Martinas Čehas, Annas Gžimalas, Martinas Boroveckas, Julitas Malinovskas un Bartoša Čarnecka – darbi.
Jaunā poļu glezniecības paaudze ir viena no nozīmīgākajām un dinamiskākajām parādībām Polijas laikmetīgajā mākslā. Lai gan šī kustība aizsākusies salīdzinoši nesen, tā jau ir guvusi plašu starptautisku ievērību.
Izstādes mākslinieki pārstāv dažādas laikmetīgās glezniecības pieejas, tomēr viņus vieno svaigs un pārliecinošs skatījums uz mākslas lomu mūsdienu sabiedrībā. Viņu darbos vairs nav vēsturisko robežu un reģionālo īpatnību – tajos ienāk jauna enerģija un globāla perspektīva. Izstāde piedāvās unikālu iespēju iepazīt šo mākslinieku dažādās gleznieciskās pieejas – no emocionāli uzlādētiem un ekspresīviem darbiem līdz ironiskiem un intelektuāliem glezniecības eksperimentiem.
Poļu kurators un mākslas kritiķis Kšištofs Staņislavskis (Krzysztof Stanisławski), kurš mākslas procesiem seko līdzi jau vairāk nekā 40 gadus, šo jauno mākslas atmodu raksturo kā unikālu fenomenu Polijas mākslas ainavā. “Līdzīgu parādību varēja novērot tikai vienu reizi – 1980. gados, kad Jaunā ekspresija kļuva par neatkarīgas mākslas vilni, nostājoties pret komunistiskās varas politiskajiem un kultūras ierobežojumiem. Toreizējie ‘poļu mežonīgie mākslinieki’ šodien ir cienījami profesori vadošajās mākslas augstskolās, un daudzi no viņiem ir izveidojuši ievērojamas starptautiskas karjeras,” viņš norāda.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Sabīnes Verneres personālizstāde “Sievietes Monstri”
Galerijā ASNI
29. marts–26. aprīlis
No 29. marta līdz 26. aprīlim laikmetīgās mākslas galerijā ASNI būs skatāma Sabīnes Verneres jaunāko darbu personālizstāde “Sievietes Monstri”, kurā māksliniece pēta šī tēla nozīmi Rietumu kultūras un psihoanalīzes naratīvos, meklējot tā saknes sengrieķu mītos. Savos domu ceļos viņa reflektē par šī tēla nospiedumiem arī personiskajā pieredzē, izteikdama tos olas temperas gleznojumos uz papīra, keramikā un marmorā.
“Pēdējo trīs gadu laikā, profesionālās doktorantūras izpētes ietvaros, esmu padziļināti pievērsusies sieviešu-monstru mītiem, īpaši Medūzas, Pandoras un sirēnu tēliem. Mani saista jautājums – kā veidojies šis “ļaunums”, no kura vienlīdz baidās gan dievi, gan cilvēki? Šis seksualizētās briesmones tēls ir neatņemama Rietumu kultūras un psihoanalīzes dziļi fallocentrisko naratīvu sastāvdaļa. Arī savā personiskajā pieredzē ne reizi vien esmu attapusies iesprostota šajā monstra lomā,” skaidro Vernere.
Leģendāri skaisto Medūzu, vienu no trim Gorgonu māsām, Atēnas templī izvaro jūras dievs Poseidons. Taču sodīts tiek nevis varmāka, bet pati Medūza – viņas skaistos matus pārvērš čūskās, bet neatvairāmo skatienu – nāvējošā ierocī. Sievietes-monstri rodas tieši šādu vardarbības aktu rezultātā, un viss, ko šīs spēcīgās un skaistās būtnes turpina darīt pēc tam, lai izdzīvotu vai atgūtu pašnoteikšanos, patriarhātu biedē vēl vairāk.
