Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Birutas Delles personālizstāde “Mans kalns”
Galerijā “Daugava”
24. janvāris–24. februāris
Biruta Delle. Mans kalns kūst. 2023. Audekls, eļļa, 80x60 cm
No 24. janvāra līdz 24. februārim galerijā “Daugava” būs skatāma Birutas Delles jaunāko darbu izstāde “Mans kalns”, kurā redzami speciāli jubilejas izstādei tapuši 12 darbi.
Mākslinieces rokraksts ļauj nekļūdīgi tos atpazīt vispārējā mākslas ainā, tomēr katra ekspozīcija demonstrē jaunas saturiskas un izteiksmes nianses Delles mākslā. Tā arī šoreiz – jaunie darbi ir koši, spējas enerģijas pilni, kurus vieno lēzena kalna motīvs. Dažādās toņkārtās, ar neiztrūkstošiem delliski - līganiem koku zarojumiem apvīto kompozīciju centrālais tēls ir cilvēks, kas atrodas šo koku tīklojumā. Pārsvarā viens (tomēr ne vienmēr) tas pārvietojas pa saules gaismas un ēnu laukumiem, kas veido viņa dzīves telpu. Lai arī vārdos aprakstāmas, tomēr gleznotās ainas ir irreālu, trauksmainu izjūtu piestrāvotas, kas, šķiet, ir gaišas un cerību raisošas. Izstādes “Mans kalns” darbu palete ir transformējusies gaišu mēļi rozā un zeltaini- rūsganu krāsu virzienā, kura stāsta par mākslinieci ko jaunu.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
SALONS. Epizode #5
arhitekts un pētnieks Miro Romāns&fotogrāfe Zane Priede
Kultūrtelpā “Smilga”
24. janvārī / plkst. 19.00
24. janvārī kultūrtelpā “Smilga” plkst. 19.00 notiks SALONS #5, otrā no divām plānotajām ziemas epizodēm. SALONA viesi būs arhitekts Miro Romāns (Miro Roman) un fotogrāfe Zane Priede. Epizodē tiks apskatīta IT un arhitektūras izteiksmes līdzekļu pārklāšanās, spēlēšanās ar reāliem, digitāliem un imagināriem objektiem, iztēles provokācijas un fantastiski sirreālas telpas radīšanas iespējas.
Dr. Miro Romāns ir arhitekts un pētnieks, un viņu interesē informācijas tehnoloģiju un arhitektūras radīšanai lietoto izteiksmes līdzekļu mijiedarbība. Viņš pēta, projektē, kodē un raksta par arhitektūru un pasauli, spēlējoties ar ēkām, grāmatām, attēliem, mākoņiem, avatariem, plūsmām, sarakstiem, indeksiem un pikseļiem. Miro ir izstrādājis skaitļošanas bibliotēku Xenotheka un tās meklēšanas instrumentu Ask Alice.
Fotogrāfe Zane Priede savu profesiju apguvusi pašmācības ceļā. Zane absolvējusi Eindhovenas dizaina akadēmiju Nīderlandē, un viņas darbos apvienojas iegūtā dizaina izglītība, aizraušanās ar fotogrāfiju un arhitektūru. Caur saviem vizuālajiem meklējumiem fotogrāfijā viņa tiecas pēc fantastiskā ikdienišķajā. Izmantojot dažādus priekšmetus, nelielu objektu kombinācijas un dažādas faktūras, Zane rada iedomātas un sirreālas ainas, savos darbos pielietojot rotaļīgu stāstīšanas pieeju un spēlējoties ar uztveres mainīgo dabu. Pagājušā gada rudenī galvaspilsētas pilsētvidē īpaši pamanāmas bija Zanes ēdienu fotogrāfijas Rīgas restorānu nedēļas kampaņai.
SALONA kuratores: Dagnija Smilga (ĒTER, LMAA) un Dina Suhanova (LMDA, LMAA). Pasākums notiks klātienē angļu un latviešu valodās.
SALONS ir pulcēšanās, lekciju un neformālu sarunu pasākumi, ko organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūts (LMDA), LMAA AGENCY (komunikācijas un aktīvisma platforma jaunveidojamās LMA Arhitektūras skolas ietvaros) un ĒTER arhitektūras studija.
Kultūrtelpa “Smilga”
E. Smiļģa iela 34A, Rīga
Alfeja Bromulta personālizstāde
Galerijā “Antonija”
24. janvāris–24. februāris
Alfejs Bromults. Pienenes zied. 1981. Kartons, eļļa, 40x50 cm
No 24. janvāra līdz 24. februārim klasiskās mākslas galerijā “Antonija” būs skatāma Alfeja Bromulta personālizstāde.
