Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls “Simbiotiskās maņa(s)”
Rīgā un tiešsaistē
23.–25. oktobris
Migels Paredes Maldonado. Projekts “Close Encounters”, 2023. RIXC publicitātes foto
Atklājot jaunas simbiotiskas nākotnes vīzijas un utopijas, no 23. līdz 25. oktobrim Rīgā un tiešsaistē norisināsies RIXC Mākslas un zinātnes festivāls ar tematisko nosaukumu “Simbiotiskās maņa(s)”. Festivāla centrā izvirzīta ideja par sesto maņu, kas nav vien tikai metafora, bet, kā to apliecina jaunākie zinātniskie pētījumi, tā varētu būt “simbiotiska”. Piemēram, tādas maņas kā “magnetorecepcija”, kas dažiem organismiem ļauj noteikt magnētisko lauku navigācijas nolūkos vai “solarrecepcija”, kas kalpo kā “saules sensors” un sinhronizē mūs ar diennakts ritmiem. Šīs maņas ir vēl izteiktākas augu pasaulē, kuriem ir “ārējās maņu sistēmas” bez orgāniem, kas nodrošina saprātīgu uzvedību, lai gan tiem nav smadzeņu, kalpojot fundamentāli jaunam skatījumam uz kopdzīvi uz mūsu planētas un izpratnei par paplašināto apziņu.
Par simbiotiskām sistēmām, dzīvības formu un algoritmiskās mākslas mijiedarbību festivāla atklāšanas lekcijās trešdien, 23. oktobrī plkst. 16.00 viesnīcā “Neiburgs” un tiešsaistē diskutēs festivāla īpašie viesi – mediju mākslas teorētiķis un kurators Ēriks Kluitenbergs (Eric Kluitenberg, NL), un māksliniece un mediju pētniece Rozmarija Lī (Rosemary Lee, US/PT). Ēriks Kluitenbergs savā lekcijā iepazīstinās ar idejām par visaptverošu dzīvo jeb zoë (dzīvība, grieķu val.) organismu, cilvēku un ne tikai cilvēku, līdzpastāvēšanas modeļiem, mākslas, ekoloģijas un tehnoloģiju simbiozē. Savukārt māksliniece un mediju pētniece Rozmarija Lī (Rosemary Lee, US/PT) iepazīstinās ar savu pētījumu, kas publicēti grāmatā “Algoritms, attēls, māksla” (Algorithm, Image, Art) kā algoritmi ir veidojuši attēlus un mākslu, sasaistot mūsdienās pazīstamās algoritmiskās vizuālo mediju formas ar to pirmatnējām formām.
Pēc vieslekcijām 23. oktobrī sekos festivāla izstādes atklāšana plkst. 18.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādē “Simbiotiskās maņa(s)” līdz 7. decembrim būs apskatāmi mākslas darbi, ko radījuši Eiropas mediju mākslas rezidenču platformas EMAP mākslinieki, kā arī latviešu mākslinieki un citi starptautiski atzīti mākslinieki.
Izstāde “Simbiotiskās maņa(s)”, kas atrodas simbiotiskā mākslas estētikas un vizionāru zinātnisko paradigmu krustpunktā, pievēršas simbiotiskai domāšanai. Tā izriet no simbiozes teorijas bioloģijā un balstās idejās par “holobiontu” – komplicētu kopumu, ko veido savstarpēji saistīti dzīvie organismi, un agrīnās vīzijās par “cilvēka-datora” simbiozi un mūsdienu “sensorajām mašīnām”. Uzsverot mūsu sajūtu nozīmi un uzskatot netveramo “sesto maņu” par ārpus cilvēka esošu uztveres paplašinājumu – gan metaforiski, gan zinātniski, izstādes mākslinieki liek aizdomāties, ka simbioze nosaka mūsu eksistenci un ka “simbiotiskas maņas” ir būtiskas mūsu izdzīvošanai. Izstādē “Simbiotiskās maņa(s)” ir iekļauti Eiropas Mediju mākslas platformas (EMAP) mākslinieku, kā arī Latvijā un pasaulē pazīstamu mākslinieku darbi, kuros tiek pētītas robežas starp cilvēkiem, mehānismiem un dabu, meklētas jaunas sensorās uztveres vīzijas un sadarbības formas, kas vērstas uz simbiotiskāku nākotni.
Izstādes mākslinieki: Tacuru Arai (Tatsuru Arai, JP/DE), Po-Hao Či (Po-Hao Chi, TW), Santa France (LV), Saša Ļitvinceva & Benijs Vāgners (Sasha Litvintseva & Beny Wagner, UK/DE), Me AndOther Me / Cenks GŪZELIS & Anna Pompermaijere (Cenk GÜZELIS & Anna Pompermaier, AT/IT), Monika Rikiča (Mónica Rikić, ES), Studio Above & Below (DE/UK), Sabīne Šnē (LV), T(n)C (DE/HU).
Festivāla ietvaros no 23. līdz 25. oktobrim notiks arī starptautiskā “Open Fields” konference, kas viesnīcā “Neiburgs” Rīgā un tiešsaistē, kurā pulcēsies Latvijas un ārvalstu mākslinieki, pētnieki un kultūras novatori, lai apspriestu tēmas, kas saistītas ar mākslas pētniecību, mainīgo mākslas lomu sabiedrībā, kā arī mākslas un zinātnes sadarbību, programmu papildinot paralēlām radošajām darbnīcām. Konferencē ar Gētes Institūta Rīgā atbalstu piedalās arī māksliniece no Berlīnes Suzanna Hetriha (Susanna Hertrich), kura iepazīstinās ar cilvēka maņu paplašināšanu tehnoloģiju radītā vidē, apvienojot psiholoģiju, neirozinātni un spekulatīvo dizainu, kā arī 50 citi lektori no Vācijas, Lielbritānijas, Taivānas, ASV, Ukrainas, Austrijas un citām Eiropas un pasaules valstīm. Migels Paredes Maldonado (Miguel Paredes Maldonado) arhitekts un Arhitektūras un ainavu arhitektūras nodaļas vadītājs Edinburgas universitātē, iepazīstinās ar vizuālu un skaņas kartes veidošanu Karlsrūes (Vācijā) no to urbānās vides iemītnieku skatapunkta, kas nav cilvēki – dzīvnieki, augi un līdzīga veida “lietas”. Konferencē piedalīsies arī festivāla izstādes mākslinieki. Piemēram, taivāniešu mākslinieks Po-Hao Či (Po-Hao Chi) auditoriju iepazīstinās ar savu izstādē apskatāmo darbu un projektu – “Hidrosfēras skice: Mitruma sensorijs” (Hydrospheric Sketch: A Sensorium of Moisture). Darbā tiek pētīta mitruma sajūtu pieredze hidrosfērā, iedvesmojoties no mainīgajām attiecībām starp cilvēkiem, ūdeni un pilsētvides attīstību Taivānas Sjidži rajonā, kas vēsturiski pazīstams kā “Tsui-Tng-Ka”, kur savulaik saplūda upes un jūras. Laika gaitā cilvēka iejaukšanās, piemēram, plūdu kontrole un pilsētas paplašināšanās, ir attālinājusi rajonu no šiem dabiskajiem ritmiem.
