Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mākslas muzeja Jauniešu kluba pop-up izstāde “Mākslinieks ir viss tas, ko ir redzējis”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
27. jūnijs–2. jūlijs
Publicitātes attēls, izstādes vizuālā identitāte
No 27. jūnija līdz 2. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas konferenču zālē būs skatāma Mākslas muzeju Jauniešu kluba pop-up izstāde “Mākslinieks ir viss tas, ko ir redzējis”, kuras mērķis ir norādīt uz atšķirībām starp cilvēka radītu un mākslīgās inteliģences veidotu daiļradi.
Izstādē Mākslas muzeju Jauniešu kluba (MMJK) dalībnieki caur saviem mākslas darbiem atspoguļo, cik tālu sniedzas cilvēka un mākslīgā intelekta interpretācijas spējas. Kā topošie radošo industriju pārstāvji, jaunieši izjūt nepieciešamību paust savu nostāju par mākslīgā intelekta strauji augošo popularitāti un ar to saistītām apdraudētajām profesijām, par ko šobrīd plaši diskutē sabiedriskajā telpā. Izstādes mērķis ir izcelt cilvēka radošuma unikalitāti un priekšrocības.
Frāze “Mākslinieks ir viss tas, ko ir redzējis”, kas izvēlēta arī kā izstādes nosaukums, kalpoja kā iedvesmas avots māksliniekiem un vienlaikus arī darba uzdevums mākslīgā intelekta programmai izstādē skatāmo mākslas darbu radīšanai. Mākslinieki un izstādes darba grupa cer rosināt jauniešus apzināties savu individualitāti un tās stiprās puses un nepakļauties bailēm par konkurenci mākslīgā intelekta dēļ.
Mākslas muzeju Jauniešu klubs ir programma skolas un studiju vecuma jauniešiem (15+), kurus interesē kultūra un māksla, kuri vēlas iepazīt muzeju aizkulises un jūt aicinājumu aktīvi līdzdarboties mākslas procesos Latvijā. Programma mākslas muzejos tika uzsākta 2017. gadā un šī ir jau piektā sezona.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Mākslinieces un horeogrāfes Vijas Vētras multimediālas mākslas izstāde “1:100”
AB dambī
27. jūnijs–31. augusts
No 27. jūnija līdz vasaras beigāsm AB dambī būs skatāma leģendārās mākslinieces un horeogrāfes Vijas Vētras multimediālas mākslas izstādes “1:100”, ko organizē mākslas centrs NOASS un Latvijas Naivās mākslas muzejs.
Izstādē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt vides objektu, kas veidots pēc Vijas Vētras darbu motīviem no krāsainām iepakojuma kastītēm un reklāmu materiāliem, kā arī mākslinieces oriģināldarbus no Latvijas Naivās mākslas muzeja kolekcijas un video dokumentāciju, kas tapusi kā stāstniecisks papildinājums no mākslinieces un jaunās paaudzes koprades darbnīcām. Vija Vētra pierāda, ka lielākā māksla dzimst tieši rotaļīguma dēļ. Šī svaigā perspektīva simbolizē būtisku atkāpšanos no tradicionāli nopietnā Latvijas mākslas toņa un izceļ mūsdienu mākslinieciskās izteiksmes mainīgo dabu. Ornamentālas kolāžas atgādina budistu mandalas un abstraktās glezniecības paraugus, kas piesaista skatītājus ar pašpārliecinātu nepiespiestību un aizrautīga dvēseliska rituāla klātbūtni.
Klāva Lora personālizstāde “Te Thing”
galerijā LOOK!
29. jūnijs–22. jūlijs
No 29. jūnija līdz 22. jūlijam galerijā LOOK! būs skatāma Klāva Lora personālizstāde “Te Thing”. Savā jaunākajā personālizstādē mākslinieks Klāvs Loris iepazīstina ar gleznu sēriju, kurā caur abstrakciju izzināti veidi, kādos sastapties, pretoties un jaunradīt realitāti. Tā izvaicā, kā veidojas realitātes un cilvēka attiecības. Cilvēka, kura prāts, pēc mākslinieka domām “naivi un pat absurdi iet “pret spalvu” neizbēgamai entropijai”. Jaunradītajos darbos par centrālo objektu gan vizuāli, gan tematiski tiek izvirzīts obelisks, tam simbolizējot tiekšanos uz debesīm, dieviem un tiem piedēvēto nemirstību, kā arī civilizācijas augstāko sasniegumu punktu un varaskāri vienlaikus.