Verneres profesionālās doktorantūras noslēguma izstāde aptver pēdējo trīs gadu laikā tapušos darbus, kuros māksliniece iedziļinās sengrieķu mītos un mākslā, meklējot savu “apotropisko zīmi” — attēlu, kas stātos pretī neizprotošam, apsūdzošam skatienam, kas demonizē sievišķo seksualitāti un spēku.
Pirmā un vissenākā apotropiskā zīme sengrieķu mitoloģijā, kura atrasta uz bruņām ir Medūzas galva. Homērs stāsta, ka tā rotājusi arī Atēnas krūšu vairogu un vēlāk – ķēniņa Agamemnona vairogu. Gan mirstīgie, gan dievi izmanto šo simbolu, lai radītu pretiniekos nāves bailes. Vernere seksualitāti savā mākslinieciskajā praksē lieto kā apotropisku simbolu, kā vairogu ar medūzas galvu, pretojoties apkārt valdošajai neizpratnei un seksualitātes tabu statusam.
Galerija ASNI
Kr. Valdemāra iela 17A, Rīga
Izstāde “Ko dara interjera dizainers? Dizaina aktīvisms – diplomdarba process”
galerijā “Pilot”
29. marts–17. aprīlis
No 29. marta līdz 17. aprīlim galerijā “Pilot” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas 4. kursa interjera dizaina studentu izstāde “Ko dara interjera dizainers? Dizaina aktīvisms – diplomdarba process”, kas aicina paplašināt skatījumu uz interjera dizainu un tā ietekmi, aplūkojot 8 dažādus diplomdarbus vēl darba procesā. Apskatāmie projekti var gāzt kāda priekšstatu par to, ar ko nodarbojas interjera dizainers. Darbi uzskatāmi parāda, ka tiem pamatā ir kāda vajadzība vai problēma, nevis tikai estētiski apsvērumi.
Virstēmas “Dizaina aktīvisms” jēdziens apskatāms no vairākiem aspektiem, tādiem kā palīdzība, aizsardzība, pārmaiņas, sadarbība un citiem. Interjera dizains izmantots kā paņēmiens, lai palīdzētu jauniešiem cīņā ar atkarībām (Rebeka Ludriķe), sniegtu otru dzīvību noliktavai vēsturiskā parkā (Beāte Ludvigova), izveidotu skolēniem draudzīgu radodošo darba vidi mākslas izglītības iestādē (Simona Helmane), radītu harmoniskus un mierpilnus apstākļus humānai hospisa aprūpei (Amanda Derviniece), izveidotu kopmītnes radošo nozaru studentiem (Dairis Brilis), piešķirtu jaunu funkciju dzimtas mājām Ziemeļlatgalē (Melisa Briža), pārvērstu vecu autobusu par mobilu picu restorānu (Tīna Elīza Duka), aktualizētu komunikācijas barjeras saskarsmē ar vājredzīgiem un vājdzirdzīgiem cilvēkiem (Signe Streipa).
Izstāde tapusi sadarbībā ar docētāju prof. Ingūnu Eleri un Ievu Lāci – Lukševicu.
Galerija “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Izstāde “Lietuva + Latvija”
“Aminori” telpā
29. marts–30. maijs
No 29. marta līdz 30. maijam “Aminori” telpā būs skatāma lietuviešu fotogrāfa Vilijusa Žagrakalis izstāde “Lietuva + Latvija”. Izstāde piedāvā iepazīties ar platinotipiju – senlaicīgu fotogrāfijas tehniku, kurā strādā Vilijus Žagrakalis. Kā piemērotu tēmu platinotipijām Žagrakalis izvēlējies kultūras mantojumu – muižas, pilis, citas senas ēkas un to fragmentus. Izstādē varēs aplūkot 20 fotogrāfijas platinotipijas tehnikā, kurās iemūžināti Lietuvas un Latvijas arhitektūras pieminekļi.
