Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

21.02.2022

Lasīšanas darbnīca par vides jautājumiem un ekofeminismu ar Kadri Tūru
LLMC vakarskolas nodarbību ietvaros
Tiešsaistē
22. februārī

Linda Boļšakova, Semina futuri / iedīgļi nākotnes līdzāspastāvēšanai. 2020

22. februārī plkst. 18.00 tiešsaistē notiks Latvijas Laikmetīgā mākslas centra šī gada pirmā LLMC vakarskolas nodarbība – lasīšanas darbnīca par vides jautājumiem un ekofeminismu ar igauņu semiotiķi Kadri Tūru. Tās uzmanības centrā ir antropocēna, klimata pārmaiņu un vides jautājumi caur ekofeminisma prizmu, pētot, ko mūsdienu klimatiskajā un sociālpolitiskajā situācijā nozīmē cilvēcība. Lasīšanas darbnīca notiks angļu valodā.

“Vienlaikus ar globālo sasilšanu, Rietumos parādās jaunas autoritāras kustības, kuras raksturo klimata noliegšanas, rasisma un sieviešu naidīguma toksiska kombinācija. Tā vietā, lai šīs parādības aplūkotu atsevišķi, to attiecības pētāmas, izmantojot petromaskulinitātes jēdzienu, kas izceļ fosilā kurināmā sistēmu vēsturisko lomu balto patriarhālās varas stiprināšanā. Petromaskulinitātes jēdziens palīdz saprast, kā antropocēna laikmeta raisītās problēmas var veicināt tieksmi pēc autoritārisma. Šis jēdziens arī rosina domāt, ka fosilais kurināmais nozīmē vairāk nekā tikai peļņu; tas iesaistās arī identitātes jautājumos, kas saistīti ar risku enerģētikas politikai, kas tiecas uz oglekļa emisijas samazināšanu. Turklāt, atsaucoties uz psihopolitisku autoritārisma lasījumu, raksts atklāj, kā fosilā kurināmā izmantošana var darboties kā vardarbīga kompensācijas prakse, reaģējot uz dzimtes un klimata jautājumiem,” raksta feministe un vides politikas zinātniece Kara Dageta

Grāmatā “Bodily Natures” Steisija Aleimo šos jautājumus aplūko, analizējot visaptverošos materiālos spēkus un to arvien kaitīgāko ietekmi uz cilvēka ķermeni. Balstoties uz feminismu, vides pētījumiem un dažādām zinātnes nozarēm, viņa pievēršas transkorporalitātei jeb kustībai, kas sniedzas pāri ķermeņiem un dabai, kas mums ir likusi fundamentāli mainīt sevis izpratni. Aplūkojot dažādus radošos un teorētiskos tekstus, Aleimo izgaismo zinātnes, politikas un kultūras saduršanos, ņemot vērā arī cilvēka ķermeņa saikni ar vidi.

Darbnīca notiks Zoom tiešsaistē. Saite šeit

Teksti:
* Cara Daggett, “Petro-masculinity: Fossil Fuels and Authoritarian Desire”. Millennium: Journal of International Studies, June 20, 2018, pp.1–20. DOI: 10.1177/0305829818775817
* Stacy Alaimo, “Bodily Natures”. Bodily natures: science, environment, and the material self. Indiana University Press 2020, pp. 1–25.
Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Jauno dzejnieku lasījums par 22022. gadu
Medicīnas vēstures muzejā / tiešsaistē
22. februārī

22. februārī pulksten 19.00 tiešsaistē Youtube un Facebook būs skatāms Latvijas Rakstnieku savienības Literārās Akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas 2021. gada absolventu lasījums, kas tapis sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju.

Jauno dzejnieku lasījuma “22022. gads” sižets aizvedīs skatītāju tālā nākotnē - uz 22022. gadu, kad cilvēku ģints ir pilnībā izzudusi. Tās vietā pasauli sākušas apdzīvot cita veida entitātes - perfekti strukturētas mašīnas. Ziņkārīgākā no tām ir nokļuvusi Medicīnas vēstures muzejā, lai saprastu, kāda īsti bijusi šī dīvainā būtne - cilvēks. Gan ārēji, gan iekšēji, gan arī vēl vairāk iekšēji. Mašīnai kļuvušas pieejamas deviņas dienasgrāmatas, kas saglabājušās no 20000 gadu senās pagātnes. Šķiet, ka tās rakstījuši dzejnieki. Vai ar šīm piezīmēm būs gana, lai gūtu ieskatu cilvēcībā? Vai, saliekot kopā Medicīnas vēstures muzeja eksponātus, stāstus un dzejoļus, cilvēka attēls izveidosies pietiekami skaidrs? Dzeja ir cieši savijusies ar muzeja dārgumiem, dažbrīd — no tiem cēlusies un ieplūdusi pavisam negaidīti eksistenciālās gultnēs –, un dominēs katra jaunā dzejnieka dienasgrāmatas ierakstā.