No 24. oktobra līdz 7. decembrim RIXC galerijā Mākslas un zinātnes festivāla 2024 ietvaros norisināsies Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Sensorās dzīles”.
Piektdien, 25. oktobra programma noslēgsies ar satelītpasākumu ar skaņu mākslas performancēm bārā “1983” Vagonu ielā 21.
Festivāla kuratori un koncepcijas autori – Rasa Šmite un Raitis Šmits.
RIXC Mākslas un zinātnes festivāls
Jauna pastāvīgā ekspozīcija “Indijas māksla”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
no 23. oktobra
Ganēša. Ziemeļindija, 19. gs. beigas. Alabastrs, krāsas. LNMM kolekcija. Publicitātes foto
No 23. oktobra Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA 3. stāvā Āzijas mākslas galerijā skatāma jauna pastāvīgā ekspozīcija, veltīta Indijas mākslai.
Indijas civilizācijai ir daudzslāņaina vēsture, kas sniedzas piectūkstoš gadu senā pagātnē. Tādējādi izveidojusies liela etniskā, kultūras, valodu, reliģiju, mākslas un paaudzēs pārmantotu amatniecības prasmju dažādība.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā ir vairāk nekā 500 Indijas materiālās kultūras priekšmetu. Katrs no tiem ir mākslas darbs ar savu izsmalcinātu ornamentu, motīviem, simboliem, sižetu un dizainu.
Ekspozīcijas tapšanas gaitā muzejs apzinājis kolekcijas veidošanās vēsturi, pārskatījis ar Indijas mākslu saistīto terminoloģiju un sadarbībā ar Indijas pētniecības organizāciju “Eka Archiving Services” (Ņūdeli) veicis pilnīgu kolekcijas kontekstualizāciju. Līdz ar to ekspozīcija tagad sniedz iespēju iepazīties ar šiem priekšmetiem, respektējot to izcelsmes kultūras skatpunktu, izvairoties no koloniālisma ideju atkārtošanas un artefaktu uzlūkošanas citādības un eksotikas gaismā.
Māksla un amatniecība ir klātesošas visos indiešu dzīves un kultūras aspektos – mājokļa iekārtojumā, reliģiskajās ceremonijās un rituālos, apģērbā un aksesuāros. Ekspozīcija veidota sadarbībā ar Latvijā dzīvojošo indiešu kopienu. Tas atspoguļojas gan priekšmetu izvēlē, gan videostāstos, kuros kopienas pārstāvji vēsta par savu kultūru, dalās atmiņās un meklē sasauces ar muzeja kolekcijas darbiem.
Īpaši šai ekspozīcijai sagatavots ceļvedis bērniem “Ziloņu taka”, kas mazākajiem muzeja apmeklētājiem palīdzēs iepazīties ar Indijas kultūru.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Āzijas mākslas galerija (3. stāvs)
Doma laukums 6, Rīga
Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Sensorās dzīles”
RIXC galerijā
RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2024 ietvaros
24. oktobris–7. decembris
No 24. oktobra līdz 7. decembrim RIXC galerijā Mākslas un zinātnes festivāla 2024 ietvaros norisināsies Rasas Šmites un Raita Šmita izstāde “Sensorās dzīles”.
Izstāde, kas ir tikusi izstādīta gan Milānā, gan Taipejā, atgriežas Rīgā. “Sensorās dzīles” ir imersīva instalācija, kas pēta, kā laikapstākļu un klimata dati mijiedarbojas ar notikumiem mūsu Saules sistēmā. Virtuālās punktu mākoņu antenas seko kosmisko daļiņu plūsmai no Saules uz Zemi, ģenerējot globālo vēja plūsmu, kas tiek interpretēta imersīvās vizualizācijās un skaņas ainavās, izmantojot Irbenes radioteleskopa datus un ierakstus. RIXC mākslinieki cenšas paplašināt klimata zinātnes robežas, pētot tās sakarības ar kosmosa pētniecību, vienlaikus kontekstualizējot šo mijiedarbību sociāli ekoloģiskā un ģeopolitiskā perspektīvā. Imersīvā multisensorā pieredze cenšas padarīt sabiedrībai pieejamāku un saprotamāku sarežģīto zinātni, klimata izraisīto vides pārmaiņu ietekmi un mērogu.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Pasākums “Dizains un veselība”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā
24. oktobrī
BKUS Ambulatorais veselības centrs
24. oktobrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā norisināsies starptautiskās dizaina kopienas SEGD Rīgas nodaļas rīkots pasākums “Dizains un veselība”. Tā mērķis ir pievērst uzmanību abu nozaru mijiedarbībai, jo vide veselības aprūpes iestādēs tieši ietekmē pacientu un personāla labbūtību. Tēma tiks apskatīta caur bērnu slimnīcas piemēru – dalībniekiem būs iespēja apmeklēt slimnīcas jaunos korpusus un ārtelpu, dzirdēt projekta starpdisciplinārās komandas pieredzes stāstus un iesaistīties diskusijā.
Pasākums “Dizains un veselība” norisināsies no plkst. 10.00 līdz 13.30 klātienē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) jaunizveidotajos korpusos – pērn atklātajā Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā, jaunajā Ambulatorās veselības centrā, kas durvis vēra vien oktobra sākumā, kā arī slimnīcas parkā, kas veidots pēc dziedinošā dārza principiem.