Alfejs Bromults (1913–1991) bijis izcils gleznotājs, reālistiskās glezniecības pārstāvis. Perfekti juta gaismas un ēnas kontrastu, proporcijas un krāsu gammu. Gleznojis ļoti daudzveidīgas ainavas dažādos gadalaikos. Viņa darbiem raksturīgs poētiskums, tie piesaista uzmanību ar klasisku vienkāršību un meistarīgu glezniecības paņēmienu. Viņš ļoti meistarīgi spēja attēlot dabas noskaņu, notvert ātri zūdošo mirkli.
Alfejs Bromults pirmo profesionālo izglītību guvis Tautas universitātē pie R. Sutas, J. Bīnes un G. Šķiltera. No 1938. gada mācījies J. Tillberga studijā, 1940–44. gados – Latvijas Mākslas akadēmijā. Bromults mācījies pie tādiem lieliskiem pedagogiem kā Konrāds Ubāns, Kārlis Miesnieks, Vilhelms Purvītis un Ludolfs Liberts. Izstādēs mākslinieks piedalījies no 1943. gada.
Klasiskās mākslas galerija “Antonija”
Brīvības iela 142, Rīga
Fotostudijas “Fotast” 65 gadu jubilejas izstāde
Liepājas muzejā
25. janvāris–10. marts
Gunārs Kopštāls. “Avenēs”, 1959
No 25. janvāra līdz 10. martam Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma Liepājas Tautas fotostudijas FOTAST 65. gadu jubilejas izstādi “65”.
Jubilejas izstādē būs skatāmas 65 melnbaltas fotogrāfijas no sešām fotostudijas pastāvēšanas desmitgadēm, ieskaitot Huberta Stankeviča, Gunāra Kopštāla, Pētera Jaunzema, Irinas Tīres, Ulda Brieža, Vara Santa un daudzu citu talantīgu fotogrāfu darbi. Fotogrāfijas veidotas dažādās tehnikās un stilistikā, kas gadu laikā veidojušas fotostudijas identitāti.
Liepājas Tautas fotostudija “FOTAST” vadītāja Iveta Herbsta stāsta, ka vienotā ekspozīcijā satiksies 51 autors – vairāku paaudžu fotogrāfi, kuri darbojušies dažādos laikmetos, pretējās politiskajās iekārtās, ar atšķirīgām tehniskajām un tehnoloģiskajām iespējām, profesionāļi un amatieri, bet radniecīgi mīlestībā uz fotogrāfiju.
Ekspozīcijā varēs aplūkot arī analogās foto laboratorijas aprīkojumu un iztēloties, kā tumšajā telpā pie sarkanās spuldzes, gluži kā alķīmiķa laboratorijā, cits pēc cita iznirst foto tēli uz biezā foto papīra. Analogās fotogrāfijas šarms un vērtība ir nezūdošas arī digitālās fotogrāfijas laikmetā, to apliecina “Fotast” jubilejas izstādē redzamā harmoniskā līdzsvarotība starp analogo un digitālo.
Ekspozīcijā iekļauti arī priekšmeti no fotogrāfa Zigmara Lāča (1934–2022) analogās foto laboratorijas aprīkojuma. Izstādes kuratore – māksliniece Dace Dēliņa-Lipska.
Fotostudijas “FOTAST” pirmsākumi rodami 1958. gadā, kad Visvaldis Blankenburgs, Gunārs Kopštāls un Huberts Stankevičs pilsētas kultūras namā nodibināja fotopulciņu. Šobrīd studijā darbojas vairāk nekā 20 dalībnieku.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Birutas Delles darbu izstāde “Gleznot katru dienu”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
27. janvāris–21. aprīlis
Biruta Delle. Darba dienas rīts Pārdaugavā. 1979. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Didzis Grodzs
No 27. janvāra līdz 21. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā “Paaudze” būs skatāma Birutas Delles darbu izstāde “Gleznot katru dienu”, kurā tiks eksponētas autores labi pazīstamās, bieži reproducētās figuratīvas kompozīcijas un ainavas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, mākslas centra Zuzeum un privātām kolekcijām.
Biruta Delle (1944) ir augstu novērtēta un izstāžu apmeklētāju mīlēta latviešu māksliniece, kura glezno jau vairāk nekā sešdesmit gadu. Pedagogs Ansis Stunda mācīja viņu individuāli, jo saskatīja īpašu apdāvinātību. “Brīvā laika man vairs nebija – nekad. Bet es to arī negribēju,” Delle raksta autobiogrāfijā (2007). Pēc pāris gadu studijām Latvijas Mākslas akadēmijā pie Konrāda Ubāna viņa augstskolu pameta. Atbalstu jaunā gleznotāja atrada starp bitņikiem kafejnīcā “Kaza”. “Pēc Stundas šī bija mana otrā augstskola”. Neskatoties uz nepabeigto izglītību, Birutas Delles darbus no 1967. gada pieņēma izstādēs. 1979. gadā viņa sarīkoja pirmo no vairākām personālizstādēm Latvijas Mākslinieku savienības izstāžu zālē, 1993. gadā – Valsts mākslas muzejā (tagad – LNMM).
Padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: autores darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi autsaideri. Tomēr fokusā nešaubīgi atradās māksla: “Visu ģimeni pakļāvu mālēšanai. Nejutos vainīga, jo nekad neesmu izjutusi sevi kā sievieti – māti vai sievu. Es vienmēr esmu bijusi gleznotāja, kurai ir jāpilda sievietes pienākumi.”
Biruta Delle bija ļoti ražīga, realizēja pārdrošus projektus. Viņas daiļrade ietvēra divus virzienus: fanātiskas dabas, āra studijas, īpaši pievēršoties silto un vēso laukumu attiecībām, un vērienīgas daudzfigūru kompozīcijas, kurās izpaudās spilgtā iztēle. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus, tomēr ar šo virzienu viņu saista vairāk automātiskās skicēšanas prakse nekā stila formālās pazīmes.
Biruta Delle ir publiski stāstījusi par personiskās dzīves sarežģījumiem: depresijas epizodi, pieredzi ar medikamentiem un meditāciju, tuvu cilvēku psihiskajiem traucējumiem un konfliktu, kas 1993. gadā rezultējās letāli. Tāpat par grūto krīzes pārvarēšanas ceļu, kurā mākslinieci glābušas sarunas ar mācītāju un – darbs. “Šīs sarunas uz mani iedarbojās kā zvērests: gleznot katru dienu.”
Biruta Delle joprojām ar apskaužamu regularitāti rīko jaunāko darbu personālizstādes.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukusm 1, Rīga
Olias Katkovas personālizstāde “In Case of Emergency”
Maxim Boxer galerijā
Līdz 4. februārim
Līdz 4.februārim Maxim Boxer galerijā skatāma jaunās gleznotājas Olias Katkovas darbu izstāde “In Case of Emergency”.
Izstādē eksponēti gleznojumi un objekti, kas tapuši pēdējo gadu laikā. Tajos atainotie, it kā nesvarīgie un ikdienišķie sīkumi, māksliniecei kļuvuši par avārijas izeju uz mirkļa tagadni – (vēl vai jau) postošās pasaules neiztraucētu. Izstādē mīt tas, ko var definēt kā augšas un lejas, tas, ko bieži atstājam kategorijās “tā-starp-citu” un “lai-vai-kā”.
“Tāpat kā daudzi šobrīd, es jūtu vajadzību rekonstruēt un meklēt mierinājumu pārdomās par mājām, piederību un nākotni. Šie darbi ir kā ieteikums pievērsties tūlītējai realitātei kā šo meklējumu sākuma punktam. Es ceru, ka tas arī kādam palīdzēs,” atklāj māksliniece.
Olias Katkovas radošā prakse ir vērsta uz ikdienas priekšmetu un telpu izjaukšanu un māksliniecisko rekonstrukciju, ar mērķi pētīt to kontekstu, funkciju, formu, nozīmi un emocijas. Tas ir veids, kā māksliniece apstrādā personīgo vēsturi, pārvēršot to par notikumu un lietu arhīvu, neklasificējot tos “svarīgos” un “nesvarīgos”, bet meklējot savstarpējo saistību un kopīgu saikni ar citu cilvēku pieredzi. Viņa atlasa priekšmetus, kas vēsta par smalkiem stāstiem, bieži vien saistītiem ar idejām par mājām, bērnību, klātbūtni un prombūtni, kur prombūtne bieži vien nozīmē zaudējumu.
Olia Katkova (dz.1996) ar izcilību apbsolvējusi Bath School of Art Apvienotajā Karalistē. Piedalījusies grupu izstādēs Maskavā un Londonā.
Maxim Boxer galerija
Lāčplēša iela 48, Rīga
Agneses Bules izstāde “Latviešu sapņa ziemas pasaka”
Bulduru Tehnikumā
līdz 4. februārim
Līdz 4. februārim Bulduru Tehnikuma izstāžu zālē skatāma mākslinieces Agneses Bules izstāde “Latviešu sapņa ziemas pasaka”. Izstāde savieno mākslinieces radītos mītus, stāstus, zīmējumus, grafikas, objektus, nesen radītos un atrastos artefaktus, kā arī dažādus dizaina kolekciju darbus, kuri veltīti ziemas tematikai.