Dzejas meistardarbnīcas 2021. gada izlaiduma grupas pasniedzēji bija dzejnieki Ronalds Briedis un Jānis Vādons. Literārajā lasījumā piedalīsies Anna Simina, Emīls Klaužs, Linda Vītiņa, Elīna Valdmane, Brigita Miesniece, Evija Puķe - Jansone, Druvis Mucenieks, Kristiāna Šuksta un Aija Rozena. Scenārija idejas autore ir Anna Simina.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs

 

Kristīnes Kutepovas izstāde “Mazdārziņi”
M/Gallery
24. februāris–26. marts

No 24. februāra līdz 26. martam M/Gallery telpās būs skatāma latviešu laikmetīgās mākslas mākslinieces Kristīnes Kutepovas personālizstāde “Mazdārziņi”. Izstādē iekļautie mākslas darbi ir radīti iedvesmojoties no Kutepovas personīgajām atmiņām un pieredzes, ko ieguvusi kultivējot dārzus. Izstādē būs skatāmas 13 oriģinālas gleznas, kuru krāsas un tēli aizvedīs karstā vasaras dienā. Kutepovas mākslas darbi ir piesātināti ar izteiksmīgām pamatkrāsām. Objekti ir attēloti vairākos slāņos, radot kolāžas tipa izkārtojumu. Psihadēliski zilā un zaļā krāsa dominē darbos, rozā un purpursarkanās krāsas triepieni piešķir dziļumu gleznu kustību kaleidoskopam. Attēlu sarežģītība liek jums piebremzēt un aptvert dažādus stāstus un sajūtas, kas plūst cauri audeklam. Līdzīgi kā dārzā, mākslas darbi ir piepildīti ar insektiem, putnu dziesmām, dārza labumu un zemes smaržām, spilgtiem, ziedošiem ziediem; lietas pārplūst un izkārtojas perfektā sinhronitātē.

Kristīne saka: “Viena no mīļākajām bērnības atmiņām ir saules pielieta vasaras diena dārzā, plikas pēdas pieskāriens zālei un zemei, diļļu garša, kameņu dūkoņa. Bērnības atmiņas un pirmie soļi sava mazā dārza veidošanā ir iedvesmojuši radīt izstādi, kurā dzīvo Pupu gars, arbūzs vārdā Manisa, Ābolu sargātāja un Dārza mājiņu dvēseles. Dārza mājiņas ir no reālās dzīves, bet atmiņu uzplaiksnījumi attēloti abstraktās improvizācijās. Pats gleznošanas process notiek vairākos slāņos, tie pārklājas un savstarpēji mijiedarbojas, gluži kā mūsu atmiņās, kavējoties katru reizi, ko varam pievienot, vai atlikt nost – rodas jauns stāsts. Abstraktā pasaule perfekti iederas reālajā, rodas savdabīga simbioze un mijiedarbība. Daba un augi spēj palīdzēt, uzmundrināt, pabarot un raisīt lielu prieku, it īpaši, ja izdodas ko izaudzēt. Protams, būs kaprīzāki augi, kuri neļausies un neizdīgs, bet tad tiem var pieķerties pēc lielākas dārzniecības pieredzes. Bija mirkļi, kad domāju, “kāpēc tik maz zinu, kāpēc man netika ļauts būt vasarā kopā ar opapu dārzā, lai tagad visas dārza gudrības liktu lietā..” Vien dažas frāzes ir iespiedušās atmiņā. Tā radās pasakainais Pupu Gars, kur debesīs esošie mirdzumiņi un mākoņi vadīja un palīdzēja pirmajā nopietnajā Mazdārziņu būšanā. Tā patiesībā ir atgriešanās pie Dabas, tā ir lieliska iespēja atkal sajust Dabas cikliskumu, kļūt par mazu radītāju, vismaz savā dobē, palodzē un balkonā. Dārza mājās ir laikā paliekoši nospiedumi ar savam laikam raksturīgām iezīmes. Mūsdienu dārziņos atrodamās paletes, plastikāta logi uzreiz definē “būves” gadu. Mazās dārza mājas pārsvarā tiek būvētas no pieejamajiem brīvajiem un nederīgajiem materiāliem, to unikālie kombinējumi un atjautīgi risinājumi spēj aizraut un, kāds cits stāsts var atkal raisīties...”