Obelisks ir monumenta veids, kas radies Senās Ēģiptes kultūrā, bet vēlāk izplatījies visā pasaulē. Tas ir četrstūrveida, monolīta stabs, kas ir izgatavots no granīta vai citiem cietiem materiāliem. To cēlāji uzskatīja, ka obeliskiem ir reliģiskas un maģiskas spējas un tos izmantoja, lai komunicētu ar dieviem. Mūsdienās obeliski, kas saglabājušies daudzviet pasaulē, arvien kalpo kā varas un prestiža simbols. Starp tiem, gluži kā strukturālām konstrukcijām, Klāvs Loris ar glezniecības paņēmieniem šķetina tik daudzos realitātes slāņus, kas ikdienas ritumā var izlikties par bezmērķīgu haosu. Sērijas ietvarā šie monumentālie obeliski lēnām tiek sagrauti, ļaujot domāt par prāta kontroles mehānismiem un to pielietojumu attiecībā uz pasaules iekārtas uzstādītajiem spēles noteikumiem.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Brīvdabas izstāde “Art e fakti”
Jaunā telpā – “Briania” pagalmā
29. jūnijs–31. augusts
No 29. jūnija līdz pat vasaras beigām Briāna ielas pagalmā (“Briania” pagalms), kas atrodas starp koncertvietām un galerijām M/Darbnīca, K. K. Fon Stricka Villa, One One un Skapis būs iespēja apskatīt jauno mākslinieku brīvdabas izstādi “Art e fakti”. Izstādē piedalīsies 16 mākslinieki: Haralds Saknītis, Haralds Dravnieks, Atis Izands, Anete Aramina, Nastassia Navitskaya, Gints Virgilijs Tilks, Oto Holgers Ozoliņš, Olga Antipenko, Elya Asadullaeva, Heidija Ūberga & Dāgs Mors, Paintbyrobot, Roberts Bāliņš, Dārta Berkmane un Fricis Kalvelis.
“Art e fakti” ir brīvdabas izstāde, kas iedziļinās cilvēka pieredzes daudzveidīgajos slāņos, atklājot materiālās un nemateriālās nogulsnes, kas veido mūsu kolektīvo vēsturi un personīgos stāstus. Katrs mākslas darbs kalpo kā liecība par cilvēka eksistences paliekošo nospiedumu, aicinot apmeklētājus atklāt apslēptus stāstus, no jauna interpretēt pagātnes naratīvus un iesaistīties dialogā par mūsu kopējā mantojuma nozīmi.
Sākot ar “Hoder” (Haralds Dravnieks) iemīļotās sirds skulptūru, kas raudzīsies uz apmeklētājiem no jumta kores, līdz Ata Izanda “Obelisks bez nosaukuma”, kas pievēršas vīrieša-darītāja stereotipa interpretēšanai un Ginta Virgilija Tilka aizvēsturiskā izskata “2->1” darbam, kas apsver diskomforta un traumas atstātās pēdas indivīda zemapziņā.
Iedziļināšanos Mežciemā piedāvās Olga Antipeko, kura ar darbu “Onlooker” aicinās paraudzīties uz ierasto vidi un ierasto kārtību no neierasta skata punkta, kas gaida uzmanīgu vērotāju, kas būs spējīgs atšifrēt skupltūras vēstījumu. Savukārt glezniecības cienītāji varēs apskatīt Nastassia Navitskayas un Elya Asadullaevas gleznas, kas pētīs mijiedarbību starp indivīdu un kaimiņu un indivīdu un visumu.
Izstādes mērķis ir atgādināt arheoloģiskus izrakumus, kuros katrs mākslas darbs ir kā vērtīgs artefakts, kas vēlas tikt atklāts un izpētīts. Katra mākslinieka aktuālās pārdomas atklāj mūsu visu kopīgo zemapziņu, kas alkst tikt pieredzēta, izpētīta un iemūžināta.
Ar šo jaunās telpas izveidi un sezonālo izstādi M/Darbnīcas radošā komanda un Riga Last Thursdays turpina paplašināt mākslas telpu robežas Rīgas ietvaros un atbalstīt jauno mākslinieku iespējas izstādīt savus darbus!