Pasākuma pirmajā daļā ar prezentācijām un pieredzes stāstiem uzstāsies gan veselības aprūpes, gan radošo industriju, dizaina un arhitektūras, profesionāļi. Notikumu atklās BKUS valdes locekles Ilutas Riekstiņas stāstījums par slimnīcas attīstību un projektu gaitā gūtajām atziņām. Katrs no savas perspektīvas par iekļaujošas, uz cilvēku vērstas vides radīšanu runās dramaturgs Lauris Gundars, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Ambulatorās komandas vadītāja Liene Vītola, jaunā korpusa arhitektu komandas pārstāvis, arhitektu biroja MARK arhitekti līdzdibinātājs Mārtiņš Ošāns, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra Ambulatorās komandas vadītāja Irina Ošeniece, ALPS ainavu darbnīca ainavu arhitekte Indra Ozoliņa, BKUS Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova un dizaina studijas H2E vadošā dizainere Ingūna Elere, kura iepazīstinās ar navigācijas dizaina un vides grafikas risinājumiem.
Prezentācijām sekos diskusija “Starpdisciplināra sadarbība veselībai”, kuru moderēs LTV raidījumu vadītāja, žurnāliste Ilze Dobele. Pasākums noslēgsies ar izzinošu pastaigu slimnīcas jaunajās telpās un labiekārtotajā teritorijā.
“Veselības aprūpes iestādes ir publiska vide, kuru ik dienu apmeklē liels skaits cilvēku — tajā satiekas pacienti un viņu tuvinieki, medicīnas personāls. Videi ir būtiska loma visu ārstniecības procesā iesaistīto labbūtībā, un tā, nenoliedzami, palīdz atgūt veselību. Ar šo notikumu vēlamies dalīties starpdisciplināra darba procesā iegūtajās atziņās un aicināt izmantot dizainu plašāk, lai veicinātu dizaina, veselības un labbūtības sinerģiju, kam pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, bet kuras potenciāls Latvijā vēl nav pietiekami novērtēts,” skaidro dizaina studijas H2E dizainere, SEGD Rīgas nodaļas līdzdbinātāja Ingūna Elere.
SEGD Riga Chapter notikumu “Dizains un veselība” apmeklēt īpaši aicināti veselības nozares pārstāvji, dizaineri, arhitekti, projektu pasūtītāji. Vietu skaits ir ierobežots, interesenti aicināti rakstīt uz e-pastu info@h2e.lv līdz 22. oktobrim.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca / Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrs
Vienības gatve 45, Rīga
Zviedru fotogrāfa Larsa Tūnbjērka izstāde
“Skaistais neglītajā un nejaukais šķietami skaistajā”
Mākslas stacijā “Dubulti”
25. oktobris, 2024–26. janvāris, 2025
No 25. oktobra līdz 2025. gada 26. janvārim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma izcilā Zviedru fotogrāfa Larsa Tūnbjērka (1956–2015) izstāde “Skaistais neglītajā un nejaukais šķietami skaistajā”. Pirmoreiz Latvijā tiks izstādītas Larsa Tūnbjērka fotogrāfiju sērijas “Latvija, Karosta” (1996), “I love Borås!” (1988–1995) un “Birojs” (1994–1999). Skatoties kopā, šīs trīs fotogrāfiju sērijas — visas no aptuveni viena laikmeta — atspoguļo Larsa Tūnbjērka unikālo fotografēšanas veidu un uzsver viņa attēlu emocionālo iedarbību. Izstādes kuratori ir Inga Šteimane, Love Jonsons un Moda Nikandere.
Zviedru fotogrāfs Larss Tūnbjērks (1956–2015) fotografē apkārtējo pasauli izteikti personiskā stilā. 70. gados uzsācis savu karjeru kā fotožurnālists vietējā laikrakstā savā dzimtajā pilsētā Burosā, viņš drīz vien kļuva par ievērojamu ārštata fotogrāfu. Ap 1990. gadu viņa rokraksts nostiprinājās: spilgtas krāsas, drastisks humors un tāds ikdienas attēlojums, kas robežojas ar dīvaino un sirreālo.
Daudzus savu fotogrāfiju motīvus Larss Tūnbjērks atrod perifērijā, tādās vietās kā zemo cenu veikali, lielceļi, autostāvvietas un kemperu parki. Bieži vien cilvēki, kurus viņš satika un attēloja, izskatās mazliet neveikli un apmaldījušies. No pirmā acu uzmetiena Larsa Tūnbjērka fotogrāfijas var šķist ironiskas vai pat ciniskas, taču to pamatā ir empātija un identificēšanās ar attēlu varoņiem. “Viņš nefotografēja viņus,” retrospektīvi par Tūnbjērka darbu rakstīja zviedru rakstnieks un režisors Gerans Odbrats; "Viņš fotografēja mūs.”
Rakstnieks un Tūnbjērka draugs Pērs Lindstrēms atceras: “1995. gadā Larss Tūnbjērks izstāda savu sēriju “Landet utom sig / Valsts valstī” Starptautiskajā fotogrāfijas centrā (ICP) Ņujorkā – pasaules vadošajā fotogrāfijas institūcijā. Attēliem bija ugunīgi sarkani rāmji, un atklāšanā ap kautrīgo zviedru drūzmējās Ņujorkas fotogrāfijas izcilnieki. Fotoprojektā “Valsts valstī”, savas karjeras izrāvienā, Larss Tūnbjērks fotografē zviedrus kempingos, tirdzniecības centros un atpūtas parkos. Šis fotoprojekts stāsta par tirgus ekonomikas pēkšņo ienākšanu Zviedrijā, par sociālo attīstību, kas deviņdesmitajos gados bija globāla. Ar savu vidēja formāta kameru un paštaisīto zibspuldzi viņš radīja tēlus, kuros ir gan absurds humors, gan skumjas. Radās pat speciāls raksturojums – “tūnbjērkisms”, kas kļuva par jēdzienu, ar ko viņš ierakstīja sevi fotogrāfijas vēsturē. Ekspozīcija Ņujorkā bija liels brīdis ne tikai Larsam Tūnbjērkam personīgi, bet arī zviedru fotogrāfijai. ICP direktors Čārlzs Stainbeks runāja par Tūnbjērku kā “nozīmīgu talantu” un novatoru, salīdzinot viņu ar Lī Frīdlenderu un Viljamu Eglstonu, un dažas dienas vēlāk New York Times ar augšupvērstiem īkšķiem novērtēja saulē izmirkušo atpūtnieku un ekstravaganto pensionāru attēlus.”
