Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Piecas jaunas izstādes
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
28. janvāris–10. aprīlis
Migle Kosinskaite, Pēters Krosmans, Ģertrūdes sapnis, audekls, eļļa, 2021
Ar piecām jaunām izstādēm Rotko centrs uzsāk ziemas izstāžu sezonu, kas norisināsies no 28. janvāra līdz 10. aprīlim. Izstāžu projekti apvieno Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas māksliniekus.
Projekts “X” ir vairākcēlienu mākslas notikums, kurā dažādu nozaru radošās personas tiek aicinātas strādāt pāros pie kopīga mākslas darba, daloties atšķirīgās radošās pieredzēs, tehnikās un idejās un darbojoties brīvā telpā, kas ļauj interpretēt piedāvāto tēmu. Tas ir liels izaicinājums, taču dāvā nenovērtējamu pieredzi autoriem, kuri nereti nāk klajā ar patiesi negaidītiem, intriģējošiem darbiem. Lietuvas kuratora Albīna Vološkeviča projekts apvieno kaimiņzemes vadošos māksliniekus, pēdējos gados piesaistot dalībniekus arī no citām valstīm. Projekts apvieno 18 radošus duetus, kas pārstāv dažādus mākslas medijus (glezniecība, fotogrāfija, keramika, mūzika utt.). Rotko centra ziemas sezonā skatāmi divi jaunākie projekta “X” cēlieni – “X: Brīvā telpa” un “X: EGO”.
Tikmēr izstādē “Micēlija” piecas autores no Vācijas sadarbojās ar piecām Latvijas māksliniecēm, strādājot tandēmos un veidojot nelielas radošās ekosistēmas. Termins “micēlijs” šeit tiek lietots īpatnējā formā – sieviešu dzimtē, akcentējot sievišķo komponenti izstādes saturā. Mākslinieces interpretē micēlija jēdzienu caur saskarsmes, mijiedarbības un attiecību veidošanās prizmu sabiedrībā un savā savstarpējā sadarbībā – meklējot kopsaucējus un saskares punktus divu dažādu valstu pārstāvju radošo ideju un aktuālo tēmu atspoguļojumam mākslinieciskā jaunradē konkrētas telpas un izstādes kontekstā.
Igauņu fotogrāfa, ilustratora un grafiskā dizainera Andresa Ādamsona izstādē “Tūkstoš sapņu jūra” tiek attēlots ūdens – mistiskā pirmatnējā vide, no kuras esam nākuši mēs visi, visa Zemes dzīvība. Savās fotogrāfijās autors ir centies paust cilvēka vēlmi pēc miera, viegluma un rāma klusuma.
Pavisam citāda ūdens izjūta attēlota lietuviešu mākslinieces Milenas Pirštelienes darbos. Tie ir dažādām keramikas apstrādes tehnikām pārpilni – gan skulpturāli, gan grafiski, gan keramiski, gan ilustratīvi vienlaikus. “Keramikas zīmējumi ir jauna mākslinieciskās izteiksmes forma manā līdzšinējā daiļradē. Keramiku iekaro attēls, proti, glezniecība. Tā pārvēršas par baltu papīra lapu vai audeklu, kas aicina attēlot noteiktu vēstījumu vai noskaņu,” stāsta Milena Piršteliene. Izstādes nosaukums un pamattēma ir “Ūdens”, kas ir arī mākslinieces pārdomu centrālais objekts. “Man pašai ūdens ir metafora, ar ko apzīmēt “jutoņu”. Tas ir pievilcīgs, vilinošs un vienlaikus noslēpumaini biedējošs. Ūdens ir sākuma un beigu simbols. Manos darbos ūdens viļņu riņķveida ņirboņa iemieso centienus nodot skatītājam mirkļa īslaicīguma apjausmu,” stāsta māksliniece.
Agra Ritiņa izstādē “Kronis” sabalansē dabas varenību un maigumu. Glezniecībā Agra ienāk no dabas norišu fiksācijas un paliek dabai uzticīga, tverot tajā iedvesmu, krāsu un gaismu attiecību spēles, noskaņu, formu un saturu, transformējot redzēto, definējot sev būtisko un veidojot peldošo, reizēm zemu slīgstošo mākoņu studijas kā nebeidzamus kroņus.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
“Radio Naba” ceļojošās fotoizstādes “Tīkls” darbi
Rīgas kultūras un izglītības vietu skatlogos
24. janvāris–28. februāris
Kaspara Zborovska darbs “Viegli uzliesmojošs skatiens”
No 24. janvāra līdz 28. februārim dažādās kultūras un izglītības vietās Rīgā apskatāmi “Radio Naba” ceļojošās fotoizstādes “Tīkls” darbi, kas atlasīti “Radio Naba” rīkotajā konkursā. Izstādē pārstāvēti 19 autori.