Briāna ielas (Briania) pagalms
Darjas Kalašņikovas performance un diskusija par neirodažādību
Izstādes “Kā es jūtos pēdējā laikā” pavadošās programmas ietvaros
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā
29. jūnijā
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstādes “Kā es jūtos pēdējā laikā” pavadošās programmas pasākumi ļaus atpazīt sarežģītus emocionālos un psiholoģiskos stāvokļus un dalīties savā pieredzē drošā un iekļaujošā vidē.
Programmu atklāj divi notikumi 29. jūnijā – Darjas Kalašņikovas performance un diskusija par neirodažādību.
Sarunu “Dažādā neirodažādība kultūrā” vadīs Linda Gabarajeva. Piedalīsies: psihiatrs Jānis Bušs, rakstniece Ieva Melgalve, horeogrāfe un pētniece Laima Jaunzema, dzejniece Elīna Vendija Rībena.
Neirodažādība ir ideja, ka cilvēku nervu sistēmas ir dažādas, un tāpat kā bioloģiskā daudzveidība dabā, neiroloģiskā daudzveidība cilvēkos ir daļa no šīs pasaules. Autisms, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) un disleksija nav slimības, kas jāārstē, bet gan atšķirīgi nervu sistēmas darbības veidi, kas nereti sagādā šķēršļus, dzīvojot neirotipiskā pasaulē, taču katram no šiem “tipiem” ir savas stiprās puses.
Ja tās ievēro un attīsta, ja pielāgo vidi, lai šķēršļus mazinātu, iespējams ieaicināt atpakaļ sabiedrībā lielu cilvēku grupu, kas vēsturiski bijusi viena no stigmatizētākajām.
Sarunas dalībnieki diskutēs arī par neirodažādību literatūras kontekstā, jo cilvēki, kuri jūtīgi un meistarīgi strādā ar valodu, spēj palīdzēt nonākt pie naratīviem, kuros atspoguļota neirodažādības pieredze, nevis tas, kā tā izskatās no malas. Tas ir arī jautājums par to, kā mākslā un literatūrā tiek attēloti, piemēram, cilvēki autisma spektrā. Vai viņiem Latvijā ir balss? Vai, rakstot par cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem, rakstnieki un mākslinieki veido dialogu ar cilvēkiem, kuru pieredzi viņi ataino savos darbos? Kā latviski tulkot “autistic”? Kāda loma literatūrā un mākslā ir “dīvaiņa” arhetipam, un vai mēs nepadarām īstus, dzīvus cilvēkus par cilvēku ēnām, dodot viņiem allaž vienas un tās pašas funkcijas – būt garīgi tīriem, ārpus sabiedrības esošiem eņģeļiem, kuru neparastā izturēšanās un valoda atgādina mums, parastajiem, par savu cilvēcību? Ir daudz jautājumu, par kuriem mēs vēl neesam domājuši.
Plkst. 16.00 – pāris stundas pirms diskusijas – apmeklētājiem būs iespēja piedalīties Ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas performancē “Sirdspuksti”, kas veidota kā kolektīva skaņas dziedināšanas pieredze. Performance ilgst aptuveni 10 minūtes, un pēc tās dalībnieki aicināti nedaudz uzkavēties, lai sarunā ar mākslinieci reflektētu par piedzīvoto.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Ukrainas neatkarības iela 1, Rīga
Artūra Berkmaņa un Viktorijas Galkinas izstāde “Pārdomas”
radošajā kvartālā “Provodņiks”
29. jūnijs–31. augusts
Foto: Viktorija Troickaja
No 29. jūnija līdz 31. augustam radošajā kvartālā “Provodņiks” būs skatāma mākslinieku Artūra Berkmaņa un Viktorijas Galkinas izstāde “Pārdomas”. Apvienojot mākslu ar tehnisko pasauli, mākslinieki ir radījuši cilvēkiem pieejamākus mākslas darbus, veidojot kinētiskus un interaktīvus darbus, iesaistot apmeklētājus taktīlā pieredzē un spēcīgās pārdomās.
Mākslinieku radītie darbi ataino dzīves ritējumā piedzīvotos mirkļus un situācijas, ar kurām ik katrs kādreiz sastopas, kam loģiski seko dziļas pārdomas. Darbos tiek apspēlētas situācijas ar laika izjūtu, iekšējam vibrācijām, prāta aprobežotību un citiem notikumiem, kuri spēle uz mūsu nerviem. Mākslinieki pieskaras arī jutekliskai tēmai par baltajiem vīriešiem, kuri ir apmaldījušies mūsdienu sabiedrības grupu noteiktajos ierobežojumos un kuri uz šī neviennozīmīgā sabiedrības attieksmes fona ir pelnījuši atzinību.
