Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
LMA Glezniecības un Scenogrāfijas katedras studentu izstāde “Tagad, ar jūsu atļauju”
Galerijā “Istaba”
13. novembris–8. decembris
Foto: Signija Joce
No 13. novembra līdz 8. decembrim galerijā “Istaba” būs skatāma jauno mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības un scenogrāfijas 3. kursa studentu grupas izstāde “Tagad, ar jūsu atļauju”, kur kūrētā atlasē reprezentēta katra jaunā autora šī brīža prakse un intereses.
Izstādē piedalās Katrīna Levāne, Emīls Kocers, Signija Joce, Anete Reine, Velta Esmeralda Kalnozola-Kalsere, Sofija Bumbule, Karīna Liepājniece, Dārta Madara Cielava, Sāra Nudiņa un Jolanta Geste. Mākslas darbus izstādei atlasījusi kuratore un Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore Auguste Petre, savukārt iekārtojums veidots saskaņā ar mākslinieku, Glezniecības katedras vadītāju Kristianu Brekti.
Jaunie autori izstādē pārstāvēti caur dažādiem medijiem un vairākos studiju procesa posmos tapušiem darbiem. Neskatoties uz darbu fizisko apjomu (miniatūra vai lielformāts), katrs no tiem uztverams kā piezīmes radošā procesa attīstībā, mākslinieka būtības pirmavots un pieturpunkts, kas rada nojausmu par tālāku sava mākslinieciskā ceļa virzību.
Izstādes ieceri komentē kuratore Auguste Petre: “Aptuveni pirms trīs gadiem, šos jaunos māksliniekus pirmo reizi satiku Latvijas Mākslas akadēmijā. Man tas bija pirmais gads kā pasniedzējai – viņiem pirmais studiju semestris. Kopīgi strādājot, sarunājoties un vērojot viņu attiecības ar radošo procesu, pārliecinājos, ka ir dzimusi pilnīgi jauna tipa mākslinieku paaudze. Viņu attieksme pret ideju un materiālu ir niansēta, uzskatāmi radoša un arī piepildīta, tāpēc vienojāmies par izstādes izveidi, kurā plašākai auditorijai tiktu atrādīti tieši studiju procesā tapušie darbi – tie, kuri tālākā radošās prakses attīstībā bieži tiek aizmirsti vai izmesti. Tagad, ar jūsu atļauju, šīs studiju laika piezīmes un idejas vēlamies izgaismot un pievērst tām uzmanību, aktualizējot arī jaunā mākslinieka domu gaitu.”
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Izstāde “Vjačka Ceļešs. Grāmatzīmes”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
15. novembris–30. decembris
No 15. novembra līdz 30. decembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavā (4. stāvā) būs apskatāma izstāde “Vjačka Ceļešs. Grāmatzīmes” ar mākslinieka Vjačkas Celeša ekslibriem.
Izstāde sniedz iespēju aplūkot Vjačkas Ceļeša ekslibrus kolekciju no Latvijas Nacionālās bibliotēkas grafikas krājuma, kurā ietilpst vairāk nekā 40 glabāšanas vienību – ksilogrāfijas, linogriezuma, cinkogrāfijas un ofseta tehnikās darināti mākslas darbi – aptverot visus mākslinieka daiļrades periodus. Grafiķa Vjačka Celeša daiļrade izceļas ar sarežģītu simbolismu, izkoptu grafisko valodu un smalkām, vijīgām līniju gradācijām.
Ekslibris jeb grāmatīpašumzīme ir miniatūrgrafikas mākslas veids, kas Rietumeiropā radies 15. gadsimta beigās. Veidojoties privātu grāmatu krājumiem, ekslibris sāka rotāt grāmatu vāku iekšpuses, atspoguļojot īpašnieka vārdu, monogrammu vai ģerboni, vēlāk tajā atspoguļojās arī personas vai iestādes raksturīgākās iezīmes, nodarbošanās un pat vaļasprieki. Kā bibliotēkas vai individuāla īpašnieka piederības zīme, ekslibris sākotnēji pildīja informatīvu funkciju, bet mūsdienās tas kļuvis par pilnvērtīgu un augstvērtīgu mākslas darbu, iegūstot kolekcionējama objekta statusu.
