Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kristīnes Kolofas glezniecības izstāde “Mīlestības frekvence”
izdevniecības “Aminori” telpā
26. aprīlis–27. maijs
No 26. aprīļa līdz 27. maijam izdevniecības “Aminori” telpā būs skatāma Kristīnes Kolofas glezniecības izstāde “Mīlestības frekvence”. Tā būs mākslinieces pirmā personālizstāde. “Man vienmēr paticis zīmēt un gleznot portretus, vērot cilvēkus un viņu sejas, kurās atainojas dzīves pieraksti,” saka māksliniece. Melnbaltos ogles un akrila tehnikā radītos portretus vieno stāsts par mīlestību – lielāko dzīves bagātību un skaistāko piedzīvojumu. Mākslinieci iedvesmojusi jogas skolotāja apgarotā seja, iemīlējušies jaunieši, kas it kā elpo vienā ritmā, cilvēki, kas atrodas “mīlestības frekvencē”. Savukārt otra – krāsainā – izstādes daļa ir veltīta sevis pieņemšanai. Tieši sevis iemīlēšanu un pieņemšanu par spīti nepilnībām Kristīne redz kā ceļu uz bagātīgu krāsainību. Šajos darbos viņa gleznojusi atkailinātas auguma daļas, bet darbiem blakus novietojusi spoguli, kurā aicina izstādes apmeklētājus ielūkoties acīs sev – ar mīlestību.
Kristīne Kolofa (1969) beigusi LMA Funkcionālā dizaina nodaļu un specializējusies scenogrāfijas apakšnozarē. Strādājusi LNO dekorāciju darbnīcā, bijusi arī scenogrāfa asistente un veidojusi interjerus pēc individuāliem pasūtījumiem.
Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
Kr.Valdemāra iela 69, Rīga
Mārtiņa Aizpurva personālizstāde “Simbioze”
M/Gallery
27. aprīlis–14. maijs
No 27. aprīļa līdz 14. maijam M/Gallery būs apskatāma mākslinieka Mārtiņa Aizpurva pirmā personālizstāde “Simbioze”. Izstādei, ko veido gaismas skulptūras un gleznas, Aizpurva iedvesma sniedzas no Salvadora Dalī sirreālisma pasaules, mākslinieka Frīdensreiha Hundertvasera darbiem, kas pazīstami kā pretstats “taisnajām līnijām”, līdz trīsdimensionāla dizaina radīšanai.
Vārds simbioze nāk no sengrieķu sin-, kas nozīmē “kopā” vai “ar”, un -vios, kas nozīmē “dzīvība”; tas burtiski nozīmē “dzīvot kopā” jeb sadzīvot. Aizpurva kolekcijā tiek pētītas dažādas harmonijā līdzās pastāvošas vienības: ielu māksla un tēlniecība, māksla un mūzika, arhitektūra un underground. Organiskas formas, spilgtas krāsas un psihodēliskas vīzijas atrod perfektu līdzsvaru Mārtiņa darbos. Aizpurva gleznas ved ceļojumā, kas izzina pretēju spēku mijiedarbību, un to, kā kontrastējoša pieredze var radīt atmodu, kas veido to, kas esam kā cilvēki.
Mākslinieks saka: “Veids, kā augt, ir izslēgt ego, ļaujot ķermenim un garam būt veselam un sazināties ar apkārtni. Izstādes tēma “Simbioze” radās dabiski saskarsmē ar cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī pastaigām pa dabu un pilsētām. Bērnībā es aizrāvos ar zīmēšanu, un esmu to darījis visu mūžu ar lielākām vai mazākām pauzēm; bet tomēr esmu laimīgs, ka neesmu zaudējis bērnišķīgos izklaidēšanās veidus. Man patīk grafika, kas ir arī manu zīmējumu pamatā; tas ļauj man redzēt skaidras līniju un formu robežas. Es redzu, ka jebkurš zīmējums, glezna vai pat skulptūra savā ziņā ir grafiska, jo 2D nāk pirms 3D. Tas ir tieši saistīts ar izstādes koncepciju – nebūt iestrēgušam vienā vietā, ierobežotam ar zināšanām, kas tevi ieskauj, bet meklēt jaunas pieejas un esamības veidus. Atrast simbiozi starp dažādām idejām, un svinēt to vienotību caur radīšanu.”