M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga

 

Dzintras Vilks personālizstāde “Klusā daba ar gājputnu”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
25. februāris–8. maijs

Dzintra Vilks. Rudens. Fragments. 2017. Pluču dzija, vilna, lins, zīds, kauls, sizals. Tehnika: gobelēns, sumaks, persietis, izšuvums, tinums, autortehnika. Autores īpašums. Foto: Pēteris Tenisons

No 25. februāra līdz 8. maijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma tekstilmākslinieces Dzintras Vilks personālizstāde “Klusā daba ar gājputnu”, kurā ietverti kopš 2015. gada radīti darbi. Liela daļa no tiem tapuši, gatavojoties šai personālizstādei, kas ļauj iepazīt mākslinieces pasaules redzējumu un aicina apmeklētāju uz sarunu par dabas skaistumu, varenību un trauslumu.

Dzintras Vilks vārds ir viens no pazīstamākajiem Latvijas tekstila un šķiedras mākslas pasaulē. Jau daudzu gadu garumā izstāžu apmeklētājus priecē meistares radošais rokraksts: atpazīstams un tikai viņai raksturīgs, daudzveidīgs un nemitīgi jaunus iespaidus, formas un materiālus meklējošs. Parasti darbos izmantotie materiāli ir no dabas gūti un katram saprotami – lins, vilna, zīds, pluču dzija, klūgas. Dzintras Vilks meistarība slēpjas nevainojamā tehniku un materiālu pārvaldīšanā, atklājot tekstilmākslas fascinējošo daudzveidību.

Kopš daiļrades pirmsākumiem daba ir bijusi Dzintras Vilks svarīgākā tēma. Iedvesmojoties no meža, pļavas, vēja, kukaiņiem, putniem, gadalaikiem un zāles stiebriem, autore rada gobelēnus un telpiskas kompozīcijas, par pamatu ņemot kādu motīvu vai formu un izstāstot to tekstilmākslas valodā. Lai gan daba Dzintras Vilks darbos vizuāli ir primāra, tajos vienmēr ietverta dziļāka nozīme, īpašs vēstījums, ko sevī nes jaunradītais.

“Es piederu pie tekstilmāksliniekiem, kas savu izpausmi būvē uz klasiskām un senām tehnikām. Vienkārtnis, atlass, gobelēns, trinītis, ziemeļnieks, persietis – aušanā; lāpīšana, šūšana, broderī, izšuvums, adījums, tamborējums – darbojoties ar adatu un diegu, bez stellēm. Savas domas izklāstā es izmantoju vienu no seno audumu pamatelementiem – raksta, motīva ritmisku atkārtojumu. Gandrīz katrs mans darbs ir bez sākuma un gala. Arī tas ir no dabas noskatīts – bezgalīgs, harmonisks ritma atkārtojums – kā gadalaiku mija,” stāsta Dzintra Vilks.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Ievas Stalšenes gleznu izstāde “Pieaugušie vēnas negriež”
Latvijas Mākslas akadēmijā
25., 26. un 27. februārī

25., 26. un 27. februārī no plkst. 14.00 līdz 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijas Korpusā Nr. 2 būs skatāma gleznotājas Ievas Stalšenes personālizstāde “Pieaugušie vēnas negriež”. Izstādes laikā skatītāji varēs tikties ar autori.

Izstādītās gleznu sērijas tapušas, studējot LMA Glezniecības apakšnozares maģistra programmā. Lai gan katra veidota citā tehnikā un materialitātē, tās vieno stāsts par tumsas vilinājumu un cīņu par sevis saglabāšanu.

“Izstāde ir par procesiem, kas notiek, kad negribas dzīvot, bet negribas arī mirt. Tas man ir ļoti personisks stāsts, kuru izdzīvoju pēdējo mēnešu laikā. Vienā brīdī sajutu, ka gēnu līmenī ieslēgusies kaut kāda pašiznīcināšanās programma. Kad attapos, sakot frāzi “po*uj mākslu”, bija skaidrs, ka esmu pie pēdējās robežas, bet vēnas griezt nedrīkst… gāju skriet”, stāsta māksliniece.

Sērijas“ Izglābt savu dvēseli” lielformāta gleznās māksliniece izmanto PVC materiāla īpašības un krāsas slāņa tendenci lobīties vai sabirt. Šo gleznas pašiznīcināšanos mēģināts apturēt ar līmplēvi, kas kļūst par sava veida plāksteri, glābjot radīto attēlu no bojāejas ne tikai fiziskajā līmenī.

Ieva Stalšene ieguvusi bakalaura grādu LMA Scenogrāfijas apkašnozarē. Turpina glezniecības studijas maģistra programmā. Aktīvi darbojas mākslinieku apvienībā “4K”, kas divu gadu laikā veidojusi jau sešas izstādes.

Latvijas Mākslas akadēmija / 2. korpusā (ieeja no pagalma)
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

Beātes Gredzenas izstāde “nav vārdu”
DOM galerijā
līdz 25. februārim

Līdz 25. februārim DOM galerija skatāma Beātes Gredzenas izstāde “nav vārdu jeb izstāde DOM galerijā”.

DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga

 

Voldemāra Johansona personālizstāde “Okeanos”
Latvijas kultūras nedēļas ietvaros
EXPO 2020 Apvienotajos Arābu Emirātos
līdz 27. februārim

No 19. līdz 28. februārim EXPO 2020, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), Dubaijā norisinās Latvijas kultūras nedēļa, kurā tiek izrādīta Latviju reprezentējošas digitālās mākslas un kino pasākumu programma.

Latvijas paviljons ir veidots kā jaunrades telpa, kur uzņēmējdarbība roku rokā ar kultūru un mākslu raisīs jaunas idejas. Viens no Latvijas piedāvātajiem notikumiem ir mākslinieka Voldemāra Johansona personālizstāde “Okeanos” mākslas centrā Alserkal Avenue. “Okeanos” ir viņa pirmā personālizstāde AAE, kurā skatāmi vairāki mākslinieka nesenie darbi, kam radītas jaunas iterācijas tieši izstādes norises vietā. Izstādes centrālais darbs, no kura gūts tās nosaukums, ir instalācija Okeanos, ko veido lielā ātrumā plūstoši, dotajā brīdī interneta lietotāju publicēti attēli. Darbs vērš uzmanību uz mūsdienu digitālās vides ietekmi, kas konkurē ar cilvēku tieksmi pēc tieša kontakta ar apkārtējo pasauli. Citi izstādes darbi, tostarp bareljefi, kas tapuši no Svalbāras arhipelāgā ekspedīcijas laikā atrastas oglekļa rūdas, un seismisko svārstību datos balstītā instalācija Oscillations izgaismo cilvēka un dabiskās vides mijiedarbību, piešķirot fizisku vai aurālu formu dabiskiem procesiem. Izstāde skatāma līdz 27. februārim

Savukārt 22. februārī notiks Latvijas pilnmetrāžas spēlfilmas “Bedre” seanss. Filma “Bedre” ieguvusi vairākas balvas un nominācijas prestižos filmu festivālos ASV, Krievijā, Igaunijā, Ķīnā, Dienvidkorejā, Vācijā, Nīderlandē un Marokā. Latvija filmu virzīja arī ASV kinoakadēmijas balvai “Oskars” kategorijā “Labākā ārzemju filma”, taču šo nomināciju tā neieguva.

Latvia EXPO 2020

 

Izstāde “Galvaskausu stāsti”
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
līdz 27. februārim

Līdz 27. februārim Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Galvaskausu stāsti”, kurā eksponēti galvaskausi ar mākslinieciskiem grebumiem, priekšmeti no gliemežvākiem un japāņu neckes (miniatūras skulptūras ar praktiskām funkcijām) no kaula. Šī kolekcija pieder jelgavniekam Dainim Matīsam.

Izstādītie dzīvnieku galvaskausi veidoti kā izsmalcināti mākslas darbi. Pirmos galvaskausus jelgavnieks iegādājies ceļojumā Bali, kur gravēšana ir visai sena tradīcija ar reliģisku nozīmi. Mūsdienās pieprasījums pēc Bali mākslas priekšmetiem palielinās, kā rezultātā ir izveidojusies mijiedarbība starp komerciju un mākslas priekšmetu reliģisko nozīmi salu iedzīvotājiem.

Mācekļi gravēšanas prasmes apgūst līdz pat 10 gadu garumā, lai varētu veikli un prasmīgi izgrebt dzīvnieka galvaskausu iecerētajā dizaina risinājumā, kas ir grezns, detalizēts un neatkārtojams. Lai gan šķiet, ka dizaina ziņā priekšmeti daudz neatšķiras, katrs mākslinieks tos izstrādā pēc savas estētiskās izjūtas. Radītie dizaina priekšmeti ir savdabīgi un unikāli.

Tiek izmantoti dažādi materiāli – vēršu, bifeļu, govju galvaskausi un/vai ragi, lielāku zivju asakas, mēdz izmantot arī gliemežvākus un vēžveidīgo čaulas. To sagatavošana apstrādei var ilgt no vienas līdz divām nedēļām. Pēc tam sāk veidot gravējumus kaulā, kas var ilgt līdz pat trīs dienām. Noslēgumā pēc mākslinieka paša vēlmēm galvaskausu krāso, izgrezno ar vērtīgiem akmeņiem vai citādi papildina dizainu. Galvaskausi tiek glabāti un tradicionāli izmantoti māju fasādes dekorēšanai visā Indonēzijā.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Akadēmijas iela 10, Jelgava

 

Vladimira Avramenko izstāde “Assemblage”
izdevniecības “Aminori” telpā
līdz 28. februārim

Līdz 28. februārim izdevniecības “Aminori” telpā skatāma gleznotāja Vladimira Avramenko izstāde “Assemblage”.