Ceļojošā fotoizstāde skatāma skatlogos dažādās kultūras un izglītības vietās Rīgā: LU Akadēmiskā centra Dabas mājā (Jelgavas ielā 1), Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema ielā 35), kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29), Klubā “Depo” (Vaļņu ielā 32), Tallinas ielas kvartālā (Tallinas ielā 10), kultūras pilī “Ziemeļblāzma” (Ziemeļblāzmas ielā 36).
Par godu LR6 – LU Radio NABA – 19. dzimšanas dienai rīkotais darbs fotokonkurss “19x19” ar tēmu “Tīkls” noslēdzās pagājušā gada decembrī. Kopumā konkursā piedalījās konkursanti ar 284 darbiem no visas Latvijas, kā arī no Lielbritānijas, Krievijas un ASV. Žūrija izvirzīja 19 finālistus un noteica trīs labākos darbus: Daces Umblijas “Cilvēkbērns tīklos”, Mārtiņa Varbūta “Meklējot tīklu” un Krista Kūlas “Charging”. Savukārt skatītāju simpātiju balsojumā portālā LSM.lv uzvarēja Kaspara Zborovska darbs “Viegli uzliesmojošs skatiens”.
Vasarā izstādi plānots izrādīt mūzikas un mākslas festivālā “Laba Daba”.
Mākslas tirgus “Zandele” noslēguma dienas
Mākslas centrā “Zuzeum” un tiešsaistē
29. janvāris–10. februāris
Mākslas tirgus “Zandele” noslēguma dienās Zuzeum aicina uz mākslas darbu izsoli sadarbībā ar izsoļu namu “Mākslas Vēstniecība”. Izsolei iekārtota jauna ekspozīcija ar darbiem gan no Zuzānu kolekcijas, gan “Mākslas Vēstniecības” pārstāvētajiem darbiem. Darbus iespējams apskatīt klātienē no sestdienas, 29. janvāra, “Zuzeum” Lielajā izstāžu zālē. Iegādei darbi pieejami online vidē “Mākslas Vēstniecības” mājaslapā.
Izsolē iegādājami grafikas, glezniecības un porcelāna darbi. To autori ir mākslinieki Augusts Annus, Auseklis Baušķenieks, Biruta Baumane, Aleksandra Beļcova, Boriss Bērziņš, Nikolajs Bogdanovs-Beļskis, Ģederts Eliass, Jūlijs Feders, Edgards Iltners, Eduards Kalniņš, Ludolfs Liberts, Vija Maldupe, Jānis Pauļuks, Rūdolfs Pinnis, Līga Purmale, Janis Rozentāls, Ārijs Skride, Oto Skulme, Uga Skulme, Romans Suta, Jānis Tīdemanis, Konrāds Ubāns, Johans Valters, Hilda Vīka.
Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga
Izstāde “Photo exhibition [Part 1]”
Galerijā “MASA”
Līdz 13. februārim
Galerijā “MASA” līdz 13. februārim skatāma jauno, alternatīvo mākslinieku fotogrāfiju izstādes pirmā daļa - “Photo exhibition [Part 1]”. Šajā sērijā darbu izlase ir veltījums fotogrāfijas klasiskajiem paņēmieniem – multiekspozīcija, fotofilmiņu izmantošana, sociālā fotogrāfija, atsauces uz spilgtajiem fotoavangarda pārstāvjiem. 18. februārī, ar izstādes otrās ekspozīcijas atklāšanu, galerijā tiks izstādīti drosmīgāki darbi dažādās fotogrāfiem netradicionālās tehnikās.
Izstādē piedalās Alīna Čurpakova, Milāna Rudenko, Konstantīns Jefimovs, Roberts Svižeņecs, Agnese Madžule, Valērija Harlamičeva, Joris Devir, Violeta Romanova, Aleksandra Murzina.
Galerija “MASA”
Alauksta iela 7A, Rīga
Latviešu mākslinieces Li Bond darbs Reaching the best score
Pekinas Ziemas Olimpiskajām spēlēm veltītā izstāžu projektā
Focalization – 2022 Beijing Winter Olympics International Printmaking Exchange Exhibition
Ķīnā
Līdz 20. februārim
Šī gada 18.janvārī vienlaikus Pekinas Mākslas akadēmijas muzejā (Art Museum of Beijing Fine Art Academy) Pekinā un Ķīnas Grafikas muzejā (China Printmaking museum) Šeņžeņā tika atklātas Pekinas Ziemas Olimpiskajām spēlēm veltītā starptautiskā mākslas projekta izstādes Focalization – 2022 Beijing Winter Olympics International Printmaking Exchange Exhibition. Mākslas projektā ar tam īpaši radītiem jaundarbiem piedalās 53 mākslinieki no 42 valstīm, tostarp izstādē iekļauts arī latviešu mākslinieces Li Bond darbs Reaching the best score.