Vjačka Celešs (Вячка Целеш, arī Vjačeslavs Telešs) dzimis 1938. gadā Krasnoseļskas ciemā Baltkrievijā, bet kopš 1958. gada viņš dzīvo Latvijā. Piedalījies vairāk nekā 100 vietēja un starptautiska mēroga izstādēs.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Grupas izstāde “Nākotnes Retrospekcijas”
laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpa
16. novembris–22. decembris
Sabīne Vernere. Body intuition, 2023
No 16. novembra līdz 22.decembrim laikmetīgās mākslas izstāžu zālē TUR_telpa būs skatāma grupas izstāde “Nākotnes Retrospekcijas”. Izstādē piedalīsies 17 mākslinieki – Uģis Albiņš, Reinis Bērziņš, Jānis Dzirnieks, Krišjānis Elviks, Inga Erdmane, Andris Kaļiņins, Kate Krolle, Maija Kurševa, Reinis Lodziņš, Anna Malicka, Marija Luīze Meļķe, Miķelis Mūrnieks, Pauls Rietums, Edvards Shautens, Kristīne Krauze-Slucka, Rūdolfs Štamers un Sabīne Vernere.
TUR_telpa kopā ar māksliniekiem atskatās uz to, kas līdz šim paveikts, kā arī uzlūko to, kas vēl tikai gaidāms. Aplūkojot savu ieguldījumu, mākslinieki reflektē par tēmu “Nākotnes retrospekcija”, turklāt lielākā daļa radījuši jaunus darbus, kas būs skatāmi pirmo reiz. Līdzās Latvijā dzīvojošo mākslinieku darbiem, daudzi no tiem jau šobrīd pārstāv Latvijas laikmetīgo mākslu visā Eiropā – izstādē darbi ieradušies arī no Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Portugāles un Šveices. Izstādē apskatāmos darbus būs iespējams iegādāties, līdzekļi tiks novirzīti māksliniekiem un TUR_telpa turpmākajai darbībai. TUR_telpa jau šobrīd strādā ar sešiem jauniem māksliniekiem, veidojot 2024. gada programmu.
Tā kā TUR_telpa ir mākslinieku vadīta laikmetīgās mākslas telpa, tās programmas un producēšanas virzītājspēks ir ciešā saikne ar pašiem māksliniekiem. Apsverot to, kas bijis, ir patiesi vērtīgi sākt gatavoties tam, kas vēl tikai gaidāms. Tādēļ TUR_telpa būs dinamiska, piedzīvojot pārmaiņas sešu nedēļu ilgās izstādes norises laikā. Centrālais 5x5x5 metrus lielais kubs, kas ir tās neatņemama sastāvdaļa, pārvērtīsies par burtiski baltu kubu un nākamajos ziemas mēnešos funkcionēs kā satikšanās vieta izstādes apmeklētājiem.
Izstādes “Nākotnes retrospekcija” kurators ir holandiešu mākslinieks Edvards Shautens (Edd Schouten).
Laikmetīgās mākslas izstāžu zāle TUR_telpa
Tallinas ielas kvartāls, Tallinas iela 10-3, Rīga
Jāņa Šneidera personālizstāde “Dzinējs”
galerijā LOOK!
16. novembris–9. decembris
No 16. novembra līdz 9. decembrim galerijā LOOK! būs skatāma Jāņa Šneidera personālizstāde “Dzinējs”.
“Deterministiski līniju vijumi gaisā izvieto pasaules tēlus, pieļaujot to kustību vien noteiktās robežās, nelielu šūpošanos vai riņķveida rīcības apstāšanos, gaismai izdziestot.
Degsmes dzītas, esības mijiedarbojas. Kādi savā starpā izcīna mūžīgu cīņu, kamēr citi, nevienu neaizskarot, ar savu siltumu noglāsta apkārtējos.
Apmeklētāju klātbūtne izmaina telpas neredzamo kārtību, tā iekustina gaisu un gaismu – paātrinot, palēninot vai arī apstādinot pasaules ritējumu.
Pļauku no glāsta atšķir pieskāriena ātrums.
Šo pasauli kustina gaisma – uz riņķi vien, līdz beigsies siltums, līdz dzinējs apstāsies.”