Šī izstāde Mākslas stacijā “Dubulti” iezīmē Larsa Tūnbjērka ilgās attiecības ar Latviju. Latvijas Fotogrāfijas muzejs Rīgā viņa personālizstādi prezentēja jau 1997. gadā. Larss Tūnbjērks vairākkārt apceļoja Latviju un sadraudzējās ar Latvijas kolēģiem, tostarp Intu Ruku un Andreju Grantu. Larss Tūnbjērks apmeklēja gan pilsētas, gan laukus.
Izstādes publiskās programmas ietvaros 25. oktobrī plkst.17.00, 26. oktobrī plkst.14 būs ekskursija kopā ar kuratoriem Lovi Jonsonu, Modu Nikanderi, Ingu Šteimani un fotogrāfi Intu Ruku. Un vēl trīs reizes – 27. oktobrī plkst.14.00, 8. decembrī un plkst.14 un 12. janvārī. plkst.14.00 notiks ekskursija izstādē kopā ar kuratori Ingu Šteimani. Ekskursiju pieteikšana citos datumos: dubulti.art.station@gmail.com.
Mākslas stacija Dubulti
Zigfrīda Meirovica bulvāris 3, Jūrmala
Grupas izstāde “Liminal Limbo”
TUR_telpā
25. oktobris–30. novembris
Foto: Kristīna Rezviha
No 25. oktobra līdz 30.novembrim TUR_telpā būs skatāma 2024. gada noslēdzošā izstāde “Liminal Limbo”. Grupas izstāde, kurā piedalās mākslinieki Katrina EW, Oto Holgers Ozoliņš, Kristīna Rezviha un Patrīcija Māra Vilsone, atspoguļos pārdomas, kas pieder paaudzei, kura atrodas uz robežas starp mileniāļiem un “Gen Z”, laikā, kad pati pasaule atrodas savā izšķirošo pārmaiņu brīdī.
Izstāde “Liminal Limbo” apvienos četru mākslinieku, kuri atrodas Z paaudzes un mileniāļu krustpunktā, – Katrinas EW, Oto Holgera Ozoliņa, Kristīnas Rezvihas un Patrīcijas Māras Vilsones – jaundarbus. Izstādes priekšnoteikums ir, ka šie mākslinieki ataino personiskas pārdomas par laiku, kurā dzīvojam, īpaši raugoties no tās paaudzes acīm, kas nesen kā sevi pieteikusi mākslas scēnā un dialogos ar balsīm, kas reflektē par nozīmīgām, vienlaikus kritiskām pārdomām par cilvēci un turpmāko vēstures gaitu. Tāpat kā katru paaudzi, “Gen Z” ietekmē notikumi un tehnoloģiskās pārmaiņas, kas piedzīvotas attīstīšanās gaitā. Z paaudzi raksturo viņu pielāgošanās spēja, sociālā apziņa un digitālā prasme, lai gan tā nemitīgi saskaras arī ar tādiem izaicinājumiem, kā paaugstināta trauksme; tieksme uz tūlītēju gandarījumu. Šis raksturojums atspoguļo ne tikai iepriekšējo paaudžu ietekmi, bet var piedāvāt arī jaunu skatījumu.
Izstādes “Liminal Limbo” mākslinieki prezentēs darbus, kas iemieso paaudzes identitātes sarežģītību, pētot, kā pašreizējā nenoteiktība ietekmē gan personīgo, gan kolektīvo pieredzi. Z paaudzei raksturīga iezīme ir piemītošā nostalģija par pagātni, ko paši nekad nav piedzīvojuši, tādēļ šis noskaņojums arī spēcīgi atspoguļosies izstādes mākslinieku darbos. Oto Holgers Ozoliņš apcerēs pēdējos gados pieaugošo militarizāciju, reaģējot uz karojošo kaimiņvalstu notikumiem un kariem, kas aizvien mūsu pašu realitātei ir nedrošā atstatumā. Viņa darbs atsauksies uz laiku, kad zēnu rotaļlietas slavināja karu, izjautājot, vai tas atkal kļūs par normu nākamajai paaudzei. Katrina EW spilgti izjūt to, ka atrodas divu paaudžu krustcelēs. Lai gan Z paaudze ir pazīstama kā digitālās pasaules “pamatiedzīvotāja”, Katrīna spilgti atceras bērnību bez sociālajiem tīkliem, ko pavadīja, kāpjot kokos un spēlējoties ārā līdz pat krēslai. Kā daļa no paaudzes, kas atklāti apspriež garīgo veselību, bet bieži tiek kritizēta par pārmērīgu jutīgumu, viņas darbs veidos “drošas telpas” abstrakciju, kur starppaaudžu traumas, lai arī kādas tās būtu, var tomēr izārstēt. Kristīna Rezviha nostalģiski atspoguļos iepriekšējo paaudžu vērtības, kuras bija, piemēram, vairāk tendētas uz pārtikas audzēšanu pašiem, ciešākas saiknes saglabāšanu ar dabu un kuru dēļ bija lielāka iespējamība mūžilgai karjerai (vienai, vienīgai, stabilai), lētākai izglītībai un mājokļa īpašumtiesībām. Izstādē “Liminal Limbo” viņa kops “betona dārzu”, kas piepildīts ar augiem un ziediem, simbolizējot to, ko viņas paaudze ir zaudējusi vai, iespējams, nekad nav varējusi piedzīvot. Tāpat Patrīcija Māra Vilsone sāks ar nostalģiskām pārdomām par laiku, kad mūsu vecāki un vecvecāki cīnījās par sarežģīto brīvību un to galu galā izcīnīja. Viņa salīdzinās savu pieredzi ar pagātnes, tagadnes un nākotnes vilcieniem – kur pagātnes vilcieni aizveda viņas vecvecākus uz austrumiem, bet nākamie piedāvā viņai iespējas doties tālāk uz rietumiem. Tomēr emocionālais smagums, atstājot aiz sevis ģimeni, kas upurējās Latvijas brīvībai, tur viņu piesaistītu vietai, apturētu robežsituācijas bezcerības stāvoklī uz tagadnes stacijas perona.