“Arī klusā daba, pirms to sāk gleznot, ir jāsaliek,” stāsta izstādes autors. “Šī kopā likšana man rada īpašu prieku. No neparastām elementu kombinācijām veidojas mākslas darba unikālā dinamika, tā individualitāte. Savos darbos bieži izmantoju atsauces uz citiem mākslas laikmetiem, un tas ir vēl viens “kopā likšanas” prieks.”

No šī prieka arī radies izstādes nosaukums – “Assemblage”, kas tulkojumā no franču valodas vienkārši nozīmē likt kopā dažādas lietas. Šī izstāde pievērš skatītāja uzmanību faktam, ka priekšmetu kombinēšana pati par sevi var būt mākslas darbs, ja tajā ir vēstījums.

Izstāde “Assemblage” ir mēģinājums apvienot postmodernismam raksturīgo stilu raibumu, skatpunktu dažādību ar klasiskās glezniecības valodu. Avramenko gleznotās nelielās klusās dabas ir piesātinātas ar tēliem un citātiem no pasaules mākslas vēstures. Neparasti priekšmetu un žanru salikumi veido autora skatījumu uz mūsdienu glezniecību.

“Kombinējot dažādus mākslas virzienus, es veidoju savu glezniecības manieri un valodu,” piebilst Vladimirs Avramenko. “No flāmu glezniecības vēlos aizņemties iluzoru meistarību, bet no dadaisma – kolāžas rotaļīgo radošumu. Vēlos savās gleznās atspoguļot to radošo sajūtu, kas rodas, iztēlei strādājot pilnā sparā, kombinējot un liekot kopā objektus.”

Izdevniecība “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga

 

Alberta Franciska Pauliņa gleznas un zīmējumi un
tēlnieka Stefana Močuļska skulptūras un sīkplastika
Mākslas galerijā “Durvis”
līdz 3. martam

Līdz 3. martam mākslas galerijā “Durvis” Tukumā izstāžu sēriju ciklā “Mans Tukums” skatāma Alberta Franciska Pauliņa darbu izstāde. Tukumnieks Alberts Francisks Pauliņš ir ainavists – viens no latviešu lielākajiem krāsu meistariem. Viņš strādā arī klusās dabas žanrā, glezno portretus un figurālas kompozīcijas, savā mākslā ir tradicionāls un nekādi nevar sevi pieskaitīt pie avangardistiem vai laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Mākslinieks atklāj: “Es gleznoju to, ko es visvairāk pazīstu , to, ar ko es dzīvoju un kas man ir dārgs, savu pasauli caur savām sajūtām. Būt patiesam savā mākslā – tas varētu būt mans mākslinieka kredo”.

Līdzās Alberta Franciska Pauliņa gleznām un zīmējumiem izstādē skatāmi arī tēlnieka Stefana Močuļska darbi – skulptūras un sīkplastika. Stefans Močuļskis ir tēlnieks, keramiķis un daudzpusīgs mākslinieks vienā personā, kurš prot filigrāni veidot skulptūras pielietojot visdažādākos materiālus – akmeni, bronzu, plastmasu, šamotu. “Dabā atrastam akmenim kādreiz vajadzīgs ļoti maz – īstajā vietā urbums, īstajā vietā slīpējums vai pulējums un rezultātā atdzīvojas asociatīvais tēls,” stāsta Stefans Močuļskis.

Mākslas galerija “Durvis”
Brīvības laukums 21, Tukums

 

Lienītes Slišānes tekstilmākslas izstāde “Uzdevums”
Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte”
līdz 19. martam

Līdz 19. martam Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” skatāma tekstilmākslinieces Lienītes Slišānes lielformāta ar rokām adīto mākslas darbu izstāde “Uzdevums”. Izstāde ir kā brīnums, kas radies mākslinieces traģiskā mūža pavērsienā – izsāpot, izsērojot – radīti vēl līdz šim neredzēti mākslas darbi.

Lienīte Slišāne ir Latvijas Nacionālā teātra gaismu māksliniece, saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu Gada gaismu mākslinieks par izrādi “Puika, kurš redzēja tumsā”. Pašreiz studē Latvijas Mākslas akadēmijā Tekstilmākslas maģistrantūras programmā.

Balvu novada Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte”
Akas laukums 1, Upīte, Šķilbēnu pagasts, Viļakas novads

 

Lilitas Bauģes personālizstāde “Nospiedums”
Galerijā “Romas dārzs”
līdz 27. martam

Līdz 27. martam galerijā “Romas dārzs” skatāma tekstilmākslinieces Lilitas Bauģes personālizstāde “Nospiedums”. Māksliniece izstādē rāda savu jaunāko darbu kolekciju bioapdrukas jeb ecoprin tehnikā. Vairāku gadu laikā veiktie eksperimenti, rūpīgi un pacietīgi veiktais izpētes darbs vainagojies ar izstādi, kurā skatāmas kompozīcijas uz auduma, izmantojot Latvijas augu daudzveidību un iepazīstot lokālo/dabīgo krāsu gammu.