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62A, Rīga
Zanes Tučas izstāde
“Viss būs labi. Drīz izaugs puķes un zāle, un tu būsi tajā visā… un tas ir skaisti…”
Galerijā ALMA
17. novembris, 2023–19. janvāris, 2024
Zane Tuča. Nosalusī saulespuķe. 2023. Audekls, akrils, grafīts, 200x300 cm
No 17. novembra līdz 2024. gada 19. janvārim galerijā ALMA būs skatāma Zanes Tučas izstāde “Viss būs labi. Drīz izaugs puķes un zāle, un tu būsi tajā visā… un tas ir skaisti…”. Izstādes nosaukums ņemts no islandiešu režisora Hlīnura Palmasona (Hlynur Pálmason, 1984) filmas “Dievzeme” (Vanskabte land, 2022).
Slieka rāpo par akmeņiem. Puisīts cenšas salikt akmeni virs akmeņa tā, lai tie nesabrūk. Laiks plūst tik lēni cik upe. Vējš plūst tam pāri, veidojot kalnus un ielejas, kurās cilvēks ceļ baltas teltis.
Asociāciju gamma, kura tuva Zanes Tučas glezniecības arhetipam.
Rimts ziemeļniecisks laika plūdums, mežonīgs eksistenciāls dabas skaistums, kas darbos ir reducēts līdz simboliskai matērijai. Ar asu HB zīmuli, liekot līniju pie līnijas, gleznas top mēnešiem ilgi, lēni un skrupulozi.
Darbu motīvi ir daba. Sējas mežu ainavas, egles, koka stumbrs, saknes, Norvēģijas kalnu grēdas un ūdenskritumi. Jaunajā izstādē būs apskatāms monumentāls darbs, kurā attēlota pirmā sala skarta saulespuķe klajā bezgalīgā laukā.
Galerija ALMA
Tērbatas iela 64, Rīga
Izstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
17. novembris–29. decembris
Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija. Dubultportrets. 1930. gadi, skenējums no stikla plates negatīva, Latvijas Fotogrāfijas muzejs
No 17. novembra līdz 29. decembrim Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma izstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema”. Izstādes veidotāji piedāvā iedziļināties un pievērsties ļoti nozīmīgam vizuālās kultūras virzienam – portretu veidošanas tradīcijām un praksēm pagātnē un mūsdienās.
Izstāde “Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema” vēsta par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 1920. un 1930. gados, rekonstruējot vidi ar autentiskiem salona priekšmetiem un inventāru. Kā ekspozīcijas centrālais elements ir ziemas ainavas fons, kuru pēc Strenču darbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes (1878 – 1960) pasūtījuma gleznojis mākslinieks Indriķis Zeberiņš (1882 – 1969). Spunde Strenču fotodarbnīcu dibināja 1909. gadā. 1913. gadā uzcēla modernizētu fotodarbnīcas ēku Rīgas ielā 17, Strenčos, ar stikla rūtojumu jumta daļā, kas ļāva fotosesijās efektīvi regulēt apgaismojumu. Strenču fotodarbnīcas darbības laikā no 1910. gada līdz 1980. gadu sākumam darbojušies sekojoši fotogrāfi – Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis, 1897 – 1930), Konrāds Krauklis (1899 – 1978), Elza Kraukle (1910 – 1985), kā arī asistējuši Gunta Kraukle (1937) un Jānis Krauklis (1946 – 2011).
Kopš 2004. gada Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, kas aptver vairāk kā 13 000 stikla plašu negatīvus, atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā. Kolekcija ir nozīmīga dokumentāla liecība par dzīvi, tradīcijām un darba veidiem Strenčos, kā arī tās plašākā apkaimē Vidzemes ziemeļaustrumos, aptverot ilgāku laika periodu – no 1910. līdz 1950. gadiem. Ņemot vērā šī fotogrāfijas mantojuma unikalitāti, kolekciju 2021. gadā iekļāva UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Izstāde aptver kultūras mantojuma disciplīnu un laikmetīgās vizuālās mākslas nozari, kas mijiedarbojoties veido dialogu un rezultējas pagātnes un tagadnes tradīciju sinerģijā. Strenču fotodarbnīcas salons izstādes laikā kļūs ne tikai par apskates un izziņas objektu, bet arī par īpašu vidi, lai veidotu pašportretus un portretus uz vēsturiskā ziemas fona, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas – viedtālruņus. Izstādi pavadošā programma piedāvās veikt portretu fotosesiju salonā pēc iepriekšēja pieraksta ar kādu no mūsdienu profesionāliem fotogrāfiem – Astrīdu Meirāni, Ievu Epneri, Armandu Andži, Gunāru Bindi, Jāni Deinatu, Reini Hofmani. Izstādes laikā Strenču fotosalons būs ne tikai kā apskates objekts, bet arī vide radošam procesam, lai veidotu “21. gs. foto albumu”.