Svarīgu piekto ieguldījumu izstādei “Liminal Limbo” sniegs trīs RISEBA arhitektūras un dizaina studenti – Reinijs Acht, Ņikita Merkušins (Nikita Merkushin) un Keita Onckule –, kuri, tāpat kā izstādes mākslinieki, atrodas liminālajā telpā starp Z paaudzi un mileniāļiem. Viņu projekts, kura uzdevums ir izveidot apdzīvojamu vidi plašajā TUR_telpā, atspoguļos plašākas problēmas, ar kurām saskaras “Gen Z”. Projektējot un realizējot savu telpisko struktūru līdztekus izstādei, process kļuva par atspulgu nedrošajai nākotnei, ko manto viņu paaudze. Nākotnei, kur resursi kļūst ierobežoti un finansējums radošiem notikumiem tikai turpina sarukt. Atkārtoti izmantojot materiālus no TUR_telpas iepriekš nojauktā kuba, studentu dizains ne tikai fiziski pārveidos telpu, bet arī kalpos kā metafora adaptīvajai noturībai, kas nepieciešama viņu paaudzei – izveidojot kaut ko jēgpilnu no tā, kas bijis iepriekš, pat neskaidrajos laikos.
TUR_telpa
Tallinas iela 10-3, Rīga
Vijas Zariņas izstāde “Uzgleznotā daba. Ziema”
Kultūrtelpā Ola Foundation
25. oktobris, 2024–20. aprīlis, 2025
No 25. oktobra līdz 2025.gada 20.aprīlim kultūrtelpā Ola Foundation būs skatāma Vijas Zariņas izstāde “Uzgleznotā daba. Ziema”.
Vija Zariņa stāsta: “Vienmēr esmu vēlējusies uzgleznot neizststāstāmo, bet sajūtamo un redzamo. Ar eļļas krāsām un uz audekla. Savā glezniecībā īpašu nozīmi piešķiru ainavai. Nevis no dabas nogleznotai, bet dabas inspirētai. Es tās saucu par savu sajūtu ainavām.
Savā veidā manas gleznas ir pāreja no vērojuma uz vēstījumu. Man ļoti svarīgi ir uzgleznot iekšēju mieru un harmoniju. Man nozīmīga ir precīza sajūta nevis precīza vieta. Manā dabā ir vērīgi skatīties pasaulē, piefiksējot smalkās gaismas nianses, ieraudzīt ko īpašu, kas liek apstāties un ilgi lūkoties un aizdomāties. Pasaules mūžīgā mainība un fascinējošais vilinājums ir tas, kas mani interesējis vienmēr. Ar gleznieciskiem līdzekļiem mēģinu panākt smaržu, vēju, siltumu un aukstumu, vakara miera trauslo, caurspīdīgo gaismu un nakts nemieru, krēslas laika noslēpumaino sajūtu.
Arī šajā izstādē joprojām iedvesmu smeļos dabā. Manas uzmanības centrā ir Latvijas ainava ar tālēm, plašo horizontu, laukiem un aramzemi, liedagu un jūru. Gribu to uzgleznot tik skaidri, vienkārši, saprotami un emocionāli kodolīgi kā tautas dziesmu. Vēlos lai mani darbi stāsta vairākus stāstus - par visu svarīgo un man vērtīgo mākslā un dzīvē un par nepārejošām vērtībām. Mākslas darbs ir domas un enerģijas koncentrāts, kuram klāt pievienotas zināšanas, varēšana un mācēšana to īstenot. Mākslā man vienmēr ir paticis sajust pārlaicīgumu, nevis īslaicīgi aktuālo. Māksliniekam ir jābūt kā vērīgam vērotājam.
Šī izstāde ir cikla “Ainavas kods. Uzgleznotā daba” turpinājums. Šoreiz ziema.”
Kultūrtelpa Ola Foundation
Ogļu iela 12a, Rīga
Notikums “Pārnēsājamās ainavas. Pārdomas par migrāciju”
Pickle Bar, Berlīnē
25. oktobrī /plkst.18.00
Marijas Kapajevas darbs
25. oktobrī 18.00 Pickle Bar, Berlīnē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), sadarbībā ar Kai mākslas centru un Mo muzeju, organizē notikumu “Pārnēsājamās ainavas. Pārdomas par migrāciju Baltijā”. Pasākumā piedalīsies mākslinieki no Baltijas valstīm – Viktors Timofejevs, Marija Kapajeva, Agne Jodvalkīte un Artūrs Punte – mākslinieki izmantojot atšķirīgus medijus, runās par migrāciju un tās saikni ar reģiona vēsturi un ietekmi uz mūsdienu procesiem, kā arī pievērsīsies valodas jautājumiem – gan kā daļai no pieredzes, kas saistīta ar pārvietošanos starp valstīm, gan kā Krievijas koloniālisma nospiedumam Baltijas sociālajā un politiskajā ainavā.
Notikums turpina LLMC projekta “Pārnēsājamās ainavas” (2018–2020) pētnieciskā darba un izstāžu sēriju, kas izvērsa stāstus par Latvijas trimdas un diasporas centriem Parīzē, Gotlandē, Berlīnē, Monreālā un Ņujorkā. Projekts noslēgsies ar drīzumā gaidāmo publikāciju – grāmatu “Pārnēsājamās ainavas. Latviešu trimdas mākslas vēstures”, ko izdos Berlīnes izdevniecība K. Verlag.
Pasākuma norises vieta – Pickle Bar – ir bezpeļņas projektu telpa, kuras darbības fokusā ir pētniecība, performances māksla un diskusijas. Pickle Bar 2020. gada izveidoja mākslinieku kolektīvs Slavs and Tatars, kopā ar Anastasiju Maruhinu (Anastasia Marukhina) un Patrīciju Kuvetu (Patricia Couvet), lai izvērstu kolektīva Eirāzijas platformu (Austrumeiropa, Kaukāzs un Centrālāzija) plašākā sabiedrībā.