Darbi veidoti dažādās tehnikās iekļaujot plašu materiālu klāstu, readymade objektus, un dažādus tehnoloģiskus risinājumus.
Multifunkcionālais, radošais kvartāls “Provodņiks”
Ganību dambis 63, Rīga
ISSP Skolas 2023. gada absolventu izstāde “Tulkojums netika atrasts”
Elizabetes ielā 87
30. jūnijs–21. jūlijs
Foto: Janta Jasjukeviča
No 30 jūnija līdz 21. jūlijam Elizabetes ielā 87 (bijušajās veikala “Bergs” telpās) būs skatāma ISSP Skolas divu gadu programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” 2023. gada absolventu izstāde “Tulkojums netika atrasts”.
Izstādē sevi piesaka septiņi jaunie fotogrāfi, ISSP Skolas divu gadu izglītības programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” 2023. gada absolventi – Katrīna Ozoliņa, Marika Parhimuka, Evelīna Zvirbule, Aija Ezerlīce, Janta Jasjukeviča, Kalvis Ābeļkalns un Agita Caune. Izstādes veidošanas mentors – Aleksejs Beļeckis.
Izstādē “Tulkojums netika atrasts” tiek pētīta verbālās valodas un vārdiem neaprakstāmo ķermeņa stāvokļu tulkošana neverbālā valodā ar fotogrāfijas medija palīdzību.
Apgūt valodu ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, ko cilvēks savas dzīves laikā veic. Neskatoties uz to, ka verbālā valoda ir cilvēces vispārpieņemtais veids, kā kodēt apkārtējo pasauli un šo informāciju saņemt un nodot, ikdienā cilvēks daudz vairāk pielieto neverbālās komunikācijas veidus. Ķermeņa valoda, sejas izteiksme, žesti, skatiens, pieskāriens un cilvēka radīti artefakti ir tikai daži no daudz abstraktākās neverbālās saziņas veidiem, kurus mēs dabiski izmantojam brīžos, kad ar runātiem vai rakstītiem vārdiem nepietiek. Kā jebkuru citu valodu, arī precīzu izteiksmi attēla, simbola, skaņas vai kustības formā ir nepieciešams mācīties un pilnveidot, un to mēs darām bieži vien jau pieaugušā vecumā.
Izstādes “Tulkojums netika atrasts” autori šo valodu caur fotogrāfijas mediju mēģināja apgūt ISSP Skolas divu gadu programmā pieredzējušo artefaktu valodas pratēju (lasīt – pasniedzēju un mentoru) vadībā. Jaunie autori izmanto skaņu, tausti, ķermeņi, kustību, krāsu, attēlu, žestus, acu skatienus un ārējo izskatu, lai ar fotogrāfijas medija palīdzību fiksētu savas un savu līdzcilvēku emocijas, jūtas, pārdzīvojumus, idejas, novērojumus, atmiņas. Viņi mēģina tulkot to, kas nepakļaujas limitētajai vārdu valodai.
Jūnija beigās tiks izsludināta pieteikšanās ISSP Skolas programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” jaunajam 2023./2025. mācību gadam.
Ievas Carukas izstāde “Vairākas dzīves”
M/Gallery
līdz 6. jūlijam
Līdz 6. jūlijam M/Gallery telpās skatāma Ievas Carukas izstāde, kas ir viena no 7. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles satelītizstādēm.
“Es rakstu savas pasaules stāstus ar līnijām, diegiem, krāsām un kolāžām no personīgajiem un draudzeņu apģērbiem. Ietekmējos no senās Dogonu kultūras Āfrikā un latviešu Suitu gara, iedvesmojos no melnādainas sievietes pārliecinošā tēla mūsdienu kultūrvidē. Mans stāsts par mazās Baltijas sievieti. Viņas zina no savas pieredzes vai mammas stāstiem kas ir VDK pratināšana, ko nozīmē lāpīt kaprona zeķubikses “totalitārisma laikos”. Viņa ir kaislīga, jo tā ir viņas būtība. Viņa var tīrīt kartupeļus un vienlaikus sapņot par mīlestību. Viņā māk vīt ligzdu no nekā.