Bioapdruka ir dažādi tehniskie paņēmieni, kuros dabas materiāliem mijiedarbojoties ar kodinātājiem uz auduma iekrāsojas pārsteidzoši precīzi augu nospiedumi. Tā ir tehnika, kas prasa pacietību, ilgstošu izpētes darbu un neskaitāmus eksperimentus. Māksliniece savos darbos izmanto dažādu augu lapas, ziedus, organiskos un ķīmiskos kodinātājus, lai veidotu bioapdrukas uz kokvilnas, zīda, kašmira un viskozes materiāliem.

Māksliniece atklāj: “Šī izstāde ir apzināta satikšanas telpas ar aizejošo un atnākošo. Cikliska un nemitīga dabas atjaunošanās pavada cilvēka mūžu kā paralēla dzīve, ko var pamanīt dzimstam kā pumpuru, vai mirstam kā krītošu lapu. Tā ir visa liekā atmešana, atkal satikšanās ar savu iekšējo bērnu, kas rotaļājoties izpēta pasauli. Ar bērna prieku ļāvos zinātkārei, kas kā nejaušības atslēga atslēdz durvis uz noslēpumaino augu un krāsu pasauli.”

Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja

 

Martas Ģibietes stikla darbu izstāde “Nākamā pietura – Pavasaris”
Bulduru Izstāžu namā
līdz 16. aprīlim

Marta Ģibiete. Pavasaris.2020. Foto: Didzis Grodzs

Līdz 16. aprīlim Nulduru Izstāžu namā skatāma Martas Ģibietes stikla darbu izstāde “Nākamā pietura – Pavasaris”.

Stikla māksliniece Marta Ģibiete par savu izstādi saka: “Esmu no tiem māksliniekiem, kuri aizraujas ar radīšanas procesu sākot no pirmās skices, cauri materiāla apstrādes procesiem, līdz pēdējiem montāžas darbiem. Veidojot jaunus darbus man allaž rodas jaunas idejas, kā papildināt esošo, kā pamēģināt savādāk, kā vēl varētu šo tēlu vai tehnisko risinājumu attīstīt. Tā ir kā pētniecība caur procesiem darbībā. Tā veidojas manu stikla objektu kolekcijas, katra mazliet atšķiras ar aktuālo vizuālo un idejisko uzdevumu – krāsu gammu, formām, pielietoto stiklu, tehniku. Idejiski mani darbi ir par cikliskumu, ritmiem dabā un mūsu dzīvēs, par cerībām, bezcerību, ceļu, gaidām, vientulību un mazliet par skumjām. Pirms pāris gadiem aizsāku darbu pie kolekcijas, kur veidoju stikla ziedu pumpurus – mazus, lielus, gludus un krunkainus, košus un pelēcīgus, dažus pavisam melnus, citus dusmīgus. Ideja par pumpuriem radās vērojot, kā aug manas meitas, kā viņas veidojas, pārtop, mainās. Jaunākie darbi turpina aizsākto pētniecību, cik mēs esam daudzveidīgi un dažādi, tomēr pilni pavasara un nākotnes nodomu.”

Marta Ģibiete strādā dažādās tehnikās, taču atpazīstamību un ievērību guvusi ar neparastā veidā radītiem telpiskiem stikla darbiem dažādos mērogos. Martas radītās stikla skulptūras ir ģeometriskas, bet vienlaikus arī poētiskas, tās radītas asprātīgi apejot stikla tehnoloģiju sarežģīto dabu. Viņa atklāja šo unikālo paņēmienu jau studiju laikā, guva starptautisku atpazīstamību, saņemot divas nozīmīgas balvas un kopš tā laika piedalās izstādēs, simpozijos un konferencēs pasaulē. Marta Ģibiete savā daiļradē izmanto arī citas tehnikas – viņai patīk veidot stikla instalācijas vidē, izmantot spoguli, spēlēties ar tā daudzpusīgo raksturu.

Bulduru izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala

 

Izstāde “Rainis un sapnis par Itāliju”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
līdz 30. aprīlim

Aleksejs Naumovs. Venēcija

Līdz 30. aprīlim Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā skatāma Dantes Aligjēri biedrības mākslinieku izstāde “Rainis un sapnis par Itāliju”.