Pekinas Ziemas Olimpisko spēļu tematikai veltītā, ceļojošā grafikas darbu izstāde tapusi sadarbojoties vairākām organizācijām: Ķīnas Nacionālajai mākslas akadēmijai (Chinese National Academy of Arts), Ķīnas Guanlanas Grafikas bāzei (China·Guanlan Printmaking Base), VINCI mākslas institūcijai (Beijing VINCI Art Institution) un Ķīnas Grafikas muzejam (China Printmaking Museum). Tas ir apjomīgs starptautisks projekts, dalībai kurā mākslinieki tika personiski uzaicināti, balstoties uz profesionāliem sasniegumiem un veiksmīgu sadarbību iepriekš.
Ķīnas Grafikas muzeja vadītājs Žao Jiačuns (Zhao Jiachun) izstādes ievadtekstā raksta, ka projekta iecere ir parādīt Ķīnas laikmetīgās mākslas stilu un dažādu valstu, tautību un kultūru daudzveidību. Mākslinieki no visas pasaules ir attēlojuši ziemas sporta veidu šarmu, “pasaules civilizācijas skaistumu”, “sporta skaistumu” un “gara skaistumu”.
Abas projekta izstādes Šeņžeņā un Pekinā būs aplūkojamas līdz 20.februārim, un tad ceļos tālāk uz Qingdao mākslas muzeju (Qingdao Art Museum).
Agneses Bules ekspresizstāde “Eņģeļu diena/Vertikālie horizonti”
RAD-DAR radošajā telpā “Puķu mājas veranda”
Līdz 21. februārim
Līdz 21. februārim jaunajā RAD-DAR radošajā telpā “Puķu mājas veranda” skatāma jāpiesaka mākslinieces Agneses Bules ekspresizstāde “Eņģeļu diena/Vertikālie horizonti”.
Eņģelu diena ir gadskārtējā mākslinieces Agneses Bules atskaites izstāde, kurā autore atrāda savu eņģeļu tematikai veltīto gada veikumu. Māksliniece šo izstāžu ciklu savā vārda dienā veido jau kopš 2015. gada. Šo darbu sēriju autore dēvē arī par “Spārnoto Latviešu sapni”, jo pierastais un parastais latvieša tēls te ieguvis dinamisku attīstības, spārnos pacelšanās iespēju. Izstādē apskatāmi 2022. gada janvārī autortehnikā veidotie darbi. Izstādes darbi šogad ir ieturēti brūngani zaļā tonalitē un tapuši jauktā tehnikā.
Trīs izstādes darbi piedalīsies loterijā. Loterija notiks Facebook vietnē: agnesebuleart un rezultāti tiks publicēti 21. februārī.
Izstādes apmeklējumu jāpiesaka iepriekš pa tālruni 29791144.
Radošā telpa “Puķu mājas veranda”
Strēlnieku prospektā 58, Jūrmala
Uģa Albiņa izstāde “Salt on my Asphalt 2.2”
Galerijā 427
Līdz 26. februārim
Līdz 26. februārim galerijā 427 skatāma Uģa Albiņa izstāde “Salt on my Asphalt 2.2”.
“Mums šķietami zinot šo to par tām, formas telpā būvē iztēlotus scenārijus par to pielietojumu un savstarpējiem tīklojumiem. Izkaisot un sajaucot ierastās funkcionalitātes meklējumu metodes, industriālie mehānismi atbalsojas telpas virsmās un to neviendabīgajos turpinājumos, lai sarunātos par nemanāmo, pašsaprotamo, mēģinot atšķetināt formu rašanās sociālo un estētisko horeogrāfiju.”
Uģis Albiņš ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļu, Bakalaura un Maģistra grādu ar izcilību. Otro maģistra gadu apmaiņas programmā studējis Beļģijā KASK Fine Arts nodaļā (School of Arts Ghent). Kopš 2016. gada aktīvi piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs un pasākumos.
Savā daiļradē autors risina pašizvirzītas problēmas jaunu formu radīšanai, izmantojot dažādas tehnikas (3D modelēšana, 3D druka, ģipša, silikona formēšana, 3D skenēšana, CNC frēzēšana prototipu ieguvei vai pavairošanai), atspoguļojot ražošanas industrijas, mijiedarbojoties ar arhitektūru un radot apkārtnes ietekmju ainavas metaforiskās izteiksmēs.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Andas Poikānes un Martas Ģibietes izstāde “Visuma mežā”
kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 26. februārim
Foto: Ginta Zīverte
Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 26. februārim skatāma Andas Poikānes un Martas Ģibietes izstāde “Visuma mežā”. Iedvesmas avots izstādei ir daba, šī izstāde ir meklējumi par to, kas ir bezgalīgs, nenosakāms, ļoti abstrakts un nenotverams tajā.