“Latviešu sapņa ziemas pasaka” ir plašāka mākslas projekta “Latviešu sapnis” sastāvdaļa. Ar mākslinieces radīto metaforu un simbolu palīdzību ir radīta citāda latviešu tautas vēstures pasniegšanas metode.
Latviešu sapņa daudzveidīgās ziemas variācijas kultūras tēlu un metaforu ziņā spēj līdzināties latviešu mākslas labirinta bīstamo taku vilinājumam, kur kopā saaudušies folkloras, poēzijas un radošuma pavedieni. Izstādes autore ir atbrīvojusi realitātes elementus un vēlāk tos ir sakārtojusi citā, mākslinieciskā realitātē, kuras tēli uzrunā gan ar vieglu ironiju (“Skuju latvieši”, “Zelta zivtiņas pēdējā vēlēšanās”, “Marinētā zvaigzne”), gan poētiski liegi (“Sniega dziesma”, “Nāk sniegs” un “Apsnigsim”). Izstādē var izlasīt pasaku “Ledus laikmets”, kas vienā no variantiem izskaidro latviešu sēdēšanu kokos un citas raksturīgas dīvainības. Arī “Salaveča saldais žagaru saišķis” te ir īsti vietā, jo tieši šajā izstādē pirmo reizi publiski un vienkopus varam skatīt plašo balto pulverīšu kolekciju, ko nesenajā Jūrmalas politiskajā un kriminālistikas rakursā māksliniece speciāli izstrādāja kā legālu un katra maciņam pieejamu Jūrmalas suvenīru.
Izstāde “Latviešu sapņa ziemas pasaka” piedāvā gan izklaidēties, gan domāt par tās līdz galam neizteikto un daudzveidīgi interpretējamo daļu.
Pēc vienas no interpretācijām sapnis ir pretstats nomoda dzīves cēloņu-seku diktētai loģikai. “Latviešu sapnim”, gluži kā citiem sapņiem, piemīt tikai tam raksturīga īpaša “sapņa loģika”. Kā zinām no sapņošanas pieredzes, kas sapnī ir loģisks, pamostoties var izrādīties absurds malds, tomēr uzmanīgam vērotājam sapnis sniegs vērtīgu materiālu par nezināmo, tumšo ikdienas realitātes pusi un iespējamiem nākotnes notikumiem. Tādējādi sapņa aplamai loģikai piemērojot kādu personīgu interpretāciju, sapņotājs negaidīti var piedzīvot kādu atklāsmi. Izstādes skatītājam dažādie vēstures, kultūras, sociuma un politikas tēli, iespējams, sakārtosies unikālā jēdzieniskā kārtībā.
Bulduru Tehnikums
Viestura iela 6, Jūrmala
Tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra “Lauvene”
festivālā “Sculptura #2” Briselē
Līdz 10. martam
Līdz 10. martam Briselē norisinās ikgadējs laikmetīgās tēlniecības festivāls Sculptura #2, kas pulcē māksliniekus, kolekcionārus un mākslas entuziastus no visas Eiropas. Festivālā Sculptura #2 izstādīta arī Aigara Bikšes teju trīs metrus augstā koka skulptūra “Lauvene”.
Aigars Bikše, kas pazīstams ar savām interaktīvajām skulptūrām un instalācijām publiskajās telpās, nereti ietver tajās vēsturiskas, kultūrspecifiskas un politiskas atsauces. Skulptūra “Lauvene” tika radīta izstādei galerijā “Daugava” (kuratore Anda Treija). Skulptūra ataino lauveni, kura izliekusies dramatiskā kustībā virs būvgružu kaudzes. “Šī skulptūra atspoguļo sievišķo spēku un izturību, un es ceru, ka tā rezonēs ar skatītājiem. Tāpat šobrīd Ukrainas kara kontekstā dzeltenā lauvene virs drupu kaudzes iekļūst jaunā interpretācijas telpā,” stāsta Aigars Bikše.
Dzeltenā lauvene virs drupu kaudzes simbolizē kādas sistēmas beigas un spriedzi, ko rada pārmaiņas un jaunas, uz līdztiesību balstītas, sabiedrības veidošanās. Lauvenes tēls rosina domāt par pārmaiņām domāšanā un jauniem kolektīvās atmiņas tulkojumiem.
Skulptūra izveidota kokā, apgleznota. Skulptūras izmēri 268x400x210 cm.
Festivāls Sculptura #2 šogad pulcē 38 māksliniekus no vairāk nekā 20 valstīm.
Titulbilde: Biruta Delle. Parks. 1981. Audekls, eļļa. (Fragments) LNMM kolekcija. Foto: Didzis Grodzs