Pieteikšanās un vairāk informācijas par fotosesijām no 14. novembra. Sekojiet informācijai muzeja mājaslapā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Jāņa Januļa personālizstāde “Piešķilt gleznu”
Galerijā “Romas dārzs”
17. novembris, 2023–18. februāris, 2024
Jānis Janulis. Zemes saimnieki (pēc E.Iltnera), 2023
No 17. novembra līdz 2024. gada 18. februārim galerijā “Romas dārzs” būs skatāma mākslinieka Jāņa Januļa personālizstāde “Piešķilt gleznu”.
Lielāka daļa darbu tapusi pēdējo gadu laikā ceļojumā cauri Dienvidamerikai, pielāgojoties vietējām īpatnībām un tur pieejamajiem gleznošanas materiāliem.
Par gleznu tapšanas procesu Jānis Janulis saka: “Pēdējais pieskāriens ar otu. Glezna sāk darboties. Vai jāsāk viss no jauna – esi palaidis garām savu veiksmes mirkli. Jāmēģina noķert nākamo iespēju. To varētu salīdzināt ar dzinēja iedarbināšanu, kā ainās no vecām filmām. Vissvarīgākajā, vissaspīlētākajā brīdī dzinējs bezcerīgi nedarbojas. Tu startē, startē, startē (vēlams ar apaļo otu, bet der arī plakanā), līdz pašā pēdējā brīdī motors sāk rūkt un tevi pārņem prieka sajūta. Dzirkstele ir piešķīlusies. Glezna darbojas. Ierūcas. Citreiz skaļāk, citreiz klusāk, bet tomēr ierūcas.”
Mākslinieks Jānis Janulis (1976) dzimis Cēsīs. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu pie Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna. Kopš 2005. gada piedalās dažādās izstādes Latvijā un ārzemēs. “Piešķilt gleznu” ir mākslinieka otrā personālizstāde.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
Imanta Haņecka grafikas izstāde “Saruna”
Lūznavas muižā
18. novembris–31. decembris
No 18. novembra līdz 31. decembrim Lūznavas muižā būs skatāma Imanta Haņecka grafikas izstāde “Saruna”. Autors iedvesmojas no daudziem avotiem, sākot no dabas, arhitektūras līdz ielu mākslai un komiksu grāmatām. Atpazīstamas zīmes un simboli no šiem impulsiem pārveidojas cita mēroga līniju, krāsu un formu apjomos, kas plūstoši atspoguļo mūsdienu dinamiku.
Imants Haņeckis dzimis 1957. gadā Tukumā. 2017. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un 2021. gadā LMA ieguva bakalaura grādu grafikā. Strādā dažādās tehnikās un stilos, eksperimentē ar mākslas veidiem, materiāliem, formām. Pēdējā laikā pievērsies “line art” tehnikai. Līnijas formai, veidam, kur ne tik svarīgi, kā līnija virzās, bet gan tas, kas to virza. Darbi atšķiras ar tehniku un stāstu, kas rodas darba tapšanas procesā. Darbos tiek lietots nejaušības princips. Grafika rodas abstrahētās formās, kas materializējas kā piesātināti darbi, kuri aicina skatīt un pētīt.
“Tagad, kad dzīvojam datorizētas sabiedrības laikmetā, vairāk jāuzsver cilvēka darbs, izmantojot cilvēka rokas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc strādāju pie saviem darbiem. Strādājot, kādā brīdī sāku just, ka kaut kas cits, nevis mans Es, man ļauj radīt šos darbus,” atzīst autors.
Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde “Dabas spogulis”
mākslas galerijā “Jēkabs”
līdz 2. decembrim
Jānis Ziņģītis. Vēls rudens pļavā, 2023. Audekls, eļļa, 90x120 cm
Līdz 2. decembrim mākslas galerijā “Jēkabs” skatāma Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde “Dabas spogulis”, kur eksponētas gan mākslinieka jaunākās gleznas, gan iepriekšējo gadu veikums.