Izstādes autores Marta Ģibiete un Anda Poikāne risina spēli par abstraktu ideju pārnešanu materiālā. “Mēs meklējam takas un savienojumus starp makro un mikro pasaulēm. Lūkojamies visuma tālumos, kur pamanām ko saistošu, radniecīgu, vai gluži otrādi – svešu un noslēpumainu, tad velkam to tuvāk un novērojam. Pētot slāni pa slānim, atklājas kosmiski plašumi un detalizētas struktūras, bezgalības vilinājums un ritma mierinājums, trauslums un spēks. Tie mijas un atkārtojas un atkal saplūst visuma miglājos.
Izstāde Siguldā ir šī brīža uzmērījums mūsu katras un kopīgo radošo pētījumu procesos, mūsu mikro makro pasauļu trajektoriju attēlojums.”
Tēlnieces Andas Poikānes radošais rokraksts atpazīstams ar unikālām terakotas skulptūrām un meistarīgām sīkplastikas formām. Izstādēs piedalās ar lielformāta zīmējumiem, dažādu materiālu formas objektiem, videodarbiem. Kopā ar domubiedriem veido mākslas un skaņu projektus. Radošajā darbā meklē saikni starp arhaisko un šodienu, velta uzmanību mākslas izteiksmes veidam caur savu estētisko uztveri. Neierobežojot sevi noteikta žanra robežās, māksliniece rada vizuālus stāstus. Šajā izstādē izvēlēti zīmējumi, kas radīti laikā no 2013. līdz 2022. gadam.
Stikla māksliniece Marta Ģibiete strādā dažādās tehnikās, taču atpazīstamību un ievērību guva ar neparastā veidā radītiem telpiskiem stikla darbiem dažādos mērogos. Martas radītās stikla skulptūras ir ģeometriskas, bet vienlaikus arī poētiskas, tās radītas asprātīgi apejot stikla tehnoloģiju sarežģīto dabu.
Izstādes scenogrāfijas autore un vizuālā stāsta līdzautore ir dizainere Margarita Budze.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Slovāku mākslinieku Janas Mahatovas un Pētera Mahata
rotu izstāde “Dialogi ar pagātni”
Rīgas Jūgendstila centra muzejā
Līdz 27. februārim
Rīgas Jūgendstila centra muzejā līdz 27. februārim skatāma slovāku mākslinieku Janas Mahatovas un Pētera Mahata rotu izstāde “Dialogi ar pagātni”, kas tapusi sadarbībā ar Slovākijas vēstniecību. Mākslinieku dabas un vēstures motīvu iedvesmotās radītās mūsdienīgās rotaslietas eksponētas jau vairākās Eiropas valstīs, bet Latvijā – pirmo reizi.
Jana Mahatova (dz. 1972.) ir viena no pirmajām slovāku māksliniecēm, kas beigusi juvelieru studijas Bratislavas Mākslas un dizaina akadēmijā. Viņa savā daiļradē iedvesmojas no sava dzīvesstāsta un vēsturiskās pieredzes, tādejādi radot daudzslāņainus, vizuāli un informatīvi bagātus mākslas darbus. Tie var būt izstrādāti medaljonu veidā laminētā fotogrāfijā vai grebtās sudraba loksnēs. Vēl viena tēma, kam viņa ik pa laikam pievēršas, ir saistīta ar vēstījumu, ko sniedz vecas pastkartes un avīzes. Tas redzams mākslinieces jaunāko darbu sērijās.
Pēteris Mahats (dz. 1971.) rotas veido kā mazas skulptūras, balstoties uz reljefa, plastiska veidojuma un kuba principiem. Viņa rotaslietās atspoguļojas smalka juveliera un tēlniecības metožu saspēle. Daudzus gadus mākslinieks strādājis galvenokārt ar sudrabu. Taču šobrīd liela loma viņa darbos ir sintētiskajiem materiāliem, kas ļauj veikt sarežģītus eksperimentus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.
Rīgas Jūgendstila centra muzejs
Alberta iela 12, Rīga
Piecas jaunas ekspozīcijas
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”
Līdz 28. februārim
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” un tā skatlogos līdz 28. februārim skatāmas piecas jaunas izstādes.
Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” vadītājas Vijas Voses keramikas darbu izstāde “Šķīvji”. Keramiķe Vija Vose vērtējumam sarūpējusi 22 dekoratīvos šķīvjus. Liela izmēra keramikas šķīvju apgleznojumos dominē augu motīvi, ornamenti, savdabīgi efekti, kas radušies eksperimentējot ar glazūrām. Eksponētie darbi pārsteidz ar savu daudzveidību – plašā kolorītā, no gaišiem līdz tumšiem, koši un krāsām bagāti. Glazūras spīdumā zaigojoši un pilnīgi matēti.
Savukārt Tautas glezniecības studija “Grīva” piedāvā dalībnieces Zemfiras Ladik personālizstādi “Akvareļi”. Studijas “Grīva” dalībnieces Zemfiras Ladik veiklos, prasmīgos, košos un sulīgos akvareļos atainoti vasarīgi dabas fragmenti un ainavas. Akvareļi gleznoti kā dabas studijas plenērā – tie tapuši iepriekšējā vasarā gleznojot pie dabas. Studijas dalībniece aktīvi pilnveidojas glezniecībā pašmācības ceļā un tautas glezniecības studijā “Grīva”.
Skatlogā pie centrālās ieejas izvietoti Tautas lietišķās mākslas studijas “Ataudze” dalībnieku veidotie puzuri un smalkie pinumi. “Ataudzes” dalībnieki veido pinumus no dažādiem dabas materiāliem – meldriem, kalmēm, niedrēm un egļu saknēm. Skatloga ekspozīcijā apskatāmi puzuri, mazas lellītes un dekoratīvi rotājumi.
Centra vestibilā izvietotas divas izstādes – Kultūras un atpūtas centra “Imanta” Tautas glezniecības studijas “Umbra” 60 gadu jubilejas gleznu izstāde “Es – Umbra”. Glezniecības studijas “Umbra” 60 gadu attīstības vēsture ir krāšņa un dažāda, tās pastāvēšana izkopusi stabilas glezniecības apgūšanas tradīcijas Imantas apkaimē. Studija savu jubileju atzīmēja ar lielu dalībnieku izstādi Kultūras centrā “Imanta” un tagad tā papildināta ar jauniem darbiem apskatāma Kultūras centrā “Iļģuciems”. Izstāde ir plaša un bagātīga, tajā apskatāmi dažādu izmēru, formātu, tehniku un kolorītu darbi, kas atspoguļo studijas dažādo dalībnieku raksturus un meklējumu gaitas.
Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” piedāvā aplūkot ikgadējo keramikas izstādi “Ziedi-ziedu-ziediem”. Studijas dalībnieki apgūst un eksperimentē ar bieži vien neparedzamo un sarežģīto materiālu – keramiku un tās glazūrām. Katrs darbs ir ārkārtīgi trausls savā radīšanas procesā un neparedzams tā apdedzinātais rezultāts. Izstādē apkopoti studijas dalībnieku pēdējā gada laikā radītie keramikas izstrādājumi. Radošo meklējumu fokuss šajā gadā bijis dabas motīvi, ziedu krāšņums un krāsas gandrīz terapeitiski sildošā ietekme uz autoriem.
Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 K2, Rīga
Alekseja Naumova gleznu izstāde
“Pasaules ainava. Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 6. martam
Aleksejs Naumovs. Avenue de Sainte Marie. 11.07.2021. Audekls, akrils. 90 x 116 cm
Līdz 6. martam Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova gleznu izstāde “Pasaules ainava. Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…”.
Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Rēzeknē tiek eksponēta pirmo reizi. Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenērā, turklāt ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.
Latgales vēstniecībā GORS skatāmajā izstādē dominē veldzējoši siltie Francijas dienvidi, Itālijas ainavas, arī košie Rundāles dārzi un Rīgas ainaviskās apkaimes. Aleksejs Naumovs arī savos jaunākajos darbos, kas tapuši 2021. gada vasarā Francijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstītajā rezidencē (Les Amis de l’Espparrou) Esparū pilī, piedāvā skatītājam nevis vispārinātu un tipisku ainavu, bet tieši savu skatījumu uz šo vietu, mirkli un gaismu. Venēcijā, Burano salā, kur tik daudz gleznots, māksliniekam pat glabājoties krāsu kaste un tīri audekli, lai pie iespējas atkal taptu kāds koši krāsoto namu un tīro debesu atspulgs gleznā.
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Mākslinieka Rolanda Bruno Butāna izstāde “Vecrīgas 2022 retrospekcija”
Grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā
Līdz 6. martam
Grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā līdz 6. martam skatāma mākslinieka Rolanda Bruno Butāna izstāde “Vecrīgas 2022 retrospekcija”.
Rolands Bruno Butāns izveidojis savu glezniecisko rokrakstu, strādā eļļas, akrila, akvareļu un pasteļa tehnikās. Viņa tematika ir plaša – Latvijas ainavas, pilsētas ainavas, Vecrīgas un Rīgas motīvi, klusās dabas, portreti un ziedi.