Jautājums ir – kāda ir pasaule tagad? Viss mainās. Saražots milzīgs lērums nevajadzīgu mantu, kuras nelietojam….Tradīcijas brūk, ber karš Ukrainā – vēlreiz parāda, izceļ sievietes lomu pasaulē, kad valda agresija. Tad katra meitene kļūst par savas tautas ģenētiskā koda nesēju nākotnei. Katra sieviete ir mīlestība,” teikts izstādes pieteikumā.
M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga
Talsu keramikas “Ciparnīca” izstāde “Nestabilitāte. Turpinājums.”
Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
līdz 9. jūlijam
Līdz 9. jūlijam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” 2. stāva galerijā skatāma Talsu keramikas “Ciparnīca” izstāde “Nestabilitāte. Turpinājums.”.
“Ciparnīca” ir dibināta Talsos 2006. gada 2. novembrī. Tajā darbojas divi keramiķi – Diāna Dzelme un Nauris Galviņš. Pirmā lielākā šo keramiķu izstāde “Pie saknēm” notika Talsu novada muzejā 2010. gadā, otrā – “Svētdiena” – 2016. gadā. Katra izstāde ar kaut ko ir pārsteigusi – ne tikai ar vienmēr pārdomāto izstādes iekārtojumu, bet arī pašu kolekciju. Vienu brīdi viņi vairāk centušies pietuvināties tradīcijai, savukārt jau nākamajā brīdī centušies pietuvināties mūsdienīga dizaina virzienā. Pamatlieta, kas apliecinājusies visos šajos biedrības darbības gados, ir vēlme visu darīt pašiem – pašu spēkiem organizēti cepļu kurināšanas pasākumi, meistardarbnīcas un dažādas akcijas, kā piemēram, podu dauzīšana.
Šī izstāde turpina apliecināt ciparnieku izaugsmi un domas oriģinalitāti, veidojot telpas un savu trauku kopīgo vizuālo kompozīciju. Pārsteidzoši labi ir izdevies parādīt mūsdienu nedrošo laika izjūtu.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Izstāde “Pārtrauktais lidojums. Ralfa Vuļa retrospekcija”
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons”
līdz 15. jūlijam
Foto: Edgars Semanis
Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 15. jūlijam skatāma Latvijas erotiskās fotogrāfijas žanra meistara Ralfa Vuļa (1960 – 2022) piemiņas izstāde. Dzīves laikā viņš ir ieņēmis īpašu vietu Latvijas fotogrāfijas vēsturē – “apdziedot” sievietes skaistumu un šarmu. Ralfs sevi pozicionēja kā dzīves vērotāju, kas nekad nav strādājis uz pasūtījumiem, vienmēr tvēris apkārtni ar sev raksturīgo, sarkastisko humoru un kas balansē uz mietpilsoniskās sabiedrības liekulīgajām morāles normām.
Ralfa izstāde bija ieplānota, kā kārtējās grāmatas atvēršanas pasākuma noslēgums, bet šobrīd var iepazīties tikai ar Ralfa darbiem, jo grāmatas manuskripts palika nepabeigts, autoram aizejot mūžībā. Izstāde iepazīstina ar darbiem, kas tapuši laikā no 1987. līdz 2020. gadam. Lielformāta fotogrāfijām – portretiem, pilsētas ainavām, aktiem, kā arī autortehnikā veidotām kolāžām videomateriāliem.
Ralfs Vulis 1987. gadā ir beidzis Grafikas nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā, strādājis par pedagogu Kolkā, bet sākot ar 90.gadu pievērsies fotogrāfijai, it sevišķi pēc iepazīšanās ar franču režisoru un producentu Pjēru Vudmenu.
Savā radošajā mūžā izdevniecībā “Edition REUSS” (Minhene) ir izdoti desmit pilnvērtīgi Ralfa fotoalbumi, kas savulaik tika izplatīti starptautiskos grāmatu tirgos. Diemžēl Latvijā tie nebija pieejami. Tajos mākslinieka talants un brīvības meklējumi skatāmi erotiskajā fotogrāfijā, tie ieguva nedalītu uzmanību, atzinību un atrada stabilu vietu savā žanrā.
Izstādi drīkst apmeklēt tikai personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Intas Celmiņas gleznu izstāde “Ainavas tēls”
Mākslas galerijā “Jēkabs”
līdz 4. augustam
Līdz 4.augustam mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Intas Celmiņas (1946) gleznu izstāde “Ainavas tēls”.