Projekta “Pārnēsājamās ainavas” kuratores ir Andra Silapētere un Inga Lāce.
Kultūrvieta Pickle Bar
Berlīne
Koncerts “Rituāli”
Koncertzālē “Cēsis”
26. oktobrī / plkst. 19.00
Mikelis Fišers. Rituāli
26. oktobrī koncertzālē “Cēsis” gaidāms koncerts “Rituāli”, kas iecerēts kā laikmetīgās mākslas spogulis ar mūzikas un vizuālās mākslas sintēzi; kā baudījums ausīm un acīm. Izcilie sitaminstrumentālisti Guntars Freibergs un Juris Āzers, atskaņojot komponistes Annas Fišeres un grieķu 20. gadsimta leģendas Jaņņa Ksenaka mūziku, priekšnesumā apvienos virtuozu plastiku ar dzīvo scenogrāfiju, kuras autors ir latviešu mākslinieks Miķelis Fišers.
Šis būs otrā sitaminstrumentālistu tandēma – Guntara Freiberga un Jura Āzera, koncertpogramma, kas tapusi esot koncertzāles “Cēsis” rezidējošajiem māksliniekiem. Koncerta dramaturģija veidota domājot gan par muzikālo, gan vizuālo, gan garīgo pieredzi.
No vienas puses matemātiski konceptuāla pieeja ar diviem leģendāriem Ksenaka darbiem sitaminstrumentu solo Rebonds A Jura Āzera un Rebonds B Guntara Freiberga izpildījumā, no otras – intuitīvs un vairāk spontāns papildinājums ar Annas Fišeres darbu Hesychia lielam ansamblim, kurš ticis izvirzīts starptautiskajam komponistu konkursam Rostrum 2024. Bet koncerta lielā intriga – pasaules pirmatskaņojums Annas Fišeres lielformāta opusam sitaminstrumentu duetam un elektronikai Hagneia.
“Vērojot savvaļas dzīvnieku, piemēram, putnu, abinieku un zivju uzvedību, mēs varam secināt, ka rituāli ir bijuši neatņemama pasaules un arī cilvēces sastāvdaļa kopš tās mistiskajiem pirmsākumiem. Rituāli ir tik dziļi iesakņojušies cilvēka ikdienā, ka bieži vien mēs tos pat neapzināmies. Mani īpaši interesē senatnē praktizētie rituāli, kuru noslēpumainās liecības ir saglabājušās līdz mūsdienām. Sengrieķu valodā vārds Hagneia nozīmē rituālu šķīstīšanos. Garīgajā kontekstā tā vairs nav tikai fiziska darbība vai stāvoklis, bet arī dvēseles un sajūtu attīrīšana, lai pietuvotos vai pat nonāktu saskarsmē ar dievišķo,” skaņdarba ideju atklāj komponiste Anna Fišere.
Hagneia pirmatskaņojumā tajā tiks izmantoti ne tikai skatuves objekti, bet arī līdz šim neredzēti, pašu radīti skaņas instrumenti. Daļa no šiem skanošajiem priekšmetiem piedzīvos savu otro dzīvi pēc skumjas dīkstāves metāllūžņu konteineros. Skatuves skanējumu bagātinās arī unikāls bronzas rotējošais zvans, ko īpaši šim notikumam radījis perkusionists un sitaminstrumentu meistars Joao Pais Filipe no Portugāles, kā arī eksotiski un neparasti instrumenti no dažādiem pasaules nostūriem.
Programmā arī Ksenaka OKHO džambu trio, kurā Freibergam un Āzeram pievienosies lietuviešu sitaminstrumentu zvaigzne Pāvels Ginters.
Koncerta īpašā viešņa būs pasaulē aktīvi muzicējošā zviedru Paetzold flautas virtuoze Anna Petrini, solo atskaņos Fausto Romitelli skaņdarbu Seascape. Petrīni kā izpildītājmāksliniece sevi apliecinājusi gan laikmetīgajā, gan senajā mūzikā. Viņa regulāri tiek aicināta uzstāties nozīmīgos Eiropas festivālos un koncertvietās. Lai paplašinātu sava neparastā instrumenta - Paetzold flautas, repertuāru, Petrini daudz laika velta jauniem mūzikas projektiem, kā arī sadarbojas ar komponistiem, pasūtot jaundarbus.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Maijas Purgailes personālizstāde “Laika rites ritumā”
Mencendorfa namā
līdz 2. novembrim
Līdz 2. novembrim Mencendorfa namā skatāma Maijas Purgailes personālizstāde “Laika rites ritumā”. Izstādē apskatāmie darbi veidoti gan tekstiltehnikās, gan gleznoti, saturam izvēloties piemērotāko tehniku, bet saturu nosakot iekšējai mākslinieces vajadzībai dalīties ar redzēto, sajusto un apzināto.
“Mūsu laikmeta steidzīgajā skrējienā arvien vairāk zaudējam saikni ar lielajiem kosmiskajiem, gadalaiku, dienas un nakts, un saviem iekšējiem ritmiem. Skrienot pakaļ malduguņiem, nereti nepamanām ne Jāņuguni, ne rīta saules lēktu, ne vakara atblāzmu. Pasauli uztveram tikai kā izmantojamu, izsaimniekojamu nedzīvu objektu, pēc principa – aiz mums kaut vai ūdensplūdi. Lai nepazustu šajā neprāta haosā jārod laiks izkāpt no “vāveres riteņa” un brīdi ieklausīties un ieskatīties, ko pauž Mamma Daba, ko gadsimtiem cauri izsaka mūsu senču viedums. Mūsu dzīve ir tikai mirklis lielajā Laika upē. Tverot mainīgos dabas ritmu momentus, varam aizdomāties par mūžīgām vērtībām, dabas procesu duālo dabu – mātišķo un vīrišķo, īslaicīgo un pārlaicīgo, gaismu un tumsu, debesīm un zemi… procesiem un personām, kas ir mūsu esības pamatā,” stāsta izstādes autore Maija Purgaile.
23. oktobrī no plkst. 12.00 līdz 14.00 izstādes ietvaros norisināsies mākslinieces vadīta radošā darbnīca.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18 (ieeja no Kungu ielas), Rīga
Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025
Pieteikšanās līdz 20. novembrim
Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 – nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību. Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām – produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi –, ieviešot nomināciju “Jaunais dizainers”.
“Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija “Jaunais dizainers”, lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par “Jaunā dizainera” titulu,” komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.
Darbu iesniegšana LDGB 2025 ir atvērta divas reizes gadā: rudens pieteikšanās ilgs līdz 2024. gada 20. novembrim un ziemas pieteikšanās notiks no 2025. gada 1. februāra līdz 20. martam. Darbu iesniegšana notiek tīmekļvietnē www.dizainabalva.lv, kur pieejama konkursa pieteikuma forma.
LDGB iesniegtie darbi tiek vērtēti divās kārtās. Pirmajā kārtā atlases žūrija izvērtē attiecīgajā pieteikšanās periodā saņemtos darbus un izvirza nominantus dalībai konkursa nākošajā kārtā. Otrajā kārtā fināla žūrija izvērtē nominantus un izvirza finālistus. Fināla žūrija arī lems par katras kategorijas uzvarētāju un Latvijas Dizaina gada balvas Grand Prix un “Jaunā dizainera” titula ieguvējiem. Konkursa otrā kārta noslēgsies ar Dizaina gada balvas pasniegšanu 2025. gada maija beigās.
Konkursam darbus var pieteikt to autors vai cita ar darbu saistīta persona, piemēram, tā īpašnieks vai pasūtītājs. Darbus var iesniegt fiziskas vai juridiskas personas, tai skaitā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, izglītības iestādes, uzņēmumi, organizācijas un citi.
Latvijas Dizaina gada balvai 2025 iespējams pieteikt darbus, kas radīti kopš 2022. gada janvāra. Var iesniegt gan Latvijā īstenotus darbus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas īstenoti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.
Latvijas mākslinieku dalība grupas izstādē “Superorganisms”
Tartu – Eiropas kultūras galvaspilsētā
izstāžu centrā un kultūrvietā “Aparaaditehas”
līdz 23. novembrim
2023. gads - Dāvis Kaņepe, rezidence Adžārijas reģionā, foto Dāvis Kaņepe
Līdz 23. novembrim Tartu – Eiropas kultūras galvaspilsētā – izstāžu centrā un kultūrvietā “Aparaaditehas” skatāma starptautiskās platformas “Magic Carpets” izstāde, simpozijs un stāstu grāmata “Superorganisms”, kurā ar mākslas darbiem un to dokumentāciju dažādos formātos piedalās arī mākslinieki no Latvijas.
“Superorganisms” ir starptautiska izstāde, simpozijs un stāstu grāmatas atklāšanas pasākums, ko kūrē 17 Eiropas kultūras organizācijas no Portugāles, Ukrainas, Horvātijas, Serbijas, Zviedrijas, Austrijas, Francijas, Itālijas, Gruzijas, Igaunijas, Maltas, Polijas, Lielbritānijas, Turcijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Latviju starptautiskajā platformā “Magic Carpets” pārstāv biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”. Notikuma centrā ir ideja par superorganismu, proti, indivīdiem, kuri darbojas kā vienota grupa. Kā indivīdiem grupā saglabāt savu identitāti, vienlaikus sniedzot ieguldījumu veselumā, un kādu ietekmi tas atstāj uz vidi un sabiedrību kopumā? Šie un daudzi citi jautājumi tiks apskatīti izstādē, kurā eksponēti 25 jauno mākslinieku mākslas darbi, sākot no fotogrāfijām un instalācijām līdz performancēm un video darbiem.
Izstādi un simpoziju papildina stāstu grāmata, kurā atspoguļoti mākslinieku, kuratoru un kopienu ceļojumi, reflektējot par mūsu laiku, telpu un mākslas pasauli kopumā. Tajā dokumentētas arī Cēsīs, Sedā un Rīgā notikušās rezidences, kā arī Latvijas mākslinieku dalība rezidencēs ārvalstīs – Gruzijā, Lielbritānijā un Horvātijā.
Četru gadu garumā projektā piedalījušies 14 mākslinieki no Latvijas – horeogrāfes Līga Ūbele un Agate Bankava, dramaturģes Elza Marta Ruža un Diāna Kondraša, kino mākslinieki Dāvis Kaņepe un Elīna Matvejeva, māksliniece Ieva Saulīte, teātra režisori un mākslinieki Reinis Boters, Paula Pļavniece, Vita Malahova, Māra Gaņģe, Antra Leite, Laura Čaupale, Katrīna Dūka, Kirils Ēcis un dokumentālists Andrejs Strokins. Katrs no māksliniekiem izvēlējās sev interesējošo kopienu vai organizāciju, ar kuru vairāku mēnešu garumā sadarboties un veikt tēmas vai vides izpēti, lai rezidenču noslēgumā prezentētu kopīgi radītās idejas vai jaundarbus. Šo gadu garumā Latvijas mākslinieki ir strādājuši ar dažādām kopienām – bērniem un jauniešiem, jaunajām māmiņām, romu kultūras pārstāvjiem, LGBTQ+ kopienu, vājredzīgo un neredzīgo kopienu, senioriem, dažādu etnisko piederību pārstāvjiem u.c. Cēsīs, Rīgā, Sedā, Jelsā (Horvātija), Folkstonē (Lielbritānija), Adžārijas kalnu reģionā Gruzijā.
Rezidencēs Rīgā un Sedā tika uzņemti ārzemju viesi – teātra mākslinieces Tatjana Ibraimova no Ukrainas un Modesta Jakeliūnaite no Lietuvas, kā arī vizuālais un teātra mākslinieks Maks Fernandess Oliveira no Portugāles.
Izstāžu centrs un kultūrvieta “Aparaaditehas”
Kauņas Eksperimentālās mākslas keramikas rūpnīcas “Jiesia” porcelāna darbu izstāde
Rīgas Porcelāna muzejā
līdz 8. decembrim
Rīgas Porcelāna muzejā līdz 8. decembrim skatāma izstāde “Jiesia”, kurā izlikta Kauņas Eksperimentālās mākslas keramikas rūpnīcas Jiesia (Lietuva) kaula porcelāna darbu izlase. Izstāde piedāvā unikālu iespēju iepazīt gan Lietuvas porcelāna ražošanas vēsturi, gan mūsdienu interpretācijas un inovācijas kaula porcelāna mākslā. Izstāde atklāj Jiesia rūpnīcas vietu Baltijas valstu porcelāna tradīcijas attīstībā un iepazīstina ar to kā vienu no porcelāna ražotājiem reģionā.