M/Gallery
A. Briāna iela 9, Rīga
Ivara Miķelsona personālizstāde “Pieskaries man…”
galerijā “Istaba”
27. aprīlis–27. maijs
No 27. aprīļa līdz 27. maijam galerijā “Istaba” būs skatāma tēlnieka Ivara Miķelsona personālizstāde “Pieskaries man…”. Tie ir vārdi, ko saka durvju rokturis… Mākslinieka iecere veidot izstādi, tēlnieciski apspēlējot tēmu “durvju rokturi”, realizējās vairāku gadu garumā – laikā, kas nav lutinājis ar iespēju pieskarties. Laikā, kas cilvēkiem lika kļūt uzmanīgiem pret visām kontaktvirsmām un reizē izsalkušiem pēc pieskāriena... Rokturu formas Miķelsons radījis ietekmējoties no cilvēka ķermeņa plastikas, katram dodot iespēju iztēloties savu versiju darba vēstījumam.
“Mēs reti padomājam par to, kam ikdienā pieskaramies vai aizejam garām. Vide, telpa, durvis, kuras veram vaļā un ciet – tās ir visur. Durvīm ir rokturi – tie atver mums durvis, tie pievērš uzmanību ar dizainu, formas ergonomiku, funkcionalitāti un sajūtām, kādām tiem tuvojamies. Es gribēju radīt tādus rokturus, kas uzrunā un rada sajūtu – es gribu atvērt šīs durvis, gribu pieskarties šim rokturim...,” saka mākslinieks, piezīmējot, ka šī būs izstāde, kurā eksponātiem pieskarties būs ne tikai atļauts, bet pat ieteicams.
Zīmīgi, ka pašlaik autors realizē savu ideju par taktilo objektu neredzīgajiem un vājredzīgajiem – Brīvības pieminekļa modeli, kas atradīsies tam piegulošajā teritorijā. Tā būs iespēja neredzīgam cilvēkam ieraudzīt pieminekli, par ko dzirdēts vien nostāstos, un arī tas ir stāsts par pieskaršanos.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31B, Rīga
Lekcija “Vārds dizainam: Digitālais dizains”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā / tiešsaistē
27. aprīlī
Trešdien, 27. aprīlī plkst. 18.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā tiešsaistē notiks otrā tiešsaistes lekcija, kas būs veltīta digitālajam dizainam.
Strauji attīstoties digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, dažādu jomu pārstāvji saskaras ar iepriekš mazāk aktuālām problēmām, piemēram, lietotāju paradumu maiņu, digitālo prasmju trūkumu, apjomīgas informācijas vizualizēšanu saprotamā veidā un citiem digitāliem izaicinājumiem.
27. aprīļa vakara lekcijā “Digitālais dizains” piedalīsies trīs eksperti, katram daloties ar profesionālo pieredzi savā nozarē. Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” vadītāja Elīna Vikmane skaidros, kāpēc muzejiem ir būtiski būt digitāliem, pieskaroties arī tam, vai digitalizācija palīdz kļūt iekļaujošākiem. Markus Rožkalns, lietotāju pieredzes dizainers, digitālā dizaina studijas “Graftik” vadītājs ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi, vieslektors Latvijas Mākslas akadēmijā, atskatīsies uz Covid-19 pandēmijas radīto (d)efektu – attālināto režīmu teju visās dzīves jomās, tai skaitā pakalpojumu nozarē, atklājot e-vides principus un īpatnības. Savukārt Linda Šeibe, vadošā produktu dizainere medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmumā “Longenesis”, kas piedalījusies krūts vēža riska novērtēšanas digitālās platformas Skrinings.lv izstrādē, izklāstīs šī resursa tapšanas nianses, pastāstīs par digitālā dizaina ietekmi sabiedrības iesaistes veselības aprūpes jomas veicināšanā un iezīmēs izaicinājumus medicīnas pakalpojumu veidošanā.
Dalība pasākumā ir bez maksas. Pieteikšanās nav nepieciešama.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Leldes Kundziņas gleznu izstāde “Hlorofila deva”
Daugavpils Māla mākslas centrā
27.aprīlis–26.jūnijs
No 27.aprīļa līdz 26.jūnijam Daugavpils Māla mākslas centrā būs skatāma Leldes Kundziņas gleznu izstāde “Hlorofila deva”. Šīs ekspozīcijas veidošanā māksliniecei pievienojās arī viņas bērni un radošie audzēkņi.