Gleznu, kurā attēlota daba, var saukt par dabas spoguli. Spoguļojoties mēs dažkārt vēlamies sevi redzēt skaistāku, nekā patiesībā. Arī gleznā daba tiek izmainīta. Jo gribas taču, lai ir skaisti! – tā par savu izstādi saka mākslinieks.
Jānis Ziņģītis ir viens no nedaudziem latviešu mūsdienu māksliniekiem, kurš ir uzticīgs reālisma žanram un izkopis to līdz pilnībai. Viņa darbos realitāte atklājas ne tik daudz fotogrāfiskā vides atainojumā, kā meistarīgā sajūtu tvērumā. Šķiet, lūkojoties viņa ziemas gleznojumos mēs dzirdam kā gurkst sniegs un varam ieelpot spirgto ziemas gaisu. Varam pieskarties vasaras vakara miglas vāliem pļavā un izgaršot sāļo jūras gaisu.
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, Rīga
LMA Profesionālās Doktorantūras programmas izstāde “Circle of Arts”
Kuldīgas Mākslas namā
līdz 31. decembrim
Līdz 31. decembrim Kuldīgas Mākslas namā skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Profesionālās Doktorantūras programmas izstāde “Circle of Arts”. Izstādes nosaukums atspoguļo nebeidzamo radošās iedvesmas ciklu, kurā mākslinieki pastāvīgi meklē jaunus, inovatīvus risinājumus, kurus pielietot gan mākslinieciskajā pētniecībā, gan radošajā praksē.
Izstādē piedalās Rasa Jansone, Anna Pommere, Ansis Rozentāls, Nils Jumītis, Linda Vilka, Laura Veļa un Sandra Strēle. Izstādes kuratori ir Raimonds Kalējs un Inese Rozentāla.
Ekspozīcijā iekļaujot septiņus doktorantūras studentu darbus, atklājas mākslinieku gan risināto tēmu, gan izmantoto tehnisko paņēmienu daudzveidība. Autori izstādē kritiski un izzinoši meklē paņēmienus, kā vizuālajā mākslā risināt dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas, piedāvājot skatītājam gan atbildes, gan arī veidojot vēl garākas jautājumu virknes. Jautājumi par atmiņas un vēstures dekonstrukciju, feminismu un tā dažādām izpausmēm laikmetīgajā mākslā, reliģijas vēstures un mākslas vēstures interpretācijām, kā arī tie, kas izvaicā kādu konkrētu paša mākslas darba pārstāvēto mediju, ir tikai daži, ko izstādē iekļautie mākslas darbi uzdod. Nozīmīgs izstādē ir arī dabas motīvs, kas, interpretēts caur atsaucēm uz metafiziku, ekoloģiju, kolektīvo atmiņu u.c., tāpat kā, piemēram, meditācijas praktizēšana, mudina pārdomāt, meklēt un izzināt veidus, kā dzīvot šajā sarežģītajā laikā.
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru darbi
starptautiskā laikmetīgās mākslas izstādē “Serenissima East”
Toruņas Laikmetīgās mākslas centrā “Znaki Czasu” / Polijā
līdz 31. decembrim
Līdz 31. decembrim Toruņas Laikmetīgās mākslas centrā “Znaki Czasu” (Polijā) skatāma starptautiska laikmetīgās mākslas izstād “Serenissima East”, kurā piedalās mākslinieki no Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Latviju izstādē pārstāv Latvijas Mākslas akadēmijas profesori Kristaps Zariņš, Andris Vītoliņš, Jānis Murovskis, Guntars Sietiņš un Gļebs Panteļējevs.
Plānots, ka 2024. un 2025. gadā šī izstāde ceļos pa Baltijas valstīm un daļa “Serenissima East” satura tiks prezentēta Venēcijas Mākslas biennāles ietvaros 2024. gadā.