Izstādē Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma kompakta izlase no Jiesia rūpnīcas produkcijas – dažādi kaula porcelāna izstrādājumi, kas aptveru plašu laika periodu – sākot no ikoniskiem agrīnajiem darbiem līdz mūsdienu kolekcijām. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tehnoloģiski sarežģītiem un mākslinieciski augstvērtīgiem rūpnīcas darbiem, kā arī tiks sniegts īss ieskats studentu darbos, kas Lietuvā apgūst kaula porcelāna rūpniecisko tehnoloģiju.
Izstādē redzamo servīžu un trauku komplektu darbu atlasē piedalījās kurators, mākslas doktors Rokas Dovidenas (Rokas Dovydėnas, Lietuva) un tā atklāj ne tikai rūpnīcas vēsturisko lomu, bet arī tās spēju pielāgoties laikmeta prasībām un savā unikālajā darbības modelī apvienot māksliniecisku jaunradi ar plašam patēriņam paredzētu sērijveida izlaidi.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga
Izstāde “Jūrmala gleznās un grafikā. Iz vēstures”
Jūrmalas muzejā
līdz 29. decembrim
Aleksandra Beļcova. Vasarnīca Jūrmalā. 20. gs. 20. g. beigas. Audekls, eļļa. 53,5x45,5 cm / Zuzānu mākslas kolekcija
Līdz 29. decembrim Jūrmalas muzejā skatāma izstāde “Jūrmala gleznās un grafikā. Iz vēstures”, kuras pirmsākumi meklējami 1936. gadā, kad Jūrmalas Latviešu biedrība peldsezonas laikā organizēja pirmo mākslas izstādi “Jūrmala gleznās”. Šai iniciatīvai, diemžēl, nebija lemts ilgs mūžs – 1940. gadā Jūrmalas Latviešu biedrību likvidēja. Ja pirmajā gadā izstādē piedalījās tikai pieci mākslinieki, pie tam, tikai jūrmalnieki, tad 1939. gada izstādē bija jau 30 dalībnieki. Izstāde veiksmīgi papildināja Jūrmalas vasaras koncertprogrammu un piesaistīja atpūtniekus.
Pašreizējā izstāde ir šīs savulaik iedibinātās tradīcijas jau otrais turpinājums. Izstādes mērķis nav atkārtot, bet gan piedāvāt skatītājam mākslas darbus, kuru galvenā tematiskā piesaiste ir Jūrmala. Neliela ekspozīcijas daļa šoreiz atvēlēta arī bērnu atpūtai vasarā. Apkopoti bērnu zīmējumi, rotaļlietas, dokumenti un fotogrāfijas no muzejiem un privātkolekcijām. Izstādē aptverts gandrīz 50 gadu ilgs laika posms, sākot no 1912. gadā impresionisma tradīcijās tapušās Vilhelma Purvīša jūras piekrastes ainavas, līdz Voldemāra Caunes neliela formāta skicēm, kas tapušas 20. gadsimta 60. gados.
Izstādē skatāms arī Aleksandras Beļcovas labākajās modernisma tradīcijās gleznotais darbs “Vasarnīca Jūrmalā”, tas tapis 20. gs. 20. gados, un izceļas ar savu kompozicionālo un tonālo tīrību.
Izstādē iekļauti Niklāvs Strunke, viņa dēla Lara Strunkes, Romana Sutas, Ģederta Eliasa, Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa un Vilhelma Purvīša skolnieka Mārtiņa Krūmiņa darbi.
Jūrmalas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Izdota Svena Kuzmina grāmata “Brīvībene”
Izdevniecība “Orbīta” laidusi klajā rakstnieka Svena Kuzmina grāmatu “Brīvībene” – stāstu par kāda Rīgas nama likteni un iemītniekiem no jauna mākslinieka skatpunkta.
“Brīvībene” vēsta par 2002. gada nogali, kad topošais mākslas students pārceļas uz sava vecvectēva denacionalizēto īpašumu. Nams ir zaudējis sendienu krāšņumu. Vecie, sociāli nelabvēlīgie īrnieki tajā saimnieko, it kā nekas nebūtu mainījies. Taču pārmaiņas ir skārušas gan Rīgu, gan pasauli: Dvīņu torņi ir sagrauti, Latvija gatavojas uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, pa Vecrīgu klimst niknu skinhedu bari. Bet jaunās paaudzes mākslinieki un literāti, kā visos laikos, meklē patiesību un skaistumu jauna laikmeta priekšvakarā.
Grāmatas autors Svens Kuzmins par jauniznākušo darbu saka: “Tas ir stāsts par dzimtas spožumu un postu, par ticību mākslai un par vestures slāņiem, kurus glabā ne tikai šī, bet arī daudzu citu vecās Eiropas namu sienas.”
Izdevuma redaktore Gundega Blumberga teic: ““Brīvībene” ir ļoti smeldzīgs darbs. Jauniņais Kuzmins, kam numerologa un diagnostiķa Ļohas vērtējumā koeficients (lai ko tas arī nozīmētu) ir krietni augstāks nekā caurmēra indivīdiem, spriež, ka varbūt kādu dienu lietus pārstās dramatizēt un ienesīs dzīvē arī ko labu, bet vienreiz tas brīdis attālinās par soli, otrreiz jau par diviem un drīz ir tik bezgalīgi tālu. Kā jūra. Un tad tu attopies, ka tas milzu pienākuma vilnis gāžas tieši virsū, kā skaidro draugs Egregors ar balto jūrnieka maisu plecos. Un tu nedrīksti pretoties. Viss, kas atliek, ir kārpīties tai kuģī iekšā, lai neaizrītos ar sālsūdeni. Tāda īsumā ir šī grāmata.”
Grāmata iegādājama grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, kā arī interneta platformā talka.lv.
Titulbilde: Me AndOther Me. _Laipni lūdzam!_ (Be My Guest!), 2024 / RIXC Mākslas un zinātnes festivāls