Gleznu izstāde “Hlorofila deva” ir simbolisks vēstījums par “zaļajām” pārmaiņām dabā, paradoties pirmajiem pavasara saules stariem. Hlorofils ir zaļais pigments, pirmā dzīvības pazīme augu valstī. Tas nes cerību, liecina, ka viss uzplauks, skaisti ziedēs un nesīs gardus augļus.
Māksliniece saka: “Gleznojot pirmo reizi tik lielās devās izmantoju zaļo krāsu. Teikšu atklāti, tas ir relaksējošs process, jo bagātā zaļā krāsu gamma nomierina, atsvaidzina. No sirds izbaudīju šos zaļās krāsas džungļus.”
Daugavpils Māla mākslas centrs
18. novembra iela 8, Daugavpils
Baltijas mākslinieku grupas izstāde “Utopijas”
kultūrtelpā “Smilga”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros
28. aprīlis–21. maijs
Aksels Hāgensens (Aksel Haagensen, EE) "Slazdu hronikas", instalācija un digitālā druka uz papīra, 2022
No 28. aprīļa līdz 21. maijam kultūrtelpā “Smilga” Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 ietvaros būs skatāma Baltijas mākslinieku grupas izstāde “Utopijas”. Izstādes kuratore Auguste Petre dalībai izstādē aicinājusi Annemariju Gulbi, Heli, Madaru Kvēpu, Zandu Puči (Latvija) un Akselu Hāgensenu (Aksel Haagensen, Igaunija).
Izstādes autori uzsver, ka pēdējā laikā ir nācies pārdomāt ierasto izpratni par laiku un to, kā cilvēka vēlmes vai iedomas iespaido un atsaucas uz realitāti. Šīs pārdomas ir balstītas pēdējo gadu laikā piedzīvotajās sociālo struktūru izmaiņās, epidemioloģiskās situācijas ietekmē, turklāt pēdējo mēnešu kontekstā šīs pārdomas ietekmējusi arī kara situācija Ukrainā.
Tādējādi, sasaucoties ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 centrālo tēmu – izolāciju, izstādes “Utopijas” pieteikums vēsta: “Lai cik atšķirīgi arī būtu viedokļi par utopijas jēgu un pat tās faktisko atrašanās vietu (laikā un telpā) vai vizuālo atspoguļojumu, visbiežāk šī tēma skatīta saistībā ar nākotni un tiekšanos pēc pilnības – jebkurā šī vārda izpratnē. [..] Iespējams, tāpēc, ka utopiju pēc būtības ir neiespējami konkretizēt vai pakļaut ilgtermiņa plānojumam, to tēma aizvien ir neizsmelta un pateicīga dažādiem kontekstiem.”
Kultūrtelpa “Smilga”
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga
Profesionālās fotogrāfijas meistarklase “Interjera fotogrāfija”
ISSP telpās
29. un 30. aprīlī
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP 29. un 30. aprīlī piedāvā meistarklasi “Interjera fotogrāfija” ar F64 fotoziņu aģentūras dibinātāju un līdzīpašnieku, fotostudijas “Picture agency” radošo direktoru Gati Rozenfeldu. Rozenfelds ir fotogrāfs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un meistarklasē dalīsies ar saviem iedvesmas avotiem, tehniskajām prasmēm un zināšanām par interjera un arhitektūras fotogrāfiju.
Meistarklase notiks Rīgas centrā, ISSP telpās Berga Bazārā.
Meistarklases notiek kopš 2019. gada, sniedzot dalībniekiem iespēju papildināt amata prasmes, uzlabot savas attēlu uzņemšanas iemaņas, vienlaikus attīstot radošo vīziju un ieguldījumu karjeras attīstībā. Tās ir paredzētas gan pieredzējušiem fotogrāfiem, gan tiem, kas vēlās sākt profesionāli strādāt ar fotogrāfiju.
ISSP
Marijas iela 13, Berga Bazārs, Rīga
Ievas Balodes personālizstāde “Baiļu cilpa”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
30. aprīlis–12. jūnijs
Ieva Balode. Baiļu cilpa. 2022. Fotogrāfija. Autores īpašums. Publicitātes foto
No 30. aprīļa līdz 12. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Ievas Balodes personālizstāde “Baiļu cilpa”.