“Serenissima East” savieno “La Serenissima” un “Serenissima Res Publica Poloniae” ideju un ir kā atgādinājums par mūsu kopīgo vēsturi, norādot, ka 18. gadsimtā mēs bijām viena spēcīga ūnija, kas gadsimtu gaitā piedzīvoja nemitīgas pārmaiņas – izzušanu no pasaules kartēm, nacionālās pašnoteikšanās un neatkarības iegūšanu 1918. gadā, vēlāk Padomju Savienības okupāciju, tad PSRS sagrūšanu un otrreizēju neatkarības atgūšanu, un galu galā pievienošanos Eiropas Savienības saimei 2004. gadā. Izstādes nosaukums atspoguļo vēsturiskos notikumus un cilvēku centienus cīnīties par šiem ideāliem un brīvību, kas ir svarīgi gan individuāli, gan nacionāli, gan arī starptautiski. Šis semantiskais tilts savieno mākslu un pašizpausmes brīvību personiskajā, nacionālajā un globālajā kontekstā. Izstāde “Serenissima East” apkopo Polijas un Baltijas valstu atzītu gleznotāju, tēlnieku, grafiku, fotogrāfu un animatoru darbus.
Izstādē apskatāmie mākslinieki: Andžejs Vrubļevskis (Andrzej Wróblewski), poļu laikmetīgās mākslas ikona, Jons Gasjūns (Jonas Gasiunas), ilggadējs Viļņas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas pasniedzējs un viens no savdabīgākajiem Eiropas gleznotājiem, Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors Kaido Ole, gleznotāji Kristaps Zariņš un Andris Vītoliņš no Latvijas Mākslas akadēmijas, Eugenjušs Minsiels (Eugeniusz Minciel) – betona abstrakcionists, Jans Dobkovskis (Jan Dobkowski) un Tomašs Ciečerskis (Tomasz Ciecierski), Egle Ridigaite no Lietuvas, kas pārstāv monumentālo glezniecību, un Ņujorkas klasiskais kolorists Kestutis Zapkus. Tiks prezentētas arī Polijas plakātu skolas meistaru Jana Lenica (Jan Lenica) un Vojceha Fangora (Wojciech Fangor) darbu kolekcijas. Skatītājiem būs iespēja apskatīt Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Guntara Sietiņa un Jāņa Murovska grafikas darbus. Izstādē tiks demonstrēti Ņujorkas lietuviešu mākslinieku Žilvina Kempinas (Žilvinas Kempinas), Nomedas un Ģedimina Urbonu (Nomeda, Gedyminas Urbonas), kā arī latviešu tēlnieka Gļeba Panteļējeva darbi.
Videomākslas cienītājiem būs iespēja iepazīties ar starptautiski pazīstamiem klasiķiem – lietuviešu izcelsmes leģendu Jonu Meku (Jonas Mekas), Endiju Vorholu (Andy Warhol), kurš cita starpā ir viens no nozīmīgākajiem Ņujorkas kino avangarda veidotājiem, kā arī Jozefu Robakovski (Józef Robakowski), kas ir fotogrāfs, filmu veidotājs, teorētiķis un Film Form Workshop radītājs Lodzā. Animācijas māksla, kas ir viena no Polijas vadošajām mākslas disciplīnām, izstādē būs plaši pārstāvēta. Tās sastāvā būs zīmējumi un gleznas uz ģipša plāksnēm instalāciju veidā, kā arī Pjotra Dumala (Piotr Dumała) klasiskās filmas, ieskaitot “Kafka”, “Noziegums un sods” un Oskaram nominēto “Nīlzirgi”. Izstāde ietvers arī izcilu fotogrāfu darbus – tajā būs pārstāvēti gan Andžejs Ježijs Lehs (Andrzej Jerzy Lech) un Kšištofs Vodicko (Krzysztof Wodiczko) no Ņujorkas, gan TTL grupa, kuru veido trīs lietuviešu fotogrāfijas meistari: Gintauts Trimaks (Gintautas Trimakas), Remigijs Treigis (Remigijus Treygys) un Alvīds Lukis (Alvydas Lukys).
Izstādes “Serenissima East” kurators ir Kšištofs Staņislavskis (Krzysztof Stanisławski).
Toruņas Laikmetīgās mākslas centrs “Znaki Czasu”
ul. Wały gen. Sikorskiego 13, Polija
Jauns drukātās preses iknedēļas izdevums
“Mākslas Žurnāls”
Ir pieteikts jauns un vienīgais drukātās preses iknedēļas izdevums! Tā nosaukums ir lakonisks un precīzs – “Mākslas Žurnāls”. Žurnāls iznāks leģendārajā izdevniecībā “Valters Dakša.”