Iemīļota tēma māksliniekam ir pilsētas skati – īpaši Vecrīgas. “Vecrīga ir mana stihija”, saka pats mākslinieks. Savās gleznās viņš piešķir vecpilsētai ņirbošu, košu un romantisku dvēseli. Gleznās var atpazīt konkrētas vietas, bet šim reālismam, caur mākslinieka redzējumu, pievienojas lirisks elements. Rolanda Butāna glezniecība ir savdabīga fantāzija par pilsētvidi, atainotu caur mākslinieka atmiņām un sajūtām.
Grāmatu nams “Valters un Rapa”
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Izstāde “2025 / Birkertam 100: Okupācijas muzeja piebūve –
lielā modernista pēdējais īstenotais projekts”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 15. aprīlim
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) M stāvā līdz 15. aprīlim ir skatāma izstāde “2025 / Birkertam 100: Okupācijas muzeja piebūve – lielā modernista pēdējais īstenotais projekts”. Tā iepazīstina ar Birkerta skicēm, video materiāliem no šī projekta pirmās publiskās apspriešanas 2001. gadā un arhitektūras fotogrāfa Indriķa Stūrmaņa fotoattēliem.
LNB ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Rīgas telpiskajiem akcentiem, kas iezīmē pilsētas jaunā centra attīstību Daugavas kreisajā krastā. Apzinoties, ka viens no pasaules un Amerikas Savienoto Valstu pēckara lielākajiem modernistiem ir patiesa daļa no Latvijas kultūras, LNB īsteno pasākumu kopumu ceļā uz Birkerta simtgadi 2025. gadā. Tie izgaismos Birkertu dzimtas pienesumu Latvijas kultūrtelpā un ievērojamā arhitekta veikumu pasaulē un Latvijā.
Katram arhitektūras meistaram ir pēdējais īstenotais darbs. Birkertam pēdējais darbs ir pēc viņa skicēm veidotā Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) piebūve. Birkerts ar savu arhitektūru vairoja garīgumu – viņš pasaules arhitektūras vēsturē paliks kā bibliotēku, universitāšu, baznīcu, skolu un muzeju ēku arhitekts. Padomju laika modernisma ēkas paplašinājums arī ir organiska LOM daļa. Projekta īstenošanai vajadzēja 20 gadus. Par to daudz diskutēts profesionāļu vidē, un viedokļu atšķirības ir palikušas. Birkerts sava darba rezultātu vairs nevar komentēt – viņš no pārliecināta modernista pozīcijām to darīja no 2001. gada līdz sava mūža beigām.
Izstādes koncepcija un projekta vadība: Jānis Dripe sadarbībā ar Aneti Krūmiņu.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Liepājas muzejs piedāvā jaunu muzejpedagoģijas nodarbību
“Ikonas – simbolu glezniecības tradīcija”
tiešsaistē
Liepājas muzejs piedāvā jaunu tiešsaistes muzejpedagoģijas nodarbību skolēniem “Ikonas - simbolu glezniecības tradīcija”, kas iepazīstina ar ikonogrāfijas vēsturi, ikonu daudzveidību un to glezniecības pamatprincipiem, kā arī simbolu un krāsu nozīmi ikonās.
Skolēni muzejpedagoga stāstījuma laikā uzzinās par Latvijas Ikonogrāfu biedrību un tās darbību, ikonu radīšanā izmantotajiem materiāliem, grafikas tehniku, kā arī tuvāk iepazīsies ar izstādē apskatāmajiem mākslas darbiem. Jaunā muzejpedagoģijas programma iekļauta arī programmas “Latvijas skolas soma” programmā.
Ikona ir neatņemama kristīgās baznīcas sastāvdaļa. Tā ir dzīva glezniecības tradīcija, kas turpina piedzīvot savu attīstību un izmaiņas arī šodien. Ikonogrāfa radošais darbs bieži vien ir pavisam cieši saistīts un balstīts ticības dzīves pieredzē.
Ikona vēsturiski izplatījās līdz ar kristietības ienākšanu dažādās zemēs un tautās, aizvien turpinot pārmantot ikonogrāfijas tradīcijā pastāvošo glezniecības principu reglamentus.
2012. gadā dibinātā Ikonogrāfu biedrība izveidota, lai apvienotu ikonu un svētbilžu autorus Latvijā un ārpus tās, kā arī veicinātu sabiedrības izglītotību ikonu un svētbilžu jomā, popularizētu ikonas unikālo nozīmi Pareizticīgajā baznīcā un pasaules kultūras mantojumā.