Ievas Balodes izstāde reflektē par baiļu tēmu sabiedrībā, kas kļuvusi īpaši aktuāla pēdējo divu pandēmijas gadu laikā, kā arī nesenās Putina armijas iebrukuma Ukrainā kontekstā. Bailes no nezināmā, bailes no tumsas, bailes no nāves kopš cilvēces pirmsākumiem ir bijis gan kā galvenais virzītājspēks, gan klupšanas akmens. Tas ir instinktīvs spēks, kas licis cilvēcei vienoties kopienās, meklējot drošību un patvērumu no tumsā glūnošajām briesmām. Bailes no nāves ir veicinājušas civilizācijām celt tempļus un veltīt vairāku cilvēku dzīves, gatavojoties pēcnāves dzīvei.
Arī analogā fotogrāfija un kino medijs, kurus izmanto māksliniece, sevī ietver šīs pašas bailes – bailes pazaudēt un aizmirst reiz notikušo vai reiz dzīvojošo. Tā ir tieksme padarīt pasauli nemirstīgu, tieksme iesaldēt laiku mūžības kapsulā, kas caur kameras lēcu atstāj mirkļa nospiedumu uz gaismas jūtīgās filmas virsmas. Gaisma šeit kalpo kā pieraksts uz filmas virsmas, kas, kliedējot tumsu kameras ķermenī, caur lēcas stikliem pieraksta notiekošo līdzīgi kā to dara cilvēka acs.
Izstādē “Baiļu cipa” skatāma vairāku projektoru un fotoķīmisku attēlu instalācija, kuru mehāniskā daba mijiedarbībā ar telpas arhitektūru rada viegli trauksmainu sajūtu. Ekspozīcija sniedz iespēju apmeklētājiem iepazīties ar fotoķīmisko kino filmu kā kinētisku objektu, kas kopā ar vairākiem citiem analogajiem projektoriem izgaismo muzeja zāli citā gaismā.
Ieva Balode ir māksliniece un analogā kino aktīviste, kas strādā ar analogo filmu un attēlu. Ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Viņas interese analogajā medijā slēpjas tā attiecībās ar dabu, atmiņu un cilvēka uztveri. Kā kino aktīviste Ieva Balode ir “Baltic Analog Lab” dibinātāja – mākslinieku kolektīva, kas nodrošina telpu un platformu analogā kino ražošanai, pētniecībai un izglītībai. Kopš 2017. gada viņa ir arī Rīgā notiekošā eksperimentālā kino festivāla “Process” direktore.
Izstādes kuratore – Līna Birzaka-Priekule.
Latvijas Nacionālā mākslas muzejs / Kupola zāle (5. stāvs)
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”
Nacionālās Mākslas galerijā Viļņā
1. maijs–28. augusts
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Nacionālās Mākslas galeriju Viļņā 29. aprīlī atklās izstādi “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”, kas būs atvērta apmeklētājiem no 1. maijam līdz 28. augustam.
Izstāde, kas 2020. gada nogalē bija redzama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, izceļ neērtās, noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievēršas sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam un tā ietekmei uz šodienas realitāti.
Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, pagātne Austrumeiropā ir atgriezusies, miljoniem cilvēku no kaut kā tāla pārvēršoties par šodienas katastrofu. Šis karš visvairāk satrauc Austrumeiropu, atdzīvinot daudzus klusumus, neizdziedētas brūces un atmiņas par totalitāro pagātni.
Par pagātnes laiku mēs esam ieraduši domāt caur nacionālās vēstures prizmu – caur selektīviem un nogludinātiem, nevis daudzskaitlīgiem un pretrunīgiem stāstījumiem, kas komentē arī ikdienas norises. Vēstures neērtā puse bieži tiek atstāta fonā un tās vietā tiek stāstīti mierinoši stāsti, kas uzsver pozitīvu vēstījumu un problēmu pārvarēšanu. Izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules” pievēršas neērtajiem un bieži noklusētajiem pagātnes aspektiem Baltijā un Austrumeiropā – vardarbīgiem konfliktiem, traumatiskiem zaudējumiem un to nospiedumiem šodienā, kas saistīti ar nacionālistiskajiem un komunistiskajiem režīmiem, koloniālismu un nesenām karadarbībām, balansēšanu starp izdzīvošanu un sadarbošanos ar režīmu, un veidiem kā postpadomju sabiedrības sadzīvo ar pagātnes ēnām.
Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Somijas un Nīderlandes. Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirstas vai ignorētas un izslēgtas no oficiālās vēstures, gan aicinot ieklausīties individuālos dzīvesstāstos, gan izzinot plašākus kultūras atmiņas slāņus. Kāda ir šo stāstījumu vieta tagadnē? Kā mēs tos varam integrēt savā vēstures izpratnē? Ko tie maina uztverē par apkārtējo pasauli?
Nacionālās Mākslas galerijā Viļņā
22 Konstitucijos Ave, 08105 Vilnius
Daiņa Kārkluvalka fotogrāfiju izstāde “Ārzemes”
Talsu novada muzejā
līdz 22. maijam
Dainis Kārkluvalks. Bahmačas stacija. Ukraina. 1971. gads
Līdz 22. maijam Talsu novada muzeja Izstāžu zālē skatāma Daiņa Kārkluvalka izstāde “Ārzemes”. Aptuveni 70 melnbalto fotogrāfiju stāsta par skaisto zemeslodi, uz kuras mēs visi dzīvojam.
Ir daudz kur būts – no Vidusāzijas līdz Spānijai pie Atlantijas okeāna, izstādes senākā bilde ir no Bahmačas stacijas Ukrainā: 1971. gads. Cilvēki gaida savus vilcienus, lai nonāktu iecerētajā galapunktā. 2022. gada 8. aprīlī, arī Ukrainā, Kramatorskas stacijā 52 cilvēki pēc krievu armijas bombardēšanas aizgāja bojā un vilcienu nesagaidīja; vēl līdz šai dienai daudzi nezina, uz kurieni viņiem būs jādodas. Karš. Fotogrāfiem jāfiksē arī šis laiks.
Šajā izstādē stacijas motīvs parādās vairākās bildēs: Ļideinojes stacija Karēlijā, Krievijā, Venēcijas stacijas drūzma ar nogurušo Inu Strazdiņu, Parīzes metro stacija ar dīvainiem tipiem… Stacijās pulcējas cilvēki, un šajā Daiņa Kārkluvalka izstādē arī uzvar viņa interese par cilvēku – par prognozējamo vai arī nu nepavisam – tā var būt kāda franču kunga nosvērta ik rīta pastaiga Luksemburgas dārzā vai arī kāda cita “iznāciens” no Helsinku miskastes Talsu Vēstu kolektīva priekšā 1993. gadā … Fotogrāfa reakcija bijusi zibenīga. Daudzās fotogrāfijās valda melanholiskas noskaņas: gados vecāki itāļu vīri kafejnīcās un garās pastaigās pa saulē sakarsētām vecpilsētām, padomju Krievijas un Baltkrievijas pilsētu vai sādžu skumjie paradoksi, gulošie saules brāļi pavisam tuvu Venēcijas mākslas biennālei vai “saules suņi” pie Jūrmalas sadraudzības pilsētas Teračīnas domes… Ir Venēcijas un citu Eiropas dienvidu pilsētu nezūdoši skaistā scenogrāfija, ir kafejnīcu dinamika un skaistas sievietes Izraēlas skatlogos.
Talsu novada muzejs
Kārļa Mīlenbaha Iela 19, Talsi
Izstāde “Mākslas dienas 2022”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
līdz 12. jūnijam
Foto: Aleksandrs Mazņevs, Egita Terēze Jonāne
Līdz 12. jūnijam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma Daugavpils mākslinieku darbu izstāde “Mākslas dienas 2022”.
Mākslas dienu izstādē šogad ar saviem darbiem piedalās ap 40 Daugavpils mākslinieku (gleznotāji, grafiķi, tēlnieki, tekstilmākslinieki, keramiķi, scenogrāfi, dizaineri, fotogrāfi, stikla mākslinieki uc.). Tā ir vienreizēja iespēja kopā skatīt tik lielu skaitu dažādu mākslinieku darbu, kuri kopā veido vienotu mākslas darbu akordu – bez vārdiem, bet visiem saprotamā, vienlaikus trauslā un spēcīgā mākslas valodā.