Vilijus Žagrakalis (Vilijus Žagrakalys) pēc izglītības ir inženieris konstruktors, bet sācis interesēties par seno fotogrāfiju pirms gadiem divdesmit. Viņš izmēģinājis dažādas alternatīvas foto drukas tehnikas, taču īpaši viņu piesaistījusi greznā un 200 gadus nemainīgā platinotipijas metode, ar kuru tagad tiks iepazīstināta arī Latvijas auditorija.
Līdz ar fotogrāfijas parādīšanos 19. gadsimtā, attīstījās dažādas metodes attēlu pārnešanai uz plaknes un tika atklātas dažādas foto tehnoloģijas, izmantojot dažādas ķīmiskās vielas. Pirmā pasaules kara laikā daļa foto drukāšanas paņēmienu izzuda, jo dārgmetāli bija nepieciešami kara rūpniecībai. 20. gadsimta vidū ASV atkal izplatījās interese par seno fotogrāfiju, radās foto asociācijas, kas īpaši pievērsās alternatīviem fotogrāfijas veidiem. Vēlāk dažādie foto drukas veidi kļuva populāri arī Eiropā.
Grāmatnīca un mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Kristera Krūma, Horhes Solorzano, Sofijas Frančeskas Putniņas un Sima Birznieka grupas izstāde
427galerijā
līdz 26. aprīlim
Līdz 26. aprīlim 427 galerijā skatāma Kristera Krūma, Horhes Solorzano, Sofijas Frančeskas Putniņas un Sima Birznieka grupas izstāde “Beware of dogs gifts, presents”, ko galerija piesaka ar Afonso Teiasa tekstu:
Es tev iedevu savu zilo cepuri
kad ir tik daudz saules
Maskēju nākamo pavasara dāvanu
maskas dāvana
mākslas maskēta kā dāvanas
nekad neatvērt dāvanu no manas...
sejas uz savu seju;
pagaidi
ļaujiet man dot jums signālu
slikti nospļauties zemē augšu
(uzmanieties no krancis, kas nes dāvanas)
427 galerija
Stabu iela 70, Rīga
Izstāde “Jānis Tīdemanis. Ekspresija bez robežām”
Dailes teātrī
līdz 15. jūnijam
Foto: Marko Rass
Līdz 15. jūnijam Dailes teātra 2. stāva foajē skatāma izstāde “Jānis Tīdemanis. Ekspresija bez robežām”. Izstādes kuratore ir Natālija Jevsejeva.
Latvijas mākslas vēsturē, iespējams, nav neviena gleznotāja, kam biogrāfija būtu tik raiba kā Jānim Tīdemanim – kuģu puika, krāvējs ostā, statists kinostudijā, dimantu tirgotājs un starpnieks darījumos, boksa treneris un boksa sparinga partneris, “bilbordu mālētājs” un telpu dekorators, kas pabeidza Antverpenes Karalisko mākslas akadēmiju un kļuva par atzītu profesionālu mākslinieku, 20. gs. pirmās puses latviešu mākslas klasiķi.
Jānis Tīdemanis nepieder mākslinieku tipam, ko varētu nosacīti saukt par pasīvajiem vērotājiem; viņš pats veido savu tēlu pasauli. Viens no iemīļotiem sižetiem Tīdemaņa darbos ir karnevāli, cilvēki maskās. Šīs motīvs viņu saista ar beļģu mākslas tradīciju un tās pārstāvi Džeimsu Ensoru (James Ensor, 1860–1949). Tīdemaņa gleznojumos tik bieži vērojamie dramatiskie gaismēnas kontrasti un tēli, kas it kā grimst tumsā, piešķir viņa darbiem zināmu teatrālu noskaņu. Mākslinieka ekstravagantā daba ar noslieci uz teatralitāti izpaužas arī šajā izstādē eksponētajā pašportretā – tajā Tīdemanis sevi attēlo vēsturiskā tērpā kā karnevāla dalībnieku vai kādas izrādes personāžu. Jāni Tīdemani bieži dēvē par pasaules pilsoni, kosmopolītisku mākslinieku ar savdabīgu gleznošanas manieri.
Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