Izstādē “Rainis un sapnis par Itāliju” Dantes Aligjēri biedrības mākslinieki izstāda savus darbus – gleznas un medaļas – kuros atklājas Raiņa mīlestība pret saulaino sapņu zemi – Itāliju, kā arī pašu mākslinieku sajustais Itālijas valdzinājums un daudzveidība. Tos papildina materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja Raiņa kolekcijas par Raiņa ceļojumiem uz Itāliju.

Izstādē piedalās Dantes Aligjēri biedrības mākslinieki Aleksejs Naumovs, Maira Veisbārde, Andris Bērziņš, Vija Dzintare, Laine Kainaize, Imants Ozoliņš, Sarmīte Caune, Raimonda Strode, Jānis Strupulis, Liene Ūlande, Lauma Palmbaha, Inese Sudare.

Itālijas daba, vēsture, personības un kultūras mantojums ir neapsīkstošs iedvesmas avots visai cilvēcei. Tās maģisko spēku sajutis arī Rainis, vairākkārt viesojoties saulainajā Itālijā. Dzejas Olimpā blakus nostājas Dievišķais Dante un mūsu Rainis, jo abi dzejnieki pievērsās apcerei par katra cilvēka sūtību, vientulības sāpēm un garīgo izaugsmi. Dante un Rainis bija katrs savas tautas Lielie Trimdinieki.
Izstādes kuratore – Astrīda Cīrule.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā
Jāņa Pleikšāna iela 5/7, Jūrmala

 

Ilzes Vītoliņas personālizstāde “Teātris”
Galerijā “Romas dārzs”
līdz 1. maijam

Attēls no mākslinieces Ilzes Vītoliņas personīgā arhīva

Līdz 1. maijam galerijā “Romas dārzs” Liepājā skatāma mākslinieces Ilzes Vītoliņas tērpu skiču izstādi “Teātris”, kas tapusi sadarbībā ar Liepājas teātri un kuratori Elīnu Sproģi.

Mākslinieces Ilzes Vītoliņas personālizstāde atklāj Liepājas teātra jaunās sezonas lielākā jauniestudējuma “Vairāk par dzīvi / Teātris” tapšanas aizkulises. Tā sastāv no piecdesmit kostīmu skicēm, kas veidotas akvareļa tehnikā ar pievienotiem audumu un aksesuāru paraugiem, kā arī precizējošiem aprakstiem.

Galerijas telpās būs sastopami tēli, kas uz skatuves atdzīvojas Lauras Grozas režijā. Muzikālajai izrādei ar kaislībām, kā to nodēvējusi režisore, par pamatu ņemta britu dramaturga Gaja Boltona luga “Vairāk par dzīvi”, kas balstīta rakstnieka Viljama Somerseta Moema romānā “Teātris”. Tā skatītājus iepazīstina ar kabarē, kurā mūsdienās tiek izspēlēta pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu estētika. Atsauces uz to nolasāmas arī Ilzes Vītoliņas iztēloto kostīmu risinājumos – žilbinošajās vakarkleitās, ekstravagantajās galvas rotās un elegantajos smokingos.

Sapludinot realitāti un skatuvi, gan izrādes scenogrāfijā, gan kostīmos, atklājas raksturu un kopējās atmosfēras meklējumi. Pati māksliniece saka, ka šajā izstādē tiek parādīta pavisam neliela daļa no ilgā un sarežģītā procesa, kas ataino izrādes tapšanas gaitu vairāk kā gada garumā. Pēc šiem zīmējumiem šūti, materiālā iztēloti un konstruēti kā aktieru kostīmi, tā arī to frizūras, grimi un aksesuāri, kas izrādes varoņu attiecību horeogrāfiju piesaista noteiktai videi, vienlaikus parādot kostīmu mākslinieka neizmērojamo lomu izrādes tapšanā – aktieru spējā iejusties tēlā un nodot materiāla kopējo vēstījumu.

Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja

 

Izstāde “Ķemers no Ķemeriem”
Tukuma Mākslas muzejā
līdz 15. maijam

Līdz 15. maijam Tukuma Mākslas muzejā skatāma ainavu gleznotāja un mācītāja Miervalža Ķemera 120 gadu jubilejas izstāde “Ķemers no Ķemeriem”.

Izstādē skatāmi gleznieciski izteiksmīgākie Miervalža Ķemera darbi, kas atspoguļo pilsētvidi un dabas studijas. Savās pārdomās Ķemers pilsētu personificēja, rakstot: “Katrai pilsētai sava seja – siluets – profils, bet arī en face un sava dvēsele.” Mākslinieks nācis no Ķemeriem, kalpojis Latgalē un Jelgavā, kļuvis par rīdzinieku un glezniecībā iecienījis arī Tukuma un Rēzeknes pilsētainavas, tajās meklējot “raksturus laikmetam un rajonam”.
Izstādes kuratores ir Signe Irbe un Inese Klestrova.