Izstādē eksponētajos darbos atspoguļojas Intas Celmiņas apbrīnojamā spēja abstraktā valodā runāt par dabas un pilsētas motīviem. Māksliniecei raksturīgajos lielformāta gleznojumos ar pastozu, ekspresīvu triepienu palīdzību iedzīvinātas ainavas dažādos gadalaikos. Visas gleznas izstaro vitālu enerģiju un mīlestību pret latvisko krāsu kodu. Tajās pārsvarā valda klusināti neitrālie un zemes toņi, papildināti ar atsevišķiem spilgti dzeltenās vai zilās krāsas akcentiem.
Pati māksliniece par izstādi saka: “Latvijas ainavas ir burvīgas. Debesis, lauki, ūdens, koki, tāles, viss mainās gaismas iespaidā. Gadalaiku pārvērtības. Ja man izdodas atsevišķus dabas elementus notvert uz audekla, rodas ilūzija par ainavu. Es negleznoju ainavas, tikai rakstu esejas par ainavu ar eļļas krāsām.”
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
Jauno mākslinieku balvas “Pavasaris” izstāde
Purvīša muzeja teritorijā
Purvīša muzeja teritorijā skatāma jauno mākslinieku balvas “Pavasaris” izstāde, kurā 21 lielformāta darbs izstādīts brīvdabā – aptuveni divu kilometru garajā ainavu takā “Purvīša acīm”. Pirmo reizi jauno mākslinieku konkursu Purvīša muzejs organizē kopā ar Jaņa Rozentāla Mākslas skolu un Cēsu pilsētas Mākslas skolu.
Mākslas skolu audzēkņu plenērs un iedvesmu rosinošas lekcijas Purvīša muzeja teritorijā notika piecas dienas. Šo dienu laikā jaunieši radīja savu interpretāciju par Vilhelma Purvīša ainavu. Visus jauno mākslinieku darbus iespējams apskatīt pastaigājoties pa ainavu taku, kas ved caur Purvīša muzeja gleznaino teritoriju.
“Šo jauno mākslinieku balvu dibinājām, jo arī Vilhelms Purvītis pats reiz saņēma stipendiju par izcilu veikumu. Plenērā tapušie un brīvdabā izstādītie lielformāta darbi noteikti pārsteigs ikvienu muzeja ciemiņu. Izstāde ir piemērota apmeklēšanai jebkuros laikapstākļos un jebkurā diennakts stundā,” par izstādi stāsta Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende.
“Kopā ar pasniedzēju Ievu Putniņu bijām kopā ar jauniešiem piecas dienas, kuru laikā tapa radoši eksperimenti un ļaušanās dabas vērojumiem. Katrs audzēknis izvēlējās visuzrunājošāko formātu, sākot no viena līdz trim metriem, un iespaidojās no redzamā skata, kurā Purvītis reiz vadījis savas dienas. Jaunie mākslinieki meistarīgi strādāja ar lielajām otām, veidojot triepienu dinamiku, gleznoja gan pastozi, gan lazējoši, pielāgojot skolā apgūtās tehnikas paņēmienus,” stāsta Jaņa Rozentāla Mākslas skolas pasniedzēja, māksliniece Patricija Brekte - Pannetjē.
Jauno mākslinieku darbus vērtēs pieredzējusi žūrija, un viens mākslinieks vai mākslinieku apvienība saņems balvu 1000 EUR apmērā ceļojumam uz kādu no lielākajiem Eiropas mākslas muzejiem kā Vilhelma Purvīša laikos. Savukārt, balsojumu par skatītāju simpātiju var veikt internetā un arī klātienē Purvīša muzejā šī gada 14. oktobrī, kad norisināsies “Pavasaris” galvenās balvas pasniegšanas ceremonija. Balsojumu internetā var veikt vienu reizi no vienas e-pasta adreses līdz 14. oktobra plkst. 12.00.
Darbu vērtēšanas žūrijas sastāvā ir kino un izstāžu mākslinieks Jurģis Krāsons, gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mākslas zinātnes docents Ansis Rozentāls, gleznotāja, ainaviste, LMA docente Sandra Strēle, Imanta Ziedoņa fonda”Viegli” valdes priekšsēdētājs Ants Grende, Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” izglītības iniciatīvas “Ziedoņa klase” vadītāja Elizabete Pavlovska, mūziķis, Purvīša muzeja valdes loceklis Jānis Holšteins-Upmanis un mākslinieks, scenogrāfs, LMA asociētais profesors, glezniecības katedras vadītājs Kristians Brekte.
Purvīša muzejs
Vecjauži, Taurupes pagasts