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils
Gunāra Bindes izstāde “Pastaiga ar …”
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
līdz 25. jūnijam
Līdz 25. jūnijam Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā skatāma fotogrāfa Gunāra Bindes izstāde “Pastaiga ar …”. Izstādē aplūkojamās fotogrāfijas tapušas nevis ar fotoaparātu, bet gan viedtālruni, pastaigājoties pa mežu, ielām un gar ūdeņu malām. Par izstādi “Pastaiga ar …” tās autors Gunārs Binde stāsta: “Fotogrāfija man vienmēr ir klāt, manī iekšā. Bet, lai būtu arī kabatā, es nopirku telefonu. (..) Viens divi, viens divi, vecīgajā solī iedams, daudz ko ieraugu. Un priecājos – visā, ko ieraugu, atrodam vairāk par vienkārši redzamo. Foto dabu taču esmu atkodis. Un kur tad vēl apskaidrība, ka manā arhīvā ir arī tādi ieroči kā metaforas, alegorijas, asociācijas, paralēles, paradoksi, pārspīlējumi, farsi un visādi citādi jambi.”
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala
Izstāde “No ikdienas līdz mākslai. Taizemes kopienu refleksijas tajiešu mūsdienu glezniecībā un tekstilmākslā”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
līdz 26. jūnijs
Džakai Siributrs (Jakkai Siributr). No darbu sērijas “Divi pieci sešdesmit viens”. Fragments.
Taizeme, 2018. Izšuvums. Foto: Aleksandrs Vonsensejs
Atzīmējot Latvijas–Taizemes diplomātisko attiecību nodibināšanas 30. gadadienu, līdz 26. jūnijam Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē skatāma izstāde “No ikdienas līdz mākslai. Taizemes kopienu refleksijas tajiešu mūsdienu glezniecībā un tekstilmākslā”.
Taizeme ir kultūru daudzveidības zeme. Ceļojot no valsts ziemeļiem uz dienvidiem, ir iespēja sastapt atšķirīgas kultūras, dažādus uzskatus un unikālas identitātes. Taizemes multikulturālos reģionus nosacīti var iedalīt Ziemeļu, Austrumu, Centrālajā un Dienvidu daļā, kur katram raksturīga sava kultūra un vietējo iedzīvotāju dzīvesveids. Taču dažādība nevis nošķir, bet rada harmonisku veselumu.
Izstādē reprezentēti divi mākslas veidi: Taizemes mūsdienu glezniecība un tekstilmāksla. Ekspozīcijā apskatāmi četru tajiešu mūsdienu mākslinieku Ankrita Adžčharijasophona (Angkrit Ajchariyasophon), Džehabdulloha Džehsorhoha (Jehabdulloh Jehsorhoh), Tanupona Enona (Tanupon En-on) un Džakai Siributra (Jakkai Siributr) darbi, kas parāda pēdējo gadu pārdzīvojumus, ietekmes no Taizemes daudzveidīgās kultūras, vietējo kopienu dzīvesveida, dabas, kā arī pauž autoru viedokļus par to, kas ir “tajiskums”. Izstādē aplūkojama tekstilmāksla no dažādiem Taizemes reģioniem: ziemeļiem, ziemeļaustrumiem, dienvidiem un centrālās daļas, iepazīstinot apmeklētāju ar zīda aušanas tehnikām, audumu krāsošanas veidiem, ornamentu krāšņumu un dažādību.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Boses zāle
Doma laukums 6, Rīga
Jāņa Murovska izstāde “Pavasara piezīmes”
Livonijas ordeņa pilī
līdz 3. jūlijam
Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī līdz 3. jūlijam skatāma mākslinieka Jāņa Murovska darbu izstāde “Pavasara piezīmes”, kurā būs redzams jaunu darbu cikls “Mānīgs miers”, kas veido asociācijas gan ar padrūmu, laikam atbilstošu kartogrāfiju, gan dzīvības līniju trauslumu. Izstādi papildina audiovizuālais darbs “Saules pinums”.
Jānis Murovskis savu sietspiedes tehniku ir attīstījis atšķirīgā virzienā - darbs tiek veidots ar roku, nepastarpināti uz sieta virsmas, kur top gan smalks un precīzs zīmējums, gan pludinājums, atstājot vietu arī nejaušībām. Katra novilkuma tirāža ir unikāla un to nav iespējams atkārtot. Mākslinieka radītie lielformāta darbu tēli ir abstrakti, tomēr darbu aprakstos joprojām jūtams pietuvinātais, pat intīmais vēstījums.
Livonijas ordeņa pils
Jāņa iela 17, Ventspils
Valda Buša vārdā nosauktā starptautiskā glezniecības plenēra dalībnieku darbu izstāde
Bulduru Izstāžu namā
līdz 3. jūlijam
Ilgvars Zalāns (Latvija). Rozā ainava Nr.9. 2020. Audekls, eļļa. 100x100 cm
Līdz 3. jūlijam Bulduru Izstāžu namā skatāma mākslinieka Valda Buša vārdā nosauktā starptautiskā glezniecības plenēra dalībnieku darbu izstāde.