Žurnāla veidotāju mērķis ir radīt taustāmu, paliekošu liecību par Latvijas mākslu, iepazīt un iepazīstināt auditoriju ar māksliniekiem, kā arī radīt nebijušu notikumu un brīnumu. Izdevums veidots eksperimentāli un novatoriski, pievēršot nedalītu uzmanību tieši mākslas scēnas galvenajiem varoņiem – māksliniekiem. Katrs uzaicinātais mākslinieks izstrādās pats savu unikālu vizuālu izdevumu - savdabīgu un daudzpusīgu autoržurnālu. Tā kā “Mākslas Žurnāls” izvirza ambiciozu mērķi pie lasītājiem nonākt reizi nedēļā, gada laikā plānots laist klajā 40 latviešu mākslinieku žurnālus, kā arī 12 tematiskos tekstu izdevumus – ar plašu, dažādu mākslas profesionāļu apkopotu ieskatu šī brīža kultūras aktualitātēs. Pirmajā pusgadā “Mākslas Žurnāls” iepazīstinās lasītāju auditoriju ar 20 autoriem, to skaitā – Māris Subačs, Krista Dzudzilo, KIWIE, Paulis Liepa, Kaspars Groševs, Vika Eksta, Sabīne Vernere, Romāns Korovins un citi. “Mākslas Žurnāls” gada laikā sadarbosies arī ar vairākiem viesredaktoriem – Augusti Petri, Ingrīdu Burāni, Elīnu Sproģi, Ilianu Veinbergu un Kasparu Vanagu, lai daudzpusīgi runātu par mākslu Latvijā. “Šobrīd Latvijā ir hronisks trūkums pēc regulāri iznākoša preses izdevuma, kas veltīts vizuālās mākslas autoriem, to radošajai darbībai. “Mākslas Žurnāls” nebūs elektronisks medijs, bet gan drukāts izdevums, ko var paņemt rokās un nesteidzīgi šķirstīt, ilgi pētīt, iedziļināties, kā arī saglabāt noderīgam un uzticam arhīvam. Mūsdienās, elektronisko mediju piedāvātajā informācijas gūzmā, drukāts medijs ir stabila vērtība, ko atrast savā grāmatplauktā arī pēc vairākiem gadu desmitiem,” stāsta redaktore Zīle Ziemele.
“Mākslas Žurnāla” redakcijas komandā – Zīle Ziemele, Valters Dakša, Agnese Čemme, Marta Madara Grantiņa, Gundega Evelone un Jāzeps Bikše, Lidija Zaneripa, Kristians Rozītis un Inga Veldre. “Mākslas Žurnāls” vēlas sasniegt arī Latvijas mākslas skolu audzēkņu un skolotāju auditoriju, sniedzot ieskatu laikmetīgajā mākslā. Žurnāla komanda aicina sabiedriski atbildīgus cilvēkus dāvināt “Mākslas Žurnāla” abonementu kādai no Latvijas mākslas skolām, tā atbalstot kultūrizglītību Latvijā.
Gaidāms filosofijas žurnāla “Tvērums” sestais numurs – “Vide”
16. novembrī (UNESCO pasaules filosofijas dienā) bārā “1983” tiks atvērts filosofijas žurnāla “Tvērums” sestais numurs – “Vide”.
Ar nosaukumu “antropocēns” apzīmē laikmetu, kurā par klimata izmaiņu iemeslu uzskatāmi atzīstama rūpnieciskā ražošana, transporta industrija, lauksaimniecība u. c. Antropocēns ir cilvēka laikmets. Jauno laiku angļu filosofa Frēnsisa Bēkona vārdiem – daba ir jāspīdzina, lai atklātu tās noslēpumus. Gandrīz 400 gadus pēc Bēkona nāves, pēc 400 gadu zinātniskā un tehniskā progresa dabai vairs noslēpumu nav – ir tikai cilvēka nospiedumi.