Muzejpedagoģijas nodarbība “Ikonas – simbolu glezniecības tradīcija” notiek pēc pieprasījuma tiešsaistē - Zoom platformā, iepriekš sazinoties ar Liepājas muzeja galveno muzejpedagoģi Ingu Zīverti, rakstot - inga.ziverte@liepaja.lv vai zvanot +371 29605223.
Atvērta pieteikšanās Daugavpils Marka Rotko centra
rīkotajiem simpozijiem un plenēram
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs aicina māksliniekus pieteikties diviem starptautiskiem glezniecības simpozijiem un plenēram, kas tiek rīkoti centra rezidenču programmas ietvaros.
Pieminot Silvas Linartes mākslas mantojuma unikalitāti un veicinot interesi par Daugavpili kā mākslinieciski rosinošu pilsētu, šogad no 22. aprīļa līdz 6. maijam tiks rīkots starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte 2022”.
Sīkāka informācija un pieteikuma anketa ŠEIT.
Apzinoties Valda Buša māksliniecisko mantojumu, pievēršot uzmanību Viļakai kā mākslinieka dzimtajai pilsētai un veidojot to par pilnvērtīgu plenēru un rezidenču vietu, šogad no 11. līdz 22. jūlijam tiks rīkots starptautiskais glezniecības plenērs “Valdis Bušs 2022”.
Sīkāka informācija un pieteikuma anketa ŠEIT.
Aktualizējot Marka Rotko daiļrades neizsīkstošo potenciālu un pievēršot uzmanību Daugavpils cietoksnim kā mākslas norišu centram, šogad no 2. līdz 16. septembrim tiks rīkots starptautiskais glezniecības simpozijs “Marks Rotko 2022”.
Sīkāka informācija un pieteikuma anketa ŠEIT.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Tapusi dokumentālā filma “Homo Ludens” par Ojāru Feldbergu
Foto: Anna Maskava
Pirmizrādi piedzīvojusi Latvijas Performances mākslas centra veidotā dokumentālā filma “Homo Ludens”, kas atklāj pazīstamā tēlnieka Ojāra Feldberga mazāk zināmo – performatora – šķautni. Filma uzņemta Pedvāles mākslas parkā 2021. gada vasarā un godina Pedvāles mākslas muzeja 30 gadu jubileju.
Plašāka sabiedrība Ojāru Feldbergu pazīst kā ievērojamu tēlnieku, kas Latvijas vārdu nesis pasaulē, taču salīdzinoši maza uzmanība ir pievērsta viņa radošās darbības performatīvajām izpausmēm. Pats Ojārs Feldbergs sevi par performances mākslinieku nesauc, savukārt performatīvos instrumentus mākslinieks raksturo kā spēles elementus, kas svarīgi viņa pašizpausmei. Telpas, objekta un darbības apvienojumu vienā mākslas darbā Ojārs Feldbergs definē kā “tēlainas situācijas, ko viņš rada”.
Latvijas Performances mākslas centra direktore Laine Kristberga, kas ir arī filmas “Homo Ludens” idejas un scenārija autore, filmu raksturo ar abreviatūru “PPP” – “Poētisks Performatīvs Portrets”.
“Ojāra Feldberga radošās darbības performatīvās izpausmes gandrīz nemaz nav novērtētas un zinātniski analizētas mākslas vēstures kontekstā,” uzsver Laine Kristberga.
Filmā “Homo Ludens” ir iespēja redzēt unikālu, 2021. gada vasarā Pedvālē notikušās Ojāra Feldberga un grupas “Animist” performances “Visums” videoversiju. Performance tapa bērzu ieskautā aplī Pedvāles mākslas parkā – un šī vieta netika izvēlēta nejauši. 1996. gadā Pedvālē, toreizējā Pedvāles Brīvdabas muzejā, tika atklāta gadskārtējā Sorosa Mūsdienu mākslas centra Rīga (tagad – Latvijas Laikmetīgās mākslas centra) izstāde ar nosaukumu “Ģeo-Ģeo”. Par izstādes tematisko loku tika izvēlēta ģeometrija. Tas likumsakarīgi ietekmēja mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943–2016) stratēģisko koncepciju, veidojot darbu “Visums ir” kā bērzu stādījumu aplī ar granīta akmeni centrā.
“Jaunā performance ir skatāma ne tikai kā atsauce uz mākslinieka Ilmāra Blumberga darbu; ar tās palīdzību mēs nodrošinājām pēctecību performatīvo elementu integrēšanai vidē, dabā, telpā,” stāsta performances “Visums” dalībnieki. “Māksliniekam Ojāram performances tapšana bija ļoti filozofisks un meditatīvs process, kas prasīja arī lielu spēku un izturību.”