Valda Buša mākslas iedvesmots gleznotāja dzimtajā pusē Viļakā no 2017. gada notiek starptautisks gleznotāju plenērs, kas kļuvis par nozīmīgu Ziemeļlatgales kultūrtelpas sastāvdaļu.
Piecu gadu laikā starptautiskajā glezniecības plenērā “Valdis Bušs” ir piedalījušies mākslinieki no 17 valstīm. Kolekcijā Latgales ainava ir atspoguļota ar četru kontinentu – Eiropas, Āzijas, Austrālijas un Ziemeļamerikas – gleznotāju acīm. Plenēros tapušos darbus atbildīgi glabā un izstādēs skatītājiem rāda Viļakas muzejs.
Viļakas starptautiskā plenēra darbu kolekcija tiek rādīta Bulduru Izstāžu namā, vietā, kur Valdis Bušs dzīvojis un gleznojis no 1984. gada līdz pat savai aiziešanai mūžībā un kur kopš 2018. gada apmeklētājiem publiski pieejama mākslinieka darbnīca.
Izstādē darbi periodiski tiek mainīti, lai skatītājus varētu iepazīstināt ar visu piecu plenēru dalībniekiem. Izstādē piedalās: Francesco Poiana (Itālija), Jan Valik (Slovākija), Guna Millersone (Latvija), Emoke Fabian (Ungārija/Rumānija), Giedre Riškute (Lietuva), Francisco Diaz Munoza (Spānija), Hanna Ilczyszyn (Polija), Orryelle Defenestrate-Bascule (Austrālija), Yana Poppe (Nīderlande), Rick Fox (ASV), Andrew Smith (Lielbritānija), Yoes Rizal (Indonēzija), Aivis Pīzelis (Latvija), Laila Seidel (Vācija), Melanie Ludwig (Austrija), Agnija Ģērmane (Latvija), Ilgvars Zalāns (Latvija), Mykole Ganusaushaite (Lietuva), Rūta Eidukaityte (Lietuva), Liisi Tani (Igaunija), Kalli Kalde (Igaunija), Jānis Kupčs (Latvija), Ieva Rupenheite (Latvija), Ričardas Garbačiauskas (Lietuva), Neonilla Medvedeva (Latvija), Osvalds Zvejsalnieks (Latvija).
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala
Kristapa Zariņa dalība starptautiskajā laikmetīgās mākslas izstādē “Personal Structures – Reflections”
Venēcijā
līdz 27. novembrim
Kristaps Zariņš. Anatomijas stunda. 2021, audekls,eļļa, 300x600 cm
Kristaps Zariņš ar savu lielformāta gleznu “Anatomijas stunda” no gleznu cikla “Laiks. Telpa. Apziņa” (2021) pārstāv Latviju izstādē “Personal Structures – Reflections”, kas skatāma Venēcijā līdz 27. novembrim. Eiropas Kultūras Centra Itālijā (ECC-Italy) organizētā “Personal Structures – Reflections” norisinās vienlaicīgi ar 59. Venēcijas mākslas biennāli un ir iekļauta oficiālajā mākslas notikumu kalendārā.
Apjomīgajā izstādē, kas notiek reizi divos gados, apskatāmi gan starptautiski atzītu, gan jaunu mākslinieku, fotogrāfu un tēlnieku darbi, kā arī akadēmisku mākslas institūciju projekti no visas pasaules, kas visi izstādīti vēsturiskās Venēcijas pilsētas vietās – Palazzo Bembo, Palazzo Mora kā arī Marinaressa dārzos.
“Personal Structures – Reflections” Venēcijā pulcē ap 200 mākslinieku, kuru vidū ir Martins Parrs (Martin Parr), Donalds Mārtinijs (Donald Martiny), Museum of Mind, Kalvins Či-Hao Tengs (Calvin Chih-Hao Teng), Galerie Myrtis, Alberts Skopins (Albert Scopin), Ben Bergman Gallery, Daniels Pesta (Daniel Pesta), Sandra Kateno Adorno (Sandra Cattenao Adorno), Kārena Sevela (Karen Sewell), Valerie Goodman Gallery.
Palazzo Mora
Strada Nova, 3659, 30121, Venēcija, Itālija