“Tvēruma” jaunajā numurā “Vide” tematizētas un vērtētas kategorijas, ar kādām līdz šim domāts par dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas praksēm, dzīvnieku un augu ētiku. “Vidē” izvērsti aplūkota diskusija par dzīvnieku kognitīvajiem procesiem, to pastāvēšanu vai nepastāvēšanu un iespējām šos procesus jēgpilni aprakstīt, nepieļaujot antropocentrisko kļūdu – cilvēka īpašību attiecināšanu uz atšķirīgām dzīvības formām. Kā arī jautāts par patiesības iespējamību neierobežotas viedokļu pluralitātes apstākļos, kad publiskajā telpā klimata pārmaiņas tiek nemitīgi uzsvērtas, vienlaikus saskaroties ar tikpat lielu skepsi. Žurnālā būtisku lomu ieņem arī diskusija par pilsētvides dzīvojamību – autocentriska, industrializēta un standartizēta pilsētvide kā nevieta, kas, kaut apmierina dzīves pamatvajadzības, nav piemērota cilvēkam kā sociālai būtnei, kam svarīgi radīt telpas atmosfēru un iemājot.
Jaunajā žurnālā varēs lasīt Danielas Zālītes, Ņikitas Andrejeva, Tīnas Alises Drupas, Reiņa Pauļuka, Naura Prikšāna, Aurēlijas Džordanas Auzeres, Gundas Miķelsones, Ilvas Skultes esejas, kā arī amerikāņu filosofa Donalda Deividsona raksta “Racionāli dzīvnieki” tulkojumu. Starp jaunā žurnāla vizuālajiem materiāliem varēs atrast iepriekš nepublicētas fotogrāfijas no Hārdija Lediņa un Imanta Žodžika performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” (1986), kuras iemūžinājis un žurnālam atvēlējis I. Žodžiks. Žurnāla maketu un ilustrācijas veidojis mākslinieks Reinis Žodžiks.
“Vidi” var pasūtīt biedrības mājaslapā vai iegādāties “Jāņa Rozes” grāmatnīcās.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs dāvinājumā saņēmis
12 Romana Sutas trauku skices
Romans Suta. Puisis ar zivi. Skice keramiskajai figūriņai. 20. gs. 30. gadi. Papīrs, akvarelis.
SBM kolekcija. Publicitātes foto
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam (SBM) sadarbība ar Rietumu Bankas labdarības “Nākotnes Atbalsta fondu” jau ir ilgstoša – fonda dāvinājumi ne pirmo reizi papildina muzeja kolekciju.
Oktobrī SBM saņēmis ievērojamā Latvijas mākslinieka, klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 12 skices porcelāna un keramikas traukiem (vāzēm, šķīvjiem) un figūrām. Ilgus gadus šie meti, kas ir izpildīti akvareļa, tušas un guašas tehnikā, glabājās porcelāna mākslinieces, tēlnieces Rimmas Pancehovskas (1928–2023) kolekcijā. Viņas tēvs Jāzeps Pancehovskis (1900–1952) bija meistars, formu veidotājs AS “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā, ar kuru Romans Suta sadarbojās 20. gadsimta 30. gados. Darba procesā tapis apjomīgs metu materiāls, un liels Sutas skiču kopums nonāca Pancehovsku ģimenē.
Suta bija viens no aktīvākajiem Kuzņecova fabrikas māksliniekiem, kurš mēģināja apvienot modernisma stilistiku ar Art Deco elementiem un tautisko tematiku, bieži vien viņa tautumeitas apveltītas ar madonnu vai grieķu dievietes Artemīdas vaibstiem. Tāpat Romanu Sutu ietekmēja Austrumu māksla, Persijas miniatūras, par ko viņš pats arī stāstījis saviem skolēniem nodarbībās.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja jaunieguvumi atklāj māksliniekam raksturīgos sižetus – tautiskos un neoklasiskos motīvus, kad viņš izmantoja sengrieķu vāžu formas un adaptēja zīmējumu Art Deco stilizācijai. Iepriekš SBM krājumā šāda veida trauku meti nebija pārstāvēti. Būtiski atzīmēt, ka uz atsevišķām skiču lapām redzami mazie fabrikas spiedogi ar datumu un ziņojumu, ka apgleznojuma projekts pieņemts ražošanā.
Atsaucoties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja interesei un lūgumam, Rietumu Bankas “Nākotnes Atbalsta fonds” iegādājās un pasniedza Romana Sutas 12 mākslas darbu izlasi kā dāvanu SBM 15. dzimšanas dienā. Tuvākajos gados muzejs plāno sarīkot Romana Sutas porcelāna un keramikas trauku skiču izstādi, kurā būs iespēja ieraudzīt arī šos eksponātus.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57A-26, Rīga
Titulbilde: Jānis Janulis. Klusais okeāns 1. 2023