Latvijas Performances mākslas centrs
Izdota multimākslinieka Artūra Bērziņa grāmata “Tēla dialektika”
Izdota multimākslinieka Artūra Bērziņa grāmata “Tēla dialektika”, kuras 232 krāsainajās lappusēs redzams mākslinieka divdesmit gadu radošā darba kopsavilkums, tai skaitā izcilāko darbu reprodukcijas.
Artūrs Bērziņš ir mākslinieks, kas ieguvis skandalozu slavu gan Latvijā, gan ārpus tās. To radīt palīdzējušas gan pārdomātās un vienlaikus izaicinošās performances, gan gleznu filigrāni nostrādātā estētika, gan britu ekstrēmā metāla grupas “Cradle of Filth” jaunākajiem albumiem radītie vizuālie materiāli un videoklipu režija. Viņa darbi un izstādes uzrunā ar komplicēto tēlu struktūru, izcilu tehnisko meistarību, klasisku skaistuma izjūtu un neatkārtojamu – ironisku un gudru – humora izjūtu. Grāmatā “Tēla dalektika” ir atspoguļots mākslinieka paveiktais vizuālajā mākslā no studiju gadiem līdz pat 2021. gada izstādēm – eļļas gleznas, rastra grafika, performances, skices, procesa aizkulises, kā arī autora pārdomas par mākslu un sevi 10 nodaļās. Tāpat pievienots arī mākslas zinātnieces un rakstnieces Ievas Melgalves priekšvārds, kā arī Aigas Leitholdes intervija ar mākslinieku.
Mākslas pētniece Ieva Melgalve atzīmē: “Respektabls un kvalitatīvs mākslinieka darbu un pasaules uzskata pārskats ļauj saskatīt viņa darbos dziļākus slāņus, kas Artūra Bērziņa gadījumā ir īpaši svarīgi. Pirmajam iespaidam – par ironiju, erotiku un provokāciju – nevajadzētu palikt pēdējam. Viņa darbi ir intelektuāli, estētiski un nereti arī ētiski paradoksi, kuru risināšana ir vienlaikus neērta un aizraujoša.”
“Orbīta” izdevusi Ojāra Vācieša krājumu
“Vaši s akcentom pokloņņiki”
Mākslinieku apvienība “Orbīta” izdevusi Ojāra Vācieša dzejas krājumu “Vaši s akcentom pokloņņiki”. Šajā grāmatā apkopoti dzejoļi, ko Vācietis sacerējis krievu valodā.
Daļa grāmatā iekļauto dzejoļu ir Ojāra Vācieša oriģinālie teksti, kas sarakstīti viņa daiļrades agrīnajā periodā, savukārt daļa – viņa paša veiktie savu dzejoļu atdzejojumi krieviski. Šie darbi nekad iepriekš vienkopus grāmatā nav tikuši publicēti; dzejoļu rokraksti glabājas Ojāra Vācieša muzejā. Grāmatas priekšvārdā ieskicēts šo darbu rašanās konteksts, kā arī izsekota Ojāra Vācieša saikne ar krievu dzeju – ar pazīšanos, par kuru dzejnieks sacījis: “Krievu dzeja manī vienā mirklī pēkšņi ieplūda. Burtiski dienas un naktis lasīju, jūtot, ka man tā jāiepazīst un jāapgūst.”
Grāmatā iekļautas arī Ojāra Vācieša vēstules un zīmītes, kuras viņš krieviski sūtījis rakstniekam Viktoram Lagzdiņam un savai sievai – dzejniecei Ludmilai Azarovai. Kādā no šīm zīmītēm Ludmilai Vācietis parakstījies “Vaši s akcentom pokloņņiki” (“Jūsu pielūdzēji ar akcentu”), un nu šis ironiskais paraksts kalpo par šī krājuma nosaukumu.
Savā ziņā grāmatu var uzskatīt par 2011. gadā izdevniecības “Neputns” izdotās antoloģijas “Latviešu/krievu dzeja. Latviešu dzejnieku krievu valodā rakstīti dzejoļi” papildinājumu. Tieši tādēļ šajā krājumā iekļauti arī pirmpublicēti un līdz šim nedrukāti, arhīvos nesen atrasti krieviski sarakstīti Vizmas Belševicas, Anšlava Eglīša un Jāņa Sudrabkalna dzejoļi. Grāmatu sastādījis Aleksandrs Zapoļs, kurš ir arī priekšvārda autors. Latviski priekšvārdu tulkojusi Māra Poļakova. Grāmatas māksliniecisko noformējumu veidojusi Līva Kalniņa.
Grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, Ojāra Vācieša muzejā (drīzumā), kā arī interneta platformā talka.lv.
Titulbildē: Patrīcijas Linkes (Vācija) darba fragments izstādē “Micēlija” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