Tukuma Mākslas muzejs
Harmonijas iela 7, Tukums

 

Pasniegti “Kilogrami kultūras 2021”

19. februāra vakarā tiešraidē Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio pasniegtas Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā – “Kilograms kultūras 2021”. Apbalvojumus saņēma aizvadītā gada spožākie kultūras notikumi deviņās nominācijās. Kā gada spilgtākais notikums apbalvots dirģentu Imanta un Gido Kokaru simtgadei veltītais koncerts, bet kā gada pārsteigums novērtēts mākslinieka Kristiāna Brektes veidotais sienas gleznojums uz Rīgas 40. vidusskolas sienas.

Par gada notikumu skatītāji un klausītāji atzina Imanta un Gido Kokaru simtgadei veltīto svētku dziesmu vakaru “BrāliBrāli”, kas notika 14. augustā Mežaparka Lielajā estrādē.

“Kilograms kultūras 2021” apbalvojumu kategorijā “Pārsteigums” saņēma Kristiana Brektes sienas gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei”. Balvu saņemt ieradās pats mākslinieks: “Paldies mammai, paldies vecākiem, paldies “Mākslai vajag telpu”. Esiet drosmīgi un ļaujiet māksliniekiem, dzejniekiem, tiesnešiem, dakteriem un citiem darīt savu darbu.”

Kategorijā “Kultūrvieta” balvu ieguva Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs. Jāuzsver, ka Balvas finālā publikas balsojumam tika nodotas visas 2021. gadā pieteiktās kultūrvietas – kopskaitā 36.

Kategorijā “Vizuālā māksla” visaugstāk novērtēja Aivara Vilipsona cilni “Šeit dzīvo Čaks”, ko 14. oktobrī atklāja pie nama Lāčplēša ielā 48. Šajā namā Aleksandrs Čaks ar ģimeni dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam, tā ir arī dzejnieka pēdējā dzīves vieta un jau vairāk nekā divdesmit gadus ēkā darbojas Aleksandra Čaka muzejs.

Kategorijā “Mūzika” balvu saņēma Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts “Ja tevis nebūtu...”, kas notika 24. jūlijā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Kategorijā “Literatūra” balvu ieguva izdevniecības “Orbīta” izdotais Andra Kalnozola debijas romāns “Kalendārs mani sauc”.

Kategorijā “Mantojums” balvu ieguva atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks, kas apmeklētājiem tika atvērts 2021. gada 13. augustā. Vairāk nekā 180 gadu senā parka pārbūve tika uzsākta 2019. gada oktobrī, un projekts izmaksājis 9,5 miljonus eiro. No tiem lielākā daļa ir Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, bijusi arī neliela valsts budžeta dotācija un pašvaldības ieguldījums.

Kategorijā “Kino” skatītāji visaugstāk novērtēja Studijā “Mistrus Media” tapušo daudzsēriju mākslas filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene” (režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis un Gints Grūbe), kas stāsta par “Jaunāko ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu.

Kategorijā “Teātris” uzvarēja Viestura Kairiša režisētā izrāde “Smiļģis” Dailes teātrī, kuras autore ir Māra Zālīte.

Balvas nominantus, kā ierasts, izvirzīja žūrija – Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un sabiedrisko mediju portāla LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne. Bet uzvarētājus publiskā balsojumā izvēlējās skatītāji un klausītāji.

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.07.2022.

04/07 – 10/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.06.2022.

13/06 – 19/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.05.2022.

23/05 – 29/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.05.2022.

02/05 – 08/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.04.2022.

11/04 – 17/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.03.2022.

21/03 – 27/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2022.

01/03 – 06/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.01.2022.

31/01 – 06/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.01.2022.

10/01 – 16/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.12.2021.

13/12 – 19/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.11.2021.

22/11 – 28/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.11.2021.

01/11 – 07/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.06.2022.

27/06 – 03/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.06.2022.

06/06 – 12/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.05.2022.

16/05 – 22/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.04.2022.

25/04 – 01/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.04.2022.

04/04– 10/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.03.2022.

14/03 – 20/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.02.2022.

14/02 – 20/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.01.2022.

24/01 – 30/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.01.2022.

04/01– 09/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.12.2021.

06/12 – 12/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.11.2021.

15/11 – 21/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.10.2021.

25/10 – 31/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.06.2022.

20/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.05.2022.

30/05 – 05/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.05.2022.

09/05 – 15/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2022.

19/04 – 24/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.03.2022.

28/03 – 03/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.03.2022.

07/03 – 13/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.02.2022.

07/02 – 13/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.01.2022.

17/01 – 23/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.12.2021.

20/12 – 27/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.11.2021.

29/11 – 05/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.11.2021.

08/11–14/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03